Kā izstrādāt pašvaldības nolikumu
Līdz šā gada 1.septembrim visām pašvaldībām ir no jauna jāizstrādā un jāapstiprina pašvaldības nolikums atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” jaunajām prasībām. Nosacījumi, kam jābūt ietvertam pašvaldības darbības principus skaidrojošajā dokumentā, ir uzskaitīti likuma 24. pantā.
Artis Stucka Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Katrs ar savu domu
Kā atzīst Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta
direktors Artis Stucka, līdzšinējā prakse, iepazīstoties ar
pašvaldības nolikumiem, liecināja par pašvaldību nolikumu kā
dokumentu ar izteikti formālu raksturu. Bieži pašvaldības dome
vai padome tādu nevis apstiprināja lietošanai, bet izpildīja
prasību un nolika lietvedības plauktos. Īpaši mazās pašvaldībās,
nolikumi bija virspusēji izstrādāti un nepilnīgi. Tie tapa,
izmantojot kaimiņu paraugu – kopējot un saglabājot sev vajadzīgos
punktus, taču netika pielāgoti savas pašvaldības īpatnībām.
Būtībā pašvaldības nolikumam ir jāpilda savas funkcijas. Tas ir
pašvaldības ikdienas darba dokuments. Likumu tulkojot, nolikums
izskaidro pašvaldības darba “spēles noteikumus” un atbildības
struktūru. Pēc iepazīšanās ar nolikumu ir jābūt skaidrībai, par
jebkura pašvaldības iedzīvotāja iespējām nokārtot savu jautājumu
un zināt procedūru, kas noved līdz rezultātam. “Iedzīvotājiem
visās Eiropas valstu pašvaldībās ir divas problēmas. Pirmā – tikt
skaidrībā, kuri no visiem daudzskaitlīgajiem lēmumiem uz tiem
attiecas. Otrā – izjust un redzēt pašvaldības darba efektivitāti.
Piekrītu, ka nav viegli aprakstīt nolikumā, kā iedzīvotājs var
orientēties pašvaldības pieņemtajos lēmumos, taču tas nav
neiespējami,” atzīst Artis Stucka. Ar likumu nosakot jaunas
prasības pašvaldības nolikumu izstrādē, ir mēģināts atrisināt
pirmo no nosauktajām problēmām.
Ar ko lai sāk
Nolikuma izstrādi A.Stucka iesaka
sākt ar esošās situācijas apzināšanu. Der precizēt, kādi īpašumi,
kapitālsabiedrības pašvaldībai pieder, kāda ir esošā
administrācijas struktūra un vai tāda tā varētu saglabāties arī
turpmāk. “Nolikumu nevarēs uzrakstīt kā grāmatu no sākuma līdz
beigām. Vidēja lieluma pašvaldībai, kurā ir atsevišķas nodaļas,
būtu vērtīgi atsevišķas nolikuma daļas uzticēt sagatavot
nodaļām.” Ņemot vērā likuma prasības, jaunais pašvaldības
nolikums varētu būt līdz 25 lappusēm. Jo mazāka pašvaldība, jo
proporcionāli īsāks varētu būt nolikums. Pēc A.Stuckas teiktā,
pašvaldībai nevajadzētu uztraukties, ka nolikuma izstrādē būs
iesaistīti daudzi administrācijas darbinieki, līdz ar to dažādām
nolikuma daļām varētu veidoties atšķirīgs stils.
Patlaban ministrijas mājas lapā ir ievietots pašvaldības
paraugnolikums. To kā paraugu sava nolikuma izstrādāšanai
veiksmīgi var izmantot vidēja mēroga pašvaldība.
Jauna reģistrācijas kārtība
Likums nosaka arī jaunu
pašvaldības nolikuma spēkā stāšanās un reģistrēšanas kārtību.
Nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja
tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Triju dienu laikā
pēc tam, kad to paraksta pašvaldības vadītājs, dokuments
rakstveidā un elektroniski jānosūta RAPLM. Ministrija nolikumu,
tāpat kā citus pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, saskaņo
un publicē RAPLM mājas lapā.
A.Stucka norāda, ka būtu lietderīgi nolikumu pirms
apstiprināšanas domes vai padomes sēdē iesniegt ministrijai
izvērtēšanai. Tā nav obligāta prasība, bet ieteicama gan. “Šis
nav vienkārši sagatavojams dokuments. Ministrija nepilnīgus
pašvaldību nolikumus, kuros nebūs izpildītas visas likumā
noteiktās prasības, atdos pašvaldībām trūkumu novēršanai.
Pašriezējā pieredze rāda, ka pirmie iesniegtie nolikumi ir
veidoti pēc iepriekšējo gadu paraugiem. Sarežģītākos jautājumus
vispār nebija mēģināts izstrādāt.”
Sagaidāmās grūtības
Nosacījumi, kas var sagādāt īpašas
grūtības pēc A.Stuckas domām, ir pašvaldības administrācijas
izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība, kā arī
apmeklētāju pieņemšanas un izskatīšanas kārtība pašvaldībā un tās
institūcijās. Apstiprināt nolikumu, ignorējot abas minētās likuma
prasības, nav pieļaujami.
Administratīvo aktu apstrīdēšanas un līgumu noslēgšana kārtību
būtu ieteicams sagatavot pašvaldības juristam. Kā īpaši nozīmīgu
A.Stucka uzsver līgumu noslēgšanas procedūras izstrādi, lai
novērstu situāciju, kad domes sēdē tiek apstiprināts jau noslēgts
līgums, ko domes vārdā parakstījis pašvaldības vadītājs. Ir
jāviedo pretēja kārtība – līgums sākotnēji tiek reģistrēts,
izskatīts, un tikai pēc domes akcepta pašvaldības vadītājam ir
tiesības to parakstīt. Savukārt kārtību, kādā rīko sabiedrisko
apspriešanu uzdot izstrādāt, piemēram, būvvaldes
darbiniekiem.
Lai gan pašvaldības nolikumu apstiprināšanas noteiktais termiņš
ir 1.septembris, RAPLM neiesaka šo ne tik vieglo darbu atlikt uz
vasaras mēnešiem, kad darbiniekiem ir atvaļinājumi. Arī izstrādes
laikā pašvaldības ir aicinātas konsultēties ar RAPLM, lai
rezultāts – nolikums – būtu pieņemams gan pašvaldībai, gan
ministrijai un izpaliktu prasība pārstrādāt. Pēc pašvaldības
nolikuma pieņemšanas tam jābūt brīvi pieejamam pašvaldības ēkā un
pakalpojumu centros.
Zaida Kalniņa, “LV”
Uzziņai:
Likums “Par pašvaldībām”.
24.pants
Pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka
pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību,
iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus
pašvaldības darba organizācijas jautājumus.
Pašvaldības nolikumā nosaka:
1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;
2) pašvaldības administrācijas struktūru;
3) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci
un darba organizāciju;
4) domes (padomes) un tās komiteju darba organizatorisko un
tehnisko apkalpošanu;
5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu
noslēgšanas procedūru;
6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības
pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes)
sēžu protokoliem;
7) pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu
apstrīdēšanas kārtību;
8) kārtību, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un
izskata iesniegumus;
9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības
mantu un finanšu resursiem;
10) kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas
gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam
domes (padomes) priekšsēdētājam;
11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;
12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai
administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka
pašvaldības nolikumā.