Ārzemju presē

Šveices “St. Galler Tagblatt” raksta, ka tie krievi, kas padomju laikā ir pārcēlušies uz Baltijas valstīm, kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā tur dzīvo kā nepilsoņi. Viņi ir kļuvuši par tās politikas upuriem, kas sākās ar Hitleru un Staļinu un kas joprojām saindē attiecības ar lielo kaimiņu Krieviju. Lai saprastos, Latvijas un Krievijas prezidentiem tulks nav vajadzīgs. Tomēr maz ticams, ka Putins vēlas uzklausīt to, kas Latvijas prezidentei sakāms. Latvijas parlaments to ir apkopojis deklarācijā, kurā pieprasīts atvainoties par okupāciju, kā arī izmaksāt līdz simt miljardiem dolāru lielu kompensāciju.

•

Krievu “Vremja” komentē Latvijas un Krievijas robežlīguma problēmu. “Rīga var vienoties ar Maskavu tikai uz referenduma pamata” – vēstī apakšvirsraksts. Komentārs ir par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, problēmām ar tā noslēgšanu, deklarācijām un “tiesisko strupceļu” saistībā ar robežlīgumu, kas nozīmē, ka Latvijai par to būtu jārīko referendums.

•

Krievu “Izvestija” komentē Latvijas un Krievijas attiecības robežlīguma un Latvijas pieņemtās vienpusējās deklarācijas kontekstā. Pamatā Latvijas “vēsturiskajām prasībām”, ko apstiprinājusi Saeima, esot Rīgas propagandētā okupācijas koncepcija bez starptautiski tiesiska seguma. Pašreizējā Latvijas politiskā elite neesot “spējīga iziet ārpus nacionālistiskas un pretkrieviskas rīcības paradigmas”. Autors jautā: kādēļ Krievijas prezidentam un Ārlietu ministrijai šis Latvijas “demaršs” bija pārsteigums un ne vēstniecība, ne Rīgā bijušie Jastržembskis un Požigailo nevienu par šādu soli nav informējuši? Iespējams, Latvija piedāvāšot apmainīt atteikšanos no deklarācijas pret Krievijas apņemšanos ratifikācijas kontekstā nerunāt par krievu minoritātes stāvokli Latvijā. “Uz šīs primitīvās ēsmas” Krievijai nevajag “uzķerties”, raksta autors Mihails Demurins. Rezumējot viņš norāda, ka “stingri jāstāv pretī Latvijas revanšismam”.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” ziņo, ka Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs un viņa igauņu kolēģis Paets trešdien Maskavā parakstīja novēloto robežlīgumu. Robežlīnija sakrīt ar to, kāda bija padomju laikā, nevis ar to, kāda tika noteikta 1920. gadā. Lavrovs trešdien paziņojis, ka no Igaunijas puses ir saņēmis garantijas, ka Tallina vienpusēji neinterpretēs robežlīniju. Viņš to teicis tāpēc, ka līgums vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Tomēr Igaunijas ārlietu ministrs kādā intervijā krievu laikrakstam “Izvestija” distancējies no šādas nostājas.

•

ASV “The Associated Press” vēsta, ka Krievija un Igaunija parakstījušas ilgi gaidīto robežlīgumu, tādējādi mazinot vienu no ilgstošo strīdu avotiem Maskavas un Baltijas valstu attiecībās. Krievijas amatpersonas to uzskata par priekšnoteikumu abu valstu attiecību pozitīvai attīstībai. Rakstā arī minēts, ka Krievija pārmet Baltijas valstīm par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli un tiesībām, turklāt attiecības esot saspringtas, jo Baltijas valstis vēlas panākt atvainošanos par padomju okupāciju.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem