Par Baltiju un Eiropu spriež kopīgi

Vakar, 19.septembrī, Rīgā noslēdzās Eiropas Savienības un Latvijas Republikas apvienotās parlamentārās komitejas 5. sēde

Vakar, 19. septembrī, Rīgā turpinājās Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5. sēde. Apvienotās komitejas sēdes dalībnieki diskutēja par jautājumiem, kas skar Baltijas valstu sadarbību, ekonomisko un sociālo kohēziju, sabiedrības integrācijas procesa norisi, kā arī ES turpmāko attīstību.

Latvijas delegācijas locekle Viola Lāzo, referējot par Baltijas valstu sadarbību, uzsvēra, ka Latviju, Lietuvu un Igauniju vieno ģeogrāfiskais stāvoklis un vairāki vēsturiskās attīstības posmi. Tādējādi viens no būtiskākajiem aspektiem Baltijas valstu sadarbībai ir drošība — gan politiskā, gan ekonomiskā. Par veiksmīgu kopīgās Baltijas telpas funkcionēšanu liecina sadarbība izpildvaras institūciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības līmenī, kā arī kopīgi starptautiski projekti Ziemeļvalstu padomes un ES "Ziemeļu dimensijas" ietvaros.

Veiksmīgas sadarbības priekšnoteikums ir labā līgumtiesiskā bāze, kas noslēgta Baltijas valstu starpā. Te kā svarīgākie minami brīvās tirdzniecības līgums, līgums par ārpustarifu barjeras atcelšanu un līgums par vienoto tranzīta procedūru. Sagatavošanas stadijā vēl ir līgums par brīvu darbaspēka kustību Baltijas telpas ietvaros un līgums par robežšķērsošanas atvieglošanu uz Baltijas valstu iekšējām robežām. Iespējamās sadarbības jomas varētu būt arī enerģētika un akcīzes nodokļa politikas īstenošana, kā arī transporta infrastruktūra, aizsardzība un tieslietas.

Rezumējot Baltijas valstu ārpolitisko virzību, V.Lāzo akcentēja trīs līmeņus — Baltijas valstu kopīgās telpas attīstība, sadarbība Ziemeļvalstu starpā, kā arī integrācija ES un NATO.

Latvijas delegācijas pārstāvis Kārlis Leiškalns informēja par ekonomisko un sociālo kohēziju Latvijā. Viņš uzsvēra ievērojamo disproporciju starp centru un reģioniem, ko visskaudrāk atspoguļo bezdarba līmeņa rādītāji. Izveidojusies situācija izslēdz iespēju, ka reģionālās attīstības procesi varētu notikt paši no sevis, tāpēc valsts institūcijām jādara viss iespējamais, lai radītu un uzturētu priekšnoteikumus ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts attīstībai, nodrošinot labvēlīgu ekonomisko un sociālo vidi. Lai samazinātu nevēlamās reģionu atšķirības, vienlaikus saglabājot vēlamās, un radītu priekšnoteikumus Latvijas integrācijai ES, kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ar ES atbalstu strādā pie tiesiskās bāzes izveides reģionālās attīstības nozarē.

Apspriežot sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā, tieslietu ministre Ingrīda Labucka minēja Tieslietu ministrijas pamatuzdevumus procesa sekmīgai norisei — iespējami ātri radīt institucionālu nodrošinājumu sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai un ministrijas paspārnē izveidot nelielu konsultatīvu padomi, kurā darbotos sabiedrībā pazīstami cilvēki un apspriestu tādus aktuālus jautājumus kā cittautiešu integrācija Latvijas sabiedrībā un nepieciešamie uzlabojumi Latvijas izglītības sistēmā.

Latvijas delegācijas locekle Anta Rugāte ziņojumā par cittautiešu integrāciju Latvijas sabiedrībā uzsvēra, ka kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā konsekventi attīstās pilsoniska sabiedrība, labvēlīgas attiecības starp pamattautības un mazākumtautību iedzīvotājiem un ka sabiedrības integrācijas uzdevums visām tautībām ir izprast savas perspektīvas Latvijā. Referente pauda viedokli, ka pretestība integrācijai rodas no bailēm zaudēt savu identitāti, savukārt tas liecina par integrācijas programmas neizpratni. Izskaidrošanas darbs lielā mērā gulstas arī uz Saeimas deputātu pleciem. A.Rugāte informēja arī par bilingvālās izglītības nozīmi un attīstības perspektīvām Latvijā, minot, ka 56% no pirmās klases skolēnu skaita izvēlējušies intensīvo pāreju mācību procesā no krievu valodas uz valsts valodu un 70% iedzīvotāju atbalsta bilingvālo izglītību. Valsts valodas prasme un tās lietošana sabiedriskajā dzīvē ir svarīga naturalizācijas procesa sastāvdaļa, un tas ir atklāts un pieejams ikvienam iedzīvotājam. Nobeigumā referente secināja, ka Latvijā izglītība kļūst par galveno sabiedrības integrācijas sastāvdaļu.

Par cittautiešu integrāciju Latvijas sabiedrībā ziņojumu sniedza arī delegācijas loceklis Juris Sokolovskis, ilustrējot teikto ar skaitļiem — 42% iedzīvotāju ir mazākumtautību, 25% iedzīvotāju ir nepilsoņi, un tas var radīt problēmas Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību. Referents pauda viedokli, ka 1995.gadā pieņemtais likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kam nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības" liedz nepilsoņiem vadīties pēc starptautiskās konvencijas par bezpilsoņu skaita samazināšanu nostādnēm un kavē nepilsoņu integrāciju. J.Sokolovskis uzsvēra, ka naturalizācijas procesa aktivizēšanai nepieciešams palielināt tā finansējumu, kā arī krasi sašaurināt tiesību atšķirības pilsoņu un nepilsoņu starpā.

Eiropas Savienības attīstības jautājumiem veltītajā sēdes daļā par pamattiesību hartu ziņoja Eiropas Parlamenta delegāte U.Ilvari, uzsverot, ka ES valstis to uzskata par Eiropas Parlamenta politisku deklarāciju. Harta ir tiesību un likumu apkopojums, kas jau ir spēkā. Tieslietas un iekšlietas ir 3. pīlāra pamatjautājumi. Notiek diskusijas par to, kādā situācijā būs lielās valstis, kad būs iestājušās jaunās kandidātvalstis. Svarīgi, lai nenotiktu aktivitātes ārpus ES redzesloka.

Par Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku runāja Eiropas Parlamenta loceklis Alfreds Gomolka, kā galveno atzīmējot krīzes situāciju novēršanu bez militāriem līdzekļiem. Krīzes rajonā var tikt izmantoti arī stabilitātes pakti, agrīnā brīdinājuma sistēma. Vienlaikus referents atzina, ka aizsardzības pasākumu jomā vērojams demokrātijas deficīts un Eiropas Parlamenta institūcijām ne vienmēr ir pilnīga informācija.

Eiropas Komisijas delegāts J.Deklerks ziņoja par starptautisko fondu ISPA, "Phare" un "Sapard" paredzēto finansiālo palīdzību Latvijai un akcentēja Latvijas uzdevumus attiecīgo programmu izpildē.

Sēdes turpinājumā detalizētu skaidrojumu par starptautiskās palīdzības fondiem deva Latvijas delegācijas loceklis Edvīns Inkēns. Viņš teica, ka gan Latvijai, gan ES jācenšas rast kopīgu risinājumu veiksmīgai šo fondu izmantošanai mūsu valsts interesēs.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5.sēdes dalībnieki pieņēma deklarāciju un rekomendācijas ( skat. 2.lpp. ), kurās atzīmēts, ka pēdējo gadu laikā aktivizējusies divpusējā tirdzniecība starp ES un Latviju; apsveikta nesen panāktā vienošanās par savstarpējām koncesijām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm; pausta cerība, ka ES palīdzības pieaugums palīdzēs Latvijas varas iestādēm apmierināt vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupas neatliekamās sociālās vajadzības, kā arī atzinīgi novērtēta 2000.gada sākumā Saeimas pieņemtā Latvijas stratēģija integrācijai ES un ES Padomes lēmums atbalstīt rīcības plānu "Ziemeļu dimensija", kas paredz ES ārējo un pārrobežu politiku no 2000. līdz 2003.gadam.

Nolemts, ka nākamā ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēde notiks Briselē.

Saeimas preses dienests