• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kurš vēlas Vladimira Putina galvu?". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2000., Nr. 325/326 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10815

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No alfas līdz omegai

Vēl šajā numurā

19.09.2000., Nr. 325/326

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Kurš vēlas Vladimira Putina galvu?"

"Liberation"

— 2000.09.13.

Slepenie dienesti apgalvo, ka esot novērsuši atentātu.

Vai Putins patiesi ir izvairījies no atentāta? Ukraiņu un krievu slepenie dienesti to apstiprināja tik dīvainā manierē, ka šādam apgalvojumam ir iespējamas visdažādākās interpretācijas. Ukrainas slepenā dienesta vadītājs Leonīds Derkačs atklāja, ka atentāts pret Krievijas prezidentu esot novērsts augustā NVS sanāksmes laikā. Tas bija tieši "Kursk" krīzes laikā, un Putinam nācās saīsināt savu uzturēšanās laiku Jaltā. Derkačs apgalvo, ka Ukrainas slepeno dienestu rīcībā esot "informācija par gatavojamo atentātu pret Krievijas prezidentu", piebilstot, ka informāciju esot snieguši citu, ārpus NVS valstu slepenie dienesti un ka vairākas personas esot arestētas un "izraidītas no Ukrainas". Dažas dienas iepriekš šis pats Derkačs paziņoja, ka atentāts esot organizēts pret kādas NVS dalībvalsts vadītāju, nenosaucot viņa vārdu.

"Vairākas trauksmes situācijas," — Krievijas drošības dienesti, kuru uzdevums ir aizsargāt prezidentu, to ir apstiprinājuši. Tomēr viņu versijā netiek runāts par atentāta "gatavošanu", bet gan par "draudiem." Federālais drošības dienests piebilst, ka šādu informāciju saņēmis no kāda cita krievu drošības dienesta, kuru, protams, nenosauca. FDD direktors ir paskaidrojis, ka viņa dienests periodiski saņemot brīdinājumus no citiem par čečenu un starptautisko teroristu draudiem Putina dzīvībai.

Šādas nepilnīgas informācijas izplatīšana, kas ir mantojums no VDK, tiek izmantota manipulācijām. Vai tas ir domāts Maskavas melno berešu mobilizācijai pret čečeniem, kas Ukrainā ir atvēruši trīs informācijas birojus, vai arī Putina tēla spodrināšanai, ko smagi iedragāja katastrofu virkne augustā Krievijā? Uzskati ir dažādi. Maskavas politisko pētījumu institūta politologs Sergejs Markovs apgalvo: "Putinam ir daudz ienaidnieku, un pats galvenais ir radikālo islāmistu savienība. Nedrīkst aizmirst, ka daudz ukraiņu domā: jo lielāks haoss valda Krievijā, jo labāk Ukraina spēj nostiprināt savu neatkarību."

Popularitātes krišanās. Citi tomēr domā, ka tas ir saistīts ar triecienu prezidenta popularitātei. Šī nav pirmā reize, kad tiek runāts par atentāta draudiem. Prezidenta kampaņas laikā bija paklīdušas baumas par atentāta gatavošanu Sankt–Pēterburgā.

Helēna Despiča-Popoviča

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!