Pārdevēja godaprāta un pircēja acīguma jautājums

Vēlā pavasara dēļ dārzeņu, augļu, ogu un sēņu sezona gan vēl šķiet aiz kalniem, taču Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) laikus aicina vasarā būt vērīgiem, iegādājoties lauku un dabas veltes lielceļu malās.

Lielceļu malās tirdzniecība Latvijā ir izplatīta parādība, ko nosaka sociālekonomiskā situācija.
Dzīvnieku izcelsmes pārtiku vietās, kas nav aprīkotas atbilstoši higiēnas prasībām, tajā skaitā aukstuma iekārtām, ceļmalās tirgot nedrīkst. Situācija ir uzlabojusies, un vairs nav tā, ka visu var pārdot visur vai nedrīkst pārdot, bet vienalga pārdod.
Savukārt prasības svaigu dārzeņu, augļu, ogu tirgošanai ir vienkāršas. Latvijas likumdošanā vēl nav detalizēti noteikts, kā tam jānotiek. Nav arī standartu, piemēram, meža ogām vai sēnēm, skaidro PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Tas ir pārdevēja godaprāta un pircēja acīguma jautājums.

Tikai pāris priekšnosacījumu

PVD sola līdz ar dārzeņu, augļu un ogu sezonas sākumu aktīvi uzraudzīt tirgotājus, kas lielceļu malā pārdod pašu audzētas veltes. Tirdzniecībai ir tikai divi priekšnosacījumi. Ikvienam saimniekam, kas ceļa malā vai pilsētā uz ielas vēlas tirgot pašaudzētus dārzeņus un augļus, jāvēršas savā pašvaldībā, lai saskaņotu tirdzniecības vietu. Normatīvie akti paredz, ka ielu tirdzniecība pieļaujama tikai vietās, kuras noteikusi un iekārtojusi konkrētā pašvaldība.
Tāpat saimniekam jāvēršas sava rajona PVD pārvaldē, kuras speciālisti izvērtēs pārdošanai iecerēto sortimentu. Turklāt speciālisti arī vētīs, vai konkrētā vieta atbilst vispārīgām higiēnas prasībām, kas būtu jānodrošina attiecīgo produktu tirgošanai.
Kā uzsver T.Marčenkova, higiēnas prasību ievērošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai tirgotu pārtiku, jo “nav pieļaujams, ka patērētājiem tiek radīts kaut mazākais saslimšanas risks”.
Daudz kas atkarīgs no pašvaldības, uzskata PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja. Vietu, kur dota atļauja ceļmalā tirgoties, var uzlabot. “Tas ne vienmēr ir naudas jautājums, dažkārt pietiek ar izdomu, labu gribu un nelieliem līdzekļiem,” spriež T.Marčenkova. Piemēram, var nodrošināt ūdens padevi, lai tirgotājiem un pircējiem būtu pieejams tekošs ūdens.

Ūdens sargā no infekcijām

Dabas un lauku veltes nedrīkst būt bojātas. Tirgotājiem jāgādā, lai prece ir apsegta un uz tās nenokļūst lielceļa putekļi. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka lielceļa malās paveras pavisam cita aina un nereti kastes netiek rūpīgi slēptas no veselībai kaitīgajiem putekļiem.
Pērkot ogas, dārzeņus, augļus, sēnes, patērētājs pats sev ir labākais sargs, jo, kā jau minēts, likumdošana šajā ziņā nenosaka striktas prasības un ir nepilnīga. Patērētājus, kas piestāj ceļmalā, lai iegādātos, piemēram, tikko lasītas zemenes vai tomātus, PVD aicina būt vērīgiem, lai izvairītos no riska saslimt ar infekcijas slimībām. Ar pamatīgu lielceļa putekļu kārtu klātās veltes neiesaka pirkt. Tas pats sakāms par bojātiem produktiem.
Ir jāapzinās potenciālais risks, tādēļ, piemēram, vecum vecā patiesība – nevākt nepazīstamas sēnes – attiecināma arī uz to pirkšanu. Iegādātās ogas, augļi, dārzeņi rūpīgi jānomazgā. Tas it kā ir pašsaprotami, taču praksē visu nosaka (ne)ieaudzinātā higiēnas kultūra. Nereti svaigi plūktās ceļmalā iegādātās zemenes pircēja mutē nonāk pa taisno bez pieturas ūdenī.
Tatjana Marčenkova atgādina, ka dārza ogu krūmus mēdz mēslot ar lauku tualešu saturu. Arī dārzeņiem tiek organiskais mēslojums. Tas nav aizliegts. Bet pircējiem jāapzinās, ka tādas lietas notiek, uzsver PVD speciāliste. Pretējā gadījumā pēc rūpīgi nemazgātu zemeņu ēšanas var tikt pie dzīvām radībām vēderā.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv