"Labs sākums tālākam kopējam darbam" — tādu vērtējumu konferencei deva Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Ozoliņš. Un šo domu pauda visi divdesmit referenti — latviešu vēsturnieki, arhīvu darbinieki, literatūras un mākslas zinātnieki no Anglijas, Vācijas, ASV, Zviedrijas un Latvijas, kas uzstājās ar referātiem un ziņojumiem. Trimdā ilgus gadus tika uzturēta un nosargāta latviešu garīgā valsts, taču šajos gados uzkrātās ļoti lielās garīgās vērtības tikai pamazām atgriežas mājās un tiek pilnīgi apzinātas. Vēl vajadzīgs pamatīgs pētniecības darbs, lai tās kļūtu par pilnasinīgu latviešu tautas vēstures daļu un palīdzētu tālāk veidot vienoto Latvijas valsti.

Sēžu pārtraukumos konferences dalībnieki turpināja sarunas izstādē par latviešu bēgļu gaitām Vācijā no 1944. līdz 1949.gadam, kurā eksponētas šo laiku liecības no Latvijas Valsts arhīva krājumiem. Arī Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā iekārtota konferencei pieskaņota izstāde "Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatas, periodika un rokraksti" (Par to — mūsu laikraksta 15.septembra numurā.) Ar konferences tematiku sasaucas arī Pētera Alunāna fotoizstāde un Nikolaja Riškes piemiņas izstāde Valsts mākslas muzejā.

Kopš 1996.gada, kad notika pirmā starptautiskā konference "Trimdas arhīvi atgriežas", turpinājusies trimdas laika materiālu un dokumentu sūtīšana uz Latviju. To lielākā daļa koncentrējas Latvijas Valsts arhīvā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Latvijas nacionālajā bibliotēkā un Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejā. Un, kā liecināja arī šī konference, atrod tur godprātīgus un ieinteresētus pētniekus. Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis kopā ar saviem daudzajiem palīgiem bija pratis iesaistīt konferences darbā dažādu nozaru speciālistus, kas savos referātos un ziņojumos lietpratīgi atspoguļoja latviešu bēgļu nometņu pārvaldes struktūru, bēgļu organizāciju veidošanos un Latvijas valsts vīziju bēgļu nometņu laikā, stāstīja par Daugavas Vanagu, gaidu un skautu organizāciju un Latvijas Sarkanā Krusta darbību Vācijā, analizēja latviešu periodisko izdevumu lomu un aplūkoja kultūru kā tautas izdzīvošanas faktoru.

Konferences materiālus ikviens konferences dalībnieks varēja saņemt drukātā veidā, tāpēc referenti varēja atļauties runāt brīvi — no sirds uz sirdi. Tieši tā par Lībekas latviešu ģimnāziju stāstīja Dzidra Purmale, ko uz konferenci bija deleģējusi Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā un laikraksta "Brīvā Latvija" redakcija. Dienu vēlāk kopā braucām uz viņas dzimto pilsētu Aloju, lai piedalītos Ausekļa 150.dzimšanas dienas svinībās. Gan Purmaļu ģimene individuāli, gan Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā bija devuši savu artavu, lai pilsētā tiktu uzcelts piemineklis "Gaismu sauca". Arī tā notiek atgriešanās mājās.

		Izstādi Akadēmiskajā bibliotēkā atklāj (no kreisās ) PBLA valdes priekšsēdētājs Andrejs Ozoliņš, ekspozīcijas iekārtotāja Gunta Jaunmuktāne, bibliotēkas direktore Venta Kocere un Valsts arhīva darbinieks, izstādes idejas autrors Māris Barncis

Sarunā pie izstādes stendiem Dzintra Grundmane (Latvijas) un Oskars Baltputns (Vācija); Rita Drone (ASV) un Arturs Cipulis (Vācija)

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore