Kā savietot tirgus pieprasījumu un izglītības sistēmas piedāvājumu
Lai prognozētu darba tirgus pieprasījumu un regulētu izglītības sistēmas piedāvājumu, Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija iecerējušas tikties ar uzņēmējiem.
Ina Druviete |
16.maijā izglītības un zinātnes
ministre Ina Druviete un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš
tikās, lai pārrunātu jautājumus, kas skar izglītības lomu valsts
attīstībā.
Latvijas izaugsmes pamats ir zināšanās balstīta ekonomika, un
jāveic īpaši pasākumi, kas to veicinātu. Skaidri formulēts un
prognozējams tautsaimniecības pieprasījums pēc zinātniekiem
pētījumiem radītu pamatu zinātnes lomas nostiprināšanai, kas
savukārt veicinātu pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem
speciālistiem.
Abi ministri uzskata: lai veicinātu augstas pievienotās vērtības
preču ražošanu, jāiegulda lietišķajā zinātnē un
inženiertehniskajā izglītībā. Viņuprāt, tikai strauja zinātnes un
augstākās izglītības finansējuma palielināšana ļauj cerēt, ka
tiks pārvarēta pēdējos gados iezīmējusies stagnācija, informē
I.Druvietes preses sekretāra vietas izpildītāja Sanda
Purviņa.
Izglītības un zinātnes ministre par apsveicamu uzskata faktu, ka
pēdējā laikā augstākās izglītības programmu ievirze sabiedrībā
kļuvusi par diskusiju objektu. “Izglītības un zinātnes
ministrijas uzdevums ir gādāt, lai būtu vajadzīgie speciālisti
vajadzīgā kvalitātē, skaitā un termiņos. Mēs esam uzturējuši un
uzturēsim dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm, lai savu darba
daļu paveiktu pēc iespējas labi. Tautsaimniecības uzdevums
savukārt ir noteikt, cik, kad un kādi speciālisti valstī
vajadzīgi,” spriež I.Druviete.
Ministri vienojās par ciešāku sadarbību, lai veicinātu izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. Ekonomikas ministrija informē: iecerēts, ka tā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju rīkos tikšanās ar uzņēmējiem. Ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa ar darba devējiem ļaus prognozēt darba tirgus pieprasījumu un regulēt izglītības sistēmas piedāvājumu.
“LV” informācija
Krišjānis
Kariņš |
Uzziņai:
Latvija iegulda zinātnē un attīstībā aptuveni 0,38 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt vidējais Eiropas valstu rādītājs ir 1,93 procenti no iekšzemes kopprodukta.