Ārzemju presē

ASV “The Associated Press” vēsta, ka Latvijas rūgtās atmiņas par padomju varas gadiem un Maskavas pārmetumi Latvijai, ka tā slikti izturas pret krievvalodīgo minoritāti ir aizkavējuši ilgi gaidītā robežlīguma parakstīšanu. Šīs debates ir viens no daudzajiem iemesliem, kas sarežģī Krievijas un Baltijas valstu attiecības. Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju, kurā teikts, ka “PSRS okupēja un anektēja Latvijas Republiku, sagrāva valsts sistēmu, nogalināja, spīdzināja un deportēja simtiem tūkstošu latviešu, kā arī bez kāda legāla pamatojuma atņēma viņiem īpašumus”. Savukārt ārlietu ministrs Artis Pabriks paziņojis, ka Latvija “nepretendē uz teritorijām”, kuras tā padomju laikā zaudēja Krievijai.

•

Krievu “Vremja” informē, ka Maskavā ierodas Igaunijas ārlietu ministrs, lai parakstītu robežlīgumu ar Krieviju. Intervijā laikrakstam Vladimirs Čižovs, Krievijas ārlietu ministra vietnieks, kas koordinē Krievijas ārpolitiku attiecībās ar Eiropu, skaidro, kādēļ ieilgusi robežlīgumu parakstīšana ar Baltijas valstīm.

•

Libānas “Monday Morning” raksta, ka Jaltas konference nesadalīja Eiropu uzvarētāju labā, bet gan noteica tiem atbildību par noteiktu valstu “nostādīšanu uz kājām”. Strīdu par to, vai PSRS atbrīvoja vai okupēja Austrumeiropu, sāka Baltijas valstu un Polijas prezidenti, nevis Bušs. Rakstā tiek uzsvērti PSRS upuri karā, tāpat arī nopelni. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija kļuva par pasaules spēcīgāko karaspēku un kontrolēja Austrumeiropas valstis, par ko Jaltā atbildīga kļuva Maskava, kas vēlāk tajās ieviesa komunistu režīmu, bet Rūzvelts un Čērčils tur neko nebūtu varējuši grozīt.

•

Vācu “Die Presse” publicēts Austrijas ārlietu ministres Urzulas Plašņikas intervijas atstāstījums. 2006. gada pirmajā pusgadā, kad Austrija kļūs par ES prezidējošo valsti, būs jānoteic svarīgas ar Rietumbalkānu nākotni saistītas vadlīnijas. “Mēs Balkānu jautājumu varēsim atrisināt tikai kopā ar Krieviju un ASV,” sacījusi U.Plašņika. Viņa kritizējusi pašreizējās debates par ANO reformām un pauda nožēlu, ka diskusijās galvenā uzmanība tiek pievērsta ANO Drošības padomes paplašināšanai. Pastāvot briesmas institucionālo jautājumu dēļ aizmirst par tādām akūtām problēmām kā cīņa pret nabadzību, badu, slimībām un atpalicību. Plašņika aicināja kā mērķi izvirzīt ES kopīgu vietu ANO Drošības padomē. Pēc viņas domām, būtu loģiski, ja centieni īstenot kopēju ES ārpolitiku atspoguļotos arī ANO.

•

Eiropas Savienības izdevums “EUobserver” publicēts raksts “Pieci soļi līdz ES federācijai”. Pēc autora domām, pats svarīgākais Eiropas Savienības konstitucionālā līguma aspekts ir tas, ka šis līgums aizvietotu tagadējo ES ar jaunu savienību kā pārnacionālu federālu valsti konstitucionālā ietvarā, un šajā kontekstā autors diskutē par ES pilsonības problēmu un citām iespējamām sekām, ja ES kļūst par federāciju.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem