Aizstāvot Latvijai izdevīgu finanšu politiku

Aizvadītās nedēļas nogalē Luksemburgā notika kārtējā Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) sanāksme, kurā izskatīja vairākus ES valstīm svarīgus finanšu jautājumus, kas saistīti ar attīstības atbalsta finansēšanu, eiru monētu kopējās puses dizaina maiņu, samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, un citus.

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Sanāksmē notika arī sākotnējās debates par Vispārējo ekonomiskās politikas vadlīniju projektu, un ministri sniedza savu novērtējumu ES valstu makroekonomiskajai un finanšu sistēmas attīstībai un ar to saistītajiem riskiem.
Latvijas oficiālo nostāju, ko 10.maijā apstiprināja Ministru kabinets, sanāksmē pārstāvēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Siltumenerģijas piegādes bez nodokļa

Latvijai svarīgākais sanāksmē izskatāmais jautājums bija saistīts ar samazinātajām PVN likmēm. Mūsu valsts finanšu ministrs iestājās par nepieciešamību vēl uz desmit gadiem – līdz 2015.gada beigām – pagarināt Latvijai piešķirto atbrīvojumu no PVN siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem.
Tā kā samazinātās PVN likmes darbības termiņš beidzas šā gada 31.decembrī, Luksemburgas prezidentūra bija iesniegusi ECOFIN kompromisa priekšlikumu, kas paredz izvēles nosacījumus tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest vai turpināt piemērot noteiktas likmes ekonomisku, sociālu vai vides politikas apsvērumu dēļ, skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace.
Paužot Latvijas nostāju, O.Spurdziņš atbalstīja Luksemburgas prezidentūras priekšlikumu vēl uz desmit gadiem pagarināt 2003.gada Pievienošanās līgumā ietverto nosacījumu darbības termiņu. Latvijas gadījumā tas ļautu līdz pat 2015.gada 31.decembrim siltumenerģijas piegādes iedzīvotājiem neaplikt ar PVN.

Eiru monētu dizaina maiņa

Sakarā ar ES paplašināšanos eiru monētu kopējās puses dizaina maiņa bijusi aktuāla jau vairākus gadus, un pērn rudenī tika izstrādātas jaunās eiru monētu kopējās puses dizaina versijas. Lielākā daļa ES dalībvalstu atbalsta monētu kopējās puses dizaina maiņu.
Tā kā vecās dalībvalstis bez ierobežojumiem varēs izmantot savas monētu rezerves, to kopējās puses dizaina maiņa neradīs zaudējumus. Lēmums par jauno dizainu attieksies tikai uz jauno dalībvalstu monētām un veco dalībvalstu monētu krājumu papildināšanu. Turklāt izteiktais priekšlikums paredz minimālas esošā dizaina izmaiņas un būtu galīgs, neraugoties uz tālāku ES paplašināšanos.
Arī Latvija atbalsta eiru monētu kopējās puses aktualizēšanu, ņemot vērā ES neseno paplašināšanos un nepieciešamību laikus veikt sagatavošanās darbus sakarā ar drīzumā paredzamo jaunu valstu iekļaušanos eiras zonā.

Makroekonomiskā un finanšu sistēmas attīstība

ES valstu finanšu ministri un nacionālo centrālo banku vadītāji sanāksmē apsprieda pašreizējo situāciju dalībvalstu makroekonomiskajā un finanšu sistēmā un darbu, kas tiek veikts, lai sekmētu ES finanšu sistēmas stabilitāti. Viņi tika aicināti apstiprināt Saprašanās memorandu par sadarbību finanšu krīžu gadījumos Eiropas Savienībā.
Paužot Latvijas oficiālo nostāju, mūsu valsts pārstāvji pieņēma zināšanai ziņojumu par ES makroekonomiskās un finanšu sistēmas attīstību un ar to saistīto risku novērtējumu, kā arī apstiprināja Saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Savienībā iespējamo finanšu krīžu gadījumos.
Sanāksmes ietvaros notika debates arī par Vispārējo ekonomiskās politikas vadlīniju projektu. Ņemot vērā ECOFIN vadošo lomu šo vadlīniju izstrādē, ES finanšu ministru diskusijas notika, balstoties uz līdzšinējām konsultācijām un dalībvalstu viedokļu apmaiņu.

Attīstības atbalsta finansēšana

Sanāksmes dalībnieki diskutēja arī par iespējamo Eiropas stratēģiju attīstības atbalsta finansēšanā un nabadzīgo valstu ārējā parāda sloga samazināšanā, izstrādājot Eiropas kopējo nostāju un priekšlikumus rudenī plānotajām starptautiska līmeņa sanāksmēm.
ES finanšu ministri turpināja iepriekšējā ECOFIN sanāksmē aizsākto viedokļu apmaiņu par nepietiekama attīstības atbalsta finansējuma problēmas risināšanu, palielinot attīstības atbalsta finansējuma īpatsvaru valstu nacionālajos budžetos, īstenojot starptautisko nodokļu iniciatīvu, kā arī atlaižot parādus nabadzīgajām valstīm.
Latvija visumā skeptiski raugās uz Eiropas Komisijas piedāvātajiem inovatīvajiem attīstības atbalsta finansēšanas risinājumiem, jo mūsu valsts objektīvu ekonomisku apsvērumu dēļ nevar izpildīt jau tagad Eiropas Savienības noteikto slieksni attīstības palīdzības finansējuma līmenim.
Tajā pašā laikā Latvijas delegācija pauda atbalstu parādu atlaišanai nabadzīgajām valstīm, lai tādējādi veicinātu to attīstību, vienlaikus piekrītot viedoklim, ka parādu atlaišana var notikt tikai tad, ja tiek rūpīgi izvērtēts katrs atsevišķs gadījums un izvērtēta parāda ilgtspēja.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv