"Baltkrievijas tanki dodas Lietuvas virzienā"

"Die Welt"

— 2000.09.13.

Lietuvas robežsargi domāja, ka sācies karš: no austrumiem, tātad no Baltkrievijas puses, viņu postenim lielā ātrumā tuvojās apmēram 40 tanku kolonna. Tikai apmēram piecus metrus no robežlīnijas priekšgalā esošais tanks nobremzēja.

Starpgadījums notika jūnijā, taču par to zināms ir kļuvis tikai tagad, acīmredzot ar mērķtiecīgu ASV slepenā dienesta starpniecību. Lietuvas vadība Viļņā nekavējoties par starpgadījumu informēja ASV. Amerikāņu iesaistīšana lietā bijušajam ASV pilsonim un pašreizējam Lietuvas prezidentam Valdam Adamkum bija pati par sevi saprotama. Viņa kolēģis Bils Klintons bija tikko kā ticies ar jauno Kremļa šefu Vladimiru Putinu un slavējis "konstruktīvo tikšanās atmosfēru"

Rietumu militārie eksperti ir cieši pārliecināti, ka aiz baltkrievu tanku ierašanās tiešā Lietuvas robežu tuvumā slēpjas Maskava. Bataljons bija saņēmis uzdevumu veikt pirmo izmēģinājuma fāzi, vai cauri Lietuvas teritorijai iespējams nokļūt Kēnigsbergā. Kaļiņingradas apgabals, kā to sauc oficiāli, ir Krievijas anklāvs, ko ietver Polija un Lietuva. Maskava jau ilgu laiku cenšas no valdībām Varšavā un Viļņā saņemt atļauju militārā transporta tranzītam, taču abas kaimiņvalstis līdz šim šo vēlmi ir noraidījušas. Nesen Krievijas un Baltkrievijas valdības paziņoja, ka līdz gada beigām izveidos kopēju virspavēlniecību. Tai būtu pakļauta liela Baltkrievijas armijas daļa, kā arī pierobežas telpā dislocētās krievu vienības. Pirmdien pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā Krievijas stratēģiskie bumbvedēji parādījās virs Baltkrievijas teritorijas, kas NATO dalībvalstij Polijai lika izziņot trauksmi gaisa spēkos.

Lietuvas valdības pārstāvis norādīja, ka viņi nekādā gadījumā nebaidās no krievu un baltkrievu invāzijas. Viņi tanku bataljona akciju vairāk uztver kā kampaņu samazināt Lietuvas izredzes iestāties NATO. NATO no kandidātvalstīm prasa, lai tām būtu labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Jauns konflikts ar kaimiņvalsti varētu Viļņu raksturot kā neaprēķināmu miera traucētāju.

Lietuvieši uzskata, ka tēzi par mērķtiecīgu kampaņu apstiprina arī Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko personāla politika. Lukašenko, ko ASV vairs neatzīst par valsts vadītāju, jo viņa pilnvaru laiks ir pagarināts, pārkāpjot konstitūciju, ģenerāli Vladimiru Ušopčiku iecēla aizsardzības ministra vietnieka amatā. 1991. gadā Vladimirs Ušopčiks bija padomju garnizona komandieris Viļņā. Garnizons piedalījās uzbrukumā televīzijas tornim. Tā laikā tika nogalināti 14 cilvēki.