Valsts sekretāru 2005.gada 19.maija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
- pieteica grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, kas paredz definēt militāros dzelzceļa pārvadājumus, kā arī noteikt militāro pārvadājumu pamatprincipus – pasūtījumu, finansējumu, prioritātes un klasifikācijas jautājumus. Likuma grozījumos arī paredzēts iestrādāt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas reglamentēs militāros dzelzceļa pārvadājumus atbilstoši NATO prasībām.
Esošais Dzelzceļa pārvadājumu likums un saistītie normatīvie akti šo jomu nereglamentē.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kā arī Valsts kanceleju.

Kultūras ministrija
- pieteica grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, kas paredz valsts budžeta līdzekļu ikgada pieaugumu 10 procentu apmērā no iepriekšējā gadā piešķirtā.
Tāpat likumprojektā tiek atrunāta Kultūrkapitāla fonda (KKF) padotība – paredzēts, ka tas atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā, valdība pārraudzību īstenos ar kultūras ministra starpniecību.
Trešais grozījums skars padomes locekļu atlīdzību – likumprojektā paredzēts, ka KKF padomes locekļi par amata pienākumu pildīšanu saņems atlīdzību, kuras noteikšanas kārtību un apmēru deleģēts noteikt Ministru kabinetam.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Ekonomikas ministrija
- pieteica Latvijas Nacionālo 2005.gada rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai, kurā apkopoti 87 valstī realizējamie nodarbinātību veicinošie pasākumi un aktivitātes.
Plāna projektā noteiktas 10 vadlīnijas: Aktīvo un preventīvo pasākumu veicināšana darba meklētājiem (bezdarbniekiem) un neaktīviem iedzīvotājiem; Darba vietu radīšana un uzņēmējdarbības attīstīšana; Pielāgošanās spējas un mobilitātes sekmēšana darba tirgū; Cilvēku kapitāla un mūžizglītības attīstības stimulēšana; Gados vecāku iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes stimulēšana; Dzimumu līdztiesības nodrošināšana; Sociālās atstumtības riska grupu iedzīvotāju integrācijas darba tirgū veicināšana un jebkura veida diskriminācijas izskaušana; Darba samaksas pilnveidošana darba pievilcības vairošanai; Reģionālo atšķirību samazināšana.
Paredzēts, ka pasākumi, kuriem tieši piešķirti finanšu līdzekļi, tiks īstenoti gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan pie- saistot ES struktūrfondu līdzekļus. Lielas daļas pasākumu finansēšana būs saistīta ar Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu.
Šāda plāna izstrādi paredz Eiropas Savienības nodarbinātības stratēģija, cenšoties panākt kopējās ES vadlīnijas – pilnu nodarbinātību, darba apstākļu kvalitāti un produktivitāti, kā arī sociālo vienotību un sociālās izstumtības novēršanu.
Rīcības plāna projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju;
– pieteica grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot paplašināt to iestāžu loku, kurām Valsts ieņēmumu dienests bez atļaujas var sniegt informāciju, kas attiecas uz nodokļu maksātāju. Iestāžu sarakstu paredzēts papildināt ar Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
Konkurences likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto uzdevumu izpildei abām iepriekš minētajām institūcijām nepieciešams iegūt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par tirgus dalībnieku, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju, ražotāju (nodokļu maksātāju) saimnieciskās un finansiālās darbības radītājiem. Tomēr pašreiz spēkā esošais likums “Par nodokļiem un nodevām” to neparedz, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests šādas informācijas sniegšanu atsaka. Likuma grozījumi novērsīs esošās nepilnības attiecībā uz Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesībām saņemt informāciju.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu un Veselības ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kā arī Valsts kanceleju.

Vides ministrija
- pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcas efekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti”.
Projekts paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija regulas Nr. 2037 “Par ozona slāni noārdošām vielām” piemērošanas kārtību; īpašus ierobežojumus darbībām ar ozona slāni noārdošajām vielām; īpašus ierobežojumus darbībām ar siltumnīcas efekta gāzēm; īpašas prasības ozona slāni noārdošu vielu vai siltumnīcas efekta gāžu saturošu stacionāru un mobilu aukstuma iekārtu apsaimniekošanai.
Ministrija norāda, ka izstrādātā normatīvā akta nosacījumi attieksies uz fiziskām un juridiskām personām, kas izmanto ozona slāni noārdošas vielas vai siltumnīcas efekta gāzes saturošas aukstuma iekārtas vai arī veic darbības ar tām, ko izmanto kā aukstuma aģentus. Proti, noteikumi attieksies uz apmēram 67 tūkstošiem aukstuma iekārtu un apmēram 60 šīs iekārtas apkalpojošajiem komersantiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Labklājības ministrija
- pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību”.
Noteikumu projekts paredz no 2006.gada 1.janvāra paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru invalīdiem vispārējā gadījumā; noteikto pensijas vecumu sasniegušām nenodarbinātām personām, kurām nav tiesību saņemt valsts pensiju; kā arī apgādnieku zaudējušiem bērniem. Pabalstu plānots palielināt no līdzšinējiem 35 latiem līdz 40 latiem mēnesī.
Invalīdiem kopš bērnības paredzētais pabalsta apmērs ir 50 latu mēnesī. Savukārt apbedīšanas pabalstu paredzēts noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā.
Tāpat noteikumi nodrošinās 2004.gada 11.novembrī Saeimā pieņemto Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu ieviešanu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta jomā. Saskaņā ar grozījumiem no 2005.gada janvāra atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, adopciju un audžu ģimenes pienākumu pildīšanu piešķiršanu un izmaksu nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija, bet pārējo likumā noteikto pabalstu piešķiršanu un izmaksu – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju;
– pieteica Noteikumus par pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību.
Noteikumu projekts paredz ar 2006.gada 1.janvāri divkāršot pabalsta apjomu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Plānots, ka līdzšinējo 28 latu vietā no nākamā gada pabalsta apmērs būs līdz 56 latiem par katru pilnu sešu mēnešu periodu.
Tāpat noteikumu projekts nodrošinās 2004.gada 11.novembrī Saeimā pieņemto grozījumu Valsts sociālo pabalstu likumā ieviešanu pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, jomā.
“Noteikumi par pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību” nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Finanšu ministrija
- pieteica “Noteikumus par veidlapām informācijas apmaiņai par uzkrājumu ienākumiem”. Veidlapu paraugu apstiprināšanu paredz šā gada aprīlī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrāciju informācijas apmaiņu par to rezidentiem – fiziskajām personām – izmaksāto uzkrājumu ienākumiem (procentiem).
Jaunie likuma grozījumi paredz, ka informācijas apmaiņa, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana un nepieciešamo apstiprinājumu sniegšana notiek, izmantojot apliecības, kuru formu nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to noteikumu projekts paredz 5 veidlapu paraugu apstiprināšanu. Tās būtu:
rezidences apliecība nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kas nepieciešama, lai noskaidrotu faktiskā īpašnieka rezidenci situācijā, kad fiziskā persona uzrāda dalībvalstī vai tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izdotu pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, bet deklarē sevi par trešās valsts rezidentu;
izmaksātāja izziņa par faktiskajiem īpašniekiem izmaksāto (nodrošināto) uzkrājumu ienākumu, kas nepieciešama, lai izmaksātājs tajā apkopotu un iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katra faktiskā īpašnieka, kam tiek izmaksāts uzkrājumu ienākums, identitāti un rezidenci, informāciju par izmaksātāju, informāciju par faktiskā īpašnieka kontiem kredītiestādēs vai parādu saistībām, pamatojoties uz kuru uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts, identifikāciju un uzkrājumu ienākuma summu;
saimnieciskās vienības izziņa par vienībai, kas tiek uzskatīta par izmaksātāju izmaksāto (nodrošināto) uzkrājumu ienākumu, kas nepieciešama, lai saimnieciskā vienība tajā apkopotu un iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par vienībai, kurai tiek izmaksāts uzkrājumu ienākums un kura tiek uzskatīta par izmaksātāju, izmaksāto kopējo uzkrājumu ienākuma summu, par vienības nosaukumu un adresi;
apliecība nodokļa neieturēšanai, kas nepieciešama, lai faktiskais īpašnieks – Latvijas rezidents, kas saņem uzkrājumu ienākumu no tādām dalībvalstīm, kuras informācijas apmaiņas vietā veic nodokļa ieturēšanu no uzkrājumu ienākuma, varētu izmantot direktīvā noteikto iespēju par nodokļa neieturēšanu minētajās valstīs, ja faktiskais īpašnieks iesniedz uzkrājumu ienākuma izmaksātājam viņa rezidences valsts kompetentās iestādes izdotu apliecību par nodokļa neieturēšanu, kurā norādīts faktiskā īpašnieka vārds, uzvārds, adrese, nodokļu maksātāja kods vai dzimšanas datums un vieta, konta numurs kredītiestādē vai parādu saistības, kas rada uzkrājumu ienākumu, identifikācija;
kompetentās iestādes izsniedzamā apliecība, kas nepieciešama, lai vienība, kurai uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai nodrošināts faktiskā īpašnieka vajadzībām un kura attiecībā uz šo ienākumu tiek uzskatīta par izmaksātāju, varētu izmantot direktīvā noteikto izņēmumu, ja šī vienība ir juridiska persona vai ja tās ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem saskaņā ar vispārpiemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ekonomikas un Labklājības ministriju.

Ekonomikas un Finanšu ministrija
- pieteica noteikumus par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un pakalpojumu samaksas kārtību.
Centrālās statistikas pārvaldes cenrādī definēta maksa par izziņu sagatavošanu, informācijas sagatavošanu atbilstoši norādītiem kritērijiem, nestandarta informācijas pieprasījuma izpildi, poligrāfijas pakalpojumiem, kā arī kopēšanas un drukāšanas pakalpojumiem. Jaunu vai nestandarta pakalpojumu cenu paredzēts noteikt, ņemot vērā darba laiku, kas patērēts pieprasījuma izpildei, un stundas likmi. Noteikumu projekts paredz, ka maksājumus par maksas pakalpojumiem persona varēs veikt CSP vai arī ar kredītiestāžu starpniecību.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta cenrādī noteikta maksa par preču pavadzīmēm–rēķiniem, sertifikātiem, plombām, uzlīmēm, nedzīvojamo telpu nomu, muitas kontroles punktu teritoriju izmantošanu un muitas kontroles punktu tehnikas nomu. Arī par šiem pakalpojumiem varēs norēķināties VID skaidrā naudā vai ar kredītiestāžu starpniecību.
Šobrīd “Likums par budžetu un finanšu vadību” paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu. Tāpēc iepriekš apstiprinātos nozares ministru cenrāžus nepieciešams izdot noteikumu veidā ar valdības akceptu.
Noteikumu projekts “Centrālās statistikas pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādis” nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kā arī Valsts kanceleju.
Noteikumu projekts “Valsts ieņēmumu dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādis un pakalpojumu samaksas kārtība” nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Veselības, Vides un Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kā arī Valsts kanceleju.

Tieslietu ministrija
- pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par laulības noslēgšanas kārtību brīvības atņemšanas vietās”.
Šie noteikumi paredz kārtību, kādā personai, kura atrodas brīvības atņemšanas vietā Latvijā, tiek nodrošināta iespēja noslēgt laulību. Tāpat paredzēta kārtība laulību noslēgšanai tajos gadījumos, ja abas personas atrodas brīvības atņemšanas vietās.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu.
- pieteica koncepcijas projektu par Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta institucionālo attīstību, paredzot dienesta reorganizāciju.
Koncepcijas projektā norādītas trīs būtiskākās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama Valsts zemes dienesta (VZD) reorganizācija, – konkurence jomās, kurās pakalpojumus sniedz arī privātais sektors; nepietiekams budžeta finansējums valsts funkciju realizācijai, kas izraisa vajadzību palielināt budžetu uz pašu ieņēmumu par sniegtajiem pakalpojumu rēķina; pašreizējā iestādes statusa neatbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kā arī tas, ka statuss neļauj izveidot efektīvu budžeta plānošanas sistēmu.
Koncepcijā VZD funkcijas tiek sadalītas trīs grupās, paredzot četrus variantus funkciju pārdalei un reorganizācijas veikšanai. Minētas šādas funkciju grupas:
1) pakalpojumu funkcijas jomās, kuru pakalpojumu tirgū pastāv konkurence (robežu uzmērīšana, topogrāfiskā uzmērīšana) un robežu uzmērīšana bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem, invalīdiem un represētajām personām;
2) valsts pārvaldi nodrošinošās funkcijas (ģeodēzija, kartogrāfija, Nekustamā īpašuma Valsts kadastra reģistra, Valsts adrešu reģistra uzturēšana, kadastrālā vērtēšana, būvju tehniskā inventarizācija, telpiskās un kadastra informācijas izplatīšana, VZD arhīva sistēma);
3) valsts pārvaldes funkcijas (likumdošanas iniciatīva, normatīvo aktu projektu izstrāde, zemes politikas izstrāde, licencēšana, nozares darbības uzraudzība un kontrole).
Izvērtējot iespējas šo funkciju racionālai pārdalei VZD reorganizācijas procesā, kā arī izvērtējot ar to realizāciju saistītās problēmas, koncepcijas projektā tiek piedāvāti šādi funkciju pārdales un institucionālās reorganizācijas varianti:
a) pirmais funkciju bloks tiek nodots izpildei privātajam sektoram. VZD tiek pārveidots par valsts aģentūru, kurai uzdotas visas pārējās funkcijas;
b) pirmais funkciju bloks tiek nodots izpildei no VZD atdalāmajai valsts kapitālsabiedrībai. VZD tiek pārveidots par valsts aģentūru, kurai uzdotas visas pārējās funkcijas;
c) pirmais funkciju bloks tiek nodots izpildei no VZD atdalāmajai valsts kapitālsabiedrībai. VZD tiek pārveidots par valsts aģentūru, kurai uzdots otrais funkciju bloks, no tā atdalot ģeodēzijas, kartogrāfijas un karšu iespiešanas funkcijas, kas tiek nodotas atdalāmai aģentūrai pie Aizsardzības ministrijas. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju realizāciju, atbildīgajā ministrijā tiek izveidots Zemes politikas departaments;
d) pirmais funkciju bloks tiek nodots izpildei no VZD atdalāmajai valsts kapitālsabiedrībai. VZD tiek pārveidots par tiešās valsts pārvaldes iestādi, kurai uzdots otrais funkciju bloks, no tā atdalot ģeodēzijas, kartogrāfijas un karšu iespiešanas funkcijas, kas tiek nodotas atdalāmai aģentūrai pie Aizsardzības ministrijas. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju realizāciju, atbildīgajā ministrijā tiek izveidots Zemes politikas departaments.
Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju.

Ieva Aile, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja