Inflācija jāsamazina ar konkrētiem pasākumiem

Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka augsta inflācija agri vai vēlu mazina ekonomisko izaugsmi Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Tā kā inflācija Latvijā joprojām ir augstāka, nekā iepriekš bija prognozēts, Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka ir jāveic konkrēti pasākumi tās samazināšanai, citādi mūsu valsts ekonomika var nepiedzīvot tik strauju izaugsmi kā pagājušogad.

Jau vēstīts, ka inflācija aprīlī salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli pieauga par 6,9%, kas, pēc centrālās bankas vadītāja domām, liecina arī par augstu iekšzemes pieprasījumu. Turklāt diskusijas un bažas par gaidāmo gāzes, siltumenerģijas, ūdens un elektrības tarifu pieaugumu, viņaprāt, rada augsni arī pārējo preču un pakalpojumu cenu kāpumam.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, LB vadītājs min divus nākotnē iespējamos attīstības variantus. Pirmajā gadījumā cenu pieaugumam nesekotu atbilstoša algu palielināšanās un inflācija izraisītu tikai iedzīvotāju reālās pirktspējas vienreizēju samazināšanos. Tas automātiski samazinātu iekšzemes pieprasījumu, kas savukārt ierobežotu tālāku cenu kāpumu, un inflācija pazeminātos.
Otrā variantā valdība, palielinot budžeta izdevumus, censtos kompensēt iedzīvotājiem inflācijas radītās nelabvēlīgās sekas. Šādā gadījumā saglabātos augsts iekšzemes pieprasījums, kas veicinātu inflāciju, bet mūsu ražotājiem un eksportētājiem sakarā ar konkurētspējas samazināšanos rastos nopietni sarežģījumi, jo cena bieži ir Latvijas ražotāju galvenais ierocis konkurences cīņā.
Abi attīstības varianti liecina, ka augsta inflācija agri vai vēlu mazina ekonomisko izaugsmi.
Taču pašlaik ekonomikas izaugsmi joprojām stimulē iekšzemes pieprasījums un ar to saistītā straujā kreditēšanas attīstība. Kā zināms, līdztekus hipotekārajai kreditēšanai pēdējā laikā aizvien plašāku vērienu iegūst patēriņa kreditēšana, ko I.Rimšēvičs no pašreizējās valsts makroekonomiskās attīstības viedokļa vērtē kā negatīvu tendenci.
Savu nostāju viņš skaidro ar faktu, ka patēriņa kredīti neveicina kopējā labklājības līmeņa celšanos, bet tikai ļauj patērēt vairāk šodien uz nākotnes rēķina un mazina turpmākās izaugsmes iespējas. Turklāt šāda pastiprināta patēriņa kreditēšana veicina inflāciju un tekošā konta deficītu, jo lielākā daļa patēriņa preču tiek importētas.
Šādos apstākļos valdībai arvien nopietnāk jāstrādā, lai nodrošinātu tālāku budžeta deficīta samazināšanos, uzsver LB prezidents. Viņaprāt, šā gada faktiskajam budžeta deficīta līmenim jābūt mazākam nekā šobrīd plānotajiem 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un arī mazākam nekā pagājušajā gadā. Pēc I.Rimšēviča domām, Latvijas valdībai vajadzētu arī turpmāk uzskatāmi demonstrēt to, ko tā darījusi visus aizvadītos gadus, budžeta deficītu ik gadu samazinot. Tā kā pērn tas bija 1,1% no IKP, šogad tam vajadzētu būt mazākam par 1,1%.
Izvērtējot pašreizējās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, LB padome vakar notikušajā sēdē nolēma nemainīt LB noteiktās procentu likmes un banku obligāto rezervju normu. Refinansēšanas procentu likme joprojām ir 4% gadā, un arī LB noteiktā banku obligāto rezervju norma saglabāta 4% apmērā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv