Ministru kabineta instrukcija Nr.4

Rīgā 2005.gada 10.maijā (prot. Nr.28 9.§)

Valsts investīciju programmas izstrādes instrukcija

Izdota saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 2.panta piekto daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1.Instrukcijā lietotie termini:

1.1.nozares investīciju programma (turpmāk — nozares programma) —vienas nozares investīciju apakšprogrammu kopums;

1.2.nozares investīciju apakšprogramma (turpmāk — nozares apakšpro­gram­ma) — vienas nozares prioritātes investīciju projektu kopums;

1.3.projekts — nozares apakšprogrammā iekļautais investīciju projekts;

1.4.darbības rezultāti — nozares apakšprogrammas galaprodukti;

1.5.politikas rezultāti — pārmaiņas sabiedrībā, ko tieši rada viena vai vairāku nozares apakšprogrammas darbības rezultātu sasniegšana;

1.6.makroietekmes rezultāti — pārmaiņas sabiedrībā, ko rada politikas rezultātu sasniegšana, kā arī ārējās vides faktori;

1.7.ieguvumi — preces, pakalpojumi un pārmaiņas sabiedrībā, kas panāktas ar mērķtiecīgām izmaksām;

1.8.izmaksas — līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek veiktas darbības konkrētu rezultātu (ieguvumu) sasniegšanai;

1.9.rezultatīvie rādītāji — izmaksu un ieguvumu raksturojums skaitliskā izteiksmē;

1.10.izmaksu un ieguvumu analīze — ekonomiskās analīzes veids, kas paredz projekta daudzpusīgu risinājumu novērtējumu atbilstoši paredzētajām projekta izmaksām un sagaidāmajam projekta gala rezultātam (ieguvumiem);

1.11.izmaksu efektivitātes analīze — ekonomiskās analīzes veids, kas paredz projekta daudzpusīgu risinājumu novērtējumu atbilstoši paredzētajām projekta izmaksām un projekta mērķiem.

2.Instrukcija nosaka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kuras ir nozaru vadošās iestādes (turpmāk — iestādes), vienotus norādījumus nozaru investīciju programmu sagatavošanai un izvērtēšanai, tai skaitā nozaru investīciju programmu novērtēšanas pamatprincipus attiecībā uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām tautsaimniecības un reģionālās politikas prioritātēm.

2. Nozares programmas izstrāde

2.1. Nozares attīstības mērķu un virzienu noteikšana

3.Nozares attīstības mērķis ir stāvoklis, ko vēlas sasniegt iestāde, īstenojot politiku pārziņā esošajā nozarē. Mērķus identificē iestādes darbības stratēģijas izstrādes gaitā, analizējot:

3.1.situāciju attiecīgajā nozarē un darbības jomās;

3.2.spēkā esošos politikas dokumentus un tiesību aktus, kas skar šo nozari.

4.Iestādes nozares attīstības mērķiem jābūt reāli ietekmējamiem ar iestādes rīcībā esošajiem līdzekļiem.

5.Iestādes nozares darbības virzieni ir pakārtoti nozares attīstības mērķiem.

2.2. Investīciju iekšējo prioritāšu noteikšanas principi un nepieciešamo investīciju apmēra aprēķins

2.2.1. Investīciju iekšējo prioritāšu noteikšanas principi

6.Nozares investīciju apmēri un iekšējās prioritātes ir pakārtotas nozares stratēģijā noteiktajiem mērķiem un prioritārajiem virzieniem un vērstas uz noteiktu darbības rezultātu sasniegšanu.

7.Nozares programmā iekļauj politikas rezultātus, darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus sadalījumā pa nozares apakšprogrammām.

2.2.2. Politikas ietekmes rādītāju plānošana

8.Definējot politikas rezultātus, jāņem vērā, ka:

8.1.politikas rezultātus veido ne vien darbības rezultāti, ko sasniedz kāda konkrēta nozares apakšprogramma, bet arī darbības rezultāti, ko rada citas iestādes atbilstoši kompetencei, un ārējās vides faktori;

8.2.viens darbības rezultāts var ietekmēt vairākus politikas rezultātus vienlaikus un vienu politikas rezultātu var ietekmēt vairāki darbības rezultāti vienlaikus.

9.Politikas rezultātus plāno atbilstoši noteiktajiem nozares politikas mērķiem (1.pielikuma 1.piemērs).

10.Politikas rezultātus, kurus var izteikt skaitliskā izteiksmē, raksturo ar rezultatīvajiem rādītājiem.

2.2.3. Darbības rezultātu plānošana

11.Darbības rezultāti pilnībā atrodas nozares apakšprogrammas īstenotāja tiešā ietekmē. Par to sasniegšanu ir atbildīgi nozares apakšprogrammas izstrā­dātāji.

12.Ja iespējams, pamatā nepieciešams plānot tos darbības rezultātus, kas ir galaprodukti. Darbības rezultātus var izteikt arī kvalitātes, vietas un laika izteiksmē (1.pielikuma 2.piemērs).

13.Darbības rezultātus, kurus var izteikt skaitliskā izteiksmē, raksturo ar rezultatīvajiem rādītājiem.

2.2.4. Rezultatīvo rādītāju plānošana

14.Rezultatīvos rādītājus nosaka atbilstoši procesam un novērtēšanas metodei, lai pilnvērtīgi plānotu un novērtētu nozares politikas mērķus, politikas rādītājus un darbības rezultātus, nosakot investīciju iekšējās prioritātes.

15.Rezultātu var raksturot ar rezultatīvajiem rādītājiem gan nominālā, gan relatīvā izteiksmē.

16.Rezultatīvo rādītāju veidi ir ieguldījumu izlietošanas un ieguvumu sasniegšanas raksturojums skaitliskā izteiksmē.

17.Rezultatīvo rādītāju veidi atbilstoši novērtēšanas metodei (1.pielikuma 3.piemērs):

17.1.ekonomijas rezultatīvie rādītāji — raksturo darba veicēju taupīgumu un spēju racionāli izmantot pieejamos resursus;

17.2.efektivitātes rezultatīvie rādītāji — raksturo attiecību starp darbības rezultātu un patērētajiem resursiem;

17.3.funkcionālās efektivitātes rezultatīvie rādītāji — raksturo, cik lielā mērā izmantotie resursi un sasniegtie darbības rezultāti ir nodrošinājuši plānoto politikas rezultātu sasniegšanu;

17.4.pakalpojumu kvalitātes rezultatīvie rādītāji — raksturo iedzīvotājiem un valsts un pašvaldību iestādēm sniegtos pakalpojumus.

18.Rezultātus un rezultatīvos rādītājus norāda katram nozares apakšpro­grammas plānošanas gadam.

2.2.5. Nepieciešamo investīciju apmēra aprēķins

19.Nozares apakšprogrammai nepieciešamo investīciju apmēru plāno sadalījumā pa nozares apakšprogrammas īstenošanas gadiem. Investīciju apmēru norāda tabulā, uzskaitot projektus prioritārā secībā nozaru apakšprogrammu griezumā, iekļaujot arī no ārvalstu finanšu palīdzības finansētos projektus un valsts galvoto aizdevumu projektus un norādot kopējās izmaksas pa gadiem katram nozares programmas projektam (2.pielikums).

2.3. Valsts un pašvaldību budžeta saistību precizēšana

20.Valsts un pašvaldību budžeta saistības nozares apakšprogrammas projektiem uzrāda un, ja nepieciešams, precizē tabulā nozares apakšprogrammu griezumā, vienlaikus norādot visiem projektiem plānoto finansējumu finanšu avotu griezumā (3.pielikums).

21.Ietekme uz valsts budžetu ir saistīta ne tikai ar investīciju tiešajām finanšu izmaksām, bet arī ar vidēja termiņa valsts budžeta izdevumu ietaupī­jumu, uzlabojot kādas darbības efektivitāti, vai valsts budžeta izdevumu palieli­nāšanos, kas saistīta ar nozares apakšprogrammas darbības nodrošināšanu pēc investīciju veikšanas (1.pielikuma 4.piemērs).

2.4. Projektu pieteikumi un to ekonomiskās un sociālās lietderības novērtējums

2.4.1. Projektu pieteikumi

22.Nozares programmai pievieno projektu pieteikumus, kuri ir iekļauti nozares apakšprogrammās.

23.Ja projekti ir pieteikti ārvalstu finanšu palīdzības finansējumam, pievieno šo projektu indikatīvu sarakstu. Pēc projekta apstiprināšanas projekta kopsavilkumu pievieno iesniegtajai nozaru programmai.

2.4.2. Ekonomiskās un sociālās lietderības novērtējums

24.Ekonomiskās un sociālās lietderības novērtējuma pamatā ir projekta izmaksu un ieguvumu salīdzinājums.

25.Ekonomiskās un sociālās lietderības novērtējumā tiek ņemtas vērā ne tikai tiešās finansiālās izmaksas un ieguvumi, bet arī netiešās izmaksas un ieguvumi, kas ir saistīti ar projekta īstenošanu.

26.Ekonomiskās lietderības novērtējums ietver:

26.1.izmaksu un ieguvumu analīzi, ja sociālekonomiskie ieguvumi ir izsakāmi naudas izteiksmē (1.pielikuma 5.piemērs);

26.2.izmaksu efektivitātes analīzi, ja sociālekonomiskie ieguvumi nav izsakāmi naudas izteiksmē (1.pielikuma 6.piemērs).

27.Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, nākotnes vai ilgtermiņa ieguvumus var salīdzināt ar sākotnējām izmaksām tikai tad, ja attiecīgā projekta ieguvumus diskontē pašreizējā vērtībā.

28.Nākotnes ieguvumu pašreizējo vērtību aprēķina, projekta ikgadējos ieguvumus reizinot ar diskonta koeficientu. Diskonta koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

      1
––––––, kur
(1+r)ⁿ

r — vienotā reālā diskonta likme 5 %;

n — to gadu skaits, pēc kuriem rodas ieguvumi.

29.Aprēķinus veic nozares programmas iesniegšanas gada cenās (salīdzināmās, bez inflācijas) (1.pielikuma 7.piemērs).

30.Ja projektam ir tieša ietekme uz kādu no sabiedrības sociālajām grupām, jāidentificē sociālās grupas, kuras būs ieguvējas un kuras potenciālās zaudētājas, ja projekts tiks īstenots (1.pielikuma 8.piemērs).

31.Izmaksu efektivitātes analīze raksturo katra kvalitatīvā mērķa sasnieg­šanas izmaksas. To var aprēķināt kā izmaksas uz vienu saņēmēju vai izmaksas par vienas vienības nodrošinājumu.

32.Ja projektiem ir apstiprināts ārvalstu finanšu palīdzības finansējums, ekonomisko un sociālo lietderību novērtē atbilstoši prasībām, kas reglamentē attiecīgā finanšu instrumenta projektu sagatavošanu.

2.5. Projektu pieteikumu izvērtēšanas rezultāti

33.Nozares programmā iekļauj projektu pieteikumu izvērtēšanā izmanto­tos kvalitatīvos un/vai kvantitatīvos kritērijus atbilstoši nozares darbības laukam.

34.Projektu pieteikumu vērtēšanas rezultātus uzrāda, norādot saņemto vērtējumu atbilstoši piemērotajiem vērtēšanas kritērijiem.

35.Ja projektiem ir apstiprināts ārvalstu finanšu palīdzības finansējums (pilnībā vai daļēji), investīciju projektu vērtēšanas rezultātus var nenorādīt.

2.6. Investīciju apmēri pa plānošanas reģioniem

36.Nozares programmā iekļauj investīciju apmēru sadalījumu pa plānoša­nas reģioniem katram nozares programmas plānošanas gadam nozares apakšpro­grammu griezumā (4.pielikums).

3. Valsts investīciju novērtēšanas pamatprincipi

3.1. Novērtēšana attiecībā uz tautsaimniecības un reģionālās attīstības prioritātēm

37.Nozares apakšprogrammas novērtēšana attiecībā uz politikas plānoša­nas dokumentos noteiktajām tautsaimniecības un reģionālās politikas prioritātēm pamatojas uz rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, kas ļauj kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtēt nozares apakšprogrammas rezultātus.

38.Rezultatīvie rādītāji raksturo makroietekmes rezultātu, politikas rezul­tātu un darbības rezultātu un veido vienotu informācijas kopumu par nozares apakšprogrammas rezultātu sasniegšanas līmeni attiecībā pret piešķirtajiem resursiem. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu veido (5.pielikums):

38.1.tautsaimniecības un reģionālās politikas mērķi un prioritātes;

38.2.makroietekmes rezultātu plānošana;

38.3.politikas rezultātu plānošana;

38.4.darbības rezultātu plānošana.

39.Makroietekmes rādītāji raksturo attiecīgās nozaru apakšprogrammas vai nozaru apakšprogrammu kopuma ietekmi uz tautsaimniecību un reģionālo attīstību (1.pielikuma 9.piemērs).

40.Plānojot makroietekmes rezultātus, jāņem vērā, ka makroietekmes rezultātus ietekmē citu iestāžu atbilstoši kompetencei veiktās darbības. Atsevišķa nozaru programma tikai netieši ietekmē vai nemaz neietekmē minēto rezultātu sasniegšanu.

41.Makroietekmes rezultāti ir atkarīgi no (1.pielikuma 10.piemērs):

41.1.nozares programmas darbības lauka;

41.2.nozares programmas finansējuma.

42.Atsevišķus makroietekmes rezultātus var noteikt tikai valstiski nozīmīgām, visaptverošām nozaru apakšprogrammām vai vairāku nozaru apakš­programmu kopumam.

3.2. Nozaru apakšprogrammu vērtēšanas kārtība

43.Nozares apakšprogrammas vērtēšana, lai izstrādātu priekšlikumus par nozaru apakšprogrammu prioritātēm, notiek divās kārtās:

43.1.nozaru apakšprogrammas vērtē atbilstoši administratīvajiem un kvalitātes kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma 1.tabulu;

43.2.nozaru apakšprogrammas, kuras atbilst administratīvajiem un kvali­tātes atbilstības kritērijiem, tālāk vērtē atbilstoši nozaru apakšprogrammu izvēr­tēšanas kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma 2.tabulu.

44.Priekšlikumi par nozaru apakšprogrammu prioritātēm pamatojas uz izvērtēšanas kārtās iegūto punktu skaitu, kas tiek aprēķināts kā individuālos kritērijos iegūto punktu aritmētiskā summa.

45.Nozaru apakšprogrammu izvērtēšanas rezultātus iekļauj Valsts investīciju programmā pa nozarēm.

4. Noslēguma jautājums

46.Šī instrukcija netiek piemērota, sagatavojot Valsts investīciju programmu 2006.–2010.gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2005.gada 18.maiju.

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 10.maija instrukcijai Nr.4

Ilustratīvie piemēri

1.piemērs. Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Nr. p.k.	Nozare	Politikas rezultāti	Politikas rezultatīvie rādītāji
1.	Aizsardzība	Militārās sagatavotības līmeņa paaugstināšanās	Nodrošināta Latvijas līdzdalība starptautiskajos drošības un aizsardzības pasākumos (skaits)
		Nacionālo bruņoto spēku prestiža paaugstināšanās sabiedrībā	Brīvprātīgo pieteikumu pieaugums Nacionālajos bruņotajos spēkos (procentos)
2.	Enerģētika	Gaisa piesārņojuma līmeņa samazināšanās	Siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma izmaiņas (procentos)
		Energoefektivitātes paaugstināšanās	Atjaunojamo energoresursu īpatsvars (procentos)
3.	Finanses	Nodokļu administrēšanas uzlabošanās	Nesamaksāto nodokļu apjoma samazināšanās (procentos)
4.	Iekšlietas	Noziedzības līmeņa samazināšanās	Smago noziegumu īpatsvars (procentos)
			Atklāto noziegumu īpatsvars (procentos)
5.	Informācijas sabiedrība un  e-pārvalde	Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par klientorientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti	Sabiedrisko pakalpojumu elektronizācija (procentos no kopējā sniegto pakalpojumu skaita)
6.	Izglītība un zinātne	Sabiedrības izglītības līmeņa paaugstināšanās	Augstskolās studējošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem
7.	Kultūra	Kultūras mantojuma pieejamības palielināšanās	Muzeju apmeklētāju skaits
8.	Labklājība	Alternatīvu aprūpes formu attīstīšanās	Pieprasījuma pēc institucionālās aprūpes samazināšanās
9.	Transports	Satiksmes drošības un efektivitātes uzlabošanās	Satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits (cilvēku skaits gadā)
10.	Tieslietas	Ieslodzīto iesaistīšana darbā, sekmējot viņu garīgo un fizisko attīstību un veicinot resocializāciju	Atkārtoti notiesāto personu skaits (procentos no kopējā skaita)
11.	Vide	Ūdens resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanās	Vidējie ūdens resursu zudumi (litri gadā)
12.	Zemkopība	Zivsaimniecības nozares produktivitātes paaugstināšanās	Zivsaimniecības kopējais produkcijas apjoms uz vienu nodarbināto (latos)
13.	Reģionālā attīstība	Sabalansētas reģionālās attīstības veicināšana	Reģionālais bezdarba līmenis (procentos)
14.	Tūrisms	Tūrisma sektora attīstība	Ārvalstu tūristu skaits, kuri apmeklē Latviju (tūkst. cilvēku)
			Tūrisma nozares īpatsvara pieaugums iekšzemes kopproduktā (turpmāk — IKP) (procentos)

2.piemērs. Darbības rezultāti

1. Darbības rezultāti kvalitātes izteiksmē: 1.1.izveidota Eiropas Savienības dokumentu uzskaites sistēma, kas ļauj apstrādāt, saskaņot un apstiprināt tiešsaistes režīmā operatīvās pozīcijas, instrukcijas un citus ar Eiropas Savienību saistītus dokumentus (ārlietas); 1.2.uzstādīta siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēma (enerģētika); 1.3.dokumentu aprites papīra tehnoloģija aizstāta ar daudz efektīvāko elektronisko informācijas apstrādes veidu (informācijas sabiedrība un e-pārvalde); 1.4.veikts pasākumu komplekss optikas kanāla platjoslas uztveršanai un radioprogrammu pārraidei (sabiedrisko raidorganizāciju nozare).

2. Darbības rezultāti kvalitātes un vietas izteiksmē: 2.1.izveidota funkcionējoša austrumu robežas tehniskās apsardzes un kontroles sistēma, sakaru un telekomunikāciju sistēma un elektroniskās informācijas sistēma atbilstoši Eiropas Savienības prasībām (iekšlietas); 2.2.rekonstruēti un tiek attīstīti valsts nozīmes transporta infrastruktūras mezgli, kas atrodas pašvaldību teritorijā (transports). 3. Darbības rezultāts laika izteiksmē: 3.1.nodrošināta veterināro izziņu izsniegšana divu dienu laikā (zemkopība).

3.piemērs. Rezultatīvo rādītāju veidi atbilstoši novērtēšanas metodei

Nr. p.k.	Rādītāja veids	Paskaidrojums	Piemērs
1.	Ekonomija	Raksturo darba veicēju taupīgumu un spēju racionāli izmantot pieejamos resursus	Siltumenerģijas zuduma samazināšana par 20 %
2.	Efektivitāte	Raksturo attiecību starp darbības rezultātu un patērētajiem resursiem	Pacientu skaits, kuru ārstēšanu nodrošina viena slimnīca
3.	Funkcionālā efektivitāte	Raksturo, kā izmantotie resursi un sasniegtie darbības rezultāti ir nodrošinājuši plānoto politikas rezultātu sasniegšanu	Prognozētais nodarbinātības līmenis pret reālo
4.	Pakalpojumu kvalitāte	Raksturo iedzīvotājiem un institūcijām sniegtos pakalpojumus	Policijas ierašanās laiks izsaukuma vietā
			Izziņas saņemšanai nepieciešamais laiks

4.piemērs. Ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā

Nr. p.k.	Nozare	Programmas mērķi	Ietekme uz valsts budžetu (lati gadā)
1.	Enerģētika	Energoefektivitātes nodrošināšana	Ekspluatācijas izmaksu samazināšanās
2.	Finanses	Nodokļu iekasēšanas efektivitātes uzlabošana	Prognozējamā iekasēto nodokļu apmēra palielināšanās
3.	Transports	Ceļu infrastruktūras modernizācija	Ceļu uzturēšanas izmaksu samazināšanās
4.	Tieslietas	Tiesu efektivitātes uzlabošana	Pirmstiesas laikā aizturēto personu uzturēšanas izmaksu samazināšanās
5.	Veselība	Slimnīcu materiāltehniskās bāzes uzlabošana	Veselības izmaksu samazināšanās nākotnē
6.	Vide	Gaisa piesārņojuma līmeņa samazināšana	Veselības izmaksu samazināšanās nākotnē

5.piemērs. Izmaksu un ieguvumu analīze

Nr. p.k.	Programmas mērķi	Izmaksas	Ieguvumi
1.	Nodrošināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un speciālo inventāru (iekšlietas)	Bez tiešajām finansiālajām izmaksām nepieciešams izvērtēt jaunas tehnikas un inventāra netiešās izmaksas, tai skaitā ar apmācību saistītas izmaksas	Tiks izglābtas materiālās vērtības par vairāk nekā 8 milj. latu gadā
2.	Sakārtot transporta infrastruktūru (transports)	Bez tiešajām finansiālajām izmaksām nepieciešams izvērtēt ar ceļu rekonstrukciju saistītos netiešos izdevumus (satiksmes traucējumi ceļu rekonstrukcijas laikā)	Satiksmē pavadītā laika samazināšanās

6.piemērs. Izmaksu efektivitātes analīze

Nr. p.k.	Programmas mērķi	Rezultatīvais rādītājs	Izmaksas	Izmaksu efektivitātes rādītājs
1.	Centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija (enerģētika)	Kaitīgo izmešu samazinājums par piecām tonnām gadā	Ls 10000	10000/5 = Ls 2000 Vienas tonnas izmešu samazināšana gadā izmaksā Ls 2000
2.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību nodrošinā­šana ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un speciālo inventāru (iekšlietas)	Tiks izglābti vairāk nekā 400 cilvēku gadā	Ls 50000	50000/400 = Ls 125 Viena negadījuma novēršana gadā izmaksā Ls 125
3.	Mājokļu būvniecības attīstība pašvaldībās	Uzlabota iedzī­votāju dzīves vide vairāk nekā 200 pašvaldībās	Ls 100000	100000/200 = Ls 500 Dzīves vides uzlabošana vienam iedzīvotājam izmaksā Ls 500

7.piemērs. Izmaksu un ieguvumu analīze: diskontēšana

Nodrošinot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ar uguns­dzēsības un glābšanas tehniku un speciālo inventāru, nākamajos piecos gados tiks izglābtas materiālās vērtības par vairāk nekā 8 milj. latu gadā. Ņemot vērā diskonta likmi 5 %, kopējo ieguvumu pašreizējā vērtība ir:

kas ir aptuveni 34,64 milj. latu. Šo aprēķinu var izdarīt, izmantojot Microsoft Excel programmas funkciju NPV¹.

8.piemērs. Ietekme uz institūciju vai sabiedrības grupām

Nr. p.k.	Programmas mērķi	Ietekmētās sabiedrības grupas	Sabiedrības grupu ieguvumi vai zaudējumi
1.	Kultūrvēsturisko objektu glābšana, konservācija un restaurācija	Ārvalstu un vietējie tūristi, nākamās paaudzes	Kultūras objektu pieejamība tūristiem, kultūras mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm
2.	Uzlabota bezdarba datu uzskaite, informācijas pieejamība un informācijas apmaiņas operativitāte valstī	Darba meklētāji	Darba meklētājiem iespējams ātrāk iekārtoties darbā (bezdarbnieku skaita samazināšanās)
3.	Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm to kvalitatīvai funkciju izpildei tiek nodrošināta moderna, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra	Iekšlietu ministrijas darbinieki	Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieku prestiža paaugstināšanās
4.	Izglītības sporta bāzu un daudzfunkcionālo sporta centru celtniecība un modernizācija	Izglītības iestāžu audzēkņi	Izglītības iestāžu audzēkņu fiziskās, morālās, garīgās un patriotiskās audzināšanas uzlabošanās
5.	Informatizācijas procesa nodrošināšana visos izglītības sistēmas līmeņos un reģionos	Izglītības iestāžu audzēkņi	Sabiedrības izglītības līmeņa paaugstināšanās, kas sekmēs valsts ekonomisko un sociālo attīstību
6.	Eiropas Savienības standartiem atbilstoša uzturēšanās apstākļu nodrošināšana ieslodzījuma vietās esošajām personām	Ieslodzītie, ieslodzījumu vietās strādājošie	Ieslodzīto nodarbinātības palielināšanās, kas sekmēs ieslodzīto garīgo un fizisko attīstību, darba apstākļu uzlabošanās ieslodzījumu vietās strādājošajiem

9.piemērs. Transporta infrastruktūras sakārtošanas investīciju programmas ietekme uz tautsaimniecību un reģionālo attīstību

Tiešā iedarbība	+	Netiešā iedarbība	=	Ietekme uz tautsaimniecību un reģionālo attīstību
Valsts nozīmes ceļu modernizācija		Uzlabojas satiksmes drošība		Ceļu infrastruktūras sakārtošana veicina uzņēmējdarbību un sabalansētu reģionālo attīstību

10.piemērs. Makroietekmes rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Nr. p.k.	Makroietekmes rezultāti	Makroietekmes rezultatīvie rādītāji
1.	IKP	IKP uz vienu iedzīvotāju (latos) Ikgadējie IKP pieauguma tempi (procentos)
2.	Nodarbinātība	Nodarbinātības līmenis (procentos) Darba meklētāju īpatsvars (procentos)
3.	Darbaspēka produktivitāte	IKP uz vienu nodarbināto (latos) Darbaspēka vienības izmaksas (latos)
4.	Nabadzības līmenis	Zemākās un augstākās kvintiles ienākumu attiecība Iedzīvotāju daļa, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni (procentos)
5.	Līdzsvarota reģionālā attīstība	Reģionālās nodarbinātības novirze IKP uz vienu iedzīvotāju (reģionālās novirzes) Investīcijas uz vienu iedzīvotāju (reģionālās novirzes)
6.	Uzņēmējdarbība	Uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Nodarbināto skaita pieaugumus (procentos)

Piezīme.

¹ Programmas Microsoft Excel izvēlnē Insert (Iespraust) izvēlēties Function (Funkcija), pēc tam funkciju katalogā Financial (Finanses) izvēlēties formulu NPV. Lauciņā Rate (Likme) ievietot izvēlēto diskonta likmi, bet lauciņos Value1 (Vērtība1) un Value2 (Vērtība2)— ieguvumus naudas izteiksmē.

Ekonomikas ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 10.maija instrukcijai Nr.4

Nozares programmas apakšprogrammas un projekti prioritātā secībā

1.bilde

2.bilde

Ekonomikas ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 10.maija instrukcijai Nr.4

Nozares programmas apakšprogrammu, projektu un finanšu avotu griezumā

1.bilde

2.bilde

Ekonomikas ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 10.maija instrukcijai Nr.4

Plānotie nozares apakšprogrammas investīciju apjomi pa plānošanas reģioniem

(latos)

Plānošanas reģioni	n	n+1	n+2	n+3	n+4	Pēc n+4	Kopā
1	2	3	4	5	6	7	8
Nozares programma kopā
Apakšprogramma
Aptver vairākus reģionus
Kurzemes reģions
Latgales reģions
Rīgas reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions

Ekonomikas ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 10.maija instrukcijai Nr.4

 

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma

Ekonomikas ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 10.maija instrukcijai Nr.4

Nozares apakšprogrammu izvērtēšanas kritēriji

1.tabula

Nozares apakšprogrammu administratīvie un kvalitātes atbilstības kritēriji

Nr. p.k.	Kritērijs	Vērtējums	Paskaidrojums
1.	Iesniegšanas termiņš	Atbilst/neatbilst	Nozares programma ir iesniegta noteiktajā termiņā
2.	Iesniedzēja atbilstība	Atbilst/neatbilst	Nozares programmu ir iesniegusi iestāde
3.	Mērķu atbilstība	Atbilst/neatbilst	Nozares apakšprogramma atbilst nozares mērķiem un prioritārajiem virzieniem
4.	Sagatavotība	Atbilst/neatbilst	Nozares apakšprogramma uzskatāma par sagatavotu, ja ir sniegta informācija visās sadaļās
5.	Alternatīva līdzfinansējuma vai finansējuma optimizācijas iespējas	Atbilst/neatbilst	Nozares apakšprogrammai nav alternatīvu finansēšanas avotu

2.tabula

Nozares apakšprogrammu prioritātes noteikšanas kritēriji

Nr. p.k.	Kritērijs	Vērtēšanas robeža	Paskaidrojums
1.	Nozares apakšprogrammas ietekme uz tautsaimniecības un reģionālās attīstības politikas prioritātēm (politikas un makroietekmes rezultatīvo rādītāju salīdzinājums)	0–5	5 – būtiska 4 – liela 3 – vidēja 2 – neliela 1 – mazsvarīga 0 – nozares apakšprogramma neradīs nekādu pozitīvo efektu vai arī negatīvais efekts palielināsies
2.	Nozares apakšprogrammas darbības novērtējums (darbības rezultatīvo rādītāju salīdzinājums)	0–5	5 – būtisks 4 – liels 3 – vidējs 2 – neliels 1 – mazsvarīgs 0 – nozares apakšprogramma neradīs nekādu pozitīvo efektu vai arī negatīvais efekts palielināsies
3.	Nozares apakšprogrammas sociālekonomiskais novērtējums (izmaksu lietderības un izmaksu efektivitātes salīdzinājums)	0–5	5 – būtisks 4 – liels 3 – vidējs 2 – neliels 1 – mazsvarīgs 0 – nozares apakšprogramma neradīs nekādu pozitīvo efektu vai arī negatīvais efekts palielināsies
Kopā

Ekonomikas ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs