Uz Norvēģiju devusies Valsts prezidente

Šodien, 20.septembrī, sākas Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas divu dienu valsts vizīte Norvēģijas Karalistē

Valsts prezidente Rīgas lidostā vakar, 19.septembrī, pl.14.50, pirms došanās valsts vizītē uz Norvēģijas Karalisti Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Norvēģijas Karalistē nav tikai atbilde uz Viņa majestātes karaļa Haralda V un karalienes Sonjas vizīti Latvijā 1998. gadā. Tā ir arī vēsturē pati pirmā Latvijas Valsts prezidenta vizīte Norvēģijas Karalistē un spilgts vainagojums mūsu valsts ļoti labajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām. Vizītes priekšvakarā tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka Norvēģija Latvijai ir viena no visciešākajām sadarbības partnerēm ne vien Baltijas jūras reģionā, bet visā Eiropā.

Norvēģija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas atjaunoto suverenitāti. Norvēģija arī stingri apliecinājusi, ka respektē Latvijas valsts tiesisko un līgumisko pēctecību, pagaidām vienīgā no visām Ziemeļvalstīm parakstot protokolu par divpusēji noslēgtajiem 20.—30. gadu līgumiem.

Būtiski, ka "aukstā kara" gados Norvēģija īstenoja Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, sniedzot nesavtīgu atbalstu cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Aktīva ir abu valstu politiskā sadarbība. Tās nozīme būtiski pieaug līdz ar Norvēģijas politisko iesaisti reģionālajos un globālajos procesos, kas aktivizējušies līdz ar Norvēģijas ekonomisko uzplaukumu. Norvēģijas ārpolitikas nozīmīga prioritāte ir sadarbība Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģionā, ietverot aizvien aktīvāku sadarbību arī ar Baltijas valstīm.

Jau 1997. gada oktobrī, atklājot parlamenta sēdi, Norvēģijas karalis Haralds V savā runā īpaši uzsvēra Norvēģijas aizvien dziļāko apņēmību sniegt atbalstu Baltijas valstīm to centienos būt ciešāk integrētām Eiropas un eiroatlantiskajā sadarbībā.

Latvijas politiskās intereses Norvēģijā saistās ar Norvēģijas politiku drošības, reģionālās un plašā divpusējās sadarbības spektrā. Arī Norvēģijai ir daudzējādā ziņā līdzīga interese par Latviju, jo Norvēģijas sazarotā ārpolitika pamatos atbalsta un respektē Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus — Baltijas valstu savstarpējo integrāciju, integrāciju Ziemeļeiropas kultūrpolitiskajā telpā, dalību NATO, integrāciju Eiropā, kā arī lietišķu attiecību veidošanu ar Krieviju. Savukārt Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas kā NATO dalībvalsts atbalsts Latvijas aizsardzības spēku nostiprināšanai un uzņemšanai NATO.

Norvēģija sniedz arī nozīmīgu palīdzību mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidē. Nozīmīga ir Norvēģijas iesaistīšanās Latvijai ļoti aktuālos starptautiskos aizsardzības projektos — "Baltbat", "Baltron", "Baltdefcol", Norvēģija ir arī "Baltnet" projekta koordinētājvalsts.

Politiskās sadarbības un abpusējas izpratnes nozīmi Latvijas un Norvēģijas attiecības jo vairāk aktualizē fakts, ka vēl šogad Norvēģija kļūs par EDSO prezidējošo valsti.

Jaunākais posms Latvijas un Norvēģijas attiecībās sākās tūlīt pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas — 1991. gada 27. augustā, kad Oslo tika parakstīta deklarācija par abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanu. 1991. un 1992.gada mijā notika mūsu valsts toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa oficiālā vizīte Norvēģijā. Tās laikā karalim Haraldam V tika nodots Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja ielūgums apmeklēt Latviju. Pēc tam notikušas vairākas Latvijas ārlietu ministra oficiālās un darba vizītes Norvēģijā, bet 1997.gada novembrī Norvēģiju oficiālā vizītē apmeklēja mūsu valsts Ministru prezidents Guntars Krasts. 1998. gada maijā oficiālā vizītē Norvēģijā bija toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pērn maijā Norvēģiju apmeklēja privātā vizītē.

Šis gads abu valstu attiecībās iesākās ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Norvēģijas karaļa Haralda V divpusējo tikšanos Davosā, bet tūlīt pēc tam Norvēģiju oficiālā vizītē apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

Savukārt Latviju oficiālās vizītēs apmeklējusi vesela virkne Norvēģijas augstāko amatpersonu, bet pati nozīmīgākā bija Viņa majestātes Norvēģijas karaļa Haralda V un karalienes Sonjas valsts vizīte Latvijā 1998. gadā. Pēc šīs vizītes Viņa majestāte karalis Haralds V ne reizi vien ir uzsvēris ļoti labo iespaidu par uzņemšanu mūsu valstī. Karaļa ārkārtīgi labvēlīgā attieksme pret Latvijas Valsts prezidenti redzama arī Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes programmā — tā paredz, ka gandrīz visu laiku vizītes laikā Viņu majestātes karalis Haralds V un karaliene Sonja pavadīs augsto Latvijas viešņu.

Ar Norvēģiju noslēgta virkne divpusēju līgumu: Līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību; Līgums par gaisa satiksmi; Līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem un autotransportu; Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu Protokols starp abām valdībām par divpusējas attiecības regulējošiem līgumiem; Līgums par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos, Protokols par lauksaimniecības produkciju; Līgums starp abu valstu aizsardzības ministrijām par sadarbību militārajā jomā; Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi, un Līgums par vīzu režīma atcelšanu un citi.

Strauji palielinās Norvēģijas investīciju apjoms Latvijā, mūsu valstī uzsākuši darbu lieli norvēģu uzņēmumi, pieaug arī tirdzniecības kopapjoms. Latvijai ir svarīgs Norvēģijas atbalsts, veicinot dažādu mūsu valsts reģionu attīstību, kā arī sekmējot mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Norvēģija finansē Valsts valodas mācību programmas Latvijā un atbalsta arī vairākus citus projektus, kas saistīti ar Latvijas sabiedrības integrāciju.

Ļoti nozīmīga ir abu valstu sadarbība izglītībā. Ar Lillehammeres augstskolas atbalstu Latvijā nodibināta pirmā reģionālā augstskola — Vidzemes augstskola Valmierā, kas piedāvā jaunas profesionālās apmācības iespējas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente, dodoties savā valsts vizītē, Rīgas lidostā vakar, 19.septembrī

Norvēģijas karalis Haralds V un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš (toreiz Rīgas domes priekšsēdētājs) Rīgā 1998.gada 2.septembrī

Viņa majestāte Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja Rīgas Brāļu kapos 1998.gada 2.septembrī

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"