Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/746-3716

Rīgā 2005.gada 10.maijā

Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

Noslēgts 19.05.2004. Statuss: spēkā kopš 01.03.2005.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ARMĒNIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

UN ARMĒNIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR NOSLĒGUŠAS ŠO VIENOŠANOS.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses 1996. gada 22. aprīlī Luksemburgā parakstītajā Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses¹, (turpmāk — “Nolīgums”) un attiecīgi tāpat kā citas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīguma un tam pievienoto dokumentu tekstus.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēka zaudēšanas Nolīgumā ietvertos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par saistošiem Eiropas Kopienai, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un pienākumus, ko tā bija uzņēmusies.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

4. pants

1. Šo Protokolu to atbilstīgajā procesuālajā kārtībā apstiprina Kopienas, dalībvalstu vārdā — Eiropas Savienības Padome — un Armēnijas Republika.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo 1. punktā minēto procedūru izpildi. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā 2004. gada 1. maijā ar noteikumu, ka visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms šīs dienas.

2. Ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti nav deponēti pirms šīs dienas, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

6. pants

1. Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstus sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

2. Tekstus šajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski ar tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīts Nolīgums, Nobeiguma akts un visi tam pievienotie dokumenti.

7. pants

Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu, somu, ungāru, vācu, zviedru un armēņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

¹ OV L 239, 9.9.1999., 3. lpp.

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTES,

DĀNIJAS KARALISTES,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS,

SPĀNIJAS KARALISTES,

FRANCIJAS REPUBLIKAS,

ĪRIJAS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES,

NĪDERLANDES KARALISTES,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS,

SOMIJAS REPUBLIKAS,

ZVIEDRIJAS KARALISTES,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRI­JAS APVIENOTĀS KARALISTES,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda ko­pienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

ARMĒNIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ saiknes, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Armēnijas Republiku, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Armēnijas Republika vēlas šīs saiknes stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas padziļinātu un paplašinātu attiecības, kas iedibinātas jau iepriekš, īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Līgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Armēnijas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamatā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības konferencē,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Armēnijas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konfe­rences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju Noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunajai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā — “pārmaiņu pārbaudījumi” un citos EDSO pamatdokumentos,

ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Armēnijas Republikas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā,

PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijas, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku, lielo nozīmi,

UZSKATOT, ka pilnīga šīs partnerības un sadarbības līguma īstenošana paredz un sekmē Armēnijas Republikas politisko, ekonomisko un tiesisko reformu turpināšanu un pabeigšanu, kā arī sadarbībai vajadzīgu faktoru ieviešanu jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Līgums ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti un jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir sadarbības un divpusējās uzticības veicināšana Kaukāza reģiona neatkarīgo valstu un citu kaimiņvalstu starpā,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem, reģionāliem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses,

ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Armēnijas centienus izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm,

ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību pie­saistīt Armēnijai ieguldījumus, ie­skaitot enerģētiku un šajā sakarā Kopie­nas un tās dalībvalstu piešķirto nozīmi taisnīgiem enerģētikas produktu eksporta nosacījumiem; apstiprinot Kopienas, tās dalībvalstu un Armēnijas Republikas iestāšanos par pilnīgu Eiropas Enerģētikas Hartas, un Enerģētikas Hartas nolīguma un Enerģētikas Hartas protokola par energoefektivitāti un saistītajiem ekoloģiskiem aspektiem īstenošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlēšanos pēc vajadzības nodrošināt ekonomisko sadarbību un tehnisko palīdzību,

PATUROT PRĀTĀ Līguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Armēnijas Republikas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņu reģionos, un tās pakāpenisku iekļaušanu atvērtā starptautiskā sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos par tirdzniecības liberalizāciju atbilstoši Pa­saules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumiem,

APZINOTIES vajadzību uzlabot nosa­cījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība,

APSVEICOT UN ATZĪSTOT Armēnijas Republikas pūliņus, kuru mērķis ir tās ekonomikas pāreja no valsts ar centralizēti plānotu ekonomiku, kurā tirdzniecība notiek valsts līmenī, uz tirgus ekonomiku,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

ATZĪSTOT, ka sadarbība nelikumīgās imigrācijas novēršanā un kontrolē ir viens no šā Līguma galvenajiem mērķiem,

VĒLOTIES izveidot sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas pu­ses un Armēnijas Republiku no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir:

— nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties politiskiem sakariem,

— atbalstīt Armēnijas Republikas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotas ekonomikas attiecības starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,

— nodrošināt pamatu tiesiskai, ekonomiskai, sociālai, finansiālai, civilai un tehnoloģiju un kultūras sadarbībai,

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Respektējot demokrātiju, starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību principus, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principus, tostarp, kas deklarēti Bonnas konfe­rences dokumentos, apstiprina pušu iekšējo un ārpolitiku, un ir partnerattiecību un šī līguma būtiskas sastāvdaļas.

3. pants

Puses uzskata, ka to turpmākai labklājībai un stabilitātei ir ļoti būtiski, lai jaunās neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma, še turpmāk — “neatkarīgās valstis”, saglabātu un attīstītu sadarbību atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosina šo procesu.

4. pants

Puses pēc vajadzības pārskata mainīgos apstākļus Armēnijas Republikā jo īpaši attiecībā uz tās saimnieciskajiem nosacījumiem un tirgus orientēto reformu īstenošanu. Sadarbības padome var Pusēm dot ieteikumus par jebkuras šā Līguma daļas pilnveidošanu, ievērojot šos apstākļus.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

5. pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Armēnijas Republikas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek šajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs:

— stiprina saites starp Armēniju un Kopienu un tās dalībvalstīm, un tādējādi demokrātisko valstu kopienu kā vienu veselu. Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības,

— rada augošu pozīciju konverģenci starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti reģionā un veicinot turpmāko Kaukāza neatkarīgo valstu attīstību,

— paredz, ka Puses cenšas sadarbo­ties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demokrātijas principu ievērošanu, cil­vēk­tiesību, īpaši kādu no minoritātēm pārstāvošo cilvēku tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem.

Šāds dialogs var risināties uz reģionāla pamata ar nolūku veicināt reģionālo konfliktu un saspīlējumu atrisināšanu.

6. pants

Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 78. pantu, un citos gadījumos — pēc savstarpējas vienošanās.

7. pants

Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šādas:

— regulāras tikšanās augstāko amat­personu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Armēnijas Republikas pārstāvjiem, no otras puses,

— pilnīgi izmantojot diplomātiskos kanālus starp Pusēm, ieskaitot piemērotus kontaktus gan divpusējā, gan daudzpusējā jomā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur,

— citādi līdzekļi, ieskaitot iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu.

8. pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 83. pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

9. pants

1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās:

— muitas nodokļi un tarifi, ko pielieto attiecībā uz importu un eksportu, tostarp nodokļu un maksājumu iekasēšanas veidus,

— noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu,

— nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, ko tieši vai netieši piemēro importētajām precēm,

— maksājumu veidi un šādu maksājumu veikšana,

— noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā radīt muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas savienības vai zonas radīšanu;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar PTO un ci­tiem starptautiskiem noteikumiem par labu jaunattīstības valstīm.

c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

3. Pārejas periodā, kurš beidzas ar datumu, kad Armēnijas Republika pievie­nojas PTO, vai 1998.gada 31.decembrī atkarībā no tā, kas notiek ātrāk, 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Armēnija piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sabrukuma.

10. pants

1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums.

Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču neierobežotu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai.

2. Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

3. Šajā pantā ietvertie noteikumi ne­skar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā transports, vai izstrādājumiem, par kuriem Puses vienojušās.

11. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem saistības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse.

12. pants

1. Armēnijas Republikas izcelsmes preces, kas ir importētas Kopienā bez kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 14., 17. un 18.panta noteikumus.

2. Kopienas izcelsmes preces, kas ir importētas Armēnijas Republikā bez līdzīgiem kvantitatīviem ierobežojumiem un pasākumiem.

13. pants

Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām.

14. pants

1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Armēnija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem.

2. Pirms minēto pasākumu ieviešanas vai pēc iespējas drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Armēnijas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, kā noteikts XIsadaļā.

3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apsprie­des, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākumus pirms apspriedēm ar nosacījumu, ka pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā apspriesties.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasā­kumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai.

6. Šās sadaļas — jo īpaši 17. panta — noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

15. pants

Puses apņemas pēc iespējas apsvērt šā Līguma par preču savstarpējo tirdzniecību noteikumu turpmāku attīstību, ņemot vērā situāciju, kāda ir sakarā ar Armēnijas Republikas pievienošanos PTO. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus pusēm par turpmāko attīstību, kurus varētu realizēt ar spēku, kāds ir šim Līgumam starp pusēm saskaņā ar attiecīgām procedūrām.

16. pants

Līgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem, dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

17. pants

Šo sadaļu nepiemēro to tekstiliz­strādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.–63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē atsevišķs nolīgums, kas parafēts 1996. gada 18janvārī un provizoriski piemērots no 1996. gada 1. janvāra.

18. pants

1. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto produkcijas tirdzniecību regulē šīs sadaļas noteikumi, izņemot 12.pantu.

2. Ir jāizveido kontaktgrupa ogļu un tērauda jautājumos, kurā ir Kopienas pārstāvji no vienas puses un Armēnijas Republikas pārstāvji no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses.

19. pants

Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopie­nas dibināšanas līguma noteikumiem. Ne­pie­ciešamības gadījumā uz kodolma­teriālu tirdzniecību attiecina īpaša nolīguma noteikumus, ko noslēdz Eiropas Atomenerģijas kopiena un Armēnijas Republika.

IV sadaļa

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

20. pants

1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Armēnijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts pilsoņiem.

2. Atbilstoši Armēnijā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām Armēnija cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro dalībvalstu pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti Armēnijas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar tās pilsoņiem.

21. pants

Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā.

22. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Līguma 20. un 21.panta īstenošanu.

II nodaļa

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU

23. pants

1. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij attiecībā uz Armēnijas uzņēmējsabiedrību dibināšanu, kā noteikts 25.panta d)punktā.

2. Neskarot atrunas, kas minētas IV pielikumā, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Armēnijas sabiedrību meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām Kopienas uzņēmējsabiedrībām.

3. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Armēnijas uzņēmējsabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir kādas trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm.

4. Armēnijas Republika attiecībā uz to darbību piešķir Kopienas uzņēmēj­sabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)punktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir Armēnijas uzņēmējsabiedrībām vai citām trešo valstu uzņēmējsabiedrībām, attiecīgi izvēloties to, kurš ir labāks, un piešķir Kopienas meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas tās teritorijā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir savām uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm, vai citai trešo valstu uzņēmējsabiedrībai vai filiālei, attiecīgi izvēloties to, kurš ir labvēlīgāks.

24. pants

1. Neskarot šā Līguma 97. panta noteikumus, 23.panta noteikumus nepiemēro gaisa transportam, iekšējo ūdensceļu transportam un jūras transportam.

2. Tomēr attiecībā uz turpmāk minē­tajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautis­kajam jūras transportam, ieskaitot vairāk­veidu pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrību komerciālo klātbūtni tās teritorijā kā meitasuzņēmumiem vai filiālēm, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kuri ir labvēlīgāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

3. Šādas darbības ietver, bet ne tikai:

a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdēvējis izveidojis pastāvīgas tirdzniecības attiecības;

b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai klientu vārdā (un tālākpārdošanu klientiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu;

c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu saistībā ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu;

d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar telekomunikācijām);

e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ieskaitot līdzdalību uzņēmuma kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai, gadījumā ar ārvalstu darbiniekiem — saskaņā ar attiecīgiem šā Līguma noteikumiem);

f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, inter alia organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs.

25. pants

Šajā Līgumā:

a) “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai attiecīgi “Armēnijas uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kas izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Armēnijas Republikas normatīvajiem aktiem un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Armēnijas Republikas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi uzņēmējsabiedrība, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Armēnijas tiesību aktiem, juridiskā adrese atrodas attiecīgi Kopienas vai Armēnijas teritorijā, uzņēmējsabiedrību uzskata par attiecīgi Kopienas vai Armēnijas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Armēnijas ekonomiku.

b) uzņēmējsabiedrības “meitasuzņē­mums” ir uzņēmējsabiedrība, ko kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība;

c) uzņēmējsabiedrības “filiāle” ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātessabiedrības atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātessabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātessabiedrību, bet gan tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā;

d) “dibināšana” ir šā panta a) apakš­punktā minēto Kopienas vai Armēnijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saim­niecisko darbību, izveidojot meitas­uzņēmumus un filiāles attiecīgi Armēnijā vai Kopienā.

e) “darbība” ir saimniecisko darbību veikšana;

f) “saimnieciskās darbības” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības.

Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kas ietver pārvadājumu pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī dalībvalstu vai Armēnijas pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi ārpus Kopienas vai Armēnijas, un kuģošanas sabiedrības, kas dibinātas ārpus Kopienas vai Armēnijas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Armēnijas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti attiecīgi šajā dalībvalstī vai Armēnijā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

26. pants

1. Neskarot citus šā Līguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pa­kal­pojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Līguma noteiku­miem, tos nevar izmantot, lai Puse izvairītos no pienākumiem, kas tai ir saskaņā ar šo Līgumu.

2. Neko Līgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

3. Šajā Līgumā “finanšu pakalpojumi” ir IIIpielikumā aprakstītās darbības.

27. pants

Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

28. pants

1. Neskarot I nodaļas noteikumus, Kopie­nas uzņēmējsabiedrībai vai Armēnijas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Armēnijas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar organizācijas mītnes zemē spēkā esošiem tiesību aktiem ir tiesības attiecīgi Armēnijas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem, vai filiālēm nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi dalībvalstu vai Armēnijas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmējsabiedrības, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības periodu.

2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk — “organizācija”, vadošais personāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas:

a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma (filiāles, meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma) pār­valdi un ko principā vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personis­ki pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas saistībā ar uzņēmējsabiedrības pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmējsabiedrību, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Pu­ses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas iestādi (filiāle, meitasuzņēmums), kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

29. pants

1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmēj­sabiedrību dibināšanas un darbības nosa­cījumus stingrākus nekā dienā pirms Līguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 37. panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 37. pants, regulē tikai tā noteikumi.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 43. panta noteikumus, Armēnijas valdība informē Kopienu par nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Armēnijā, kas ir stingrāki nekā dienā pirms Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Armēnijai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par šiem projektiem.

4. Ja Armēnijā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosa­cījumus Kopienas uzņēmumu dibināšanai un Armēnijā izveidoto Kopienas uzņē­mējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai stingrākus nekā dienā pirms Līguma parakstīšanas, šos attiecīgos tie­sību aktus un noteikumus nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Armēnijā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā, trīs gadus kopš šā tiesību akta stāšanās spēkā.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU

UN ARMĒNIJU

30. pants

1. Puses apņemas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Armēnijas uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas citā Pusē, nevis tajā, kurā atrodas persona, kam pakalpojumi paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai.

31. pants

Puses sadarbojas nolūkā attīstīt uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari Armēnijā.

32. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem:

a) Iepriekš minētais noteikums ne­skar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju kon­ferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama šā Līguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savas saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses:

a) no šā Līguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējos nolīgumus kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem citādi nav iespējas sekmīgi uzturēt satiksmi pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliedz kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nosacījumos attie­cībā uz sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem;

d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, adminis­tratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

3. Katra Puse kuģiem, kurus izmanto otras Puses pilsoņi vai uzņēmējsabiedrības inter alia, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4. Kopienas pilsoņi un uzņēmumi, kas sniedz starptautiskā jūras un upju transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras transporta pakalpojumus Armēnijas iekšējos ūdensceļos un otrādi.

33. pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, uz nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu jomā un, ja vajadzīgs, gaisa transporta jomā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā var attiecināt īpašus nolīgumus, ko, ja vajadzīgs, Puses apspriež.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

34. pants

1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

35. pants

Attiecībā uz šo sadaļu Līgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 34. pantu.

36. pants

Šā Līguma II un III nodaļas un IV sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kopie­nas uzņēmējsabiedrībām un Armēnijas uzņēmējsabiedrībām.

37. pants

Attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo VVPT saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

38. pants

Šā Līguma II un III nodaļas un IV sadaļas nolūkiem neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās dalībvalstis vai Armēnija saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomikas integrācijas nolīgumus saskaņā ar VVPT V panta principiem.

39. pants

1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas vai V sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Noteikumus šajā sadaļā vai V sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3. Šās sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Armēnijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

40. pants

Neskarot 28. pantu, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības:

— attiecīgi dalībvalstu vai Armēnijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Armēnijā vai Kopienā jebkādā statusā jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Armēnijas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Armēnijas pilsoņus,

— Armēnijas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Armēnijas teritorijā dalībvalstu pilsoņus,

— Armēnijas uzņēmējsabiedrībām vai Armēnijas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmumiem vai Kopie­nas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm Armēnijā piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

V nodaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

41. pants

1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Armēnijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kuri veikti saskaņā ar šā Līguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IInodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju.

3. Neskarot 2. vai 5. punktu, no šā Līguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Armēnijas rezidentiem un nepadara esošo kārtību stingrāku.

4. Puses konsultējas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti 2. punktā, starp Kopienu un Armēniju, lai veicinātu šā Līguma mērķus.

5. Attiecībā uz šā panta noteiku­miem līdz brīdim, kad Armēnijas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII panta nozīmē, Armēnija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Armēnijai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Armēnijas statusu saskaņā ar SVF. Šos ierobežojumus Armēnija piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Līgumam. Armēnija nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

6. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla kustība starp Kopienu un Armēniju rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Armēnijā, attiecīgi Kopiena un Armēnija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla kustību starp Kopienu un Armēniju uz laika posmu, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

VI nodaļa

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA

42. pants

1. Saskaņā ar šā panta un II pielikuma noteikumiem Armēnija turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, bei­dzoties piektajam gadam pēc Līguma stāšanās spēkā, tā varētu nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

2. Beidzoties piektajam gadam pēc šā Līguma stāšanās spēkā, Armēnija pievie­nojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis piemēro faktiski saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

V sadaļa

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

43. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Armēniju un Kopienu ir esošo un turpmāko Armēnijas tiesību aktu tuvināšana Kopie­nas tiesību aktiem. Armēnija cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, banku tiesības, uzņēmumu pārskati un nodokļi, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, tehniskie noteikumi un standarti, kodoltiesības un noteikumi, pārvadājumi.

3. Kopiena sniedz Armēnijai tehnisko palīdzību šādu pasākumu īstenošanai, kas inter alia var būt:

— ekspertu apmaiņu,

— laicīgu informācijas sniegšanu par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšanu,

— mācības,

— palīdzību Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

4. Puses apņemas saskaņotā veidā pār­baudīt attiecīgo konkurences tiesību aktu piemērošanu gadījumos, ja tirdzniecība starp pusēm ir traucēta.

VI sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

44. pants

1. Kopiena un Armēnija izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Armēnijas tautsaimniecības reformas un atlabšanas gaitu un ilgtspējīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt tautsaimniecības un sociālas reformas un Armēnijas saimnieciskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietver vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība jo īpaši koncentrējas uz ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēkresursu pilnveidošanu, uzņēmumu atbalstu (ieskaitot privatizāciju, ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, mazos un vidējos uzņēmumus), kaln­rūp­niecību un izejvielām, zinātni un teh­no­loģijām, lauksaimniecību un pār­tiku, enerģētiku, transportu, tūrismu, tele­komunikācijām, finanšu pakalpojumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, tirdzniecību, muitu, sadarbību statistikas datu jomā, informāciju un komunikāciju, vides aizsardzību un reģionālo sadarbību.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Kaukāza reģiona neatkarīgajām valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona harmonisku attīstību.

5. Ja vajadzīgs, sadarbībai ekonomikā un citām sadarbības formām, kas paredzētas šajā Līgumā, Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes regulu, kas piemērojama tehnis­kai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnis­ko palīdzību Armēnijai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

45. pants

Sadarbība preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka Armēnijas starptautiskā tirdzniecība noris saskaņā ar PTO noteikumiem.

Šāda sadarbība ietver svarīgas tēmas, kas tieši attiecas uz tirdzniecības veicināšanu, ieskaitot:

— tirdzniecības politikas un tirdz­niecības problēmu izstrādāšanu, ieskaitot maksājumus un mijieskaita mehānismus,

— atbilstošu tiesību aktu izstrādāšanu,

— palīdzības turpmāku sniegšanu, lai sagatavotu Armēnijas Republikas ie­spē­jamo pievienošanos PTO.

46. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt:

— uzņēmējdarbības saikņu attīstīšanu starp abu Pušu uzņēmējiem,

— Kopienas līdzdalību Armēnijas centie­nos pārstrukturēt un piesaistīt turpmākos ieguldījumus tās rūpniecībā,

— pārvaldības uzlabošanu,

— piemērotu komerciālu noteikumu un prakses izstrādāšanu,

— vides aizsardzību.

2. Šā panta noteikumi neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu, kas piemērojami uzņēmumiem.

47. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu privātiem ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šās sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— vajadzības gadījumā noslēgt nolī­gumus starp dalībvalstīm un Armēniju par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— vajadzības gadījumā noslēgt nolī­gumus starp dalībvalstīm un Armēniju par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas,

— radīt labvēlīgus apstākļus, lai piesais­tītu ārvalstu ieguldījumus Armēnijas ekonomikai,

— izveidot stabilus un piemērotus uzņē­mējdarbības tiesību aktus un nosacījumus un apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, inter alia izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

48. pants

Publiskais iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurētspējīgai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot uzaicinājumus uz konkursu.

49. pants

Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Sadarbība starp Pusēm veicina piemērošanos starptautiski pieņemtiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Vajadzīgā darbība sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Armēnijas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. Šajā nolūkā Puses cenšas sadarbo­ties tehniskās palīdzības projektos, kas:

— veicina pienācīgu sadarbību ar orga­nizācijām un iestādēm, kas specializējušās šajās jomās,

— veicina Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļauj dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes nodrošināšanas jomā.

50. pants

Ieguves rūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību ieguves rūpniecības un izej­vielu jomā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par izmaiņām ieguves rūpniecības un krāsaino metālu jomā,

— tiesiskā regulējuma izveide sadar­bībai,

— tirdzniecības jautājumi,

— ar vidi saistītu tiesību aktu pieņem­šana un īstenošana,

— mācības,

— drošība ieguves rūpniecībā.

51. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses veicina divpusēju sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— mācības un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 52. panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties citos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības veidos.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā.

3. Šo sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas inter alia nosaka attiecīgus IĪT noteikumus.

52. pants

Izglītība un apmācība

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Armēnijā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana Armēnijā, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu akreditāciju un augstākās izglītības diplomus,

— valsts un privātā sektora vadītāju un vecāko civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība izglītības iestāžu starpā, sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, jauno zinātnieku un pētnieku, administratoru un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma apmācība,

— žurnālistu apmācība,

— instruktoru apmācība.

3. Vienas Puses dalību otras Puses attiecīgās programmās izglītības un apmā­cības jomā apsver saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Armēnijas līdzdalību Kopie­nas programmā Tempus.

53. pants

Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecības nozare

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Armēnijas lauksaimniecības, agrārās rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, vietējā un ārvalstu tirgus izveide Armēnijas produktiem tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā vajadzību uzlabot pārtikas piegādes drošību. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Armēnijas stan­dartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpnieciskiem un lauksaimnieciskiem pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas.

54. pants

Enerģētika

1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas Hartu un paturot prātā Enerģētikas Hartas nolīgumu un Energoefektivitātes protokolu un ar to saistītajiem enerģētikas aspek­tiem uz pakāpeniskas enerģētikas tirgu integrācijas fona Eiropā.

2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas:

— enerģētikas politikas formulēšana un attīstība,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai,

— enerģijas piegādes pilnveidošana, ieskaitot piegādes drošību, ekonomiski un videi nekaitīgā veidā,

— energotaupības un energoefek­tivitātes veicināšana un Enerģētikas Hartas protokola īstenošana par energoefektivitāti un ar to saistītiem vides aspektiem,

— enerģētikas infrastruktūru moder­nizācija,

— enerģētikas tehnoloģiju uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem,

— vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē,

— energomateriālu un energoproduktu pārvadāšana un tranzīts,

— institucionālu, juridisku, nodokļu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu izvērst enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus,

— hidroelektro- un citu atjaunīgu enerģijas avotu attīstīšana.

3. Puses apmainās ar atbilstošo informāciju par ieguldījumu projektiem enerģētikas nozarē jo īpaši par naftas un gāzes cauruļvadu vai citu enerģētikas pro­duktu transportēšanas līdzekļu būvnie­cību un pārbaudi. Tās sadarbojas, lai iespējami efektīvi īstenotu IVsadaļas un 47.panta noteikumus par ieguldījumiem enerģētikā.

55. pants

Vide

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas Hartu un 1993. gada Lucernas Konferen­ces deklarāciju un ņemot vērā Eiropas Enerģētikas Hartu un jo īpaši tās 19.pantu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, Puses pilnveido un stiprina to sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir cīņa pret vides pasliktināšanos jo īpaši:

— efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— cīņa pret vietēju, reģionālu un pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu,

— ekoloģijas sanācija,

— ilgtspējīga, efektīva un ekoloģiski liet­derīga enerģijas ražošana un izman­tošana;

— rūpniecisko iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības sagla­bāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana,

— zemierīcība, ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņa,

— vides izglītība un izpratnes veido­šana,

— tehniskā palīdzība radioaktivitātes skarto zonu sanācijai un ar to saistīto veselības un sociālo problēmu risināšana,

— Espoo Konvencijas par vides ietek­mējuma novērtēšanu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgas pētniecības darbības,

— normatīvo aktu uzlabošanu, lai tuvinātu tos Kopienas standartiem,

— vides izglītības un institucionālo stiprināšanu,

— sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, īpaši saistībā ar globāliem un klimata jautājumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

56. pants

Transports

Puses attīsta un stiprina sadarbību transporta jomā.

Šās sadarbības mērķis inter alia ir Armēnijas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, ja vajadzīgs, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas pārvadājumu sistēmas izveides kontekstā. Īpaši apsverama ir visu tradicionālo sakaru saslēgumu darbība Kaukāza reģiona neatkarīgo valstu un citu kaimiņvalstu starpā.

Sadarbība inter alia ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības un darbības moder­nizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko kopīgas ieinteresētības maršrutu un Eiropas ceļu sasaistes posmu modernizāciju saistībā ar iepriekš minētajiem transporta veidiem, jo īpaši ar Traceca projektu saistītajiem,

— vairākveidu pārvadājumu veicinā­šanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— juridiskā un institucionālā pamata sagatavošanu politikas attīstībai un īsteno­šanai, ieskaitot transporta nozares priva­tizāciju.

57. pants

Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— politikas un pamatnostādņu izveide telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstībai,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikācijās un pasta pakalpojumos,

— veic tehnoloģijas un zinātības (know-how) tālāknodošanu, ieskaitot Eiropas tehniskās normas un sertifikācijas sistēmas,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes rosināšana,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva telekomunikāciju izman­tošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā,

— telekomunikāciju tīklu pārvaldība un to “optimizācija”,

— atbilstošs likumdošanas pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— apmācības telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanas jomā darbībai tirgus apstākļos.

58. pants

Finanšu pakalpojumi

Sadarbības mērķis jo īpaši ir atvieglot Armēnijas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība ir vērsta uz:

— banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Armēnijas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Armēnijā, pieredzes apmaiņu un personāla apmācību,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas inter alia radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas uzņēmējsabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Armēnijā, kā arī eksporta kredītu apdrošināšanas attīstību,

Šī sadarbība jo īpaši sniegs ieguldījumu attiecību sekmēšanā starp Armēniju un dalībvalstīm finanšu pakalpojumu nozarē.

59. pants

Reģionālā attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

2. Šim nolūkam Puses rosina infor­mācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku, un par reģionālās politikas for­mu­lēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina tiešus kontaktus starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu nolūkā apmainīties arī ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

60. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību Pu­ses attīsta sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādājošo drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas slimības,

— smagu negadījumu briesmu novēr­šanu un toksisku ķīmisku vielu apsaim­niekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un darba ņēmēju veselību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību saistībā ar:

— darba tirgus optimizāciju,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizāciju,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanu un vadību,

— vietējās nodarbinātības rosināšanu,

— informācijas apmaiņu par elastīgas nodarbinātības programmām, ieskaitot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas inter alia ietver sadarbību Armēnijas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir Armēnijā attīstīt tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai un aptver visus sociālās aizsardzības veidus.

61. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinātnības (know-how) tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti,

— sadarbību starp oficiālām tūrisma organizācijām,

— apmācību tūrisma attīstībai.

62. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to apvienības un MVU sadarbību Kopienā un Armēnijā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību jo īpaši šādās jomās:

— MVU tiesiskā regulējuma pilnvei­došana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra MVU atbalstam, sakari, palīdzība MVU fonda radīšanā),

— tehnoloģisko parku izveide.

63. pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu, ieskaitot informācijas nesēju, attīstību, un rosina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir plašu sabiedrību nodrošināt ar pamatinformāciju par Kopienu un Armēniju, ieskaitot, ja iespējams, piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

64. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāks ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu saderību. Šāda sadarbība var iekļaut informācijas apmaiņu par likumdošanas darbu un institucionālo reformu, pastāvīgas savstarpējās brīdināšanas sistēmas izveidi par bīstamiem izstrādājumiem, informācijas uzlabošanu, ko sniedz patērētājiem, jo īpaši par cenām, piedāvāto preču īpašībām un piedāvātajiem pakalpojumiem, apmaiņas attīstīšanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem un patērētāju aizsardzības politiku saderības palielināšanu un semināru un apmācības laiku organizēšanu.

65. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Armēnijas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņa,

— darba metožu uzlabošana,

— kombinētās nomenklatūras un vie­notā administratīvā dokumenta ieviešana,

— Kopienas un Armēnijas tranzīta sistēmu savstarpēja savienojamība,

— pārbaužu un formalitāšu vienkār­šošana saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalsts modernu muitas infor­mācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un apmācības laiku orga­nizēšana.

Vajadzības gadījumā sniedz tehnisku palīdzību.

3. Neskarot tālāku sadarbību, kas paredzēta šajā Līgumā jo īpaši 69. un 71.pantā, Pušu muitas lietu adminis­tratīvajās iestādēs savstarpēju palīdzību sniedz saskaņā ar šim Līgumam pievienotā protokola noteikumiem.

66. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīvu statistikas sistēmu attīstība, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas vajadzīga, lai atbalstītu un uzraudzītu tautsaimniecības reformas procesu Armēnijā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Armēnijā.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Armēnijas statistikas sistēmas pie­lāgošana starptautiskām metodēm, stan­dartiem un klasifikācijai,

— statistikas informācijas apmaiņa,

— vajadzīgās makroekonomikas un mikroekonomikas statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu tautsaimniecības reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Armēnijai.

67. pants

Ekonomika

Puses sekmē ekonomikas reformu procesu un ekonomikas politikas koordināciju, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni, un izstrādājot un īstenojot tirgus ekonomikas politiku. Šajā nolūkā Puses apmainās ar informāciju par makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Armēnijai tautsaim­niecības reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai rosinātu sadarbību starp ekono­mistiem, paātrinot pieredzes apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas veidošanu un nodrošinot ar politiku saistīto pētījumu plašu izplatīšanu.

VII sadaļa

SADARBĪBA AR DEMOKRĀTIJU UN CILVĒKTIESĪBU JOMU SAISTĪTAJOS JAUTĀJUMOS

68. pants

Puses sadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar demokrātisku institūciju izveidi vai stiprināšanu, ieskaitot tādas, kas vajadzīgas, lai stiprinātu tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un EDSO principiem.

Šāda sadarbība notiek tehniskās palīdzības programmas veidā ar mērķi palīdzēt inter alia atbilstošu tiesību aktu un regulējumu izstrādē; šādu tiesību aktu īstenošanā; tiesu iestāžu darbībā; Valsts loma tieslietu jautājumos; un vēlēšanu sistēmas darbība. Vajadzības gadījumā tā var ietvert apmācību. Puses rosina kontaktus un apmaiņas starp to valsts, reģionālajām un tiesu iestādēm, parlamenta locekļiem un nevalstiskām organizācijām.

VIII sadaļa

SADARBĪBA NELIKUMĪGU DARBĪBU NOVĒRŠANAI UN NELEGĀLĀS IMIGRĀCIJAS NOVĒRŠANAI UN KONTROLEI

69. pants

Puses izveido sadarbību, kuras mērķis ir novērst tādas nelikumīgas darbības kā:

— nelikumīgas darbības ekonomikas jomā, ieskaitot korupciju,

— nelikumīgus darījumus ar dažādām pre­cēm, ieskaitot rūpnieciskos atkritumus,

— viltošanu.

Sadarbība iepriekš minētajās jomās pamatosies uz savstarpēju konsultēšanos un ciešu mijiedarbību. Var nodrošināt tehnisko un administratīvo palīdzību, tostarp šādās jomās:

— valsts tiesību aktu projektu saga­tavošana nelikumīgu darbību novēršanas jomā,

— informācijas centru veidošana,

— to iestāžu efektivitātes paaug­stināšana, kas nodarbojas ar nelikumīgu darbību novēršanu,

— darbinieku apmācība un pētniecības infrastruktūru attīstība,

— savstarpēji pieņemamu pasākumu izstrādāšana, kas kavē nelikumīgas darbības.

70. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver admi­nistratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, ieskaitot Finanšu darījumu darba grupu (FATF).

71. pants

Narkotikas

Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai pretotos nelegālai narkotiku un psihotropo vielu ražošanai, piegādei un tirdzniecībai, ieskaitot prekursoru ķīmisko vielu novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpējām konsultācijām un ciešu koordināciju starp Pusēm saistībā ar mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītās jomās.

72. pants

Nelegālā imigrācija

1. Dalībvalstis un Armēnija vienojas sadarboties, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju. Tādēļ

— Armēnija piekrīt uzņemt atpakaļ visus tās pilsoņus, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā pēc tās pieprasījuma un bez citām formalitātēm,

— un katra dalībvalsts piekrīt uzņemt atpakaļ visus tās pilsoņus, kā noteikts Kopienas nolūkos, kas nelikumīgi uzturas Armēnijas teritorijā, pēc tās pieprasījuma un bez citām formalitātēm.

Šādā nolūkā dalībvalstis un Armēnija saviem pilsoņiem izsniedz arī atbilstošus personu apliecinošus dokumentus.

2. Armēnija piekrīt noslēgt divpusējus līgumus ar dalībvalstīm, kuras to pieprasa, ar ko regulē īpašās saistības attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, ieskaitot saistības uzņemt atpakaļ citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kas ieradušies kādā no šo dalībvalstu teritorijā no Armēnijas Republikas vai ieradušies Armēnijas Republikas teritorijā no kādas dalībvalsts.

3. Sadarbības padome pārbauda kā­dus citus kopīgus centienus var veikt, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imi­grāciju.

IX sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

73. pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt kultūras sadarbību. Ja tas ir lietderīgi, var sadarboties saistībā ar Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmām un var attīstīt turpmākas darbības, kas interesē abas puses.

X sadaļa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS NOZARĒ

74. pants

Lai sasniegtu šā Līguma mērķus, saskaņā ar 75., 76. un 77. pantu Armēnija saņem pagaidu finansiālo palīdzību dotāciju veidā no Kopienas, izmantojot tehnisko palīdzību. Šādas palīdzības mērķis ir paātrināt Armēnijas Republikas ekonomikas pārveidi.

75. pants

Finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar programmu Tacis, kas paredzēta Kopie­nas attiecīgajā Padomes Regulā.

76. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Armēnijas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformu virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

77. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopie­na tehnisko palīdzību sniedz ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starptautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

XI sadaļa

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

78. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas uzrauga šā Līguma īstenošanu. Tā sanāk vismaz vienu reizi gadā. Tā izskata visus būtiskākos jautājumus, kas rodas Līguma sakarā, un visus citus divpusējus vai starptautiskus jautājumus, kuros ieinteresētas abas puses, lai sasniegtu šā Līguma mērķus. Sadarbības padome arī var sniegt lietderīgus ieteikumus, abām Pusēm vienojoties.

79. pants

1. Sadarbības padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopie­nu Komisijas locekļi no vienas puses, un Armēnijas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome pieņem savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Armēnijas Republikas valdības loceklis.

80. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Armēnijas Republikas valdības pārstāvji, no otras pu­ses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Armēnijas Republikas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu un nosaka, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkādas tās pilnvaras Sadarbības komitejai, kas nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

81. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādu īpašu komiteju vai struktūru izveidi, kas tai var palīdzēt īstenot tās pienākumus, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

82. pants

Izskatot jautājumus šā Līguma sakarā saistībā ar noteikumu, kas atsaucas uz VVTT/PTO pantu, Sadarbības padome, cik iespējams, ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT/PTO pantam parasti piešķir PTO dalībvalstis.

83. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tas ir forums, kurā Armēnijas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi tiekas un apmainās viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

84. pants

1. Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Armēnijas Republikas Nacionālās asamblejas locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis un Armēnijas Republikas Nacionālās asamblejas loceklis saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

85. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Līguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kas tad sniedz komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

86. pants

1. Saskaņā ar šo Līgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir piekļuve Pušu kompetentām tiesām un administratīvām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Atbilstoši to pilnvarām un kompetencei Puses:

— rosina šķīrējtiesas izmantošanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālu darījumu un sadarbības dēļ, ko veic Kopie­nas un Armēnijas uzņēmēji,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda Puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka prezidējošais trešais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks uzņēmējiem, abpusēji vienojoties, izvēlēties tiesību aktus, kurus attiecina uz to līgumiem,

— rosina izmantot šķīrējtiesu noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdz­niecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jeb­kuru šķīrējtiesu valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta Ņujorkā, 1958. gada 10. jūnijā.

87. pants

Šis Līgums nekādi neliedz Pusēm veikt pasākumus,

a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās drošības interesēm;

b) kuri attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašām militārām vajadzībām;

c) ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) visu, ko puse uzskata par nepieciešamu, lai respektētu starptautiskās saistības un solījumus par divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.

88. pants

1. Jomās, uz ko attiecas šis Līgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus,

— pasākumi, ko Armēnija piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis, to pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus,

— pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Armēniju, nedrīkst diskriminēt Armēnijas pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi ne­skar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu noteikumus nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

89. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Līguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, Puse var informēt otru Pusi par samierinātāja iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs samierinātājs divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vie­nu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo samierinātāju.

Samierinātāji pieņem ieteikumus ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

4. Sadarbības padome var pieņemt strīda izšķiršanas reglamentu.

90. pants

Puses vienojas nekavējoties konsultēties pēc jebkuras Puses pieprasījuma, izmantojot piemērotus kanālus, lai apspriestu visus jautājumus par šā Līguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 14., 89. un 95.pantu.

91. pants

Armēnijas Republikai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nedrīkst būt labvēlīgāks par to, kādu dalībvalstis piešķīrušas viena otrai.

92. pants

Šajā Līgumā “Puses” ir Armēnija no vienas puses un Kopiena vai dalībvalstis, vai Kopiena un dalībvalstis, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām no otras puses.

93. pants

Ciktāl uz jautājumiem, uz ko attiecas šis Līgums, attiecas Enerģētikas Hartas nolīgums un tā protokoli, šo Līgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā, piemēro šiem jautājumiem, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piemērošana tajos paredzēta.

94. pants

Šis Līgums sākotnēji ir noslēgts uz 10 gadiem. Šo Līgumu automātiski atjauno ik gadu, ja neviena no Pusēm neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Līguma denonsēšanu vismaz sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām.

95. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no Līguma. Puses nodrošina Līgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Līgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā līguma darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo Sadarbības padomei.

96. pants

Šā Līguma I, II, III un IVpielikums un protokols ir tā sastāvdaļa.

97. pants

Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas tiesības indivīdiem un uzņēmumiem saskaņā ar šo Līgumu, šis Līgums ne­skar tiesības, ko tiem piešķir nolīgumi, kas saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm no vienas puses un Armēnijai no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopie­nas kompetencē, un neskarot dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā Līguma, jomās, kas ir to kompetencē.

98. pants

Šo Līgumu piemēro, no vienas pu­ses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Atom­enerģijas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopie­nas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses, Armēnijas teritorijā.

99. pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Līguma depozitārs.

100. pants

Šā Līguma oriģinālu, kura teksts dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru un armēņu valodā ir vienlīdz autentisks, nodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

101. pants

Šo Līgumu Puses apstiprinās to noteiktajā kārtībā.

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, ka ir pabeigtas pirmajā daļā minētās procedūras.

Ciktāl šis Līgums attiecas uz Kopie­nas un Armēnijas Republikas attiecībām, pēc stāšanās spēkā tas aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī Briselē.

102. pants

Ja nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis Līgums stātos spēkā, izmantojot Pagaidu nolīgumu starp Kopienu un Armēniju, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Līguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums.

1. PIEVIENOTO DOKUMENTU SARAKSTS

Ipielikums	Orientējošs atvieglojumu saraksts, ko Armēnijas Republika piešķir Neatkarīgo valstu savienībai saskaņā ar 9.panta 3.punktu.
IIpielikums	Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību akti, kas noteikti 42.pantā.
IIIpielikums	Finanšu pakalpojumi, kas minēti 26.panta 3.punktā.
IVpielikums	Kopienas atrunas saskaņā ar 23. panta 2. punktu.

Protokols par pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

I pielikums

ORIENTĒJOŠS ATVIEGLOJUMU SARAKSTS, Ko ARMĒNIJAS REPUBLIKA PIEŠĶIR NEATKARĪGO VALSTU SAVIENĪBAI SASKAŅĀ AR 9.PANTA 3.PUNKTU

Visas Neatkarīgās valstis:

Nepiemēro ievedmuitas nodokļus.

II pielikums

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA KONVENCIJAS, KAS MINĒTAS 42. PANTĀ

1. Līguma 42. panta 2. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

— Starptautisko konvenciju par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961),

— Protokolu par Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģis­trāciju (pieņemts Madridē, 1989. gadā).

— Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā un grozīts 1979. gadā),

— Budapeštas Līgumu par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts 1980. gadā),

— Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.).

2. Sadarbības padome var ieteikt 42. panta 2. punktu piemērot citām daudz­pusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pie­prasījuma rīko steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēji pieņemamus risi­nājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Līgums par patentu kooperāciju (noslēgts Vašingtonā 1970. gadā, grozīts un mainīts 1979. un 1984. gadā),

4. No šā Līguma stāšanās spēkā Armēnija attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību Kopie­nas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķir jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Līguma 4.punkta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Armēnijas Republika piešķir trešai valstij uz savstarpēja izdevīguma pamata, vai uz priekšrocībām, ko Armēnijas Republika piešķir kādai valstij no bijušās PSRS.

IIIpielikums

FINANŠU PAKALPOJUMI, KAS MINĒTI 26.PANTA 3.PUNKTĀ

Finanšu pakalpojums ir jebkāds finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A. Visi apdrošināšanas un ar to saistīti pakalpojumi

1. Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kopapdrošināšanu)

(i) dzīvības apdrošināšana;

(ii) nedzīvības apdrošināšana.

2. Pārapdrošināšana un retrocesija.

3. Apdrošināšanas starpniecība, pie­mēram, aģentu un mākleru pakalpojumi.

4. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultāciju, aktuāru, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi.

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1. Noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sa­bied­rības.

2. Visa veida kreditēšana, ieskaitot patē­riņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūr­kreditēšanu un tirdzniecības darījumu finansēšanu.

3. Finanšu noma.

4. Visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes un debetkartes, ceļojuma čekus un bankas pārvedu vekseļus.

5. Garantijas un saistības.

6. Tirdzniecība savā vai klientu labā, vai nu biržā, vai ārpusbiržas tirgū, vai citādi, ar:

a) naudas tirgus instrumentiem (ie­skaitot čekus, rēķinus, noguldījumu aplie­cības utt.);

b) ārvalstu valūtu;

c) atvasinātiem produktiem, ieskaitot, bet ne tikai, standartizētus nākotnes līgumus vai iespēju līgumus;

d) apmaiņas un procentu likmju instrumentiem, ieskaitot tādus produktus kā mijmaiņas darījumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus utt.;

e) pārvedamiem vērtspapīriem;

f) citiem tirgojamiem vērtspapīriem un finanšu aktīviem, ieskaitot dārgmetālus.

7. Dalība visa veida vērtspapīru emisijā, ieskaitot riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju.

8. Starpniecība naudas darījumos.

9. Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaid­ras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, depozītu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumus.

10. Finanšu aktīvu mijieskaits un starp­banku norēķini, ieskaitot vērtspapīrus, at­va­si­­nātos pro­duktus un citus tirgojamus vērtspapīrus.

11. Konsultāciju starpniecība un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām dar­bībām, kas minētas 1.–10. punktā, ie­skaitot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorgani­zēšanu un stratēģiju.

12. Finanšu informācijas sniegšana un pārraide un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra no citu finanšu pakalpojumu izpildītājiem.

Finanšu pakalpojumu definīcija neattiecas uz šādām darbībām:

a) darbības, ko veic centrālās bankas vai jebkuras citas valsts iestādes saskaņā ar monetāro un valūtas maiņas politiku;

b) darbības, ko veic centrālās bankas, valsts aģentūras vai resori, vai valsts iestādes valdības labā vai ar valdības garantijām, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu izpildītāji, konkurējot ar šādām valsts iestādēm;

c) darbības, kas ir sociālās nodro­šināšanas vai valsts pensiju programmu likumos noteiktās sistēmas daļa, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu izpildītāji, konkurējot ar valsts vai privātām iestādēm.

IVpielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 23. PANTA 2. PUNKTU

1.1.2. Ieguves rūpniecība

Dažās dalībvalstīs uzņēmējsa­bied­rībām, kuras nekontrolē Kopiena, var būt vajadzīga koncesija ieguves un izrakteņu tiesībām.

Zveja

Piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām un to izmantošana, kas atrodas Kopienas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, ir tikai zvejas kuģiem, kas peld zem Kopienas dalībvalsts karoga un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts citādi.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs uz nekustamā īpašuma iegādi, ko izdara uzņēmumi, kurus nekontrolē EK, attiecas ierobežojumi.

Audiovizuālie pakalpojumi, ieskaitot radio

Attiecībā uz producēšanu un izplatīšanu, ieskaitot raidīšanu ēterā un citas pārraides formas, valsts režīmu var rezervēt audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Telekomunikāciju pakalpojumi, ieskaitot mobilos un pavadoņsakaru pakalpojumus

Rezervēti pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs pieeja tirgum saistībā ar papildu pakalpojumiem un infrastruktūrām ir ierobežota.

Profesionāli pakalpojumi

Pakalpojumi, kas rezervēti fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu pilsoņi. Zināmos apstākļos šīs personas var veidot uzņēmējsabiedrības.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīmu ne­piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuras ne­kon­trolē Kopiena un kuras vēlas uz­sākt lauksaimniecisku uzņēmējdarbību. Uzņē­mējsabiedrības, kuras nekontrolē Kopiena, var iegūt vīna dārzus, par to paziņojot vai, ja vajadzīgs, saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežojumi ār­valstu dalībai izdevniecībās un raid­sabiedrībās.

PROTOKOLS

par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) “muitas noteikumi” nozīmē visus normatīvos aktus un citus saistošos noteikumus, ko Līgumslēdzējas Puses pieņēmušas attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu, kā arī visām muitas procedūrām, ko uz tām attiecina, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumiem;

c) “pieteikuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīvā iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura lūdz palīdzību muitas jautājumos;

c) “pieteikuma saņēmēja iestāde” ir kom­petenta administratīvā iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura saņem lūgumu palīdzēt muitas jautājumos;

d) “personas dati” nozīmē visu infor­māciju, kas attiecas uz identificēto vai iden­tificējamo indivīdu.

2. pants

Darbības joma

1. Puses apņemas viena otrai palīdzēt protokolā noteiktajā veidā un apstākļos savas jurisdikcijas ietvaros, novēršot un atklājot, kā arī izmeklējot muitas tiesību aktu pārkāpšanas gadījumus.

2. Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas jautājumos piemēro visām Pušu ad­mi­nis­tratīvajām iestādēm, kuru kom­pe­tencē ir šā protokola piemērošana. Tas neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neietver informāciju, kura iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmantotas pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien šī iestāde tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc iesniedzējas muitas iestādes pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, lai tā nodrošina muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ieskaitot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šiem tiesību aktiem.

2. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde to informē, vai preces, kas izvestas no vie­nas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieteikuma saņēmēja iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību sistēmu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību pār

a) fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas tiesību aktus muitas jomā,

b) vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, kas rada aizdomas, ka tās paredzētas, lai atbalstītu ar tiesību aktiem muitas jomā pretrunā esošas darbības,

c) preču pārvietošanu, kas varētu izraisīt tiesību aktu muitas jomā pārkāpumus,

d) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti darbībām, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem muitas jomā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem normatīviem, administratīviem aktiem un citiem juridiskiem instrumentiem sniedz viena otrai palīdzību bez iepriekšēja pieprasījuma, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai tiesību aktu muitas jomā piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju par:

— darbībām, kas ir vai var būt pretrunā ar tiesību aktiem un par ko var būt interese otrai pusei,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras izmanto šo darbību veikšanai,

— precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem,

— fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj tiesību aktus muitas jomā,

— transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti darbībām, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem muitas jomā.

5. pants

Paziņošana par piegādi

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

— piegādātu visus dokumentus,

— paziņotu par visiem lēmumiem,

kas ietilpst šī protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. Šādos gadījumos piemēro 6.panta 3.punktu, ciktāl tas attiecas uz pieprasījumu.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību pieprasījumam. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu iesnieg­tajos pieprasījumos ir šāda informācija:

a) pieteikuma iesniedzēja iestāde, kas lūdz palīdzību;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) pieprasījuma mērķis un cēlonis;

d) attiecīgi normatīvi akti un citi juridiski elementi;

e) cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir šo pētījumu mērķis;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veiktajām pārbaudēm, izņemot 5. pantā minētos gadījumus.

3. Pieprasījumus iesniedz pieteikuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst oficiālajām prasībām, to var lūgt labot vai papildināt; tomēr var norīkot drošības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izskatīšana

1. Nolūkā izpildīt palīdzības piepra­sījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde rīkojas saskaņā ar savām pilnvarām un pieejamiem resursiem, it kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Līgumslēdzējas puses citu iestāžu pieprasījuma, un sniedz tās rīcībā esošu informāciju, veic attiecīgu izmeklēšanu vai organizē šādas izmeklēšanas veikšanu. Šis noteikums attiecas arī uz administratīvo struktūrvienību, kurai saņēmēja iestāde adresēja pieprasījumu, ja pēdējā pati nevar rīkoties.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieteikuma saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem no pieteikuma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem saņēmēja iestāde ir atbildīga, var iegūt pieteikuma iesniedzējai iestādei šā protokola nolūkā nepieciešamo informāciju par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumu.

4. Puses amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu saskaņā ar pēdējās nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic pēdējās teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu un tamlīdzīgā veidā.

2. Šā protokola 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim sagatavotu jebkuru datorizētu informāciju.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tā:

a) ir pretrunā ar Armēnijas Republikas vai tās Eiropas Savienības dalībvalsts suverenitāti, kura prasījusi palīdzību saistībā ar šo protokolu, vai

b) varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos, vai

c) būtu saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav tiesību akti muitas jomā, vai

d) izpaustu rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

2. Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu otra Puse, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieteikuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

3. Ja palīdzību atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo pie­teikuma iesniedzējai iestādei.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā ir sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota atkarībā no katras Līgumslēdzējas pu­ses piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un uz to attiecina aizsardzību, ko uz līdzīgu informāciju attiecina saskaņā gan ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura to saņēmusi, gan attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Ar personas datiem var apmainīties vienīgi tad, ja Puse apņemas aizsargāt šādus datus vismaz līdzvērtīgā veidā, kā attiecīgā situācijā tas tiktu darīts piegādātājā Pusē.

3. Iegūto informāciju izmanto tikai šī protokola mērķiem. Ja viena Puse lūdz šīs informācijas izmantošanu citiem mērķiem, tā lūdz iepriekšēju rakstisku piekrišanu no informācijas sniedzējas iestādes. Uz minēto informāciju turklāt attiecas visi attiecīgās iestādes noteiktie ierobežojumi.

4. Ja netiek ievēroti muitas noteikumi, tad šā panta 3. punkts nekavē informācijas tālāku izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā procesā. Par šādu izmantošanu ziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi informāciju.

5. Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, par pierādījumu var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

11. pants

Eksperti un liecinieki

1. Piešķirto pilnvaru robežās pieteikuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesā vai administratīvajā procesā, kas attiecas uz šajā protokolā aptvertajiem jautājumiem un ir otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt vajadzīgas attiecīgajā tiesvedībā vai administratīvajā procesā. Uzaicinājumā īpaši jānorāda, par kādiem jautājumiem amatpersonu iztaujās, ņemot vērā viņas amatu vai kvalifikāciju.

2. Uz pilnvaroto amatpersonu attiecas esošie tiesību akti par aizsardzību, ko nodrošina iesniedzējas iestādes pār­stāvjiem viņu teritorijā.

12. pants

Izdevumi palīdzībai

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, vajadzības gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. pants

Piemērošana

1. Šā protokola piemērošanu uztic Armēnijas Republikas centrālajai muitas iestādei no vienas puses un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentam die­nestam un vajadzības gadījumā Eiropas Kopie­nas dalībvalstu muitas iestādēm no otras puses. Tās lemj par visiem šī protokola piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, vajadzētu izdarīt šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. pants

Papildināmība

Neskarot 10. pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus par savstarpēju palīdzību, kas noslēgti vai varētu tikt noslēgti starp vienu vai vairākām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Armēnijas Republiku, kuri reglamentē saziņu starp Komisijas kompetentiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm par jebkuru iegūto informāciju muitas jautājumos, un kas var interesēt Kopienu.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTES,

DĀNIJAS KARALISTES,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS,

SPĀNIJAS KARALISTES,

FRANCIJAS REPUBLIKAS,

ĪRIJAS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES,

NĪDERLANDES KARALISTES,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS,

SOMIJAS REPUBLIKAS,

ZVIEDRIJAS KARALISTES,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

ARMĒNIJAS REPUBLIKAS pilnvarotie,

no otras puses,

tiekoties Luksemburgā tūkstoš deviņsimt deviņdesmit sestā gada divdesmit otrajā aprīlī, lai parakstītu Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Armēnijas Republiku no otras puses, še turpmāk — “Partnerības un sadarbības līgums”, ir pieņēmušas šādus dokumentus:

līgumu ar pielikumiem un šādu protokolu —

Protokols par pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un persona, kuru pilnvarojusi Armēnija, ir pieņēmušas kopīgo deklarāciju tekstus, kas minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīga deklarācija par līguma 4.pantu

Kopīgā deklarācija par Līguma 6. pantu

Kopīga deklarācija par līguma 15.pantu

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 25. panta b) punktā un 36. pantā

Kopīga deklarācija par līguma 35.pantu

Kopīga deklarācija par līguma 42.pantu

Kopīga deklarācija par līguma 95.pantu

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un persona, kuru pilnvarojusi Armēnija, ir arī ņēmušas vērā šādas vēstuļu apmaiņas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

Vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Ar­mē­niju saistībā ar uzņēmējsabiedrību dibināšanu

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un personas, kuras pilnvarojusi Armēnija, ir arī ņēmušas vērā šādu deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Francijas Valdības deklarācija

Kopīgā deklarācija par 4.pantu

Ņemot vērā mainīgos apstākļus Armēnijas Republikā, kā to paredz 4.pants, Puses apspriež svarīgas pārmaiņas, kas var būtiski ietekmēt Armēnijas tālāko attīstību. Tas var ietvert Armēnijas pievienošanos PTO, Eiropas Padomei vai citām starptautiskām organizācijām vai pievienošanos kādai reģionālai muitas savienībai, vai jebkāda veida reģionālajam integrācijas nolīgumam.

Kopīgā deklarācija par 6. pantu

Ja Puses vienojas, ka apstākļi pamato tikšanās augstākajā līmenī, šādas tikšanās var rīkot uz ad hoc pamata.

Kopīgā deklarācija par 15.pantu

Līdz brīdim, kad Armēnijas Republika iestājas PTO, Puses Sadarbības komitejā apspriežas par importa tarifu politiku, ietverot izmaiņas tarifu aizsardzībā. Jo īpaši šādas apspriedes piedāvā pirms tarifa aizsardzības paaugstināšanas.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 25. panta b) punktā un 36. pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmējsabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita uzņē­mējsabiedrība, un tādējādi par šās citas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai uzņēmējsabiedrībai tieši vai netieši ir balsu vairākums vai

— citai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struk­tūras, vadības struktūras vai uzrau­dzī­bas struktūras locekļu, un tā vienlaikus ir meitasuzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2. punkta kritēriji ir neizsmeļoši.

Kopīgā deklarācija par 35.pantu

To vien, ka dažu Pušu fiziskām personām vajadzīga vīza, un citu Pušu — ne, nevar uzskatīt par priekšrocību saskaņā ar īpašu saistību atcelšanu vai pasliktināšanu.

Kopīgā deklarācija par 42.pantu

Puses vienojas, ka Līgumā inte­lektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, patentus, dizainparaugus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmes un pakalpojumu zīmes, integrālshēmu topogrāfijas, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 10.bispantā, un neizpaustas zinātības (know, how) aizsardzību.

Kopīgā deklarācija par 95.pantu

1. Pareizas interpretēšanas un praktiskas pielietošanas labad Puses vienojas, ka termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kuri ir ietverti līguma 95.pantā, ir gadījumi, kad kāda no pusēm būtiski pārkāpj šo līgumu. Būtisks Līguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās no Līguma, ko nesan­kcionē starptautisko tiesību vispā­rējie noteikumi,

b) Līguma 2. pantā izklāstīto būtisko ele­mentu pārkāpšana.

2. Puses vienojas, ka “attiecīgi pasākumi”, kas minēti 95. pantā, ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ja kāda no pusēm veic kādu pasākumu īpašas steidzamības gadījumā saskaņā ar 95.pantu, otra puse drīkst izmantot savā labā strīdu izšķiršanas procedūru.

VĒSTUĻU APMAIŅA

starp Kopienu un Armēniju saistībā ar uzņēmējsabiedrību dibināšanu

A. Armēnijas Republikas valdības vēstule

Godātais kungs,

Es atsaucos uz Partnerības un sadarbības līgumu, kas parafēts 1999.gada 15.decembrī.

Kā esmu uzsvēris sarunu laikā, Armēnijas Republika dažos aspektos nodrošina priviliģētu režīmu Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas un darbojas Armēnijas Republikā. Es pa­skaidroju, ka tas atbilst Armēnijas politikai ar visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Armēnijas Republikā.

Paturot to prātā, ka laikā starp šā līguma parafēšanas dienu un attiecīgo pantu par uzņēmējsabiedrību izveidošanu stāšanos spēkā, Armēnijas Republika nepieņem pasākumus vai noteikumus, kas radītu vai vairotu diskrimināciju pret Kopienas uzņēmējsabiedrībām vis-a-vis Armēnijas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, salīdzinājumā ar esošo stāvokli šā līguma parafēšanas dienā.

Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu apstiprinājumu par šīs vēstules saņemšanu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Armēnijas Republikas valdības vārdā

B. Eiropas Kopienas vēstule

Godātais kungs,

pateicos par Jūsu vēstuli ar šīs die­nas datumu, kurā teikts: “Es atsaucos uz Partnerības un sadarbības līgumu, kas parafēts 1999.gada 15.decembrī.

Kā esmu uzsvēris sarunu laikā, Ar­mē­nijas Republika dažos aspektos no­dro­šina priviliģētu režīmu Kopienas uzņē­mēj­sa­bied­rībām, kas dibinātas un darbojas Ar­mēnijas Republikā. Es paskaidroju, ka tas at­bilst Armēnijas politikai ar visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibi­nāšanu Armēnijas Republikā.

Paturot to prātā, ka laikā starp šā līguma parafēšanas dienu un attiecīgo pantu par uzņēmējsabiedrību izveidošanu stāšanos spēkā, Armēnijas Republika nepieņem pasākumus vai regulējumus, kas radītu vai vairotu diskrimināciju pret Kopienas uzņēmējsabiedrībām vis-a-vis Armēnijas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, salīdzinājumā ar esošo stāvokli šā līguma parafēšanas dienā.

Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu apstiprinājumu par šīs vēstules saņemšanu.”

Es apstiprinu šīs vēstules saņemšanu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā

Francijas valdības deklarācija

Francijas Republika ņem vērā, ka Partnerības un sadarbības līgums ar Armēnijas Republiku neattiecas uz aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopie­nas dibināšanas līgumu.