Likumprojekts

Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju

Saeimas dok. Nr.2172; likumprojekts Nr.644

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta sēdē

akceptēts (prot. Nr.37, 24.§) un 17.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Attiecībā uz Konvencijas 17.pantu noteikt, ka jēdziens "pilsonis" Konvencijas izpratnē attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 37.panta pirmo daļu Konvencijas 12.pantā minētās darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums.

4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 37.panta pirmo daļu Konvencijas 7. un 8.pantā minētās darbības tiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums gadījumos, ja to izdara privātsektora atbildīgs darbinieks (persona, kurai privātsektora uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finansu līdzekļiem, kā arī uzņēmuma pilnvarota tāda pati persona).

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 37.panta trešo daļu Latvijas Republika katrā konkrētajā gadījumā ir tiesīga izlemt jautājumu par savstarpējo tiesisko palīdzību politiska noziedzīga nodarījuma gadījumā.

6.pants. Saskaņā ar Konvencijas 29.panta pirmo daļu noteikt, ka Konvencijā paredzētajai starptautiskajai sadarbībai Latvijas Republikas pilnvarotās institūcijas, par kurām Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ir:

1) Iekšlietu ministrija — pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai;

2) Ģenerālprokuratūra — pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz lietas nosūtīšanai uz tiesu;

3) Tieslietu ministrija — iztiesāšanas stadijā.

7.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

8.pants. Konvencija stājas spēkā tās 32.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

KRIMINĀLTIESĪBU PRETKORUPCIJAS KONVENCIJA

PREAMBULA

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kuras piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā,

ievērojot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienprātību savu dalībnieku starpā;

atzīstot sadarbības veicināšanas nozīmi ar citām valstīm, kuras parakstījušas šo Konvenciju;

būdamas pārliecinātas par nepieciešamību īstenot kā vienu no prioritārajiem jautājumiem kopēju krimināltiesisku politiku, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no korupcijas, tajā skaitā pieņemt atbilstošus normatīvos aktus un veikt preventīvus pasākumus;

uzsverot, ka korupcija apdraud likumību, demokrātiju un cilvēktiesības, mazina normālas pārvaldes iespējas, godīgumu un sociālo taisnīgumu, deformē konkurenci, traucē ekonomiskajai attīstībai un apdraud demokrātisko institūciju stabilitāti un sabiedrības morālos pamatus;

uzskatot, ka efektīvai cīņai pret korupciju ir nepieciešama intensīvāka, ātra un labi funkcionējoša starptautiska sadarbība krimināllietās;

apsveicot nesenos pasākumus, kuri vēl lielākā mērā veicina starptautisko sapratni un sadarbību korupcijas apkarošanā, tajā skaitā pasākumus, kurus veikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules tirdzniecības organizācija, Amerikas Valstu organizācija, ESAO un Eiropas Savienība;

ievērojot Darbības programmu korupcijas apkarošanai, kuru saskaņā ar Eiropas valstu tieslietu ministru XIX konferences (Valeta, 1994) rekomendāciju 1996.gada novembrī pieņēma Eiropas Padomes Ministru komiteja;

ievērojot valstu, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, piedalīšanās svarīgumu Eiropas Padomes pasākumos, kuri vērsti pret korupciju, un apsveicot to nozīmīgo ieguldījumu Darbības programmas korupcijas apkarošanai īstenošanā;

ievērojot arī to, ka Eiropas valstu tieslietu ministru XXI konferencē (Prāga, 1997) pieņemtā Rezolūcija Nr. 1 rekomendēja pēc iespējas ātrāku Darbības programmas korupcijas apkarošanai īstenošanu un, konkrēti, aicināja drīzumā pieņemt krimināltiesību Konvenciju, kura nodrošinātu koordinētu apsūdzību ar korupciju saistītos pārkāpumos, uzlabotu sadarbību kriminālvajāšanā šādos pārkāpumos, kā arī efektīva pārbaudes mehānisma izveidē, kurš būtu pieejams gan dalībvalstīm, gan pārējām valstīm uz vienlīdzīgiem pamatiem;

atceroties to, ka Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji savas Otrās galotņu tikšanās laikā Strasbūrā 1997.g. 10. un 11.oktobrī nolēma meklēt kopīgus risinājumus tām grūtībām, kuras rada korupcijas pieaugums, un pieņēma darbības plānu, kurā ar nolūku veicināt sadarbību cīņā pret korupciju, tajā skaitā ar tās saiknēm ar organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu, inter alia tika doti norādījumi Ministru komitejai nodrošināt ātru starptautisku juridisku instrumentu izstrādāšanu saskaņā ar Darbības programmu korupcijas apkarošanai;

ievērojot arī to, ka Rezolūcijā (97) 24 par 20 vadošajiem principiem cīņai pret korupciju, kuru 1997.g. 6.novembrī savā 101.sesijā pieņēma Ministru komiteja, ir akcentēta nepieciešamība ātri pabeigt starptautisku juridisku instrumentu izstrādāšanu saskaņā ar Darbības programmu korupcijas apkarošanai;

ievērojot Ministru komitejas 102.sesijā 1998.g. 4.maijā pieņemto Rezolūciju (98) 7, kura apstiprina daļēju un paplašināto Līgumu "Par Korupcijas novēršanas starpvalstu grupas (GRECO) izveidošanu" un kura mērķis ir uzlabot tā dalībnieku spēju apkarot korupciju, kontrolējot to pieņemto saistību izpildi šajā sfērā,

ir vienojušās par sekojošo:

 

I NODAĻA

TERMINU LIETOŠANA

1.pants — Terminu lietošana

Definīcijas

Šīs Konvencijas izpratnē:

a) termins "valsts amatpersona" ir jāsaprot saskaņā ar terminu "amatpersona", "valsts ierēdnis", "mērs", "ministrs" vai "tiesnesis" definīcijām tās valsts nacionālajos likumos, kurā attiecīgā persona veic minētās funkcijas, un kā tas ir noteikts šīs valsts krimināllikumā;

b) termins "tiesnesis", kurš minēts apakšpunktā "a", ietver sevī prokurorus un citas personas, kuras ieņem amatus tiesību aizsardzības iestādēs;

c) tiesvedības lietās, kurās ir iesaistīta kāda citas valsts amatpersona, apsūdzību izvirzošā valsts var piemērot valsts amatpersonas definīciju tikai tik lielā mērā, cik tā ir savienojama ar tās nacionālajiem likumiem;

d) "juridiska persona" nozīmē jebkuru veidojumu, kuram šādu statusu nosaka attiecīgais piemērojamais nacionālais likums, izņemot valstis un citas publiskas institūcijas, kuras realizē valsts varu, kā arī publiskas starptautiskas organizācijas.

 

II NODAĻA

PASĀKUMI, KURI VEICAMI NACIONĀLAJĀ LĪMENĪ

2. pants —Nacionālo valsts amatpersonu kukuļdošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkurai šīs valsts valsts amatpersonai jebkuru tai nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šai amatpersonai, gan jebkurai citai personai, par to, lai šī amatpersona veiktu savas funkcijas vai arī atturētos no savu funkciju veikšanas.

3. pants — Nacionālo valsts amatpersonu kukuļņemšana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura šīs valsts publiska amatpersona pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tai nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šai amatpersonai, gan jebkurai citai personai, vai akceptē šādas priekšrocības sniegšanas piedāvājumu vai solījumu par to, lai šī amatpersona veiktu savas funkcijas vai arī atturētos no savu funkciju veikšanas.

4. pants — Nacionālo publisko asambleju locekļu kukuļošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2. un 3. pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura persona, kura ir jebkuras tādas valsts publiskas asamblejas locekle, kas realizē likumdošanas vai izpildvaras funkcijas.

5. pants — Ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2. un 3. pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura citas valsts valsts amatpersona.

6. pants — Ārvalstu publisko asambleju locekļu kukuļošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2. un 3. pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura persona, kura ir jebkuras tādas publiskas asamblejas locekle, kas realizē likumdošanas vai izpildvaras funkcijas jebkurā citā valstī.

7. pants — Kukuļdošana privātajā sektorā

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu uzņēmējdarbības gaitā tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkurām personām, kuras vada privātsektora uzņēmumus vai strādā tajos jebkurā amatā, jebkādu tām nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šīm personām, gan jebkurai citai personai, par to, lai šīs personas rīkotos vai arī atturētos no rīcības, pārkāpjot savus amata pienākumus.

8. pants — Kukuļņemšana privātajā sektorā

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu uzņēmējdarbības gaitā tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkuras personas, kuras vada privātsektora uzņēmumus vai strādā tajos jebkurā amatā, pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tām nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šai personai, gan jebkurai citai personai, vai akceptē šādas priekšrocības sniegšanas piedāvājumu vai solījumu par to, lai šīs personas rīkotos vai arī atturētos no rīcības, pārkāpjot savus amata pienākumus.

9. pants — Starptautisku organizāciju amatpersonu kukuļošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2. un 3. pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkuras tādas publiskas starptautiskas vai pārnacionālas organizācijas vai institūcijas, kurās Puse ir dalībvalsts, jebkura amatpersona vai cits uz līguma pamata strādājošs darbinieks tajā nozīmē atbilstoši attiecīgās organizācijas personāla darbību regulējošiem noteikumiem, vai arī jebkura cita persona, gan apstiprināta, gan neapstiprināta amatā, kura veic funkcijas, kas atbilst minēto amatpersonu vai pārstāvju veiktajām funkcijām.

10. pants — Starptautisku parlamentāru asambleju locekļu kukuļošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 4. pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīti tādu starptautisku un pārnacionālu organizāciju parlamentāro asambleju locekļi, kurās Puse ir dalībvalsts.

11. pants — Starptautisku tiesu tiesnešu un amatpersonu kukuļošana

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2. un 3. pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta persona, kas ieņem kādu amatu tiesību aizsardzības institūcijā, vai tādas starptautiskas tiesas amatpersona, kuras jurisdikciju Puse ir akceptējusi.

12. pants — Tirgošanās ar ietekmi

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuru nepienākošos priekšrocību jebkurai personai, kura apgalvo vai apstiprina, ka ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nelikumīgā veidā ietekmēt lēmuma pieņemšanu, ko veic jebkura 2., 4.—6. un 9.—11.pantos minēta persona, neatkarīgi no tā, vai šī nepienākošā priekšrocība ir paredzēta šai personai vai jebkurai citai personai, kā arī šādas priekšrocības piedāvājuma vai apsolījuma pieprasīšanu, saņemšanu vai akceptēšanu kā atlīdzību par šādas ietekmes izdarīšanu, neatkarīgi no tā, vai šāda ietekme ir tikusi izdarīta un vai iedomātā ietekme ir novedusi pie paredzētajiem rezultātiem.

13. pants — Naudas atmazgāšana attiecībā uz līdzekļiem,

kas iegūti ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu rezultātā

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tādu darbību, kura minēta Eiropas Padomes Konvencijas Nr. 141 6.panta pirmajā un otrajā daļā un kura veikta pie šajās daļās minētajiem nosacījumiem, ja predikatīvais noziegums ietver sevī jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kurš norādīts šīs Konvencijas 2.—12.pantā, tik lielā mērā, cik Puse nav rezervējusi sev tiesības attiecībā uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem vai neuzskata šādus noziedzīgus nodarījumus par pietiekami smagiem, lai pakļautu tos savai likumdošanai naudas atmazgāšanas jomā.

14. pants — Grāmatvedības pārkāpumi

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā pārkāpumus, par kuriem iestājas kriminālatbildība vai cita veida atbildība, sekojošas darbības vai nolaidību darbā, ja tās veiktas apzināti, lai izdarītu, slēptu vai maskētu noziedzīgus nodarījums, kuri minēti 2.—12.pantā, tik lielā mērā, cik Puse nav veikusi atrunas attiecībā uz šiem pantiem:

a) rēķina vai kāda cita grāmatvedības dokumenta vai ieraksta, kurš satur nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, sastādīšanu vai izmantošanu;

b) nelikumīga ieraksta neveikšanu par kādu maksājumu.

15. pants — Līdzdalība

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu palīdzību un atbalstu jebkuram noziedzīgam nodarījumam saskaņā ar šo Konvenciju.

16. pants — Imunitāte

Šīs Konvencijas nosacījumi nekādā veidā neietekmē neviena starptautiskā līguma, protokola vai statūtu nosacījumus, kā arī to ieviešanas tekstus attiecībā uz imunitātes atņemšanu.

17. pants — Jurisdikcija

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai noteiktu jurisdikciju pār šīs konvencijas 2—14. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja:

a) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji ir izdarīts tās teritorijā;

b) noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir kāds no šīs Puses pilsoņiem (pavalstniekiem), kāda no tās valsts amatpersonām vai kādas šīs Puses publiskās asamblejas loceklis;

c) noziedzīgā nodarījumā ir iesaistīta kāda no šīs Puses publiskajām amatpersonām vai kādas šīs Puses publiskās asamblejas loceklis, vai jebkura 9.—11.pantā minēta persona, kura vienlaicīgi ir šīs Puses pilsonis (pavalstnieks).

2. Katra no Pusēm šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī vai tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas brīdī ar deklarāciju, kura adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var deklarēt, ka tā nepiemēros tos jurisdikcijas noteikumus, kuri izklāstīti šī panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā vai jebkurā to daļā, vai piemēros šos noteikumus tikai konkrētos gadījumos vai apstākļos.

3. Ja kāda no Pusēm ir izmantojusi šī panta otrajā daļā paredzēto atrunas iespēju, tai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šo Konvenciju, gadījumos, kad par noziedznieku uzskatītā persona atrodas tās teritorijā ,un tā neizdod šo personu citai Pusei pēc izdošanas lūguma saņemšanas, pamatojot tikai ar to, ka persona ir tās pilsonis (pavalstnieks).

4. Šī Konvencija neizslēdz cita veida kriminālo jurisdikciju, kuru Puse īsteno saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem.

18. pants — Juridisko personu atbildība

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai nodrošinātu juridisku personu saukšanu pie atbildības par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi un naudas atmazgāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar šo Konvenciju un kurus to labā ir veikusi jebkura fiziska persona, rīkodamās vai nu individuāli, vai kā šīs juridiskās personas kādas vadošas institūcijas sastāvdaļa un balstoties uz:

— tiesībām pārstāvēt doto juridisko personu, vai

— tiesībām pieņemt lēmumus dotās juridiskās personas vārdā, vai

— tiesībām īstenot kontroli dotās juridiskās personas ietvaros,

kā arī par šādas fiziskās personas kā līdzdalībnieka iesaistīšanu augstāk minētajos noziedzīgajos nodarījumos.

Līdztekus gadījumiem, kuri jau minēti pirmajā daļā, katra Puse veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu juridisko personu saukšanu pie atbildības gadījumos, kad pārraudzības vai kontroles trūkums no kādas pirmajā daļā minētas fiziskas personas puses ir ļāvis kādai fiziskai personai izdarīt pirmajā daļā minētos noziedzīgos nodarījumus dotās juridiskās personas labā.

3. Juridiskās personas saukšana pie atbildības saskaņā ar pirmo un otro daļu neizslēdz kriminālās tiesvedības uzsākšanu pret fiziskām personām, kuras ir pirmajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izraisītājas, kūdītājas vai līdzdalībnieces.

19. pants — Sankcijas un pasākumi

1. Ievērojot šajā Konvencijā uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu bīstamo raksturu, ikviena Puse attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar šīs Konvencijas 2.—14.pantu nodrošinās efektīvas, samērīgas un atbilstošas sankcijas un pasākumus, tajā skaitā sodus, kas paredz brīvības atņemšanu un rada priekšnoteikumus izdošanai, ja noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi fiziska persona.

2. Ikviena Puse nodrošina to, ka juridiskās personas, kuras tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar 18. panta pirmo un otro daļu, tiek pakļautas efektīvām, samērīgām un atbilstošām krimināltiesiskām un citām sankcijām, tajā skaitā naudas sodiem.

3. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai ļautu tai konfiscēt vai citādi atņemt rīkus un noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus, kas gūti no šajā konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, vai īpašumu, kura vērtība atbilst šādu līdzekļu vērtībai.

20. pants — Specializētās iestādes

Ikviena Puse veic tādus pasākumus, kādi nepieciešami, lai nodrošinātu personu vai iestāžu specializāciju cīņai pret korupciju. Tām jānodrošina nepieciešamā neatkarība saskaņā ar konkrētās Puses tiesiskās sistēmas pamatprincipiem, lai tās būtu spējīgas pildīt savas funkcijas efektīvi un bez jebkāda spiediena no malas. Puse nodrošina šādu iestāžu personāla atbilstošu apmācību un atbilstošus finansu resursus šo iestāžu uzdevumu pildīšanai.

21. pants — Sadarbība ar un starp nacionālajām iestādēm

Ikviena Puse veic tādus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar nacionālo likumu nodrošinātu publisko iestāžu, kā arī visu valsts amatpersonu sadarbību ar tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, šādā veidā:

a) informējot pēdējās iestādes pēc savas iniciatīvas par visiem gadījumiem, kuros ir pamats uzskatīt, ka ir izdarīts kāds no konvencijas 2.—14.pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, vai

b) pēc pieprasījuma nodrošinot pēdējās varas iestādes ar visu nepieciešamo informāciju.

22. pants — Personu, kuras sadarbojušās

ar tiesību aizsardzības iestādēm, un liecinieku aizsardzība

Ikviena Puse veic tādus pasākumus, kādi nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu aizsardzību:

i. personām, kuras ziņo par konvencijas ar 2.—14.pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai citādi sadarbojas ar izmeklēšanas vai tiesvedības institūcijām;

ii. lieciniekiem, kuri sniedz liecības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

23. pants — Pasākumi pierādījumu savākšanas

un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas atvieglošanai

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, ieskaitot arī tādus, kuri saskaņā ar nacionālajiem likumiem pieļauj speciālu izmeklēšanas paņēmienu izmantošanu, kādi nepieciešami, lai atvieglotu pierādījumu savākšanu attiecībā uz šīs Konvencijas 2.—14.pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un korupcijas noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūto ienākumu vai īpašumu, kura vērtība atbilst šādu līdzekļu vērtībai saistīto dokumentu un ienākumu, kā arī šādu ienākumu vērtībai atbilstošu īpašumu, uz kuriem attiecas šīs Konvencijas 19.panta trešajā daļā noteiktie pasākumi, identificēšanu, izsekošanu, iesaldēšanu un konfiscēšanu.

2. Katra no Pusēm veic tādus pasākumus likumdošanas un citās jomās, kādi nepieciešami, lai tās tiesu iestādes vai citas kompetentas institūcijas būtu tiesīgas pieprasīt banku, finansiālo un komerciālo dokumentu izsniegšanu vai to izņemšanu šā panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanai.

3. Banku informācijas slepenība nevar būt par šķērsli pasākumiem, kuri minēti šī panta pirmajā un otrajā daļā.

 

III NODAĻA

KONVENCIJAS ĪSTENOŠANAS KONTROLE

24. pants — Kontrole

Šīs Konvencijas īstenošanu konvencijas dalībvalstīs kontrolēs Korupcijas novēršanas starpvalstu grupa (GRECO).

 

IV NODAĻA

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

25. pants — Starptautiskās sadarbības vispārējie principi un pasākumi

1. Puses visplašākajā veidā sadarbojas viena ar otru saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem par starptautisko sadarbību krimināllietās vai vienošanos, kas panāktas uz vienotas vai ekvivalentas likumdošanas pamata un atbilstoši saviem nacionālajiem likumiem, lai veiktu izmeklēšanu un tiesvedību sakarā ar šajā Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2. Ja Pušu attiecības neregulē nekāds starptautisks nolīgums vai vienošanās, kuras minētas pirmajā daļā, tad ir piemērojami šīs nodaļas 26.—31.pants.

3. Šīs nodaļas 26.—31.pants ir piemērojams arī tad, ja tas ir labvēlīgāks nekā pirmajā daļā minētie starptautiskie nolīgumi vai vienošanās.

26. pants — Savstarpējā palīdzība

1. Puses sniedz viena otrai visplašāko savstarpējo palīdzību, nekavējoties izskatot pieprasījumus no iestādēm, kurām saskaņā ar nacionālajiem likumiem ir tiesības izmeklēt vai ierosināt lietu par šajā Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2. Šī panta pirmajā daļā paredzētā savstarpējā juridiskā palīdzība var tikt atteikta, ja Puse, kurai nosūtīts lūgums, uzskata, ka lūguma izpilde var nodarīt kaitējumu tās fundamentālajām interesēm, valsts suverenitātei, nacionālajai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

3. Puses neatsauksies uz banku informācijas slepenību kā pamatojumu sadarbības atteikumam šīs nodaļas ietvaros. Ja to nosaka kādas Puses nacionālie normatīvie akti, šī Puse var pieprasīt, lai sadarbības lūgumu, kurš paredz banku noslēpumu atcelšanu, apstiprinātu tiesnesis vai kāda cita tiesību aizsardzības iestāde, tajā skaitā valsts prokurori, t.i., iestādes, kuru darbības sfērā ietilpst noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un iztiesāšana.

27. pants — Izdošana

1. Šajā Konvencijā minētie noziedzīgie nodarījumi ir uzskatāmi par iekļautiem to noziedzīgo nodarījumu skaitā, kuri kalpo par pamatu izdošanai jebkurā izdošanas līgumā, kas noslēgts starp Pusēm. Puses uzskata par nepieciešamu iekļaut šādus noziedzīgus nodarījumus to noziedzīgo nodarījumu skaitā, kuri ir par pamatu izdošanai, jebkurā izdošanas līgumā, kas tiks noslēgts starp Pusēm.

2. Ja kāda Puse, kura veic izdošanu tikai uz līguma pamata, saņem lūgumu par izdošanu no kādas citas Puses, ar kuru pirmajai Pusei nav noslēgts līgums par izdošanu, tā var uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatojumu izdošanai attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā minēto noziedzīgo nodarījumu.

3. Puses, kuras nesaista izdošanu tikai ar īpaša līguma pastāvēšanu, savstarpēji atzīst šajā konvencijā minētos noziedzīgos nodarījumus par tādiem, kuri ir par pamatu izdošanai.

4. Izdošana ir pakļauta tiem nosacījumiem, kuri paredzēti lūguma saņēmējas valsts likumdošanā vai attiecīgos līgumos par izdošanu, tajā skaitā pamatojumam, sakarā ar kuru lūguma saņēmēja valsts var atteikt izdošanu.

Ja izdošana sakarā ar kādu šajā Konvencijā minētu noziedzīgo nodarījumu tiek atteikta, pamatojoties tikai uz personas pilsonību (pavalstniecību), vai tāpēc, ka lūguma saņēmējas Puse uzskata, ka tai ir jurisdikcija pār šo noziedzīgo nodarījumu, tad lūgumu saņēmējas Pusei jāiesniedz šī lieta savām kompetentajām iestādēm lietas ierosināšanai, ja vien nav panākta cita vienošanās ar lūgumu iesniedzējas Pusi, un savlaicīgi jāinformē lūgumu iesniedzēja Puse par lietas galīgo atrisinājumu.

28. pants — Spontāna informācija

Neskarot savas izmeklēšanas vai tiesvedības norisi, jebkura no Pusēm bez iepriekšēja pieprasījuma var nosūtīt kādai citai Pusei informāciju par faktiem, ja šī Puse uzskata, ka šādas informācijas izpaušana varētu sniegt informāciju saņemošajai Pusei palīdzību izmeklēšanas vai tiesvedības uzsākšanā vai veikšanā lietās, kuras attiecas uz šajā Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, vai varētu novest pie otrās Puses lūguma iesniegšanas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

29.pants — Centrālā pilnvarotā institūcija

1. Puses nozīmē centrālo pilnvaroto institūciju vai, ja nepieciešams, vairākas institūcijas, kuras būs atbildīgas par šajā nodaļā paredzēto lūgumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, šo lūgumu izpildi vai to pārsūtīšanu iestādēm, kas ir kompetentas tos izpildīt.

2. Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šā panta pirmo daļu noteikto pilnvaroto institūciju nosaukumu un adresi.

30. pants — Tiešā sazināšanās

Centrālās pilnvarotās institūcijas savstarpēji sazinās tieši.

Ja ir neatliekama vajadzība, lūgumus un paziņojumus saskaņā ar šo Pieprasītājas Puses tiesu iestādes, ieskaitot prokurorus, var nosūtīt tieši lūguma Saņēmējas Puses attiecīgajām institūcijām. Tādos gadījumos šāda lūguma vai paziņojuma kopija tiek vienlaicīgi nosūtīta lūguma Saņēmējas Puses centrālajai pilnvarotajai institūcijai ar Pieprasītājas Puses centrālās pilnvarotās institūcijas starpniecību.

Jebkuru lūgumu vai paziņojumu, kas attiecas uz šā panta pirmo un otro daļu, var nosūtīt ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecību.

Ja lūgums tiek izteikts saskaņā ar šā panta otro daļu un pilnvarotā institūcija nav kompetenta to izskatīt, tā nosūta šo lūgumu kompetentajai valsts institūcijai un nekavējoties paziņo Pieprasītājai Pusei par šādu savu rīcību.

Lūgumus vai paziņojumus, kas attiecas uz šīs sadaļas 2. nodaļu un neparedz piespiedu līdzekļu lietošanu, Pieprasītājas Puses kompetentās institūcijas var nosūtīt tieši lūguma Saņēmējas Puses kompetentajām institūcijām.

Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ka efektivitātes labad šīs nodaļas ietvaros izdarāmie lūgumi ir adresējami tās centrālajai pilnvarotajai institūcijai.

31. pants — Informācija

Lūgumu saņēmēja Puse nekavējoties informē lūgumu iesniedzēju Pusi par darbībām, kuras veiktas šajā nodaļā minētā lūguma sakarā un par darbības galarezultātu. Lūgumu saņēmēja Puse nekavējoties informē lūgumu iesniedzēju Pusi arī par jebkuriem apstākļiem, kuri padara neiespējamu pieprasītās darbības veikšanu vai var to būtiski aizkavēt.

 

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants — Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis un tās valstis, kas nav dalībvalstis1, bet kuras ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā. Šādas valstis var izteikt savu piekrišanu, ko apstiprina ar:

a) parakstu bez atrunas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai

b) parakstu, kam nepieciešama ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā 14 valstis ir sniegušas savu piekrišanu uzņemties Konvencijā noteiktās saistības saskaņā ar pirmās daļas nosacījumiem. Jebkura šāda valsts, kura nav Korupcijas novēršanas starpvalstu grupas (GRECO) locekle, ratifikācijas brīdī automātiski kļūst par tās locekli Konvencijas spēkā stāšanās datumā.

4. Jebkurā valstī, kura pauž savu piekrišanu uzņemties Konvencijā paredzētās saistības, Konvencija stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko pēc triju mēnešu notecēšanas pēc datuma, kurā dotā valsts ir devusi savu piekrišanu uzņemties Konvencijā noteiktās saistības saskaņā ar pirmās daļas nosacījumiem. Jebkura parakstītāja valsts, kura nav Korupcijas novēršanas starpvalstu grupas (GRECO) locekle ratifikācijas brīdī, automātiski kļūst par tās locekli Konvencijas spēkā stāšanās datumā attiecībā uz šo valsti.

33. pants — Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc konsultēšanās ar Konvencijas dalībvalstīm var uzaicināt Eiropas Kopienu, kā arī jebkuru valsti, kura nav Padomes dalībvalsts un nav piedalījusies Konvencijas izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai, pieņemot lēmumu saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 20.d.pantā paredzēto balsu vairākumu un ko vienbalsīgi pieņēmuši Konvencijas dalībvalstu pārstāvji Ministru komitejā.

2. Attiecībā uz Eiropas Kopienu un jebkuru valsti, kura pievienojas Konvencijai saskaņā ar pirmo nodaļu, Konvencija stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko pēc triju mēnešu perioda, skaitot no datuma, kurā pievienošanās dokuments ir ticis iesniegts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Eiropas Kopiena un jebkura šai Konvencijai pievienojusies valsts, ja tā uz pievienošanās brīdi vēl nav bijusi GRECO locekle, automātiski kļūst par tādu tajā datumā, kad Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo valsti.

34. pants — Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šī Konvencija piemērojama.

2. Ikviena valsts jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašina šīs Konvencijas piemērošanas teritoriju, kas norādīta deklarācijā. Šajā teritorijā Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Ikvienu deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar divām iepriekšējām panta daļām par jebkuru teritoriju, kas norādīta attiecīgajā deklarācijā, var atsaukt ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

35.pants — Attiecības ar citām konvencijām un līgumiem

Šī Konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskajām daudzpusējām konvencijām, kuras attiecas uz īpašiem jautājumiem.

Konvencijas Puses var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus jautājumos, kas skarti šajā Konvencijā, lai papildinātu vai pastiprinātu tās noteikumus vai atvieglotu tajā ietverto principu piemērošanu.

Ja divas vai vairākas Puses jau noslēgušas vienošanos vai līgumu jautājumos, kas skarti šajā Konvencijā, vai arī ir citādi nodibinājušas attiecības šādos jautājumos, tās ir tiesīgas šīs Konvencijas vietā piemērot attiecīgo vienošanos vai līgumu vai citādi regulēt nodibinātās attiecības, ja tas sekmē starptautisko sadarbību.

36. pants — Deklarācijas

Jebkura valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var deklarēt, ka tā kvalificēs kā noziedzīgu nodarījumu kukuļdošanu un kukuļņemšanu attiecībā uz ārvalstu valsts amatpersonām saskaņā ar 5.pantu, attiecībā uz starptautisko organizāciju amatpersonām saskaņā ar 9.pantu un attiecībā uz starptautisko tiesu amatpersonām saskaņā ar 11.pantu tikai tiktāl, cik tas attiecas uz valsts amatpersonas vai tiesneša darbību vai bezdarbību, pārkāpjot savus amata pienākumus.

37. pants — Atrunas

1. Jebkura valsts parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var deklarēt, ka tā izmanto atrunas tiesības vai nu pilnībā, vai daļēji nekvalificēt savā nacionālajā likumdošanā kā noziedzīgus nodarījumus, kuri minēti 4., 6.—8., 10.un 12.pantā vai kukuļņemšanu saskaņā ar 5.pantu.

2. Jebkura valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka tā izmanto atrunas tiesību, kura minēta 17.panta otrajā daļā.

3. Jebkura valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka tā var atteikties no savstarpējas juridiskās palīdzības saskaņā ar 26.panta pirmo daļu, ja lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kuru lūguma saņēmēja Puse uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu.

4. Neviena valsts, piemērojot šī panta pirmo, otro un trešo daļu, nevar paredzēt atrunas uz vairāk nekā 5 tajos minētajiem nosacījumiem. Nekādas citas atrunas nav pieļaujamas. Viena un tā paša veida atrunas attiecībā uz 4., 6.un 10.pantu tiks uzskatīta par vienu atrunu.

38. pants — Deklarāciju un atrunu spēkā esamība un pārskatīšana

1. 36.pantā minētās deklarācijas un 37.pantā minētās atrunas ir spēkā trīs gadus no tā datuma, kad Konvencija stājas spēkā konkrētā valstī. Taču šādas deklarācijas un atrunas var tikt pagarinātas uz tādu pašu laika periodu.

2. Divpadsmit mēnešus pirms deklarācijas vai atrunas termiņa notecēšanas Eiropas Padomes ģenerālsekretariāts paziņo par to attiecīgajai valstij. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms termiņa notecēšanas valsts paziņo ģenerālsekretāram par to, ka tā atstāj, groza vai atsauc savu deklarāciju vai atrunu. Ja attiecīgā valsts nav sniegusi šādu paziņojumu, ģenerālsekretārs informē šo valsti, ka tās deklarācija vai atruna tiek uzskatīta par automātiski pagarinātu uz sešiem mēnešiem. Ja attiecīgā valsts līdz šī termiņa beigām nepaziņo par savu nodomu saglabāt vai grozīt savu deklarāciju vai atrunu, tad minētā deklarācija vai atruna zaudē savu spēku.

3. Ja kāda Konvencijas dalībvalsts sniedz deklarāciju vai rezervē sev tiesības saskaņā ar 36.un 37.pantu, tai pirms deklarācijas vai atrunas pagarināšanas vai pēc pieprasījuma ir jāsniedz GRECO paskaidrojums par iemesliem, kāpēc šāds pagarinājums ir nepieciešams.

39. pants — Grozījumi

1. Priekšlikumus par šīs Konvencijas grozījumiem var izvirzīt jebkura Puse, un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs tos paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, kā arī visām valstīm, kuras nav dalībvalstis, taču kuras ir pievienojušās Konvencijai vai saņēmušas uzaicinājumu tai pievienoties saskaņā ar 33.panta noteikumiem.

2. Visi kādas Puses izvirzītie priekšlikumi tiek paziņoti Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejai, kura iesniedz savu slēdzienu par priekšlikumu Ministru komitejai.

3. Ministru komiteja izskata iesniegto priekšlikumu un Krimināltiesisko problēmu komitejas (CDPC) iesniegto slēdzienu un pēc konsultācijām ar Konvencijas dalībvalstīm, kuras nav Eiropas Padomes locekles, var pieņemt iesniegto grozījumu.

4. Visu grozījumu teksti, kurus pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar trešo daļu, tiek nosūtīti Pusēm to apstiprināšanai.

5. Visi grozījumi, kuri pieņemti saskaņā ar šī panta trešo daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses ir informējušas ģenerālsekretāru par to, ka tās apstiprina minēto grozījumu.

40. pants — Strīdu izšķiršana

1. Eiropas Padomes Eiropas Krimināltiesisko problēmu komiteja tiek informēta par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.

2. Gadījumā, ja starp Pusēm rodas kāds strīds par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tās cenšas atrisināt šo strīdu sarunu ceļā vai jebkādiem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc Pušu ieskata, tajā skaitā iesniedzot strīdu izskatīšanai Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejā, arbitrāžā, kuras lēmumi būs saistoši Pusēm, vai Starptautiskajā tiesā — atkarībā no iesaistīto Pušu vienošanās.

41. pants — Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no dienas, kas ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

42. pants — Informēšana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Padomes dalībvalstis un visas valstis, kuras ir pievienojušās šai Konvencijai, par:

a) ikvienu valsti, kura parakstījusi šo Konvenciju;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanu glabāšanā;

c) ikvienu datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 32.un 33.pantu;

d) ikvienu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 36.pantu vai 37.pantu;

e) ikvienu citu ar šo Konvenciju saistītu darbību, paziņojumu vai informāciju.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas attiecīgi pilnvarotas personas.

Parakstīta Strasbūrā, 1999.gada 27.janvārī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek uzglabāts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izsūta šīs Konvencijas apliecinātus norakstus visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, tām valstīm, kuras nav dalībvalstis, bet kuras ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī visām valstīm, kuras uzaicinātas pievienoties šai Konvencijai.

 

Par likumprojektu

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija parakstīta 1999. gada 27. janvārī. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratificēšana tiek veikta, realizējot Korupcijas novēršanas programmu (apstiprināta Ministru kabineta 2000. gada 4. aprīļa sēdē). Konvencijas mērķis ir saskaņot valstu nacionālos normatīvos aktus attiecībā uz korupcijas jautājumu risināšanu krimināltiesību jomā, kā arī uzlabot starptautisko sadarbību korupcijas apkarošanā. Eiropas Komisijas progresa ziņojumā par Latviju Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratificēšana norādīta kā viens no veicamajiem uzdevumiem.

Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību?

Ieviešot Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas prasības un tās piemērojot, ietekme uz tautsaimniecību ir pozitīva, jo konvencija regulē arī jautājumus par korupciju privātsektorā un tieši korupcija privātsektorā ir viens no iemesliem, kas nelikumīgi ietekmē konkurētspēju. Līdz ar to viens no konvencijas mērķiem ir veicināt godīgu konkurenci. Savukārt, nodrošinot pārvaldes darbības un uzņēmējdarbības atbilstību korupcijas iespēju novēršanas prasībām, labvēlīgi tiek ietekmēta gan eksporta attīstība un nodarbinātība, gan investīcijas.

Kā likumprojekts var ietekmēt valsts budžetu?

Ratificējot konvenciju, valsts budžets netiek ietekmēts, jo iemaksas dalībai Starpvalstu pretkorupcijas grupā (GRECO), kas ir konvencijas sastāvdaļa, 2827,6 latu apmērā gadā tiks veiktas, pievienojoties Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija rezolūcijai Nr. 5 "Par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu".

Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ar šī likuma pieņemšanu nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā, ieviešot starptautisko organizāciju amatpersonu, starptautisko parlamentāro asambleju locekļu, starptautisko tiesu tiesnešu, ārvalstu amatpersonu kriminālatbildību, kā arī precizējot kukuļošanas definīcijas atbilstoši konvencijā minētajam. Attiecībā uz atbildības noteikšanu par tirgošanos ar ietekmi (konvencijas 12.pants) tiek izdarīta atruna, jo, ieviešot atsevišķu atbildību par šādu nodarījumu, notiek normu dublēšanās ar tādām Krimināllikuma normām kā kukuļdošana (323.p.), starpniecība kukuļošanā (322.p.), dienesta pilnvaru pārsniegšana (317.p.), dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (318.p.). Atruna tiek izdarīta arī attiecībā uz Konvencijas 7.pantu un 8.pantu, nosakot, ka tajos minētais nodarījums tiek kvalificēts kā noziedzīgs nodarījums gadījumos, ja to izdara privātsektora atbildīgs darbinieks (persona, kurai privātsektora uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finansu līdzekļiem, kā arī uzņēmuma pilnvarota tāda pati persona).

Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likums atbilst vienai no Latvijas Republikas ārpolitikas prioritātēm — integrācijai Eiropas Savienībā. Projekts atbilst Eiropas Savienības "acquis" prasībām korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi veiks attiecīgās tiesību aizsardzības iestādes (Valsts policija, VID, Prokuratūra, tiesa). Starptautisko sadarbību krimināllietās par korupcijas jautājumiem veiks Iekšlietu ministrija (pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai), Ģenerālprokuratūra (pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz lietas nosūtīšanai uz tiesu), Tieslietu ministrija (iztiesāšanas stadijā).

Tieslietu ministre I.Labucka