Novilcina kompensācijas noziegumos cietušajiem
Ja valsts nespēj garantēt iedzīvotāju drošību, tai ir jābūt atbildīgai par noziegumu seku novēršanu, sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotajā konferencē “Valsts kompensācija noziegumos cietušajiem – iespēja atjaunot taisnīgumu” uzsvēra “Providus” pētniece un konferences rīkotāja Ilze Dzenovska.
Noziegumos cietušajiem nepieciešama nauda, lai ārstētos. Vai valsts viņiem palīdzēs? Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Konference rosināja rast piemērotāko mehānismu noziegumos cietušajiem radīto zaudējumu atlīdzināšanai. Domu apmaiņā piedalījās un pieredzē dalījās eksperti no Lielbritānijas, Zviedrijas, Čehijas un mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Savukārt pašreizējo situāciju Latvijā raksturoja un ieteikumus sniedza pašmāju eksperti.
Kas notiek ar cietušajiem?
2004.gadā Latvijā reģistrēti 62
tūkstoši noziedzīgu nodarījumu. Tai skaitā ir 199 slepkavības,
381 cietušajam ir izdarīti smagi miesas bojājumi, bet 319 cilvēku
cietuši izvarošanā. Aiz šiem skaitļiem ir reāli cilvēki –
cietušie, kuru dzīves lielākoties neatgriezeniski mainītas. Vēl
daudz vairāk ir to, kuri paši nav cietuši noziegumā, bet
pieredzējuši sāpes, kas jāpārdzīvo, kad cieš tuvinieki.
Vardarbīgos noziegumos cietušajiem visvairāk ir nepieciešama
ārstēšana un nereti arī psihologa palīdzība.
Pēc noziedzīgā nodarījuma lielākā uzmanība tiek pievērsta vainīgā
meklēšanai un sodīšanai, retāk tiek domāts par cietušo un viņa
vajadzībām.
Cietušo atbalsta centra pārstāves Ingrīdas Lankas pieredze
liecina, ka bieži vien cietušajiem netiek izskaidrotas viņu
tiesības, bet policijā pret upuriem izturas līdzīgi kā pret
likumpārkāpēju. “Tiesībsargājošās iestādēs tiek akcentēta
indivīda sodīšana, pierādot viņa vainu vai nevainīgumu, bet
Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās cietušā tiesības
bieži tiek ierobežotas,” norādīja I.Lanka.
Cietušajam ir tiesības uz atlīdzību
Lai cietušais varētu apmaksāt
ārstēšanos un lai no viņa ienākumiem atkarīgie ģimenes locekļi
spētu turpināt dzīvi, kamēr cietušais nav darbaspējīgs, ir
vajadzīga nauda. Iztikas līdzekļi nepieciešami arī citām
vajadzībām, lai cietušais spētu atgriezties pilnvērtīgā
dzīvē.
Kā ziņojumā par valsts kompensāciju noziegumos cietušajiem norāda
tā autores I.Dzenovska un Sigita Līdaka, šobrīd Latvijas tiesību
akti dod iespēju cietušajam saņemt atlīdzību par nozieguma
rezultātā radušos mantisko kaitējumu un varbūtējo negūto peļņu,
bet prasīt morālā kaitējuma atlīdzību var tikai izvarošanas
gadījumos.
Mantisko kaitējumu, zaudētās peļņas atlīdzību un morālā kaitējuma
atlīdzību cietušais var saņemt tikai tad, kad pierādīta apsūdzētā
vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Lai šo atlīdzību saņemtu,
civilprasība ir jāpiesaka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, un šo
prasību izskata kopā ar krimināllietu.
Lielākoties cietušais nesaņem neko
Tomēr realitātē stāvoklis ir cits
– lielākajā daļā gadījumu cietušajiem neizdodas saņemt zaudējumu
atlīdzību. Cietušajam nauda, lai apmaksātu ārstēšanos un
rehabilitāciju, ir nepieciešama uzreiz pēc noziedzīgā nodarījuma.
Bet tiesas process aizņem laiku, tāpēc zaudējumu atlīdzību
cietušais saņem varbūt pēc vairākiem gadiem, lielākoties gan
nesaņem vispār.
Kā konferencē norādīja Daugavpils tiesas tiesnese Jana Zīle,
vainīgā persona, no kuras jāpiedzen zaudējumi, parasti atrodas
apcietinājumā un ir maksātnespējīga. Ir arī gadījumi, kad
apsūdzētais jau laikus visu sev piederošo atsavina, lai
izvairītos no zaudējumu atlīdzināšanas. Latvijas tiesu prakse
morālā kaitējuma piedziņas ziņā ir niecīga.
No visiem pagājušogad izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem
atklāti ir mazāk nekā puse. Gadījumos, kad vainīgais netiek
atrasts vai arī neizdodas pierādīt viņa vainu, cietušajam nav no
kā piedzīt zaudējumus, norādīja vairāki konferences
dalībnieki.
Gada laikā noziegumos cietušie ir iesnieguši 12 tūkstošus
civilprasību par kopumā astoņu miljonu latu zaudējumu atlīdzību.
Zaudējumi vismaz daļēji piedzīti ir tikai tūkstots gadījumos (8,3
procenti no iesniegtajām prasībām) kopumā par 150 tūkstošiem latu
(mazāk nekā 2 procenti no prasītā). Šokējošie skaitļi norāda uz
to, ka “sociālais taisnīgums un tiesiskums Latvijā pastāv tikai
uz papīra,” konferences ievadā norādīja Tieslietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups.
Citur zaudējumus atlīdzina valsts
Viens no veidiem, kā palīdzēt
cietušajam atjaunot tādu stāvokli, kāds bijis pirms nozieguma, ir
materiālā kompensācija, kuru maksā valsts. Šādā gadījumā
cietušajiem nav jāgaida, līdz tiek atrasts vainīgais un saņemts
notiesājošs spriedums, turklāt arī zaudējumu atlīdzības iespējas
nav atkarīgas no nozieguma izdarītāja materiālā stāvokļa.
Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī ASV, Kanādā un
Austrālijā noziegumos cietušie jau ilgu laiku var saņemt
kompensāciju no valsts. Pastāv atšķirīgas kompensāciju izmaksas
sistēmas un kārtība, piemēram, cietušais no valsts var nesaņemt
pilnīgi visu zaudējumu atlīdzību. Tomēr arī daļēja atlīdzība ir
vērtīga, lai palīdzētu cietušajam cīnīties ar nozieguma
sekām.
Arī Latvijai pienākums maksāt kompensāciju
2004.gada 29.aprīlī ES pieņemta direktīva Nr.2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem. Tajā noteikts, ka līdz šā gada 1.jūlijam katrā dalībvalstī jāizveido valsts kompensāciju shēma, lai nodrošinātu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Savukārt līdz 2006.gada 1.janvārim ir jāizstrādā mehānisms, kā cietušais varēs saņemt zaudējumu atlīdzību neatkarīgi no tā, kurā ES valstī noziegums izdarīts. Dalībvalstis var noteikt kompensācijas apjomu un izmaksāšanas kārtību. Vienīgais nosacījums – tai jābūt taisnīgai un atbilstīgai, ziņojumā norāda “Providus” pētnieces.
Kaut gan kompensācijas shēmai
jāsāk darboties pēc pusotra mēneša, Latvijā atbilstoša
likumprojekta izstrāde sākta tikai nesen. I.Dzenovska “Latvijas
Vēstnesim” pastāstīja, ka “Providus” kopš gada sākuma jau
vairākkārt informējis Tieslietu ministriju par direktīvas
prasībām un spēkā stāšanās termiņiem, tomēr darba grupa
likumprojekta izstrādei izveidota pēdējā brīdī.
Likumprojekta par valsts atlīdzību noziegumos cietušajiem darba
grupas vadītājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
tiesu jautājumos Edgars Puriņš gan cer, ka darbs pie
likumprojekta neieilgs. Viņš pauda pārliecību, ka līdz rudenim
projekts būs pabeigts un to varēs virzīt izskatīšanai Saeimā.
Kādai jābūt atlīdzības kārtībai
Vēl nav zināms, kura ministrija
būs atbildīga par kompensācijas mehānisma izveidi, kā notiks tā
finansēšana un vai tiks radīta jauna institūcija darbam ar
atlīdzību izmaksu, informēja E.Puriņš.
Saskaņā ar direktīvu tiesības uz atlīdzību būs tīšos, vardarbīgos
noziegumos cietušajiem. Atlīdzības saņemšanas kārtībai ir jābūt
vienkāršai un cietušajiem viegli pieejamai. Mācoties no ārvalstu
pieredzes, I.Dzenovska ierosināja kompensācijas apjomu noteikt
saskaņā ar vienotu tarifu sistēmu atkarībā no nozieguma smaguma,
jo pretējā gadījumā cietušajiem ir grūtības ar zaudējumu apmēra
pierādīšanu.
Nākamais solis ir sabiedrības informēšana par cietušo tiesībām,
tai skaitā par jauno atlīdzības mehānismu, kā arī par to, kas
jādara, lai šīs tiesības izmantotu.
Zvērināta advokāte Guna Kaminska teic, ka nauda ir tikai
līdzeklis cietušā vajadzību apmierināšanai. Sāpes naudā nevar
atmaksāt. Cietušajiem nereti ir ļoti vajadzīga palīdzība,
konsultācijas, atvainošanās. Jādomā ne tikai par kompensāciju
izmaksu, bet arī par kopumā labāku praksi noziegumos cietušo
tiesību ievērošanā un aizsardzībā.
Ieva Ušča