Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5. sēde

2000. gada 18.–19. septembrī

Rīgā

Deklarācija un rekomendācijas

Pieņemts vienbalsīgi

Rīgā 2000. gada 19. septembrī

ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5. sēde notika Rīgā 2000. gada 18. un 19. septembrī līdzpriekšsēdētāju Alfreda Gomolkas kunga (Eiropas Parlaments) un Gundara Bojāra kunga (Latvijas Saeima) vadībā.

Apvienotās parlamentārās komitejas locekļi apsprieda šādus jautājumus:

• Latvijas progress, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, un ES un Latvijas attiecības,

• politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā,

• attīstība Eiropas Savienībā.

ES un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja:

1) ņem vērā 2000. gada 15. februārī Briselē notikušajā ES un Latvijas asociācijas padomes sēdē pieņemtos atzinumus;

2) ņem vērā 2000. gada 19. un 20. jūnijā Santamarijā da Feirā notikušajā ES Padomes sēdē pieņemtos atzinumus;

Par Latvijas progresu, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā,

un par ES un Latvijas attiecībām

3) apsveic iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Latviju 2000. gada 15. februārī; ar gandarījumu atzīmē līdz šim sasniegto progresu un aicina visas iesaistītās puses saglabāt procesa dinamismu un vest šīs sarunas tā, lai ļautu Latvijai piedalīties ES paplašināšanās sarunās kopā ar pirmās grupas valstīm, ar noteikumu, ka Latvija var panākt atbilstošu progresu acquis pārņemšanā un ieviešanā;

4) atzīmē svarīgos panākumus, kas gūti Pievienošanās partnerības prioritāšu jomā, īpaši valsts pārvaldes reformas īstenošanā un likumu saskaņošanā valsts pasūtījuma, autortiesību, datu aizsardzības un uzņēmējdarbības sfērā, taču uzskata, ka ir nepieciešams tālāk nostiprināt administratīvo potenciālu, lai varētu sekmīgi pārņemt acquis tādās jomās kā datu aizsardzība, uzņēmējdarbības likumi, telekomunikācijas, lauksaimniecība un zivsaimniecība;

5) atzīmē panākumus, kas gūti, nostiprinot tiesu neatkarību no politikas ietekmes un veicot tiesnešu apmācību, taču uzskata, ka ilgā kavēšanās lietu izskatīšanā tiesā un tiesas lēmumu izpildē neatbilst noteikumiem, ko paredz acquis , cilvēktiesības un likuma vara;

6) ar gandarījumu atzīmē, ka pēdējo gadu laikā, it sevišķi 2000. gada pirmajā pusē, ir aktivizējusies divpusējā tirdzniecība ar Latviju, tas nozīmē, ka ir panākta augstāka komerciālās integrācijas pakāpe;

7) apsveic nesen panākto vienošanos par savstarpējām koncesijām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm un cer, ka šie pasākumi palīdzēs tālāk liberalizēt divpusējo tirdzniecību, veicinās lauku attīstību Latvijā ar ES "Sapard" programmu palīdzību un kalpos kā Latvijas lauksaimniecības nozares katalizators pirmsiestāšanās periodā;

8) atzīmē, ka jaunā vairākiem gadiem paredzētā finansu struktūra būtiski palielinās Latvijai pirmsiestāšanās periodā piešķiramo palīdzību; šajā sakarā Latvijai būtu ieteicams:

— palielināt savu potenciālu finansiālās palīdzības plānošanā un kontrolē, lai panāktu optimālu efektu;

— mudināt vietējās pašvaldības aktīvi piedalīties jaunajās finansu programmās, tādās kā "Sapard", novirzot šo finansiālo palīdzību uz atpalikušajiem lauku apvidiem, lai tādējādi mazinātu atšķirības dažādu reģionu attīstībā;

9) uzskata, ka ES palīdzības pieaugums palīdzēs Latvijas varas iestādēm apmierināt vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu neatliekamās sociālās vajadzības, pabeidzot reformas pensiju un veselības aizsardzības sistēmā un radot vairāk jaunu darba vietu;

10) atzinīgi novērtē Latvijas aktīvo piedalīšanos vairākās Kopienas programmās, piemēram, Youth for Europe, Socrates, Leonardo da Vinci, Raphael , kā arī 5. programmā pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, kas dod iespēju iegūt noderīgu darba pieredzi ES administratīvajās struktūrās;

11) atzinīgi novērtē Latvijas valdības 13. jūnijā pieņemto Latvijas Nacionālo programmu acquis pārņemšanai, kurā ir iestrādātas Komisijas rekomendācijas, kā arī divpusējās likumu salīdzināšanas rezultāti, lai pēc iespējas labāk izpildītu iestāšanās procesa prasības; un cer, ka šā dokumenta īstenošana pavērs iespēju sasniegt Pievienošanās partnerībā nospraustos mērķus;

12) atzinīgi novērtē 2000. gada sākumā Saeimā pieņemto Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, kas kalpos par pamatu vienotai pieejai un ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistītās rīcības virzienu saskaņošanai;

13) apsveic ES Informācijas centra atklāšanu Rīgā 2000. gada 9. maijā atbilstoši ES informācijas stratēģijas principiem un cer, ka šīs iniciatīvas rezultātā uzlabosies Latvijas sabiedrības izpratne par integrācijas procesu, ES funkcionēšanu un pienākumiem, kas izriet no līdzdalības Eiropas Savienībā; atzinīgi novērtē ieguldījumu, ko Latvija devusi, pieņemot stratēģiju sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem, un lūdz Komisiju šo stratēģiju finansiāli atbalstīt savas plānotās komunikāciju stratēģijas ietvaros;

14) mudina Latvijas varas iestādes demokrātiski iesaistīt visus sabiedrības slāņus iestāšanās procesā un nozīmīgākajās sabiedrības pārmaiņās, kuras šis process radīs. Tas nozīmē plašu iedzīvotāju slāņu līdzdalību vietējo un reģionālo varas iestāžu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbā;

15) aicina Komisiju apsvērt iespēju, kā visefektīvāk būtu izmantojama ISPA programma attiecībā uz jūras transporta politiku, ņemot vērā Latvijas stratēģisko stāvokli Baltijas jūrā un iespējamo svarīgo lomu jūras transportā; un šajā sakarā aicina Latvijas varas iestādes izveidot un ieviest pienācīgas administratīvās struktūras, lai palielinātu drošību uz jūras un uzlabotu intermodālos sakarus;

Par politisko un ekonomisko situāciju Latvijā

16) atzīst progresu, kas sasniegts cittautiešu integrēšanā Latvijas sabiedrībā; atzinīgi novērtē nepārtraukto darbu, kas tiek veikts, īstenojot nacionālo programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā" visu Latvijas iedzīvotāju interesēs; ir pārliecināta, ka Latvijas valdība nodrošinās ar Valodas likumu saistīto sekundāro normatīvo aktu efektīvu un atbilstošu īstenošanu; mudina Latvijas varas iestādes veicināt un intensificēt naturalizācijas procesu;

17) mudina Latvijas valdību sekmīgi turpināt naturalizācijas procesu un atbalsta Latvijas gatavību šo procesu paātrināt, cita starpā radot plašākas iespējas nepilsoņiem saņemt informāciju par naturalizācijas iespējām un veltot īpašu uzmanību iespējām integrēt tos nepilsoņus, kuri ir gados veci vai kuri neprot latviešu valodu, un tādēļ maz ticams, ka pieprasīs pilsonību; mudina Latvijas varas iestādes sekmīgi turpināt integrācijas procesu un atbalsta Latvijas gatavību šo procesu veicināt, cita starpā radot plašākas iespējas nepilsoņiem saņemt informāciju par naturalizāciju un veltot īpašu uzmanību to nepilsoņu integrēšanai, kuri ir gados veci vai kuri neprot latviešu valodu, un tādēļ maz ticams, ka pieprasīs pilsonību;

18) atzīst Latvijas Vēstures komisijas paveikto lielo darbu to pagātnes notikumu objektīvā izvērtēšanā, kuri atstājuši dziļas rētas latviešu tautas kolektīvajā un individuālajā atmiņā; mudina Saeimu ratificēt Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, kā arī nodrošināt nacionālo minoritāšu izglītības sistēmas attīstību Latvijā un radīt apstākļus labai valsts valodas apmācībai šīs sistēmas ietvaros;

19) mudina Latvijas varas iestādes turpināt centienus ierobežot narkotiku tirdzniecību un cīnīties pret organizēto noziedzību, pastiprinot policijas potenciālu un sadarbību ar "Eiropol"; lai gan ar ES finansiālo un tehnisko palīdzību ir uzlaboti patvēruma meklētāju uzturēšanās apstākļi, aicina Latviju ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgas darbības rezultātā gūto ienākumu legalizēšanu, to meklēšanu, arestu un konfiskāciju;

20) atbalsta Latvijas gatavību attīstīt sadarbību ar Krievijas Federāciju un cer, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba atsākšana veicinās sadarbības tiesiskās bāzes izstrādāšanu, kā arī pārrobežu un reģionālo sadarbību abu valstu un it īpaši pierobežas reģiona iedzīvotāju interesēs;

21) apsveic Latviju par tās ieguldījumu darbā, ko veic Baltijas jūras valstu padome, kura savas 9. sēdes laikā Bergenā vienojās par svarīgiem konkrētiem pasākumiem, lai uzlabotu apstākļus tirdzniecībai un investīcijām, veicinātu informācijas tehnoloģiju attīstību, turpinātu reģionālo sadarbību enerģētikas jautājumos un mūsdienīgi risinātu reģionālās vides problēmas; apsveic Latvijas aktīvo darbību Baltijas Ministru padomē, kurā tā pašlaik veic prezidējošās valsts pienākumus, kā arī ieguldījumu Baltijas valstu premjerministru sanāksmē Pērnavā; apsveic Latvijas aktivitātes Baltijas asamblejā, kuras mērķis ir veicināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību parlamentārā līmenī; uzskata par nepieciešamu iekļaut militārās konversijas jautājumus Baltijas jūras valstu sadarbības darba kārtībā;

22) mudina Latvijas varas iestādes arī turpmāk censties panākt makroekonomikas un finansu stabilitāti un samazināt tekošā konta deficītu;

23) usver, cik svarīgi ir turpināt korupcijas apkarošanu, kura prasa visu sabiedrības slāņu sadarbību un kura — ja grib panākt, lai tā būtu efektīva — jābalsta uz visu iedzīvotāju pilsonisko atbildību; aicina Latvijas varas iestādes ratificēt Eiropas Padomes 1999. gada Konvenciju par cīņu pret korupciju;

24) uzsver, cik svarīgi ir tālāk uzlabot likumu bāzi un precizēt to īstenošanas noteikumus, lai veicinātu tiešas ārvalstu investīcijas un sekmīgi pabeigtu privatizācijas procesu;

25) uzsver nepieciešamību arī turpmāk nostiprināt administratīvo potenciālu, kas nepieciešams acquis pārņemšanai, un šajā sakarā norāda, kādu labumu varētu dot dalībvalstu un Latvijas administrāciju un iestāžu — arī reģionālās un vietējās administrācijas iestāžu — tuvināšana kopīgo uzdevumu veikšanā, un iesaka Latvijas varas iestādēm izvēlēties dažādus partnerus;

Par iekšējo attīstību Eiropas Savienībā

26) apsveic ES Padomes lēmumu atbalstīt rīcības plānu "Ziemeļu dimensija", kas paredz ES ārējo un pārrobežu politiku 2000.–2003. gadam, un uzsver šā dokumenta nozīmi visu iesaistīto pušu sadarbības veicināšanā un stiprināšanā, īpaši izceļot vides aizsardzību, kodoldrošību un starptautiskās noziedzības apkarošanu;

27) cer, ka starpvaldību konference par ES institūciju reformu sasniegs savu mērķi un ES Padomes Helsinku sanāksmē noteiktajos termiņos tiks izveidotas paplašinātajai Eiropas Savienībai nepieciešamās institūcijas;

28) ar gandarījumu atzīmē ES sasniegto progresu Eiropas drošības un aizsardzības politikas izstrādē, kas ļaus ES rīkoties patstāvīgi un efektīvi risināt ar drošību saistītos uzdevumus, un pauž cerību, ka Latvija būs aktīva partnere nemilitārā krīžu pārvarēšanā;

29) cer, ka cilvēktiesību un pamattiesību harta, kas pašlaik tiek izstrādāta Eiropas Savienībā, stiprinās cilvēktiesību aizsardzību un nodrošinās ES pilsoņu informētību par tām.