Ārzemju presē

Poļu “Wprost” raksta, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentu viedokļu atšķirība, kā arī strīds par Vairas Vīķes-Freibergas piedalīšanos Maskavas svinībās un visbeidzot viņas vēstule, kuru atbalstīja ASV prezidents, pabojāja Putinam svētkus. Tā vietā, lai slavētu Sarkanās armijas triumfu un atklātu kārtējos pieminekļus Staļinam, tika aizsāktas starptautiskas debates par bijušā austrumu bloka pēckara vēsturi.

•

Krievu “Regnum” vēsta, ka Baltijas valstīs ir pietiekami augsts bezdarba līmenis un gados jaunie šo valstu pilsoņi emigrē uz attīstītākām Eiropas valstīm, tāpēc iedzīvotāju sastāvs šajās valstīs mainās par labu krievvalodīgajiem. Valdība nevēlas atzīt krievvalodīgo tiesības, jo citādi tai nāktos šķirties no varas. Ja krievvalodīgo tiesības atzītu, palielinātos kapitāla plūsma uz Baltiju un ekonomiskā sadarbība. Ja Krievija atzīs Baltijas valstu okupāciju un atvainosies, to valdības var starptautiskās tiesās pieprasīt kompensācijas par okupācijas noziegumu nodarīto postu.

•

Krievu “Gazeta.ru” komentē ASV Senātā ierosināto likumprojektu ar prasību Krievijai atvainoties par Baltijas valstu okupāciju un pieņemto rezolūciju par Krievijas militāro bāzu slēgšanu un karaspēka izvešanu no Gruzijas. Ar Baltiju saistītais dokuments nodots tālākai izskatīšanai Senāta ārlietu komitejai, un tajā teikts: “ KF valdībai jānāk klajā ar skaidru paziņojumu bez divdomības, atzīstot un nosodot Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – PSRS nelikumīgo okupāciju un aneksiju no 1940. līdz 1991. gadam.”

•

ASV laikrakstā “The Washington Post” publicētas divas ar Latvijas vēsturi saistītas lasītāju vēstules. Pirmajā norādīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ne jau labprātīgi iestājās PSRS, bet to pārstāvjiem lika parakstīt dokumentus Maskavā. Otrajā vēstulē norādīts uz pavisam citu tematu – latviešu leģionāriem vācu armijā, kuri tajā esot stājušies ar entuziasmu, un Latvijas prezidentei vajadzētu stāstīt pilnu patiesību par vēsturi, skarot arī šo aspektu.

•

Vācu “Die Presse” raksta, ka, lai saglabātu ietekmi, lielās dalībvalstis ir mainījušas savu rīcību ES institūcijās un ķērušās pie alternatīvu meklēšanas. Vācija un Francija Savienības svarīgākajā likumdošanas institūcijā – ES Padomē – pastiprināti mēģina veidot alianses, kas palīdzētu tām realizēt savas intereses. Jaunajiem apstākļiem vislabāk savu politiku ir pieskaņojusi Francija. Ja agrāk tā manipulēja jau pirms lēmuma pieņemšanas Komisijā, tad tagad tā drīzāk mēģina ietekmēt lēmumus to apspriešanas nobeiguma posmā.

•

Britu “The Financial Times” raksta, ka diemžēl Uzbekistānā nav iespējams sniegt atbalstu demokrātiskai opozīcijai un jāļauj procesam iet savu gaitu, lai valstī izveidotos demokrātiska valdība. ASV esot bijušas relatīvi klusas viedokļa paušanā par Uzbekistānu, norādot, ka šai valstij būtu nepieciešama demokrātiskāka valdība un tās veidošanā nebūtu jālieto spēks. Diemžēl Uzbekistāna esot izšķiroši svarīga karā pret terorismu, tajā atrodas ASV gaisa karaspēka bāze, un tā bijusi nozīmīga, karojot Afganistānā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem