Ārzemju presē

Krievu “Izvestija” raksta: “Ceturdien [12.maijā] Latvijas parlaments pievērsies attiecību noskaidrošanai ar Krieviju. Sekojot prezidentei, premjerministram, ārlietu ministram un citām amatpersonām, deputāti nolēmuši izteikt savu viedokli strīdā ar austrumu kaimiņu. Pozīcija izrādījās radikāla – Saeima pieņēma deklarāciju par komunisma nosodījumu, kurā formulētas Rīgas prasības Maskavai, tai skaitā arī finansiālas kompensācijas par okupācijas gadiem.”
Arī šajā laikrakstā cilāts jautājums, “kā mums izlīgt mieru ar kaimiņiem”. Kā norāda autori, tuvojoties Uzvaras dienas svinībām, Krievijai sarežģījās attiecības ar veselu virkni valstu un radās daudz pretrunu. Autori norāda, ka tā nav tikai Krievijas vaina. Rakstā sniegti viedokļi par to, kā Krievijai sakārtot attiecības ar kaimiņiem.

•

Šveices “Aargauer Zeitung” vēsta, ka dažas dienas pēc Uzvaras dienas parādes Sarkanajā laukumā saasinās attiecības starp Latviju un Krieviju. Svinību priekšvakarā baltieši bez panākumiem prasīja no Maskavas atvainošanos par padomju okupāciju. Tagad parlaments Rīgā ir paaugstinājis cenu un ar 70 balsīm “par” un 23 “pret” pieprasa izmaksāt reparācijas.

•

Intervijā franču “Le Figaro” Lietuvas prezidents Valds Adamkus skaidro 9. maija pretrunīgo nozīmi un to, kāpēc nebrauca uz svinībām Maskavā. Adamkus vēlas, lai Krievija atzīst Baltijas valstu okupāciju, runā par tās iespējām iestāties ES, konstitūcijas balsojumu Francijā un bailēm par austrumeiropiešu pieplūdumu Rietumeiropā.

•

Holandes “De Volkskrant” raksta, ka tagad Krievija noteikti nav vienīgā valsts, kurā patriotisms daļēji ir tērpts armijas uniformā. Taču acīs krītošs un būtībā arī šokējošs bijis mērogs, kādā tas 9. maijā noticis Maskavā, kā arī apjoms, kādā notika atgriešanās pie padomju laika simboliem un atribūtiem. Ja tam visam pievieno nesenos Putina izteicienus par to, ka Padomju Savienības sabrukums bija “viena no lielākajām pagājušā gadsimta ģeopolitiskajām katastrofām”, tad viss iepriekšminētais met satraucošu gaismu uz Kremlī dominējošo domu gājienu.

•

“The Financial Times” raksta, ka ne jau Baltijas valstis ir tās, kurām jānorāda, ka “jāraugās nākotnē”, bet gan Krievijas prezidentam un pietiekami lielai daļai viņa tautiešu, kas sēro pēc aizgājušās Padomju Savienības.

•

Īru “The Irish Times” akadēmiķis Stefans Auers raksta, ka rietumos 1945. gads iezīmēja “labā uzvaru pār ļauno”, bet “Staļina Eiropas daļā ļaunumu sakāva ļaunums”. Akadēmiķis raksta par Krievijas nevēlēšanos atzīt pagātnes kļūdas.

•

ASV “The Wall Street Journal” raksta, ka ASV prezidents savā runā Latvijā izteicis atvainošanos par Jaltas konferenci, kas leģitimēja padomju kontroli Austrumeiropā. Taču vairums amerikāņu neko nezināja par austrumeiropiešu rūgtumu. Būtiskais aspekts ir tas, ka ASV atzīst – ne vienmēr to realizētā politika bijusi veiksmīga. Taču atvainošanās ir normāla demokrātisku valstu rīcība, jo vienīgi diktatūras uzskata sevi par nemaldīgām.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem