Soli pa solim no izdzīvošanas uz attīstību

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Andris Jaunsleinis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Strādājam par sevi un tiem, kuru nav

– Kāds Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) bijis pirmais gads Eiropas Savienībā?

– Darba apjoms ir pieaudzis apmēram par 30 procentiem, turklāt darbinieku skaits nav mainījies. Liela laika daļa aiziet, braucot un piedaloties Eiropas Savienības Reģionu komitejas darbā. Arī dokumentu izskatīšana un atzinumu sagatavošana prasa laiku un darbu. Mūsu skandināvu kaimiņvalstīs pašvaldību asociācijās strādā desmit reižu vairāk darbinieku. Arī es aizvadītajā gadā daudz biju ārpus Latvijas. Jāatzīst, ka iekšpolitiskajiem jautājumiem, kas mūsu organizācijai ir prioritāri, gribētos atvēlēt vairāk laika un atdeves. Esmu novērojis, ka mūsu valstī ne tikai privātstruktūrās vien ir daudz cilvēku, kas strādā, nesekojot darba laikam. Strādā daudz par daudz un apgalvojumi par laika trūkumu nav tukši vārdi.

– Pāris simti LPS darbinieku varbūt ir mērķis, uz ko turpmāk tiekties, bet vai ir lietderīgi salīdzināt?

– Mūsu situācijā optimāli būtu, ja katrā nozarē būtu nevis viens, bet divi padomnieki. Viens koordinētu nozares iekšpolitiskās, otrs – ārpolitiskās aktivitātes. Tomēr LPS pat katrai nozarei nav atsevišķa padomnieka. Ja vienlaikus notiek divu nozaru nozīmīgu dokumentu satura saskaņošana, pārstāvis, kas LPS pārzina abas jomas, nevar piedalīties abās sanāksmēs. Tomēr, neraugoties uz nelielo darbinieku skaitu, LPS ir trešais lielākais normatīvo aktu projektu atzinumu sniedzējs valstī. Gada laikā sagatavojam pāri par 1000 atzinumiem.

Vai gaidāmas pārmaiņas?

– Vai LPS kongresā plānots runāt par darbinieku skaita palielināšanu?

– Nē. Šobrīd mums ir cita prioritāte – atvērt LPS pārstāvniecību Briselē. To plānojam veikt šā gada septembrī. Iepriekšējā LPS kongresā pašvaldības atbalstīja mūsu priekšlikumu par biedra naudas apjoma maiņu. Tam galvenais iemesls bija LPS pārstāvniecības atvēršana un uzturēšana Briselē. Atvēršanas pasākumu pārcēlām no janvāra uz septembri, lai neradītu liekas neērtības cilvēkam, kas tajā strādās. Šai kongresā ir paredzētas LPS vadības vēlēšanas. Ja gadījumā notiek kādas politiskās pārmaiņas organizācijas vadībā, tās var ietekmēt arī LPS pārstāvniecībā strādājošo. Viņu var atsaukt. Pārcelšanās uz darbu un dzīvi Briselē ir nopietns lēmums ne tikai darbiniekam, bet arī viņa ģimenei. Uzskatu, ka par saviem darbiniekiem ir jārūpējas.

– Vai jūsu teiktais par LPS vadības maiņu ir vairāk piesardzība vai jau iezīmējusies tendence?

– Vēlēšanās viss ir iespējams. Es nevaru uzņemties atbildību apgalvot, ka, mainoties LPS vadībai, tiek saglabāts līdzšinējais organizācijas politiskais virziens vai iekšējā struktūra.

– Vai organizācijai būtu vajadzīgas pārmaiņas?

– Vasarā par šiem jautājumiem lems LPS valde. Domāju, ka ikviena lieta ar laiku ir jāpārskata. Nopietni pārskatāmas ir LPS prioritātes gan šā gada, gan četru gadu posmā, kamēr strādās šis pašvaldību deputātu sasaukums. Kongresā šoreiz netiek piedāvāts apspriest LPS vadlīnijas. Domāju, ka pārskatāma būtu arī LPS darbības taktika. Kamēr pastāv līdzšinējā pašvaldību vēlēšanu sistēma, kad deputāti tiek ievēlēti gan no politiskajām partijām, gan no vēlētāju apvienībām, LPS var darboties līdzšinējā kārtībā. Taču tas ir laika jautājums, jo iecere pašvaldību vēlēšanās ļaut piedalīties tikai politiskajām partijām jau tika Saeimā apspriesta.

Darbu mugursoma četriem gadiem

– Ja nerunājam par LPS turpmāko stratēģisko virzību, kādi ir būtiskākie šā deputātu sasaukuma laikā veicamie uzdevumi?
– Latvija ir izpildījusi divus svarīgus ārpolitiskos uzdevumus – iestājusies NATO un ES. Ir pienācis laiks sākt domāt par dzīves un labklājības līmeņa celšanu valstī. Tāpēc viens no LPS svarīgākajiem uzdevumiem ir sākt diskusiju un panākt ilgtermiņā pakāpenisku publisko līdzekļu palielinājumu pašvaldību budžetos. Šobrīd pašvaldību budžeti veido 20 procentus no valsts kopbudžeta. Nav runa par strauju un neproporcionālu kāpumu. Ar valsti varētu diskutēt par, piemēram, 2 procentu palielinājumu gada laikā. Pašvaldību budžetiem būtu pakāpeniski no izdzīvošanas budžetiem jākļūst par attīstības budžetiem.

– Vai ar to saprotama LPS atkāpšanās no konservatīvās taktikas finanšu jautājumā un uzdrīkstēšanās pieļaut likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” atvēršanu

– Jā. No nulles punkta esam izkustējušies. Valsts ir atzinusi vajadzību un piekritusi finansēt pašreizējās situācijas izpēti. Pēc gada būs zināmi izpētes rezultāti, bet pirmās pārmaiņas varētu gaidīt 2007.gadā. Mūsu līdzšinējā konservatīvā pieeja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmai, manuprāt, ir attaisnojusies. Tā nodrošināja pašvaldību budžetu stabilitāti. Pieauguma temps, kādu līdz šim esam panākuši, ir ļoti minimāls, pietiekams vien krīzes pārvarēšanai.

– Ko cerat sagaidīt no pētījuma?

– Ideāli būs tad, ja pētījuma rezultāts nevienu pusi īsti neapmierinās. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma var attīstīties vienīgi dialoga un kompromisu ceļā, lai nodrošinātu visu partneru intereses. Lai pašvaldības, kas ir donori, netiktu apcirptas tik ļoti, ka tām zustu motivācija attīstīties. Tā sauktās pelēkās zonas pašvaldībām, kas ne maksā, ne saņem no fonda līdzekļus, jādod iespēja, attīstoties un kļūstot par maksātāju, attīstības tempus saglabāt arī turpmāk. Savukārt saņēmējiem ir jānodrošina stabilitāte, bet attīstības iespējas tiem jāmeklē pašiem.

– Kādus uzdevumus vēl varat minēt?

– Iekšpolitikā jāmēģina attīstīt aktīvāku sadarbību ar politiskajām partijām. Ir jāmeklē iespējas uzlabot pašvaldību viedokļu pārstāvēšanu Saeimā. Būtu jāpanāk valsts un reģionu interešu līdzsvarotība parlamentā, jo patlaban dominē valstiskās intereses, bet reģioni cieš. Jāpanāk, lai pašvaldības maksimāli izmantotu ES fondu piedāvātās iespējas. LPS piedāvā Finanšu ministrijai citu projektu realizācijas finansēšanas modeli. Paredzams, ka tās būs smagas sarunas.
Savukārt ārpolitiski svarīgi ir nostiprināt savas pozīcijas ES Reģionu komitejā. Latviju pārstāv tikai septiņi no 317 delegātu kopskaita. Šobrīd Reģionu komitejā skatāmo jautājumu ietekmi pašvaldības izjutīs pēc vairākiem gadiem, tādēļ ir svarīgi būt klāt.

– Viens no valstiski būtiskākajiem uzdevumiem pašvaldībām šo četru gadu laikā ir pabeigt administratīvi teritoriālo reformu. Kāda ir LPS nostāja? Vai reforma ir nepieciešam, un kāpēc jā, vai nē?

– LPS nostāja nav mainījusies. Administratīvās izmaiņas nav bezmaksas pasākums. Es šaubos, vai piespiedu administratīvās izmaiņas

ilgtermiņā dos pozitīvus rezultātus. LPS uzskata, ka apvienoto pašvaldību budžetā piecus gadus uz katru pašvaldības iedzīvotāju jānodrošina tāds līdzekļu daudzums, kāds bija bagātākajā no jaunizveidotā novada pašvaldībām. Katrai no eventuālo novadu pašvaldībām ir sagatavots gadiem krāto vajadzību saraksts. Valstij jāsaprot, ka nevar īstenot reformas, neieguldot līdzekļus.

– Domstarpības ar valsti pašvaldībām ir arī reģionālās reformas jautājumā. Vai ir pareizi tik ilgstoši nemēģināt rast kompromisus?

– Puse no problēmu risinājumiem ir mūsu domāšanā. Atšķirībā no valsts, kas ar reģionālo reformu vēlas pārvaldīt un kontrolēt, pašvaldības šai reformā redz iespējas iet attīstības virzienā. Centralizācijas pasākumi ir efektīvi krīzes pārvarēšanas brīdī. Tomēr centralizācija nekad neatraisīs iniciatīvu. Savukārt iniciatīva ir priekšnoteikums konkurētspējas un attīstības palielināšanai.
Jau 15 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, tādēļ nedomāju, ka pareizais risinājums būtu vienīgi reglamentējošu normatīvo aktu sagatavošana un jaunu prasību ieviešana. Pašvaldību darba pārraudzībai ir svarīgi noteikt rāmi, nevis izstrādāt sīku detalizācijas pakāpi. Lai reģionālā attīstība reāli notiktu, reģionālajām pašvaldībām jābūt tieši vēlētām. Tad tās būtu spēks ar savu politisko mandātu, budžetu un pienākumiem.

– Vai jaunais Nacionālās attīstības plāns (NAP) var būt līdzeklis reģionālo atšķirību mazināšanai un attīstības veicināšanai?

– Es ceru, ka tas tā būs. Tomēr pastāv bažas, ka, plānu izstrādājot, tiks pieļautas iepriekšējās kļūdas. Iepriekšējais NAP tika rakstīts, nesaskaņojot to ar finanšu plūsmām. Līdz ar to nav iespējama plāna realizācija, lai cik labs un vērtīgs tas būtu. NAP jābūt skaidri noteiktam, kas Latvijas attīstībā tiks paveikts par valsts līdzekļiem, kas – par ES fondu naudu.
Ir atbalstāma jaunā pieeja plāna izstrādē, pieaicinot zinātniekus. Jāsaka atklāti, es domāju, ka izcilu NAP sagatavot mums vēl neizdosies, tomēr skaidrs, ka tas būs labāks par iepriekšējo.
Reģionālajā attīstībā NAP būtiskākā loma vispirms ir apturēt atšķirību palielināšanos starp Rīgu un citiem valsts reģioniem. Tas nav viegls uzdevums, tādēļ runāt par reģionālo atšķirību samazināšanu būtu pāragri un nenopietni.
Kā vienu no līdzekļiem atšķirību apturēšanā es saredzu reģionālās pašvaldības. Varbūt ir jāpārskata iespējas reģionos atgriezties pie kvotu sistēmas ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanā. Lai gan ekonomiski aktīvākā vidē ieviests projekts dod ātrāku ekonomisko efektu, valstij būtu jādomā par iespējām iejaukties un lemt par labu attīstības tempu pieaugumam reģionos.

Vai kongress ir tikai tradīcija?

– LPS 15. kongresa piedāvātā darba kārtība ir ierasti tradicionāla. Vai LPS vadības un komiteju vadītāju atskaites ziņojumi būs tādi, kas rosinās kongresa dalībniekos vēlmi uzstāties debatēs?

– Ceram, ka jaunie pašvaldību priekšsēdētāji ne tikai klausīsies, bet arī izteiksies. Piemēram, par to, kādu redzējuši pašvaldību sistēmu no malas. Pašvaldību grupas ir izvirzījušas jaunus kandidātus LPS priekšsēža vietnieku posteņiem. Domāju, ka LPS dzīve nestāv uz vietas.

– Ik gadus kongress apstiprina vairākas rezolūcijas, ko adresē valdībai, Saeimai. Vai ir veikts kāds apkopojums, cik no iepriekšējās rezolūcijās ierakstītā ir izdevies panākt?

– Nevaru precīzi atbildēt, cik rezolūciju prasības ir īstenotas. Ja rezolūcija kongresā ir apstiprināta, cenšamies savu viedokli aizstāvēt. Nereti pieņemto rezolūciju ir skaitliski daudz. Tās tiek gatavotas, pamatojoties uz nopietnām problēmām, kas pastāv pašvaldībās. Šoreiz viena no asākajām rezolūcijām varētu būt par ceļiem. Jo ceļu stāvoklis Latvijas reģionos komentārus neprasa.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv