Jauniešu organizācijas gaida valsts atbalstu

Iela ir lielākā Latvijas jaunatnes organizācija – šādu skarbu atzinumu pauda bērnu un jauniešu interešu aizstāvības nevalstiskās organizācijas (NVO), tiekoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.

Aigars Kalvītis NVO pārstāvjus uz sarunu aicināja pirms tikšanās ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) pārstāvjiem, kur paredzēts izvērtēt ministrijas Rīcības plānu šim gadam. Visas NVO pauda vienotu viedokli, ka vēlas, lai valsts un pašvaldības aizvien vairāk funkciju līdz ar finansējumu deleģētu tieši sabiedriskajām organizācijām. A. Kalvītis kopumā tam piekrita, sakot, ka tiešām valstij nav jānodarbojas ar tai neraksturīgām funkcijām. Kā pozitīvu piemēru Ministru prezidents minēja Zemkopības ministriju, kura jau vairākus gadus sadarbojas un finansiāli atbalsta lauksaimnieku organizācijas.
Gan Latvijas Jaunatnes padome, gan Mazpulku un Skautu organizācijas uzskata, ka ļoti būtu nepieciešams valsts atbalsts tām aktivitātēm, kas saistītas ar jauniešu brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Jo gan pusaudžu noziedzība, gan narkomānija, gan alkoholisms ir tikai sekas viņu neapmierinātībai ar nepiepildīto dzīvi.
Kā uzsvēra NVO pārstāvji, būtu jāveicina tieši neformālā, ne tikai interešu, izglītība. Proti, tā ir uz vērtību sistēmas izveidi balstīta brīvā laika pavadīšana tieši riska grupu pusaudžiem, kam nav kontakta ar vecākiem un skolotājiem, un kam pietrūkst jebkāda talanta, ko attīstīt interešu izglītībā.
A. Kalvītis gan jautāja, kā šos ielu bērnus iespējams iesaistīt šādās neformālās pozitīvās aktivitātēs. Kā izrādās, vairāki sociālie darbinieki ir specializējušies darbam tieši ar šādiem pusaudžiem, kam vajadzīgs adrenalīns. Tādēļ tiek rīkoti, piemēram, ekstremāli tūrisma pārgājieni, kuros tiek mācītas tādas vērtīgas lietas kā savstarpēja izpalīdzība, tolerance, iecietība. Jo, kā atzina Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvji, ja nekas netiks darīts, lai integrētu sabiedrībā sociāli atstumtos riska grupu jauniešus, kuru vienīgā alternatīva šobrīd ir iela, dzīvot kļūs daudz nedrošāk mums visiem.
Organizācijas “Glābiet bērnus” prezidente Inguna Ēbele uzskata, ka valsts pienākums būtu nodrošināt visus skolasbērnus ar brīvpusdienām, jo, pēc organizācijas datiem, vairāk nekā puse skolēnu ikdienā nesaņem pilnvērtīgu uzturu. A. Kalvītis uzsvēra, ka diezin vai vajadzētu ar tām nodrošināt visus bērnus, runa varētu būt par tiem, kas nāk no trūcīgām ģimenēm.
Sāpīga problēma, par kuru runāja krīzes centra “Skalbes” pārstāvji, ir patversmju trūkums vardarbībā cietušām sievietēm. Ministru prezidents gan pauda zināmu izbrīnu, vai tiešām mūsu valstī tā ir tik liela problēma, lai veidotu īpašas patversmes. Taču sarunā izskanēja vairāki argumenti, kas pierāda, ka tā ir visas sabiedrības, arī tās izglītotās un pārtikušās daļas, liksta.
Valsts atbalsts ļoti būtu nepieciešams arī aizbildņu apmācībai, kā arī būtu jāpalielina tiem piešķirtais valsts pabalsts.
Visi NVO pārstāvji atzina: ir ļoti labi, ka izveidota BĢLM, taču vienlaikus nevalstiskās organizācijas pēdējā laikā jūtas mazliet atstumtas no politikas veidošanas procesiem. Trūkst arī savstarpējas koordinācijas starp dažādām ministrijām. Jo ir jautājumi, kuru risināšanā jāiesaistās arī Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv