Vai gāzes tirgus liberalizācija nozīmē jaunas tiesas prāvas?

Pēdējās nedēļās viens no aktuālākajiem ir jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju. Latviju pāršalkusi ziņa, ka no tiesvedības būs grūti izvairīties. Valdībai vienīgi jāizvēlas, ar ko tiesāties – Eiropas Komisiju vai “Latvijas gāzi”. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma stāsta, ka Latvija savu izvēli jau izdarījusi – tiesāties ar Eiropas Komisiju ir bezjēdzīgi, tāpēc direktīva tiks ieviesta. Bet vai tas nozīmē, ka tiesvedība ar “Latvijas gāzi” ir neizbēgama un atkal valstij izmaksās miljonus?

Uģis Sarma Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Brīvu tirgu gāzei

– Pašlaik plašsaziņas līdzekļu degpunktā ir jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju. Kāpēc gāzes tirgus ir jāliberalizē?

– Jautājumam ir divi aspekti.
Pirmkārt, liberalizācija tiek uzskatīta par mūsdienu modernās ekonomikas pamatprincipu. Valda uzskats, ka labāk tirgu neregulēt. Nozare visefektīvāk strādā, ja ir brīvs tirgus, kurā valda konkurence. Tātad visefektīvāk nozari spēj regulēt pats tirgus.
Gāzes tirgus gadījumā liberalizācija varbūt ir neparasts skatījums. Brīvā tirgus princips tiek ieviests nozarē, kur valda dabīgais monopols, proti, tikai vienam uzņēmumam ir infrastruktūra, lai nogādātu gāzi līdz iedzīvotājiem. Brīvais tirgus nozīmē, ka produkta pirkšana un pārdošana ir pakļauta brīvai konkurencei, lai gan infrastruktūras pakalpojumus piedāvā uzņēmums, kuram uz to ir monopoltiesības. Tātad nevar būt konkurence uz infrastruktūras pakalpojumiem – transportu, pārvadu, sadali un uzglabāšanu. Tur ir monopols, un šie pakalpojumi jāregulē.
Otrs aspekts, kāpēc jāliberalizē gāzes tirgus, ir saistīts ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Mēs esam vienā lielā ekonomiskā telpā, kur ir vienādi nosacījumi. Viens no tiem – gāzes tirgum jābūt atvērtam.

Gāze nekļūs lētāka

– Ko gāzes tirgus liberalizācija mainīs Latvijas iedzīvotājiem? Vai, atverot gāzes tirgu, būs pieejama lētāka gāze?

– Neatkarīgi no tā, vai gāzes tirgus tiek vai netiek atvērts brīvai konkurencei, mums jāaizmirst, ka gāze varētu kļūt lētāka. Gāze kļūs tikai un vienīgi dārgāka – tas ir skaidrs. Turklāt šāda situācija būs ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Cenu kāpums nenozīmē, ka pelnīs tirgotāji vai vēl kāds starpnieks. Pirmkārt, gāze kļūs dārgāka ieguves vietās, proti, gāzes piegādātājam tā būs jāiepērk par augstāku cenu. Otrkārt, gāzes ieguvēji un lielie tirgotāji gāzes cenu piesaistījuši naftas cenām. Tie ir galvenie faktori, kas noteiks gāzes cenu pieaugumu nākotnē.
Mēs vienīgi varam cerēt, ka konkurences gadījumā tirgotāji varētu sacensties par iespēju pazemināt vairumtirdzniecības cenu. Bet vēlreiz atgādinu – tā nevar būt zemāka par pašreizējo. Atvērtā tirgū ar konkurences elementiem mēs varam cerēt uz mazāku cenas pieaugumu.

– Jūs minējāt, ka gāzes ieguvēji un lielie tirgotāji tās cenu piesaistījuši naftas cenai pasaulē. Kā gāzes iegūšana saistīta ar naftas cenām? Vai arī tās ir kopējās enerģijas tirgus tendences, kur viena enerģijas avota cenas celšanās saistīta arī ar citu enerģijas avotu?

– Iedomājieties situāciju: jums pieder gāzes atradnes vai arī jūs esat lielas gāzes ieguves kompānijas īpašnieks. Lietotājam ir divas alternatīvas – pirkt no jums gāzi vai arī nepirkt. Ja lietotājs izvēlas nepirkt gāzi, vienīgā alternatīva ir iegādāties kurināmo, kas iegūts no naftas. Līdz ar to ir saprotams, ka naftas cenu pieauguma gadījumā dārgāka kļūst arī gāze. Visi gāzes piegādātāji gan Krievijā, gan Ziemeļāfrikā, gan Norvēģijā izvēlējušies taktiku sasaistīt gāzes un naftas cenas.

Ar ES netiesāsies

– Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējusi ziņa, ka valstij jāizvēlas – vai nu liberalizēt gāzes tirgu un tiesāties ar “Latvijas gāzi”, vai arī atteikties no tirgus liberalizācijas un tiesāties ar Eiropas Komisiju. Kuru taktiku izvēlēsies Latvija?

– Tiesāties ar ES ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tiesāšanās ar ES izriet no pievienošanās līguma, kurā precīzi aprakstīts, kas jāizdara. Viena no prasībām ir arī gāzes tirgus liberalizācija. Ja valsts kādu direktīvu neievieš, sākas pārkāpuma procedūra. Sākumā tiek izteikti brīdinājumi, bet gadījumos, kad brīdinājumi nelīdz, lieta var nonākt līdz Eiropas Kopienu tiesai. Latvijas gadījumā tiesāties ar ES būtu iracionāli. Par ko mums tiesāties? Mēs neesam ieviesuši direktīvu. Šādā situācijā tiesāties būtu neloģiski. Nākotnē tam varētu sekot tikai ievērojamas finansiālās sankcijas, jo jāmaksā soda nauda par katru dienu, kad direktīva nav ieviesta.
Gan ministrijā, gan valdībā uzskata, ka direktīva ir jāievieš. Nav pat izskanējis variants, ka Latvija varētu neieviest direktīvu un sākt tiesvedību ar ES. Ekonomikas ministrija likumprojektu izstrādājusi, likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, tas izskatīts valdībā. Ministru kabinets dokumentu akceptējis un nosūtījis likumdevējam. Domāju, ka šie fakti skaidri apliecina, ka mēs strādājam pie direktīvas ieviešanas. Tāpēc uzskatu, ka viedoklis – valdībai jāizvēlas, ar ko tiesāties, ir spekulatīvs. Valdība savu izvēli ir izdarījusi par labu gāzes tirgus liberalizācijai.

Gāzes krātuve Rīgas ostā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

“Latvijas gāzes” zaudējumi ir neskaidri

– Tātad tiesu darbi ar “Latvijas gāzi” ir neizbēgami?

– Tas jau vairāk ir jautājums “Latvijas gāzei”. Gan no “Latvijas gāzes” vēstulēm, gan no plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas redzams, ka “Latvijas gāze” uzskata, ka viņiem būs problēmas. Bet nekur nav pateikts, kādas problēmas viņiem būs.

– Tātad ministrija uzskata, ka “Latvijas gāzes” argumenti ir nedaudz pārspīlēti?

– Tā varētu domāt. Līdz šim pieejamajā informācijā nav saprotams, par ko “Latvijas gāze” varētu tiesāties. Prasību var celt tad, ja tiek nodarīts zaudējums. Tātad ir jāparādās zaudējumiem, kuri jāpierāda. Pagaidām mēs neredzam, par ko tiesāties. Nevar celt prasību par faktu, ka tiek pieņemts likums. Mēs neredzam, kur “Latvijas gāzei” varētu rasties zaudējumi.

– Masu medijos izskanējušas ziņas, ka 1997.gadā noslēgtajā “Latvijas gāzes” pārdošanas līgumā, kas ir slepens, uzņēmuma akcionāriem paredzētas dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas monopoltiesības līdz 2017.gadam.

– Šis pat nav jautājums par līguma saturu. Monopoltiesības noteiktas publiskā dokumentā, ar kuru jebkurš var iepazīties, – licencē. Šo dokumentu pirms privatizācijas līguma 1997. gadā izdevusi Energoapgādes regulēšanas padome. Tur arī ir teikts, ka pārvades, sadales un uzglabāšanas licence ir ekskluzīva līdz 2017. gadam (20 gadus ilgam laikam – red.).
Vēlreiz jānorāda, ka tirgus atvēršana nav saistīta ar pārvaldi, sadali un uzglabāšanu. Tur arī pēc tirgus liberalizācijas būs monopols. Infrastruktūras īpašnieks arī pēc liberalizācijas saglabās monopolstāvokli. Licences ekskluzivitāte netiek atcelta. Neviens netaisās izdot vēl kādu pārvades licenci un dot atļauju kādam būvēt vēl vienu pārvades sistēmu. Tirgus liberalizācijas gadījumā infrastruktūras īpašniekam jāsniedz pārvades un sadales pakalpojums trešajai pusei par pārskatāmu un pamatotu tarifu.

Direktīvas ieviešanu neatliks

– Atgriezīsimies pie jautājuma par direktīvas ieviešanu gāzes tirgū. No “Latvijas gāzes” puses izskanējuši argumenti, ka direktīvas ieviešanu varētu atlikt par vairākiem gadiem. Vai šāda iespēja tiks izmantota?
– Jā, tiešām pastāv iespēja atlikt gāzes tirgus liberalizāciju. Esam konsultējušies arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Ir skaidri punkti, uz kuriem pamatojoties varētu piemērot atkāpi. Bet tas nenozīmē, ka direktīvu varētu neieviest. Direktīvas prasības vienalga ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Atkāpe nozīmē vien to, ka atsevišķas direktīvas prasības var stāties spēkā nedaudz vēlāk. Jā, mēs redzam, ka atkāpi varam piemērot, bet neredzam, kāpēc tas būtu jādara.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv