"ANO jubilejas krampji"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.07.

ANO krīze, reformu nepieciešamība — šie vārdi kļuvuši jau par banalitāti, kas uzpeld pasaules masu informācijas līdzekļos katras kārtējās starptautiskās krīzes gadījumā.

Izeja vai viena no izejām, ko izdomāja ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans — radīt notikumu, kuru pasaules MIL nekādi nevarētu nepamanīt, notikumu, kas nevarētu neparādīties kā pirmais ziņu raidījumos: visu valstu līderu ANO biedru salidojums.

"Tūkstošgades" galotņu tikšanās pati par sevi jau nav nekāds notikums, bet gan jubilejas drudzis organizācijas krīzes uzplaukumā. Viss nav atkarīgs no diezgan svarīgu cilvēku sanākšanas kopā, bet no tā, vai viņi grib par kaut ko vienoties un par ko tieši.

Šīs organizācijas krīzē ir vainojams nevis tās vecums, bet gan vīruss, ko sauc "globalizācija". Neviens skaidri nezina, kas tas ir, tāpat kā daudzi personīgi nav redzējuši vīrusus un paļaujas uz to personu autoritāti, kuriem ir mikroskopi. Tāpat arī ir ar globalizāciju — valstis un valstu grupas, tāpat kā cilvēki un cilvēku grupas, skaidro visiem, kas vēlas, ka jātic tam, ka ir pienākuši laiki, kad viss mainās, arī sapratne par valsts suverenitāti, starptautiskās tiesības un līdz ar to arī ANO. Pēc šīs loģikas, globalizācijas vīruss aprīs pašu globālāko starptautisko organizāciju.

Tas, kas notiek šodien, ir lienošs trešais pasaules karš, un tā mērķis, kā jau jebkuram pasaules karam atšķirībā no vietējā kara, ir pilnīga ietekmes sfēru pārdalīšana. Un pēc šī kara būs arī jauna ANO. Ņujorkā notiekošā jēga ir tāda, ka vairāk nekā 100 no visiem 150 pasaules līderiem ir "par ANO", t.i., par tās miera uzturētājas lomas saglabāšanu un nostiprināšanu atbilstoši situācijai; vispirms jau saglabāt DP agresoru sodīšanas monopolstāvokli. Taču ne visi no šī vairākuma ir par pastāvīgo DP locekļu veto tiesību saglabāšanu, bet tas, kā rāda prakse, ir ANO normālas funkcionēšanas pamatu pamats. Krievija ir gan par ANO efektivitātes paaugstināšanu, gan par DP paplašināšanu, gan par veto tiesību saglabāšanu, un Vladimira Putina piecu minūšu garā runa skaidri to apliecina. … Krievijas pozīcija netiek balstīta uz izpratni par labo un ļauno, bet gan uz mūsu nacionālās izdzīvošanas interesēm. Taču tās aizstāvēt nav tik vienkārši.

Protams, pat pašā sliktākajā gadījumā ANO neies bojā pilnībā.

Pasaules līderi pirmām kārtām "tūkstošgades sanāksmi" pārvērta par divpusējo lietu pārrunāšanas vietu. Tā sliktākajā gadījumā turpināsies vēl daudzus gadus, un daudzi uz Ņujorku atbraukušie valstu līderi atgādinās cits citam par tiem svētītajiem laikiem, kad daudzas pasaules lielvalstis, pateicoties ANO, daudzus desmitus gadu pasargāja pasauli no totāla kara.

Dmitrijs Kosirevs