Valsts programma Bērnu stāvokļa uzlabošanai 2000. gadam

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.41 izraksts

Rīgā 2000.gada 5.septembrī

4.§

Valsts programma bērnu stāvokļa uzlabošanai 2000.gadam

Apspriešanā piedalījās: K.Greiškalns, A.Požarnovs, A.Bērziņš

Nolēma:

1. Akceptēt Valsts programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai 2000.gadam.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.VEISMANE

Latvija 1991. gada 4. septembrī pievienojās ANO Konvencijai par bērna tiesībām. 1998. gadā stājās spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurš garantē bērna tiesības nacionālās likumdošanas līmenī. Tas ir balstīts uz Konvencijas principiem un likumā ir noteiktas gan bērnu tiesības un brīvības, bērna pienākumi pret viņa/viņas ģimeni, gan valsts, pašvaldību, arī vecāku, aizbildņu un citu personu tiesības un pienākumi pret bērnu.

Bērnu tiesību aizsardzības jomā Ministru kabinets katru gadu apstiprina Valsts programmu bērna stāvokļa uzlabošanai. 1999.gadā tika realizēta pirmā valsts programma. Valsts programmas pasākumu īstenošanu organizē un pārrauga Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs (VBTAC).

Situācijas analīze

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikā uz 1999. gada 1. janvāri Latvijā kopumā bija 2 439 445 iedzīvotāji, tai skaitā 594 071 bērni vecumā līdz 18 gadiem, kas ir 24,3% no visiem valsts iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 1997.gadu, bērnu skaits Latvijā līdz viena gada vecumam ir samazinājies par 2,1%. Bērnu līdz 14 gadu vecumam īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā no 22,8% 1991.gadā samazinājies līdz 19,3% 1998.gadā.

Bērns ir fiziski un intelektuāli nenobriedusi persona, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība, gādība un palīdzība, tai skaitā pienācīga tiesiskā aizsardzība, tiklab pirms, kā arī pēc dzimšanas. Pieaug to bērnu skaits, kuri guvuši vardarbīgas traumas no saviem vienaudžiem. Valstī ar katru gadu arvien vairāk tiek reģistrēti noziegumi, kas definējami kā seksuālā vardarbība pret bērnu. 1999. gadā pēc Ģenerālprokuratūras datiem ir reģistrēti 211 šāda veida noziegumi. (1998.gadā pēc Valsts policijas datiem - 151 noziegums).

Pēc Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem Rīgā un Rīgas rajonā 1999. gadā no vardarbības cietuši 484 bērni (1998. gadā - 294), t.sk., no seksuālas vardarbības - 45 bērni (1998. gadā - 28.

Visvairāk no seksuālās vardarbības vardarbīgā dzimumaktā ar bojājumiem dzimumorgānos cietušas meitenes vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Starp seksuālā vardarbībā cietušajiem ir arī zēni. Bieži vien bērni kļūst par vardarbības upuriem savā ģimenē. Tieši pēdējos gados vērojams šādu bērnu skaita pieaugums. Arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra apkopotā informācija rāda, ka vardarbības veicējs vairumā gadījumu ir cietušajam pazīstama persona.

1999. gadā noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietuši 760 bērni (1998. gadā - 700), t.sk., 210 meitenes (1998.gadā - 285) un 76 mazgadīgie.

Noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietuši bērni:

Noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietuši bērni pēc kriminālpantiem:

*Ieskaitot mēģinājumus

Datu avots: Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra

Viena no satraucošākajām problēmām ir nepilngadīgo skaita pieaugums, kuri lieto narkotiskās, psihotropās, toksiskās vielas un alkoholu. Alkohols ir minams kā viens no brīvā laika pavadīšanas līdzekļiem, kas bērnus iesaista ielas kompānijās.

Saslimstība ar narkomāniju: procentos

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Mirušo skaits no saindēšanās ar narkotiskām un psihotropām vielām sadalījumā pēc dzimuma un vecuma:

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Bērnu un pusaudžu psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ:

* 0-19 g.v.

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

1999.gadā valstī vērojama bērnu noziedzības samazināšanās, bet joprojām to raksturojošie rādītāji, salīdzinoši ar 1995. gadu, ir augsti. Aizvadītajā gadā bērni izdarījuši 3757 noziedzīgus nodarījumus.

Izdarītie likumpārkāpumi:

* Ieskaitot mēģinājumus

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Bērnus noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā bieži iesaista gados vecāki likumpārkāpēji. Šādos gadījumos reizēm grūti noteikt, vai bērns ir noziedznieks vai nozieguma upuris.

Apkopotie dati, kas liecina par pastāvīgu tiesību pārkāpumu pieaugumu, tomēr pilnīgi neapliecina faktisko situāciju valstī, jo ne par visiem gadījumiem tiek ziņots.

Arvien lielākam bērnu skaitam ir nepieciešama ārpusģimenes un alternatīvā aprūpe. Katru gadu valstī palielinās to bērnu skaits, kuru vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, kas negatīvi ietekmē bērnus. Šie bērnu vecāki pamatā ir alkoholiķi, narkomāni un personas ar antisociālo uzvedību. Šo personu bērni ir pakļauti ciešanām un pazemojumiem: dzīvo badā, tiek iesaistīti ubagošanā, zādzībās, citos likumpārkāpumos, tos sūta piepelnīties ar prostitūciju. 1999.gadā ir 2872 bērni, kuru vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu pārtraukta vecāku vara.

Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbību raksturojošie rādītāji:

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Strauji turpina pieaugt bērnu skaits bērnu namos - patversmēs, bērnu bāreņu sociālās aprūpes centros un specializētajos bērnu sociālas aprūpes centros.

Bērnu skaits pašvaldību namos un patversmēs:

Datu avots: Labklājības ministrija

Bērna ievietošana institūcijā ir vienkāršākais risinājums. Taču šāda aprūpes forma neveicina ģimenisku vidi un nesekmē socializāciju. Viens no problēmas risinājuma veidiem varētu būtu audžuģimeņu attīstība, kas dotu bērnam iespēju "atgriezties ģimenē". Apzinot pastāvošās problēmas, nepieciešamos resursus, kā arī līdzekļus audžuģimeņu attīstībai (izglītošanai, informācijai, pieredzes apmaiņai utt.), būtu iespējams veicināt audžuģimeņu skaita palielināšanos valstī.

Labklājība ir svarīgs priekšnoteikums bērnu attīstībai un izglītībai. No ienākumiem ir atkarīga jebkura cilvēka labklājība. Jo mazāki ienākumi, jo vairāk sašaurinās iedzīvotāju izglītības, veselības aizsardzības un atpūtas iespējas.

Lielai daļai iedzīvotāju ieņēmumu īpatsvars veidojas no valsts pabalsta bērniem ar ģimenēm, invaliditātes pensijas, bezdarbnieka pabalsta.

Sociālās palīdzības pabalsti ģimenēm ar bērniem:

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Palielinās to bērnu skaits, kurus vecāki uz laiku vēlas nodot valsts aprūpē, jo nepietiek līdzekļu bērnu uzturēšanai.

Maznodrošinātās ģimenes spiestas lietot nepilnvērtīgu uzturu, nevar atļauties maksāt par veselības aprūpi un bieži vien arī par ārstēšanos, samazinās kultūras iestāžu apmeklēšanas iespējas. Šīs ģimenes ir pakļautas arī lielākam sociālajam riskam, kas rada veselības, alkoholisma un psiholoģiskas problēmas. Līdz ar to vecāki pārstāj rūpēties par saviem bērniem, kuri, savukārt, meklē atbalstu uz ielas. Bērniem ir liegta iespēja mācīties, un netiek nodrošināti nepieciešamie apstākļi normālai attīstībai un veselībai, liegtas iespējas integrēties sabiedrībā.

Lai sekmētu vispārēju situācijas uzlabošanos, ir nepieciešams aktīvs darbs ar sabiedrību, t.sk., tās izglītošana cilvēktiesību un bērnu tiesību jautājumos. Ja speciālisti (policijas un prokuratūras darbinieki, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji, skolēnu pašpārvalžu vadītāji u.c.) spēs ātri, efektīvi un adekvāti reaģēt uz bērnu tiesību pārkāpumiem, tas palīdzēs novērst šādu pārkāpumu radītās kaitīgās sekas, kā arī veicinās to skaita samazināšanos nākotnē. To iespējams panākt, īpašu uzmanību pievēršot noteiktas sabiedrības daļas, kuras tiešā darbība ir saistīta ar bērnu tiesību nodrošināšanu, izglītošanai.

Liela uzmanība pievēršama arī pašu bērnu izglītošanai par viņu tiesībām un pienākumiem. Viena no efektīvākajām metodēm kā to darīt, ir veicināt situācijas, kad bērnus šajos jautājumos izglīto viņu vienaudži. Tas rada lielāku savstarpējo uzticību un svarīgās informācijas labāku iegaumēšanu.

Ar konkrētiem, mērķtiecīgiem un īslaicīgiem pasākumiem, ir nepieciešams aktualizēt bērnu tiesību normu izpildi bērnu socializācijas vidē. Preventīvais darbs, bērnu un jauniešu iniciatīvas atbalstīšana, veidotu bērnos prasmi savas tiesības realizēt dzīvē. Līdz ar to tiktu uzlabots bērnu stāvoklis valstī.

Ņemot vērā esošo situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā, Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs ir izstrādājis "Valsts programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai 2000.gadam."

VPBSU 1999. gadam

izvērtējums

1999. gadā valsts programma tika apstiprināta pirmo reizi. Programmu izstrādāja Bērnu tiesību aizsardzības centrs, bet tās realizāciju veica reorganizētais Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs.

Lai realizētu plānotos pasākumus, nodrošinot to profesionālu, efektīvu izpildījumu un nepieciešamā līdzfinansējuma piesaisti, VBTAC veica vairākus atklātos konkursus, nodrošinot valsts pasūtījuma juridisko nosacījumu izpildi un veicot valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām.

Pēc pirmā konkursa par sadarbības partneri izglītības sadaļas realizācijai, no astoņiem pretendentiem, tika izvēlēta nevalstiskā organizācija "Izglītība pilsoniskai sabiedrībai"(IPSA). Tā izstrādāja mācību programmu speciālistiem darbam ar bērniem, - "Bērnu tiesību skola pieaugušajiem". Izstrādātā programma paredz vairākus ciklus, kas ietver specifiskus jautājumus dažādām mērķa grupām. 1999. gadā semināri tika novadīti: bāriņtiesu un pagasttiesu darbiniekiem, sociālās korekcijas iestāžu darbiniekiem, pedagogiem darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, sociālajiem darbiniekiem darbam ar bērniem uz ielas.

Tika rīkoti divi konkursi projektiem bērnu brīvā laika organizēšanai un preventīvā darba veikšanai. No 101 pieteikuma tika atbalstītas 32 dažādas nometnes un 8 ekskursijas. Nometnes tika atbalstītas visu vecumu bērniem no visiem Latvijas novadiem. Lielākā daļa nometņu bija sociālā riska bērniem, no sociāli nelabvēlīgām vai trūcīgām ģimenēm, patversmju un bērnu namu audzēkņiem. Bija arī nometnes invalīdiem, topošajiem vienaudžu dzimumizglītotājiem, mākslas skolu audzēkņiem, nepilngadīgo lietu inspektoru uzskaitē esošajiem jauniešiem.

No 52 iesniegtajiem vairāku mēnešu projektiem, tika atbalstīts 21 projekts brīvā laika organizēšanai (interešu izglītība, skolas avīžu projekti, jauniešu klubiņi, integrācijas programmas u.c.) un preventīvā darba veikšanai ar sociālā riska bērniem (dienas centri, veselības izglītības programma "ielas" bērniem u.c.).

Šie bija projekti ar savstarpēji saistītiem pasākumiem uz vairākiem mēnešiem. Atsevišķos projektos bez dažādām regulārām nodarbībām bija arī ekskursijas, vairāku dienu semināri un nometnes.

Sadarbībā ar UNICEF LR Nacionālo komiteju tika organizēti vairāki pasākumi par bērnu tiesību aizsardzību. Lielākā daļa Latvijas skolēnu septembra sākumā saņēma informatīvās kartītes par bērnu tiesībām un institūcijām, kas nodrošina šīs tiesības. Savukārt pedagogi saņēma metodisko materiālu par bērnu tiesību īstenošanu ikdienā.

Cēsu pilsētas un rajona pašvaldībās tika realizēts pilotprojekts par bērnu uzskaiti pašvaldībā, šīs sistēmas izpētei un vispārīga mehānisma adaptācijai. Rezultātā tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi.

Sabiedrības izglītošanā arvien lielāka nozīme ir masu saziņas līdzekļiem, tāpēc VBTAC sadarbojās ar LTV raidījumu "Skolas soma", veidojot video īsfilmas un TV raidījumus par bērna tiesību aizsardzību.

Izvērtējot nometņu kā līdzekļa bērnu stāvokļa uzlabošanā efektivitāti ilgākā laika posmā, jānorāda, ka kaut nometnes šķiet vispiemērotākais līdzeklis, kā sniegt bērnam iespēju izkļūt no ikdienas nelabvēlīgas vides, gūt jaunas zināšanas, kontaktēties ar vienaudžiem un citiem bērniem, sekmīgāk integrēties sabiedrībā, ne vienmēr iegūtais rezultāts ir vislabākais un pilnībā attaisno ieguldītos līdzekļus. Ne katrs bērns pozitīvi akceptē īslaicīgu uzturēšanos labākos dzīves apstākļos. Ja viņš ikdienā nesaņem pietiekami pieaugušo uzmanības un mīlestības, ja viņš ir spiests atgriezties trūcīgā vidē un dzīvot pusbadā, neapmeklēt skolu un pavadīt laiku ielās vai mājās noslēgtam no sabiedrības, regulāri tikt pakļautam vardarbībai no apkārtējo puses, tad šādas īslaicīgas krasas pārmaiņas var radīt lielāku psiholoģisku traumu nekā vispārēju labumu. Tāpēc lielāka vērība preventīvajā darbā ar sociālā riska, tai skaitā trūcīgajiem un ielas bērniem, ir jāpievērš dažādu bērnu un jauniešu centru (dienas, krīžu, brīvā laika u.tml.) izveidei un atbilstošu sociālo darbinieku sagatavošanai, kas palīdzētu nodrošināt regulāru ikdienas darbu ilgstošā laika periodā, sekmējot šo bērnu stāvokļa uzlabošanos un labāku integrēšanos sabiedrībā.

No nometnēm salīdzinoši lielākā atdeve par mazāk līdzekļiem ir bijusi dienas darba nometnēm. To ietvaros jaunieši ir snieguši ieguldījumu vietējo pašvaldības teritoriju sakopšanā, saņemot iespēju saturīgi pavadīt praktiski visu dienu ne tikai strādājot, bet arī darbojoties radošajās darbnīcās, sportojot, apgūstot dažādas zināšanas, dodoties ekskursijās un vairāku dienu pārgājienos. Īpaši nozīmīgi tas ir veicot preventīvo darbu ar sociālā riska bērniem, kuru galvenā socializācijas vide ir iela, kur viņiem absolūti nav iespējas saturīgi pavadīt savu laiku, bet tikai izdarīt kādu pārkāpumu un nonākt konfliktā ar likumu. Vienīgais trūkums nometnēm, ko tikai daļēji kompensē vairāku dienu pārgājieni un ekskursijas, ir atgriešanās katru vakaru savā ierastajā vidē.

Kopumā, realizējot VPBSU 1999. gadā, papildus valsts piešķirtajam finansējumam ir piesaistīti līdzekļi vairāk nekā Ls 175 000 apmērā, kas ir apmēram 60% no kopējām projektu izmaksām. Vidēji katram projektam VBTAC ir piešķīris 51% no visiem izdevumiem, tādējādi izpildot nosacījumu piesaistīt līdzfinansējumu ne mazāk kā 30% no kopējām izmaksām.

Lai sekmīgi realizētu šo programmu, tiek izsludināti konkursi par projektu tēmām: bērnu brīvā laika organizācija, preventīvais darbs ar sociālā riska bērniem, pētījuma veikšana par pastāvošo bērna tiesību aizsardzības sistēmu pašvaldībās un bērnu tiesību aizsardzības speciālistu kvalifikācijas celšana.

Situācijas analīze un 1999. gada VPBSU pasākumu izvērtējums ir izmantots par pamatu, izvirzot uzdevumus VPBSU 2000. gadam.

VPBSU mērķis

VPBSU mērķis ir nodrošināt pasākumu izpildi, lai sekmētu bērnu stāvokļa uzlabošanu un bērna tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanu.

Lai nodrošinātu Valsts programmas izpildi, ir nepieciešams nodrošināt valsts un pašvaldības institūciju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības locekļu savstarpējo sadarbību bērna tiesību aizsardzības īstenošanā.

VPBSU uzdevumi

Sagatavotā Valsts programma nosaka pasākumu plānu 2000. gadam, tās uzdevumi ir :

1. Veikt dažādu speciālistu, kuri strādā ar bērniem, kā arī pašu bērnu un viņu vecāku, un visas sabiedrības izglītošanu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos;

2. Veikt pasākumus sabiedrības informēšanai par bērnu tiesību aizsardzību;

3. Realizēt pilotprojektus, kas sekmētu bērna tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanu;

4. Veikt pētījumus par bērnu tiesību pārkāpumiem valstī, lai varētu veikt nepieciešamos pasākumus to novēršanai un sekmētu vispārēju bērnu stāvokļa uzlabošanu valstī;

5. Nodrošināt aktivitātes bērna tiesību aizsardzības aktualizģčšanai;

6. Veikt plaša profila metodisko materiālu izstrādi un izdošanu par bērna tiesību aizsardzību.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre