Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins Saeimas 12. maija sēdē:

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lūdzu šodien izskatīt lēmuma projektu “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”. Dokumenta numurs izskatāmajam dokumentam 4175.
Kāpēc bija vajadzīga šī deklarācija, un kāpēc vispār bija vajadzīgi šāda veida dokumenti? Es domāju, ar gandarījumu atzīmējot Otrā pasaules kara nobeiguma 60.gadadienu, mēs gribējām pavilkt svītru veselai rindai lēmumu un likumu, ko Saeima ir pieņēmusi šajā laikā.
4.maijā mēs nosvinējām mūsu Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15.gadadienu. Un es domāju, ka šodien pabeidzot, un es ceru, ka mēs pieņemsim šo dokumentu, mēs vienā dokumentā būsim sakārtojuši un juridiski izlabojuši dažādos pašreiz izkaisītos dokumentos, likumos un lēmumos esošos terminus. Šajā dokumentā mēs esam iekļāvuši ne tikai tās normas, kuras bija 1996.gada Deklarācijā par Latvijas okupāciju, ne tikai tās normas, par kurām savstarpēji vienojāmies, noslēdzot līgumu par Krievijas militārpersonu un karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, šeit ir iekļautas ne tikai tās normas, kas ir vairākos starptautiskos dokumentos, bet mēs esam arī iestrādājuši tās normas, kuras, piemēram, bija 1991.gada 13.janvārī noslēgtajā līgumā starp Latviju un Krievijas Federāciju par starpvalstu attiecību pamatiem.
Es gribētu atgādināt, ka tajā reizē šo lēmumu ratificēja Latvijas Republikas Augstākā padome, bet no tā ratifikācijas atteicās Krievija.
Kāds dokuments ir ņemts pamatā? Ja jūs atceraties, bija izstrādāti divi deklarācijas projekti. Tad Ārlietu komisijā balsojot un pēc vairākām debatēm tika pieņemts, ka kā pamatdokuments ir kopējais darba grupas izstrādātais projekts, kuru izstrādāja visas frakcijas – “Jaunais laiks”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji. Un bija otra deklarācija, kuru iesniedza Zemnieku savienības un Zaļo partijas frakcija. Un no šī, otrā, deklarācijas projekta savukārt labākie priekšlikumi tika iestrādāti šeit, kurus jūs varēsiet redzēt tad, kad mēs jau runāsim otrajā lasījumā par šiem priekšlikumiem.
Deklarācijā sākuma daļā, godājamie deputāti, Saeima vēlreiz atgādina par to, ka mēs esam tagad Eiropas Savienībā. Preambulā jūs varat izlasīt daļēji citātu no jaunās Eiropas Konstitūcijas, par kuru mēs balsosim šeit. Mēs esam uzrakstījuši, ka mēs gribam veidot labas attiecības ar Krievijas Federāciju. Bet es tikai gribu pateikt, ka šeit nav praktiski nekā jauna, par ko mēs jau nebūtu runājuši.
Un man var uzdot arī jautājumu, un bieži cilvēki saka: “Bet kāpēc tad ir vajadzīga vēl kāda deklarācija bez tām deklarācijām, kuras mēs esam pieņēmuši?” Tad atbilde šeit ir, godājamie deputāti, ļoti skaidra. Šis ir dokuments, ko mēs varam iesniegt, iztulkot dažādās valodās, jūs atradīsiet arī šo priekšlikumu, ka mūsu diplomātiskās misijas ārzemēs to izplata. Tātad, ja Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, lai nav jāskatās seši septiņi likumi, vairāki lēmumi. Pietiek ar šo deklarāciju, kur faktiski mēs uzskatām, ka Ārlietu komisijai ir izdevies apkopot šos dažādos priekšlikumus. Vai tas ir izdevies labāk vai sliktāk – es domāju, mēs nododam to jūsu apspriešanai.
Es aicinu, godājamie kolēģi, atbalstīt šo darba grupas izstrādāto priekšlikumu, nobalsot arī par tiem priekšlikumiem vai noraidītajiem, kuri ir iesniegti, un saprast, ka šī deklarācija mums palīdzēs varbūt pabeigt vienu sāpīgu posmu mūsu vēsturē, lai mēs varētu skatīties ar lielāku pārliecību nākotnē. Un mūsu neatrisinātās problēmas, mēs ceram, ar šo deklarāciju tiks atdotas jau attiecīgajām ministrijām, darba grupām, vēsturnieku komisijām, un tās netraucēs mūsu valstij, teiksim, uzturēt labas attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm.
Ar šo, kā jūs saprotat, es arī aicinu opozīcijas kolēģus saprast, ka šī politiskā savstarpējā deklarāciju pieņemšana šajā ziņā varētu beigties, un nākamais līmenis jau būtu praktiskais darba līmenis, strādājot dažādām ministrijām, komisijām, nosakot dažādus aprēķinus, kompensācijas, ja ir nepieciešams, pieņemot attiecīgus lēmumus un tā tālāk.
Paldies par uzmanību!

No Saeimas 12.maija sēdes stenogrammas. Pilns stenogrammas teksts tiek gatavots publicēšanai “LV” 19.maija numurā.