• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Inspekciju darbības uzlabošanas programma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2000., Nr. 327/328 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10866

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts programma Bērnu stāvokļa uzlabošanai 2000. gadam

Vēl šajā numurā

20.09.2000., Nr. 327/328

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Inspekciju darbības uzlabošanas programma

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.41 izraksts

Rīgā 2000.gada 5.septembrī

10.§

Par Inspekciju darbības uzlabošanas programmu

Apspriešanā piedalījās: J.Krūmiņš, A.Berziņš

Nolēma:

1. Akceptēt īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās J.Krūmiņa iesniegto Inspekciju darbības uzlabošanas programmu (turpmāk - programma).

2. Programmas ieviešana tiek nodrošināta esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

3. Valsts administrācijas skolai nodrošināt programmas ieviešanai nepieciešamās mācības pēc to saskaņošanas ar Inspekciju koordinācijas padomi.

4. Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās nodrošināt programmas ieviešanas koordināciju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.VEISMANE

Inspekciju darbības uzlabošanas programmas mērķi:

* Palielināt inspekciju darbības atklātību un caurredzamību;

* Uzlabot inspekcijas atskaitīšanās praksi par darbības rezultātiem;

* Veicināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;

* Pārraudzīt jaunu normatīvo aktu ievērošanu, lai noteiktu, vai normatīvā akta darbība atbilst valsts politikas nostādnēm.

Šo mērķu sasniegšana nozīmē labas demokrātiskās pārvaldes principu īstenošanu, kas ir būtisks elements Latvijas administratīvās spējas palielināšanā. Latvijas administratīvās spējas ieviest un nodrošināt acquis izpildi visā Latvijas teritorijā tiks vērtētas ne tikai no funkcionāla viedokļa (vai ir izveidotas attiecīgas institūcijas, kas ievieš standartus un kontrolē to ieviešanu publiskajā un privātajā sfērā), bet arī no tā, kā Latvija ievēro Vienotās Eiropas administratīvās telpas labas pārvaldes principus un standartus.

Inspekciju darbības uzlabošanas programmā ir sniegts esošās situācijas un problēmu apraksts, veicamie uzdevumi programmas realizācijai, kā arī programmas ieviešanai nepieciešamā organizatoriskā struktūra.

Ieviešot Valsts inspekciju darbības uzlabošanas programmu inspekcijās, plānots panākt, ka:

(a) inspekciju darbība ir skaidra un pārskatāma, inspicētajām organizācijām ir lielāka ietekme uz inspicēšanas procedūru;

(b) likumu un noteikumu ieviešana tiek kontrolēta, lai noteiktu, vai likuma darbība atbilst valsts politikas nostādnēm.

 

Kāpēc ir nepieciešama valsts inspekciju darbības uzlabošanas programma

Inspekciju darbs ir nozīmīgs Latvijas uzņēmējdarbības vides veidošanā. Inspekcijas veic regulējošo funkciju, kontrolējot likuma normu un citu normatīvo aktu prasību izpildi, kas aizsargā iedzīvotāju intereses un likumīgās tiesības, sabiedrības drošību, kā arī vidi.

Lai koordinētu Ministru kabineta akceptēto pasākumu īstenošanu (Ministru kabineta 2000.gada 29.februārī (Prot. Nr.10 17.§) akceptēto "Pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai"), resursu lietderīgu izmantošanu un atbildīgo institūciju darbību, nepieciešams pieņemt Inspekciju darba uzlabošanas programmu.

Inspekciju darbības uzlabošanas programma ir vērsta uz sekojošo problēmu risinājumu:

1.1. "Nekonsekventa inspektoru attieksme, veicot pārbaudes uzņēmumos. Ne vienmēr sastādītais administratīvais akts tiek izsniegts rakstveidā uz vietas. Virknē institūciju inspektoriem netiek uzlikts par pienākumu sagatavot pārbaužu aprakstus, kas būtu pieejami arī investoram. Šie trūkumi rada uzņēmēju bažas par inspektoru darbības caurskatāmību un iespējām īstenot atskaitīšanās mehānismus.

1.2. Uzņēmējiem bieži pietrūkst informācijas par inspekcijām, to darbību, likumdošanas bāzi, inspektoru tiesībām un pilnvarām, kā arī par pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem.

1.3. Nav pietiekama pārsūdzības mehānisma attiecībā uz valsts institūciju darbību. Parasti lēmumu var pārsūdzēt iestādes vadībai, bet investoriem šis mehānisms šķiet nepievilcīgs. Alternatīva ir pārsūdzība tiesā, bet tas ir laikietilpīgi un dārgi.

1.4. Nepastāv sadarbība un koordinācijas mehānisms starp dažādām valsts institūcijām, kuru kompetencē esošie jautājumi ir analogi vai pārklājas."

 

Esošās situācijas apraksts

Latvijas Attīstības aģentūras veiktie pētījumi1 liecina, ka uzņēmēji par uzņēmējdarbības kavēkļiem Latvijā uzskata šādus administratīvos šķēršļus:

* Inspekciju darbs nav pārskatāms;

* Valsts iestādēs trūkst uz klientu orientētas vadības;

* Trūkst informācijas par procedūrām;

* Trūkst sadarbības valsts institūciju starpā;

* Ierēdņu rīcības prognozējamības trūkums;

* Korupcija;

* Pārmērīga birokrātija valsts institūcijās.

Inspekciju darba analīze tika veikta pamatojoties uz normatīvo dokumentu analīzi, intervijām ar inspekciju vadītājiem, darba sanāksmēm starp Īpašu uzdevuma ministra valsts reformu lietās sekretariāta darbiniekiem, Latvijas Attīstības aģentūras un Pasaules bankas speciālistiem, kā arī uz uzņēmēju pausto viedokļu apkopojumiem. Analīzes rezultātā tika formulētas problēmas, kas jārisina, lai uzlabotu valsts inspekcijas darbu. Ir veiktas arī konsultācijas ar inspekciju vadītājiem par esošajām augstāk minētajām problēmām, kas raksturo inspekciju darbu.

 

Kādi pasākumi ir veikti līdz šim

Lai novērstu augstāk minētās problēmas inspekciju darbībā tika veikti vairāki nozīmīgi pasākumi:

1. Latvijas Attīstības aģentūra un Valsts pārvaldes reformas birojs ar Pasaules Bankas atbalstu 1999.gada 17. decembrī organizēja semināru "Par inspekciju darbības iekšējo reglamentu". Seminārā piedalījās 23 inspekciju vadītāji, ministriju pārstāvji, uzņēmēji un Pasaules Bankas un Ārvalstu investīciju padomdevēju dienesta (FIAS) speciālisti. Semināra gaitā tika pārrunāti šādi jautājumi:

* administratīvā procesa principi saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā;

* inspekciju darbības iekšējā reglamenta normas;

* inspektoru izglītības un apmācību vajadzības;

* inspekciju darbības koordinācijas jautājumi.

2. Pasaules bankas eksperti, apkopojot inspekciju seminārā pārrunāto, izstrādāja priekšlikumus Inspekciju darba uzlabošanas programmai, kas paredz:

* programmas ieviešanas uzraudzības vienības - Inspekciju koordinācijas padomes izveidošanu;

* vienotu inspicēšanas procedūru izveidošanu;

* inspekciju iekšējā darbības reglamenta ieviešanu;

* inspekciju darba novērtēšanas sistēmas un atskaitīšanās mehānisma izveidošanu;

* inspektoru un inspekciju vadītāju apmācības programmu izstrādāšanu un ieviešanu;

* klientu informēšanas politikas izveidošanu un ieviešanu.

3. Latvijas Attīstības aģentūra 1999.gadā veica aptauju par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un aptaujas dati apstiprina valsts inspekciju darbībā pastāvošās problēmas.

4. Valsts pārvaldes reformas birojs 1999.gada novembrī veica inspekciju funkciju dublēšanās analīzi un pastāvošo pārsūdzēšanas mehānismu analīzi. Šī informācija tika iesniegta Ministru prezidentam un izmantota priekšlikumu sagatavošanai inspekciju darba uzlabošanai.

5. Ministru kabinets saskaņā ar Programmatisko strukturālo pārkārtojumu (SAL) Politikas reformu programmu, 2000.g. 18.janvārī izdeva instrukciju Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība".

6. Ar Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformas lietās rīkojumu Nr. 05-03/20 2000.gada 26.aprīlī ir izveidota Inspekciju koordinācijas padome. Notikušas piecas koordinācijas padomes sanāksmes, kurās tika pārrunāti ar inspekciju darbu saistītie aktuālie jautājumi.

7. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts 2000.gada 2.jūnijā organizēja diskusiju par inspekciju darbības reglamentu izstrādi, kurā piedalījās inspekciju vadītāji vai vadītāju vietnieki.

8. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts 2000.gada 19.jūnijā organizēja semināru par inspekciju iekšējās kontroles vidi.

9. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts 2000.gada 26.un 27.jūnijā organizēja semināru inspekciju vadītājiem un inspektoriem par regulējošās vides riska novērtēšanu.

10. Ar Pasaules Bankas palīdzību tika veikti pilotprojekti stratēģiskās plānošanas ieviešanai divās iestādēs ar inspekcijas funkcijām - Valsts darba inspekcijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

 

Programmas veicamie pasākumi

Inspekciju darba uzlabošanas programma ir vērsta uz identificēto problēmu risināšanu un saistīta ar Latvijas valdības saistību izpildi, kas noteiktas Pasaules Bankas piešķirtā Programmatisko strukturālo pārkārtojumu aizdevuma (SAL) līguma Politikas reformas programmā.

Līdz 2001.gada martam

* Līdz 2000.gada 1.septembrim ieviest MK 18.01.2000 instrukciju Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība" visās inspekcijās2.

* Valsts administrācijas skolai veikt apmācību inspekciju darbiniekiem (a) MK 18.01.2000 Instrukcijas Nr.1 piemērošanā, (b) klientu apkalpošanas organizēšanā, (c) konfliktsituāciju atrisināšanā, (d) darbības novērtēšanas sistēmas pielietošanā3.

* Finansu ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam izstrādāt jaunu maksājumu iekasēšanas kārtību.

* Inspekciju darbības rezultatīvo rādītāju sistēmas un iekšējās kontroles sistēmas izveidošana.

* Inspekcijām izveidot klientu informēšanas stratēģijas.

Līdz 2002.gada martam

* Ieviest darbības rezultatīvos rādītāju sistēmas un atskaitīšanās kārtību visās inspekcijās.

* Inspekcijām veikt inspekciju klientu aptauju, lai analizētu inspektoru un inspekciju darbības rezultātus.

 

Inspekciju koordinācijas padome

Lai koordinētu iesaistīto iestāžu centienus un īstenotu valsts inspekciju darba uzlabošanas programmu, ir nepieciešams nodrošināt Inspekciju koordinācijas padomes pastāvīgu, stabilu darbību. Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas lietās 2000.gada 26.aprīlī ir izdevis rīkojumu par Inspekciju koordinācijas padomes izveidošanu.

Padomi vada viens no inspekciju vadītājiem, kuru ievēl padomes locekļi. Padomes vadītāji no inspekciju vadītāju vidus pēc padomes noteikta termiņa rotācijas kārtībā mainās.

Inspekciju koordinācijas padomes uzdevumi:

1) Izstrādāt un koordinēt inspekciju Pasākumu plānu Inspekciju uzlabošanas programmas īstenošanai (nosakot atbildīgās institūcijas un izpildes termiņus), iesaistot visas ieinteresētās puses un atbildīgās institūcijas, izmantojot kā pamatu Pasaules bankas sagatavoto pārskatu par inspekciju darbības uzlabošanas programmas pamatelementiem.

2) Koordinēt pilotprojektu veikšanu divās inspekcijās un apkopot iegūto pilotprojektos pieredzi tālākai ieviešanai pārējās inspekcijās.

 

Inspekciju darbības uzlabošanas programmas ieviešana

Par inspekciju darbības uzlabošanas programmas ieviešanu ir atbildīgas sekojošas institūcijās:

- Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietas sekretariāts;

- Ekonomikas ministrija;

- Valsts administrācijas skola;

- Atbildīgās ministrijas;

- Inspekcijas.

Programmas ieviešanu koordinē Inspekciju koordinācijas padome.

Par programmas ieviešanu Eiropas integrācijas padomei reizi pusgadā atskaitās Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietas sekretariāts.

 

1 1999.gada aptauja par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Aptauju veica ES Phare programma, LAA

2 Saskaņā ar MK 2000.gada 29.februāra sēdes lēmumu "Par pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai" (prot. Nr.10 17.§), inspekciju darbības reglamentiem ir jābūt izstrādātiem līdz 2000.gada 1.septembrim.

3 Inspekciju vadītāju un inspektoru apmācības programma ir 1.pielikumā.

1. pielikums

Inspekciju vadītāju un inspektoru apmācības programma

Tēmas nosaukums Mērķa grupa Plānotas prasmes Izpildes termiņi Organizē
1. Diskusija par Inspekciju darbības reglamenta izstrādi. Viens pārstāvis no katras Inspekciju darbības reglamenti tiek izstrādāti 2. jūnijs Reformu sekretariāts1
inspekcijas. ievērojot vienotus principus (pasākums izpildīts)
2. Regulējamās vides novērtēšana. Metodika, Inspekciju vadītāji, vietnieki, Lai optimāli izmantotu inspekcijas resursus 26. - 27.jūnijs Phare PAR2, Phil Tarling
kā noteikt riskus un to pakāpi vecākie inspektori (reģionālo regulējamās vides uzlabošanai, vadītāji
nodaļu vadītāji) novērtē riska pakāpes
3. Inspekciju galveno uzdevumu analīze Inspekciju vadītāji, 1.Noteikt inspekcijas stratēģiskos darbības 03. - 07. jūlijs Reformu sekretariāts sadarbībā
(likumā noteiktais mandāts, darbības mērķi), vadītāja vietnieki uzdevumus (kā mainīsies regulējamā vide 10. - 15. jūlijs ar Pasaules banku.
stratēģisko mērķu noteikšana vidējā laika inspekcijas darbības rezultātā) (pilotprojekts
posmam (3-5 gadiem) 2. Izveidot pamatu inspekcijas darba plānošanai divās
inspekcijās)
4. Inspekcijas darbības rezultatīvo rādītāju noteikšana, Inspekciju vadītāji, Tiek apgūta metodika, kā balstoties uz uzdevumiem Oktobris 2000 Reformu sekretariāts,
vadības sistēmas saskaņošana ar sasniedzamajiem inspekciju finansu nodaļu un riska analīzi, izveidot pamatotus darbības VAS3 (ārvalstu eksperti, speciālisti
rezultatīvajiem rādītājiem vadītāji, personāla daļu rezultatīvos rādītājus, kas raksturo nevis procesu rezultatīvo rādītāju sistēmas
vadītāji un procedūras, bet reālo vides stāvokļa uzlabošanos ieviešana)
5. Stratēģiskā plānošana Inspekciju vadītāji Kā izveidot inspekcijas stratēģisko plānu un Septembris 2000 VAS
nodrošināt to realizāciju, ieskaitot resursu
optimālās izmantošanas plānošanu
6. Inspekciju procedūru izveidošana (novērtēšana), Inspektori, inspekciju Ir izveidoti skaidri, secīgi, pamatoti inspicēšanas Jūlijs - augusts Reformu sekretariāts sadarbībā
ievērojot misiju un galvenos uzdevumus, regulējamās vadītāji soļi, kas veido inspekcijas darbības procedūru ar inspekciju vadītājiem
vides īpatnības, administratīvā procesa normas, aprakstu, ievērojot misiju un stratēģiskos mērķus, (ārvalstu konsultants)
minimizējot korupcijas cēloņus regulējamās vides īpatnības, administratīvā procesa
normas, sodu piemērošanas metodiku,
minimizējot korupcijas cēloņus
7. Inspekcijas iekšējās kontroles vides izveidošana, Inspekciju vadītāji, Inspekcijas kontroles vides izveidošanas pamati Novembris 2000 VAS
kas nodrošina procedūru ievērošanu vadītāju administratīvie
vietnieki
8. Sodu piemērošanas metodikas izveidošana, Inspekciju vadītāji, Sodu gradācijas pamatprincipu izveidošana. Novembris 2000 VAS sadarbībā ar TM4
kas kalpo kā ieteikumi inspektoru darbā inspektori ar pieredzi Rekomendācijas ieteikumiem par sodu gradāciju
 
9. Inspekcijas informācijas sistēmas izveidošana Inspekciju administratīvo Informācijas sistēmas pamata nostādnes, Septembris 2000 VAS sadarbībā ar SM5
daļu speciālisti kas palīdz sakārtot informāciju, kas nodrošina informātikas departamentu
caurskatāmību un progresa kontroli
10. Inspektoru saskarsmes psiholoģija: Inspektori Inspektori efektīvi komunicē darba jautājumos Septembris 2000 VAS
- darbs ar "grūtiem" klientiem; ar saviem klientiem un veiksmīgi pārvalda stresu
- kā veidot lietišķas attiecības ar klientiem;
- kā klausīties un saprast savu klientu;
- kā formulēt rekomendācijas, panākot
pretestības mazināšanos;
- kā savaldīt sevi stresa situācijā
11. Kā informēt klientus par likuma prasībām, Inspekciju vadītāji, Inspekciju vadītāji apgūst prasmes klientu Novembris 2000 VAS (ārvalstu eksperti)
inspicēšanas procedūrām, lēmuma inspektori informēšanā:
pārsūdzēšanas iespējām Par ko jāinformē klients;
Kādi ir veiksmīgie informēšanas veidi;
Kā izveidot efektīvu informatīvo materiālu;
12. Inspekciju un klientu atgriezeniskas saites Inspekciju vadītāji, Aptaujas metodes, konsultācijas ar klientiem, 2001 VAS
izmantošana inspektoru darba novērtēšanā sabiedrisko attiecību klientu aicināšana uz inspekcijas pasākumiem
speciālisti
13. Publisko gada pārskatu sagatavošana Inspekciju vadītāji, Izmaiņu atspoguļošana kontrolējamajā vidē, 2001 Reformu sekretariāts
(interneta izmantošana) vietnieki, aptauju rezultātu izmantošana saistībā ar darbības
rezultatīvo rādītāju sasniegšanas novērtēšanu

1 Reformu sekretariāts - Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts

2 Phare PAR - PHARE projekts "Atbalsts valsts pārvaldes reformai Latvijā"

3 VAS - Valsts administrācijas skola

4 TM - Tieslietu ministrija

5 SM - Satiksmes ministrija

2. pielikums

Par MK instrukcijas Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstradāšanas kārtība" izpildi

2000.gada 18.janvārī Ministru kabinets apstiprināja instrukciju nr.1. "Inspekciju darbības reglamentu izstrādāšanas kārtība".

Instrukcijas mērķis ir uzdot valsts pārvaldes iestādēm, kuru darbība saistīta ar administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu (turpmāk - inspekcijas), izstrādāt darbības reglamentu, pamatojoties uz vienotu paraugu. Vienotu principu ieviešana veicinātu labvēlīgākas vides attīstību inspekciju un pārbaudāmo personu starpā, un lielāka uzmanība tiktu pievērsta inspekciju galvenajam darbības rezultātam - nodrošināt normatīvo aktu prasību ievērošanu, nevis sodīšanai par pārkāpumiem.

Saskaņā ar "Pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides uzlabošanai" (apstiprināts Ministru kabineta 2000.gada 29.februāra sēdē (prot. Nr.10 17.§) 33.punktu, inspekciju darbības reglaments ir jāizstrādā līdz 2000.gada 1.septembrim.

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir apkopojis informāciju par inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas gaitu valsts inspekcijās (skat. tabulu).

N. Inspekcija reglamenta plāno plāno
p.k. projekts ir apstiprināt ieviest līdz
izstrādāts līdz 01.09.2000. 01.09.2000.
1. 2. 3. 4. 5.
1. Valsts darba inspekcija x x x
2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija x x x
3. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija x x x
4. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar
ierobežotu atbildību "Valsts tehniskās
uzraudzības inspekcija" x x x
5. Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija x x x
6. Valsts būvinspekcija x x x
7. Izglītības valsts inspekcija x - -
Tā kā Izglītības likums
inspekcijai nedod
tiesības administratīvi
sodīt, tad Izglītības un
zinātnes ministrija
ir izstrādājusi grozījumu
projektu Administratīvo
pārkāpumu kodeksā
par pārkāpumiem
izglītības jomā. Inspekcija
plāno apstiprināt
reglamentu līdz
2000.gada beigām.
8. Augkopības produkcijas valsts kvalitātes
kontroles dienests x x x
9. Sanitārā robežinspekcija x x x
10. Valsts valodas inspekcija - - -
Saskaņā ar Valsts
valodas likuma
26.pantu un likuma
pārejas noteikumu
1.punktu, no 2000.gada
1.septembra
tiek mainīts inspek-
cijas statuss
11. Valsts proves uzraudzības inspekcija x x x
12. Valsts farmācijas inspekcija x x x
13. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests x x x
14. Valsts veterinārais dienests x x x
15. Vides valsts inspekcija x x x
16. Valsts sanitārā inspekcija x x x
17. Valsts metroloģiskā inspekcija x x x
18. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs x x x
19. Augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles
departaments x x x
20. Ciltsdarba valsts inspekcija x x x
21. bezpeļņas organizācijas valsts akciju
sabiedrība "Valsts elektrosakaru inspekcija" x x x
22. Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes
kvalitātes kontroles inspekcija x x x

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!