Par ienākumiem, nodarbinātību un attīstību dažādos ES reģionos

Par reģionālo politiku atbildīgā Eiropas komisāre Danuta Hībnere otrdien, 17.maijā, iepazīstināja ar “Trešo progresa ziņojumu par kohēziju”. Ziņojumā izklāstīta situācija paplašinātās Eiropas Savienības (ES) reģionos attiecībā uz ienākumiem, nodarbinātību un produktivitāti. Tajā arī sniegta informācija par to, kā dalībvalstis un reģioni izmantojuši Struktūrfondu vidusposma pārskata sniegtās iespējas, lai izdarītu grozījumus savās attīstības programmās.
Izklāstot ziņojuma galvenos secinājumus, D.Hībnere sacīja: “Ziņojums apstiprina nepieciešamību pēc tālejošas kohēzijas politikas un adekvātiem resursiem, sākot ar 2007.gadu. Paplašinātajā Eiropā pastāv lielas atšķirības labklājības un nodarbinātības ziņā. Aptuveni 140 miljoni iedzīvotāju dzīvo reģionos, kur IKP ir zemāks vai tuvu 75% no ES vidējā IKP. Šajā sakarā Kopienai ir skaidrs uzdevums veicināt straujāku izaugsmi saskaņā ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darba vietām. Šajā ziņojumā izklāstītais liecina, ka Eiropas Savienībai ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka ieguldījums izaugsmē un darba vietu radīšanā ir galvenā prioritāte.”
Paplašinātajā ES joprojām ir ievērojamas ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem. Jaunākie par reģioniem pieejamie dati – par 2002.gadu – liecina, ka IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju svārstījās no 189% no vidējā ES–25 līmeņa desmit pārtikušākajos reģionos līdz 36% desmit vismazāk pārtikušajos reģionos. Vairāk nekā vienai ceturtdaļai ES iedzīvotāju 64 reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no vidējā. Jaunajās dalībvalstīs tas attiecas uz 90% no kopējā iedzīvotāju skaita, izņemot Prāgas, Bratislavas, Budapeštas, Kipras un Slovēnijas reģionus. ES–15 tas attiecas tikai uz 13% iedzīvotāju. ES–15 zemo ienākumu reģioni ģeogrāfiski koncentrējušies Grieķijas dienvidos, Portugālē, Spānijas un Itālijas dienvidu daļā, kā arī Vācijas austrumdaļas zemēs. Optimismu vieš ziņojumā apstiprinātais, ka visstraujākā izaugsme bijusi daudzos nabadzīgākajos reģionos jaunajās dalībvalstīs. “Jaunās dalībvalstis palīdz paaugstināt vidējos izaugsmes tempus Eiropas Savienībā, un tādējādi visos reģionos tiek radīti jauni tirgi uzņēmējdarbībai,” piebilda D.Hībnere.
Ziņojumā atzīmēts, ka ir skaidri jaušama saikne starp pārskatītās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un darbavietām mērķiem un kohēzijas politikas izdevumu prioritātēm, kad tiek ņemti vērā ieguldījumi transportā un enerģētikā.
“Tādēļ es aicinu Padomi un Eiropas Parlamentu Luksemburgas prezidentūras laikā panākt vienošanos par nākamajiem finanšu plāniem tā, lai kohēzijas uzdevumus varētu risināt atbilstošā līmenī, ņemot vērā analīzes rezultātus, kas izklāstīti šajā ziņojumā,” sacīja D.Hībnere.
Laika posmam no 2000. līdz 2006.gadam Eiropas Savienības nabadzīgākajiem reģioniem vai reģioniem, kas piedzīvo strukturālas grūtības, paredzētie ieguldījumi no struktūrfondiem un instrumentiem veido aptuveni 265 miljardus eiru jeb vienu trešdaļu no ES budžeta. Lielāko daļu finansējuma izlieto vairākgadu attīstības programmu ietvaros, ko kopīgi pārvalda Eiropas Komisija, dalībvalstis un reģionālās iestādes. Eiropas Komisijas priekšlikums pārskatītai kohēzijas politikai laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam sasniedz 336,1 miljardu eiru. No šīs summas 79% (t.i., 264 miljardi eiru) ir paredzēti nabadzīgākajiem reģioniem un dalībvalstīm saskaņā ar jauno konverģences mērķi, 17% (t.i., 57,9 miljardi eiru) – Kopienas atbalstam saskaņā ar jauno reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi un 4% (t.i., 13,2 miljardi eiru) – teritoriālajai sadarbībai. 2005.gada pavasara Eiropadomē dalībvalstis apliecināja, ka kohēzijas politikai ir būtiska loma Lisabonas programmas mērķu īstenošanā.