Ministru kabineta 2005.gada 17.maija sēdē
Izskatīts likumprojekts
“Grozījumi Krimināllikumā”, papildinot Krimināllikumu ar
169.1, 169.2 un 169.3pantu, lai
par noziedzīgu nodarījumu atzītu:
1) nelikumīgas piekrišanas pieprasīšanu no nepilngadīgā
mātes, tēva vai aizbildņa personīgi vai ar starpnieku, kā
rezultātā ir dota piekrišana nepilngadīgā adopcijai mantkārīgā
nolūkā;
2) nelikumīgas piekrišanas došanu nepilngadīgā adopcijai
mantkārīgā nolūkā, ja to izdarījusi nepilngadīgā māte, tēvs vai
aizbildnis;
3) starpniecību šādas piekrišanas pieprasīšanā vai došanā.
Pašlaik Krimināllikuma 154.2 pants paredz
kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecību, ja ir konstatējams
ekspluatācijas nolūks. Tomēr speciālisti norāda, ka ne vienmēr
attiecībā uz bērniem ir konstatējams šāds nolūks, – iespējamas
situācijas, kad bērns mantkārīgā nolūkā tiek nodots citām
personām adopcijai. Eksperti uzsver, ka jaunajām normām būs ne
tikai soda funkcija, bet arī preventīva nozīme, proti,
informācija par iespējamo sodu par iepriekš minētajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem atturēs no noziedzīgas attieksmes
pret bērniem.
Pieņemti Noteikumi par
apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par
personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Tie nosaka
apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību
sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai
nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm
un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu;
cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti; apgādnieka,
apgādājamā vai laulātā nāvi; apgādnieka, apgādājamā vai laulātā
1.grupas invaliditāti.
Apdrošināšanas atlīdzība tiks izmaksāta kā vienreizējs maksājums
pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja
pieņemtā lēmuma. Apdrošināšanas atlīdzības kopējais apmērs par
ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem
zaudējumiem noteikts līdz 1000 latiem par katru ceļu satiksmes
negadījumā cietušo personu.
Noteikumu projekts paredz ieviest jaunu kārtību civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas jomā, proti, apdrošināšanas
atlīdzības aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem
nemateriālajiem zaudējumiem, kāda iepriekš nepastāvēja
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā.
Noteikumos paredzēts tāds mehānisms apdrošināšanas atlīdzības
aprēķināšanai, lai, piemēram, nākotnē, mainoties apdrošināšanas
atlīdzības apmēriem, nemainītos kārtība, kādā tiek aprēķināta
apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarītajiem
nemateriālajiem zaudējumiem.
Noteikumi paredz diferencēt katras cietušās personas
apdrošināšanas atlīdzības apmēru atkarībā no personas veselībai
nodarītā zaudējuma katrā konkrētajā gadījumā, piemērojot
noteikumu pielikumā pievienoto apdrošināšanas atlīdzības
aprēķināšanas procentu tabulu.
Kopējā apdrošināšanas atlīdzības summa par personai nodarītajiem
nemateriālajiem zaudējumiem un to aprēķināšanas kārtība tika
noteikta, ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu, galvenokārt
Lietuvas, Igaunijas, pieredzi, kā arī tika apskatīta Čehijas,
Zviedrijas, Vācijas, Austrijas un Itālijas pieredze nemateriālo
zaudējumu aprēķināšanā.
Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem”.
Kārtība noteic, ka ārvalstu
pārvadātājs, veicot starptautisko autopārvadājumu Latvijas
Republikas teritorijā, nomātu autotransporta līdzekli izmanto
saskaņā ar savas reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasībām.
Nomātajiem autotransporta līdzekļiem jābūt Latvijā reģistrētiem
pastāvīgi vai uz laiku.
Tāpat noteikumi paredz, ka, veicot autopārvadājumu ar citas
personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli, autotransporta
līdzekļa vadītājam papildus citiem dokumentiem, kas noteikti
normatīvajos aktos par ceļu satiksmi un autopārvadājumiem,
autotransporta līdzeklī nepieciešams nomas līgums vai līguma
izraksts, kā arī autovadītāja darba līgums vai tā izraksts, ja
autotransporta līdzekļa vadītājs nav individuālais
komersants.
Pieņemti grozījumi Ministru
kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 “Adopcijas
kārtība”, nosakot, ka Latvijā nevar adoptēt pilngadīgas
personas. Tāpat grozījumi paredz, ka bērnu no Latvijas uz
ārvalstīm varēs adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra
atļauju, kā arī precizēta bāriņtiesas un adoptētāja pienākumi
adoptācijas procesā.
Grozījumi veikti saskaņā ar Saeimā 2005.gada 10.martā pieņemto
likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz aizliegumu adoptēt
pilngadīgas personas, kā arī to, ka bērnu no Latvijas uz
ārvalstīm var adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju
līdzšinējās tieslietu ministra atļaujas vietā.
Izskatīti grozījumi Patentu
likumā, svītrojot noteikumus par Patentu valdes finansējumu
no speciālā budžeta, novēršot pretrunas ar Valsts pārvaldes
iekārtas likumu un paredzot Patentu valdes Apelācijas padomes
darbību, statusu un neatkarību lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekts novērš Patentu likuma panta neatbilstību Valsts
pārvaldes iekārtas likumam, paredzot, ka turpmāk Patentu valdes
Apelācijas padomes darbību noteiks Ministru kabineta apstiprināts
nolikums.
Likumprojekts nosaka arī Patentu valdes Apelācijas padomes
tiesisko statusu un to, kādā veidā tiek nodrošināta tās darbība.
Paredzēts, ka Patentu valdes Apelācijas padome izskata ne tikai
patentu tiesību, bet arī preču zīmju, dizainparaugu un
pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju strīdus.
Precizēta Patentu valdes Apelācijas padomes izveidošanas kārtība
– tās skaitliskais sastāvs tiks noteikts un locekļus pēc Patentu
valdes direktora priekšlikuma iecels tieslietu ministrs.
Vienlaikus likumprojektā nostiprināta Patentu valdes Apelācijas
padomes neatkarība lēmumu pieņemšanā, līdzīgi kā tas ir attiecīgā
institūcijā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un
dizainparaugi) (OHIM) Alikantē, kas ir noteikts ar Padomes
1993.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču
zīmi.
Akceptēti grozījumi likumā “Par
privātajiem pensiju fondiem”, precizējot pensiju fondu
līdzekļu pārvaldnieku un turētāju loku, kā arī nosakot, ka arī
Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas sabiedrības ir
tiesīgas veikt līdzekļu pārvaldīšanu.
Tāpat likumprojektā tiek izslēgta prasība saskaņot ar Komisiju
pensiju fonda statūtus un to grozījumus, kā arī atvieglota
pensiju plānu izmaiņu veikšanas kārtība. Līdz ar to tiek
samazināts Komisijai iesniedzamo dokumentu apjoms.
Papildus noteikti ierobežojumi pensiju plānu reklāmai – noteikts
aizliegums pensiju fondu reklāmā garantēt peļņu vai noteiktu
ienesīguma līmeni.
Tāpat tiek precizēta valsts uzraudzības kārtība, nosakot precīzu
Komisijas rīcību gadījumā, ja pensiju fonds neievēro normatīvo
aktu vai Komisijas prasības. Par likuma prasību un Komisijas
noteikto pensiju fonda darbības normatīvu neievērošanu Komisija
pensiju fondam var izteikt brīdinājumu, uzlikt soda naudu līdz
divsimt minimālajām mēnešalgām, apturēt vai anulēt licenci.
Vienlaikus precizēta licences darbības apturēšanas kārtība, kā
arī noteikti ierobežojošie pasākumi licences darbības apturēšanas
laikā.
Ņemot vērā, ka līdz šim likums neregulēja jautājumu par piedziņas
vēršanu pret papildpensijas kapitālu, likumprojektā tiek iekļauta
norma, kas nosaka, ka piedziņu pret papildpensijas kapitālu
drīkst vērst tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka
pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām
personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu. Tādējādi tiek
aizsargātas pensiju plānu dalībnieku intereses, izslēdzot citas
iespējas vērst piedziņu pret papildpensijas kapitālu.
Akceptēti grozījumi Streiku
likumā, kas paredz samazināt kvorumu balsojumam par streika
pieteikšanu no ¾ uz pusi no arodbiedrības biedru vai uzņēmuma
darbinieku skaita, kam jāpiedalās lēmuma pieņemšanā. Tāpat
saīsināts termiņš institūcijas informēšanai par streika sākšanu –
līdzšinējo 10 dienu vietā streiku komitejai attiecīgā institūcija
jāinformē 7 dienas pirms streika sākšanas.
Minētie grozījumi veikti, lai saskaņotu Streika likuma normas ar
Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijas Nr.87 “Par
apvienību brīvību un tiesību apvienojoties aizsardzību” prasībām.
Konvencijā noteikts, ka valsts varas iestādēm jāatturas no
jebkādām darbībām, kas ierobežo darbinieku organizāciju
(arodbiedrību) vadību un darbību. Saskaņā ar arodbiedrību
statūtiem arodbiedrības institūcijās lēmumus parasti pieņem ar
vienkāršu balsu vairākumu.
Akceptēti Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstu izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrībām.
Noteikumi paredz šādas veidlapas,
uz kuru pamata tiek izdarīti ieraksti komercreģistrā par Eiropas
komercsabiedrībām:
– pieteikums Eiropas komercsabiedrības ierakstīšanai
komercreģistrā (SE1.veidlapa);
– pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par izmaiņām
Eiropas komercsabiedrībā (SE2.veidlapa);
– pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas
komercsabiedrības maksātnespējas procesu (SE3.veidlapa);
– pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas
komercsabiedrības darbības izbeigšanu (SE4.veidlapa);
– pieteikums Eiropas komercsabiedrības izslēgšanai no
komercreģistra (SE5.veidlapa).
Iepriekšminētās veidlapas pievienotas noteikumu pielikumos.
Akceptēts Aizsardzības
ministrijas izstrādātais rīcības plāns pārejai uz profesionālo
militāro dienestu. Kā neatliekamo pasākumu komplekss minēta
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas un atlases centra
pilnveidošana, apvienojot to ar Aizsardzības ministrijas Militārā
dienesta iesaukšanas centru; sociālās atbalsta programmas
izstrāde; NBS infrastruktūras attīstība; NBS aktīvās rezerves
sistēmas izveide; militāro mācību sistēmu un normatīvās bāzes
pārskatīšana, kā arī sabiedrības informēšanas stratēģijas
īstenošana.
Lai veiktu pāreju uz profesionālo militāro dienestu, laika posmā
līdz 2008.gadam Aizsardzības ministrijas budžetā tam katru gadu
jāparedz papildus vidēji trīs miljoni latu. Rīcības plānā
noteikto uzdevumu īstenošana notiks Aizsardzības ministrijas
piešķirtā valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība
un integrācija NATO” finansējuma ietvaros.
Plānots, ka 2008.gadā profesionālā militārā dienesta karavīru
skaits būs 5800, kā arī 11646 rezerves karavīri
(zemessargi).
NBS pāreja uz profesionālo militāro dienestu tiek veikta, lai
nodrošinātu bruņoto spēku atbilstību mūsdienu draudu situācijai,
kā arī nodrošinātu Latvijas kā NATO dalībvalsts gatavību
kolektīvai aizsardzībai alianses ietvaros un lielākas NBS
operatīvās spējas un kaujas gatavību dalībai starptautiskajās
operācijās.
Akceptēta koncepcija “neatkarīgo” jeb pastāvīgo iestāžu statusa regulēšanai.
Tradicionāli izpildvara ir
organizēta hierarhiski. Latvijā hierarhiskā izpildvaras
organizācija ir nostiprināta Satversmē un Valsts pārvaldes
iekārtas likumā. Tomēr pastāv izņēmuma gadījumi, kad var pastāvēt
lietišķa nepieciešamība dažas pārvaldes iestādes izņemt no
valdības padotības sistēmas.
Mūsdienu tiesību zinātnē šādu izņēmumu nepieciešamību atzīst
galvenokārt trijos gadījumos:
1) attiecībā uz institūcijām, kas kontrolē citas pārvaldes
iestādes, lai varētu efektīvi veikt šādu kontroli (piemēram,
cilvēktiesību aizsardzības institūcijas);
2) institūcijām, kuru kompetencē ir monetārā politika (valsts
banka);
3) institūcijas, kuras tiek izveidotas uz sabiedrības grupu
reprezentācijas principiem (nevis uz politiskā vairākuma principa
pamata) un kuru kompetencē ir noteiktu brīvību aizsardzība un
interešu izlīdzināšana (sabiedriskās televīzijas padome, tarifu
regulatori).
Koncepcijas izstrādātāji uzskata, ka Centrālā vēlēšanu komisija,
Latvijas Banka, Valsts cilvēktiesību birojs, Finanšu un kapitāla
tirgus komisija, Nacionālā radio un televīzijas padome,
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Datu valsts
inspekcija atbilst kādam no minētajiem kritērijiem. Līdz ar to
šīm institūcijām to funkciju veikšanai ir svarīgi atrasties ārpus
politiskās varas ietekmes sfēras un tātad arī ārpus valdības
padotības institucionālās sistēmas.
Lai novērstu situāciju, ka tiek apšaubīts jebkuras patstāvīgās
institūcijas juridiskais statuss un šo institūciju pieņemto
lēmumu un izdoto normatīvo aktu tiesiskums, koncepcija paredz
grozīt Latvijas Republikas Satversmes normas, kā arī izdarīt
grozījumus vairākos citos normatīvajos aktos - Valsts pārvaldes
iekārtas likumā; likumos, kas regulē “neatkarīgās” iestādes, tai
skaitā likumā “Par Latvijas Banku”, Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas likumā, likumos “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un
“Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Radio un televīzijas
likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā.
Koncepciju izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no
Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kancelejas, Latvijas
Universitātes un Tieslietu ministrijas.
Atsaucoties uz Gruzijas valdības aicinājumu, Ministru kabinets 17.maija sēdē atbalstīja 10 000 latu piešķiršanu Gruzijai dabas katastrofā nodarīto zaudējumu seku likvidācijai.
Finanšu līdzekļi tiek piešķirti no
līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Kā zināms, 2005.gada 22.–24.aprīlī Gruzijā spēcīgu un ilgstošu
lietusgāžu izraisītajos plūdos un zemes noslīdējumos tika
sagrauti desmitiem ciematu, atstājot bez pajumtes, elektrības un
ūdensapgādes tūkstošiem Gruzijas civiliedzīvotāju. Tāpat bojāti
tilti, transporta maģistrāles, kā arī nodarīts ievērojams
kaitējums lauksaimniecības zemēm. Kopumā tika skarta aptuveni
trešdaļa Gruzijas teritorijas, galvenokārt rietumu,
dienvidrietumu un centrālie apgabali.
Atbalstīts Tieslietu
ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par konkursa
komisijas izveidi Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata
pretendentu izvērtēšanai”. Likumā par Valsts cilvēktiesību
biroju noteikts, ka biroja direktoru pēc Ministru kabineta
ierosinājuma uz četriem gadiem ieceļ amatā Saeima. Jauns konkurss
ir jāizsludina sakarā ar pašreizējā direktora Olafa Brūvera amata
pilnvaru termiņa beigām šā gada 13.jūnijā.
Valdība akceptēja, ka konkursa komisijas vadītājas amatā tiek
apstiprināta tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Konkursa
komisijas sastāvā iekļauti pārstāvji no Saeimas, Valsts
kancelejas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas,
Ministru prezidenta biroja, Latvijas Universitātes, Rīgas
Juridiskās augstskolas, kā arī Ministru kabineta pārstāve
starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.
Rīkojums paredz konkursa komisijai līdz 2005.gada 15.jūlijam
iesniegt Ministru kabinetam izvērtēšanai priekšlikumu par Valsts
cilvēktiesību biroja direktora amata kandidātu, ko virzīt
apstiprināšanai Saeimā.
Ieva Aile, Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja