Par Rīcības plānu dalībai NATO

Vakar, 19. septembrī, valdībā izskatīja Latvijas 2001. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Tas ir ikgadējs dokuments, kas tiek izstrādāts, sadarbojoties daudzām Ministru kabineta institūcijām — Ārlietu, Aizsardzības, Finansu un Satiksmes ministrijai, Satversmes aizsardzības birojam un Krīzes kontroles centram. Latvijas 2001. gada Rīcības plāna dalībai NATO projekts tika izskatīts un apstiprināts Latvijas Ziemeļatlantijas līguma organziācijas (NATO) padomes 14. septembra sēdē.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī 2001. gada plānam ir piecas galvenās nodaļas — Politiskie/ekonomiskie jautājumi; Aizsardzības/militārie jautājumi; Resursu jautājumi; Informācijas drošības jautājumi un Tiesiskie jautājumi, kā arī pielikumā Plāna izpildes programma 2001. gadam ar konkrētiem uzdevumiem nākamajam gadam. Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad tika izstrādāts pirmais šāda veida plāns, šogad tajā ir ne tikai uzdevumi un prioritātes nākamajam gadam, bet arī pārskats par jau paveikto 2000. gadā. 1999. gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Vašingtonā NATO nolēma aizsākt procesu, kas palīdzētu kandidātvalstīm labāk sagatavoties dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Kā pirmo soli šajā procesā NATO piedāvāja kandidātvalstīm izstrādāt ikgadēju rīcības plānu, kas atspoguļotu to sagatavošanos un veicamos pasākumus dalībai aliansē.

Latvija ir izstrādājusi savu 2001. gada Rīcības plānu dalībai NATO, pamatojoties uz 1999. gada Latvijas plānu integrācijai NATO un 2000. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā NATO Progresa ziņojumu par 1999. un 2000. gada Rīcības plāniem un vērtīgos komentārus, kurus sniedza sabiedrotās valstis NATO un Latvijas 1999./2000. gada tikšanos laikā un vairāku divpusējo politisko un militāro konsultāciju laikā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa