Par Sēlijas nākotni

Vecā un Jaunā Stendera baznīcas piemiņas zīme Sunākstē Foto: Saulvedis Cimermanis

26.maija rītā Jēkabpils vēstures muzejā (Krustpils pilī) sāksies IV Sēlijas kongress. 27.maijā tas turpinās darbu Sēlpils kultūras namā. Šo apvidu hronists Indriķis 1208.gadā pirmo reizi vēsturē rakstiski darīja zināmu kā sēļu zemi, kurā atrodas sēļu koka pils (castrum Selonum), ko apdzīvo sēļi (Selones).
Kongresu rīko Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ciešā sadarbībā ar Jēkabpils rajona padomi un pagastu un pilsētu pašvaldībām, ar Sēlijas asociāciju un Latvijas Kultūras fondu. Līdzīgi kā pirmo trīs kongresu saturs, arī šā kongresa tematika pilnā mērā iekļaujas LZA Letonikas programmas jautājumu lokā. Šī reizē būs arī LZA 32.Letonikas sēde.
Vienlaikus ar kongresu Krustpilī un Sēlpilī risināsies Daugavas dienas. Šo pasākumu mērķis ir aktivizēt Sēlijas novadpētnieku darbību, celt iedzīvotāju pašapziņu, rosināt viņus aktīvāk iesaistīties novada kultūras, sabiedriskās un saimnieciskās dzīves attīstīšanā. Turpinot pirms 10 gadiem iedibināto tradīciju, kā velti šim kongresam esam izdevuši žurnāla “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” A daļas 2005.gada 1. un 2.numuru. Tajos publicēti 14 raksti par dažādiem novada mūsdienu un pagātnes darba un dzīves jautājumiem. Pētījumos salīdzinātas atšķirīgu laikposmu norises un izteikti priekšlikumi Sēlijas attīstības jautājumu risināšanai. Triju apcerējumu autori ir Sēlijas muzeju darbinieki. Zinātnieki cer uz novada ļaužu vēl lielāku aktivitāti, līdzdalību populārzinātnisku un zinātnisku publikāciju gatavošanā.
Latvijas kultūras, pašvaldības un zinātnisko iestāžu darbinieki un Sēlijas novadpētnieki kongresā nolasīs 19 referātus. Krustpils pilī savus darbus rādīs Sēlijas skolu novadpētnieki. Apbalvos 1905.gada notikumu izzināšanai veltītā skolu novadpētnieku darbu konkursa uzvarētājus. Sēlpils kultūras namā varēs apskatīt Sēlpils pagasta 1.bibliotēkas vadītājas Maijas Čakstiņas iekārtoto izstādi “Sēlpils novada ļaudis un vēsture.” Latvijas Kultūras fonda rīkotās Daugavas nedēļas noslēgumā tiks pasniegta Daugavas balva.
Referenti aplūkos piecas jautājumu kopas: Sēlijas kopējās, atsevišķu apvidu un vietu attīstīšanās iespējas tuvākā un tālākā nākotnē; ainaviskās un dabas bagātības un to izmantošana; kultūras mantojuma izzināšana, saglabāšana un mūsdienīga izlietošana; zinātnisko pētījumu perspektīvā tematika; Sēlijas pirmās rakstiskās pieminēšanas 800.gadadienas sagaidīšana un Sēlijas V kongresa gatavošana.
Visai sāpīgi ir dabas un kultūrvēsturisko bagātību aizsargāšanas un saglabāšanas jautājumi. Jau kopš 19.gadsimta pēdējā ceturkšņa vairākās paaudzēs koptā saudzīgā attieksme pret vidi, ainaviskajām un kultūras vērtībām manāmi sāka plēnēt 20.gadsimta otrajā pusē, kad padomju sistēmas apstākļos (zemes un lielāku īpašumu nacionalizācija, masveida kolektivizācija, iedzīvotāju etniskā sastāva agrāk nebijusi saraibinātība, simtiem lauku sētu nonākšana svešu ļaužu rokās, lauku sētu iznīcināšana lielos meliorācijas objektos, dabas un vēstures pieminekļu appludināšana hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs u.c.) aizgāja bojā milzīgas vērtības. Tagad, kad zeme atkal ir īpašnieku rokās, izrādās, ka ne visi īpašnieki ir labi saimnieki. Daudziem trūkst līdzekļu savu apdzīvoto vietu un apkārtnes uzturēšanai pienācīgā kārtībā, mācību iestādēs nepietiekami skaidro kultūras vērtību saudzēšanas jautājumus, daudzās iedzīvotāju grupās pirmajā vietā izvirzās personiskas iedzīvošanās tieksmes.
Sēlijas ainavisko un kultūras vērtību saglabāšanas jautājumu risināšanu apgrūtina arī Sēlijas sarežģītais administratīvās pakļautības stāvoklis. Runājot kultūrģeogrāfes Ineses Stūres vārdiem, “Sēlija ir Latvijas kultūrvēsturisks reģions ar visvājāk izteikto reģionalitāti: Sēlijas robežās nepastāv vienoti administratīvi teritoriāli veidojumi, un tā ir sadalīta starp Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Latvijai kopumā šāda situācija nav labvēlīga, jo reģionālo kultūras atšķirību izzušana draud ar kultūru daudzveidības noplicināšanos un attīstības resursu samazināšanos” (LZAV. – 2005. – 1.nr. – 28.lpp.).
Latvijas Zinātņu akadēmijas un Sēlijas pašvaldību kongresā tiks pārrunāts priekšlikums lūgt LR Saeimu un LR Ministru kabinetu papildināt LR Satversmes 3.pantu un pieņemt to šādā redakcijā: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Sēlija, Kurzeme un Zemgale”, t.i., valsts Satversmē iekļaut visus piecus Latvijas vēsturiski etnogrāfiskos apgabalus (kultūrvēsturiskos reģionus), nevis tikai četrus, kā tas ir pašlaik.
Paredzēts 2008.gadā Viesītē sarīkot starptautisku Sēlijas piekto kongresu, veltot to sēļu etnosa, sēļu zemes un pils (Sēlpils), kā arī lietuviešu un sēļu sadarbības pirmajam rakstītajam pieminējumam Indriķa hronikā 1208.gadā (XI, 6). Kongresā tiks aicināti piedalīties ar Sēliju saistīto kaimiņtautu (baltkrievu, ebreju, krievu, lietuviešu, poļu, vācu) zinātnieki un Sēlijas pašvaldību sadarbības partneri. Apvienojot visus Latvijas un Lietuvas radošos spēkus, iespējami tuvā nākotnē paredzēts sākt gatavot akadēmisku Sēlijas enciklopēdiju un iekļaut tās izdošanu LZA Letonikas programmā.

Saulvedis Cimermanis,

Latvijas ZA akadēmiķis