Ungurpils "Sīpolos" — Lielvārdes sievas        Foto: Dzidra Purmale

Ar Pāvula Jurjāna dziesmu "Dar man, tēvis, pastaliņas", kas latviešu bērnus paaudžu paaudzēs pavadījusi skolas gaitās, Alojas Ausekļa vidusskolas koris ievadīja svētku uzvedumu pilsētas parkā. Tas vainagoja Ausekļa 150. dzimšanas dienas svinības, ko krāsainas, līksmas un skanīgas darīja gan lielie un mazie dziedātāji, muzikanti un dejotāji, gan ikviens alojietis — ar sakopto māju un pagalmu, ar ziediem un augu kompozīcijām pilsētas ielās un dzīvo līdzdalību visā svētku programmā. Bija aicināti ciemiņi no malu malām, arī no visām tām vietām, kur Auseklis savulaik dzīvojis un strādājis. Spēlēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestris Pētera Rudzīša vadībā. Bet koru bija tāds pulks, ka to sadziedāšanās izskanēja kā mazie dziesmu svētki. Limbažu rajona virsdiriģentes Māras Skrides un Dziesmu svētku virsdiriģentu Edgara Račevska, Jāņa Dūmiņa un Jāņa Zirņa vadībā muzicēja vīru kori un jauktie kori no Limbažiem, Jelgavas, Siguldas un Rīgas, no Alūksnes, Bauskas, Liepupes, Ikšķiles un citām pilsētām un pagastiem. Skanēja dziesmas tikai ar Ausekļa dzeju — Baumaņu Kārļa, Alfrēda Kalniņa, Ernesta Vīgnera un Emīla Dārziņa kompozīcijas. Un koncerta izskaņā, kad parks jau tinās vakara krēslā, ar svecītēm dziedātāju rokās un fantastiski izgaismotiem diženo ozolu, liepu un gobu augumiem — Jāzepa Vītola "Gaismas pils".

Gaismas zīmē noritēja visi šie svētki, kas nebūt nesākās un arī nebeidzās ar koncertu vien. Rīta pusē simtiem cilvēku pulcējās Ungurpils Sīpolos, kur 1850. gada 18. septembrī dzimis Miķelis Krogzemis — vēlākais tautiskā romantisma dzejnieks un gaismas saucējs Auseklis. Vietā, kur kādreiz atradusies apdzīvojamā rija un pirms 150 gadiem dienas gaismu ieraudzījis nākamais dzejnieks, tika atklāta piemiņas zīme. Pie saimes galda tika aicināti Krogzemju dzimtas pārstāvji, kas bija ieradušies no visām Latvijas malām. Kupli sazarotajā Krogzemju dzimtas kokā tika iezīmētas arī dažas jaunas lapiņas.

Pēc svētku uzveduma parkā, kur Atmodas sākumā kā piederības zīme savai Latvijas valstij augstu mastā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, Alojas pilsētas galva Raimonds Ģīmis atklāja pieminekli kā alojiešu piederības zīmi savai pilsētai. Tēlnieks Juris Rapa pelēkajā granītā pratis ieburt zemes pamatīgumu un uguns nemieru, kam īpašu dzīvīgumu piešķir ūdens strūklas, kas šalcas no sakļauto akmens spārnu pamatnes. Gaismas saucēji — tādi alojiešiem bijuši gan Auseklis, gan Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Indriķis Zīle, gan tautskolotāju paaudzes Alojas skolā, kas nesen atzīmēja savu 290. dzimšanas dienu un kopš 1928. gada nes Ausekļa vārdu.

Pa zvaigžņotās debess apmirdzētu un sveču liesmiņām izgaismotu gaismas ceļu svētku dalībnieki devās uz Ausekļa atdusas vietu pilsētas kapos, kur 1898. gadā tika atklāts gaismas saucējam veltīts piemineklis. Ziedos un tūkstošiem sveču gaišumā te tika pieminēts latviešu pašapziņas modinātājs un cīņā saucējs, kas bija arī Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieks un novēlēja,

"lai daba mūžam būtu ziedon’s

un tauta nenoguris dziedon’s!"

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore