Saeima atbalsta Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Vakar, 19. maijā, Saeima konceptuāli atbalstīja Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu. 82 deputāti balsoja par to, viens pret, bet 12 atturējās. Valdošās koalīcijas politiķi cer, ka Saeima svarīgo dokumentu ratificēs jau nākamnedēļ. Līdz pirmdienai, 23. maijam, var iesniegt priekšlikumus pirms dokumenta izskatīšanas galīgajā lasījumā.

Tulkojumā daudz kļūdu

Lai gan konstitucionālais līgums guva pārliecinošu deputātu atbalstu, tomēr tautas kalpu vidū raisījās arī diezgan asas diskusijas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem – konstitūcijas latviskajā variantā konstatētās kļūdas.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns teic, ka dokumentā atklātas 140 gramatiskas un stila kļūdas. Tas ir pietiekams iemesls, lai nesteigtos ar konstitūcijas ratifikāciju, ir pārliecināts O.Kastēns. Viņš norādīja, ka, “ja Francija ratificētu konstitūciju ar 140 kļūdām, nākamajā dienā būtu jāatkāpjas valdībai”. O.Kastēns piebilda, ka Polijai īsā laikā izdevies izlabot vairāk nekā 40 kļūdas. Latvijai pirms galīgās līguma ratifikācijas būtu jārīkojas līdzīgi, rosina O.Kastēns. Arī deputāts Juris Dobelis piekrīt, ka tik daudzām kļūdām līguma latviskajā versijā nevajadzētu būt. “Mēs izskatīsimies nožēlojami, ja lielā steigā ar tik daudzām kļūdām pieņemsim šo dokumentu,” teic J.Dobelis.
Savukārt deputāts Guntis Bērziņš uzskata, ka, lasot konstitūcijas tulkojumu, var saprast līguma jēgu, tāpēc kļūdām nevajadzētu būt iemeslam, lai atliktu dokumenta ratifikāciju.

Aicina nevilcināties

Deputāte Vaira Paegle aicināja deputātus nevilcināties ar konstitūcijas ratifikāciju. “Šis līgums ir mazo valstu politiska uzvara pār lielajām. ES jaunā konstitūcija ir pirmā šāda līmeņa vienošanās, kuras izstrādāšanā Latvijas puses pārstāvji ir piedalījušies kā līdzīgs ar līdzīgu ar citu Eiropas valstu parlamentāriešiem un valdību pārstāvjiem. Līgums, kas tapis strīdos, pretrunās un diskusijās, ir jauns sasniegums mūsu demokrātijai, mūsu Saeimai, mūsu tautai.”
Deputāte skaidroja, ka līgums neparedz būtiskus grozījumus Latvijas dalībā ES. Tomēr, konstitucionālajam līgumam stājoties spēkā, tiks paplašinātas Latvijas iespējas piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā. Viņa teica, ka konstitucionālajā līgumā ir 90 procenti no vecajos līgumos iekļautajām normām. Tikai 10 procenti ir jaunas normas, pārliecināta V. Paegle. Pēc deputātes teiktā, negatīvākais līguma aspekts ir tas, ka līgums ir tik garš.

Paredzami grūti referendumi

Līdz šim līguma ratifikācija noritējusi bez sarežģījumiem. Konstitūcija ratificēta jau septiņās valstīs. Lielākoties līguma ratifikācija notikusi dalībvalstu parlamentos. Spānija ir vienīgā valsts, kur par konstitūcijas stāšanos spēkā balsojusi tauta. Tur sabiedrības atbalsts svarīgajam dokumentam bija skaidrs un nepārprotams.
Lielākās bažas par konstitucionālā līguma ratifikāciju ir saistītas ar tuvākajās nedēļās gaidāmajiem referendumiem. Nākamsvētdien, 29. maijā, pie vēlēšanu urnām dosies Francijas tauta. Bet vēl pēc pāris dienām, 1. jūnijā, referendums notiks Nīderlandē. Nedz Francijā, nedz Nīderlandē nav iespējams prognozēt, vai sabiedrība atbalstīs svarīgo dokumentu. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka abās valstīs lielākā daļa aptaujāto gatavojas balsot pret ES konstitūciju. Nedaudz negatīvāks viedoklis ir Nīderlandē. Francijas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka par galveno sabiedrības biedu kļuvusi ES paplašināšanās kā arī valsts ekonomiskā stagnācija un augstais bezdarba līmenis. Turklāt franči ļoti baidās, ka nākotnē ES varētu tikt uzņemta arī Turcija un līdz ar to Francijā, iespējams, ieplūstu milzum daudz turku.

Nav padomā rezerves plāna

Šonedēļ Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu nācis klajā ar paziņojumu, ka gadījumā, ja referenduma iznākums Francijā būs negatīvs, “nebūs plāna “B””. Franču “nē” negatīvi ietekmētu visu Eiropu, rietumvalstu presei teicis Ž.M.Barrozu. Viņš norādījis, ka šāds solis parādītu, ka Eiropa kļuvusi politiski vājāka, un tas negatīvi ietekmētu arī ekonomiku.
Tikmēr Francijā lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka, nobalsojot pret konstitucionālo līgumu, tajā varētu tikt izdarītas korekcijas, kas būtu izdevīgas Francijai. Tomēr Komisijas prezidents šādu varbūtību noraidījis, sakot, ka “mēs esam 25. Jāciena visas valstis, arī tās, kas jau līgumu ratificējušas. Atsākt vēlreiz sarunas – tas nav reāli”.
Eiropas Savienības konstitucionālais līgums tika izstrādāts gandrīz divu gadu ilgās savstarpējās valstu sarunās. Arī Latvija un citas jaunās dalībvalstis pilntiesīgi piedalījās konstitūcijas veidošanā, lai gan tolaik nebija ES dalībvalstis. Svarīgo dokumentu ES līderi parakstīja pagājušā gada 29.oktobrī Romā – vietā, kur 1957.gadā tika parakstīts ES sākotnējais līgums.
Bez Francijas un Nīderlandes, kur referendumi gaidāmi pavisam drīz, par līguma ratifikāciju tauta lems arī 10. jūlijā Luksemburgā, 27. septembrī Dānijā. Septembrī gaidāma tautas nobalsošana Polijā, bet gada beigās – Portugālē. Savukārt Īrijā tauta pie vēlēšanu urnām dosies vai nu šā gada beigās, vai arī nākamā gada sākumā. Nākamajā – 2006. gadā referendumi gaidāmi arī Čehijā un skeptiskajā Lielbritānijā.