Par Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāju vizīti Rīgā

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ministru prezidentu kopīgais paziņojums Rīgā 2005.gada 20.maijā

Igaunijas Republikas premjerministrs Andruss Ansips, Latvijas Republikas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Lietuvas Republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks tikās Rīgā 20.maijā, lai apspriestu nostāju sarunās par Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam.
Ministru prezidenti atzinīgi novērtēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ciešo sadarbību un kopīgo nostāju sarunās par finanšu perspektīvu, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku.
Ministru prezidenti uzsvēra, ka kohēzijas politikai veltīto sarunu iznākumam būtu jāatspoguļo līguma mērķi un jāatbilst solidaritātes principam ar mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm. ES kohēzijas politikai arī turpmāk ir jābūt vērstai uz ekonomisko atšķirību mazināšanu starp dalībvalstīm. Ministru prezidenti norādīja, ka finanšu perspektīvai 2007.–2013. gadam būs izšķiroša nozīme Baltijas valstīs šā mērķa sasniegšanai.
Valdību vadītāji uzsvēra Baltijas valstu konstruktīvo pieeju kopējā sarunu procesā par finanšu perspektīvu. Igaunija, Latvija un Lietuva piekrīt 4% ierobežojumam kā vispārējam principam kohēzijas politikas līdzekļu sadalē, izsakot cerību, ka tas sekmēs vienošanos par finanšu perspektīvu. Tomēr būtu jāgarantē, ka šis 4% ierobežojums ir gan nomināls, gan faktisks. Tādējādi ierobežojums būtu jāaprēķina objektīvi, izmantojot faktisko iekšzemes kopprodukta (IKP) 4% līmeni atbilstoši datiem, kas atspoguļo Baltijas valstu straujo izaugsmi. Šim nolūkam 4% IKP ierobežojuma aprēķināšanai būtu jāizmanto visjaunākie Eiropas Komisijas dati par IKP un ekonomikas izaugsmi.
Ministru prezidenti uzvēra, ka sarunu gaitā Baltijas valstis ir piedāvājušas šā jautājuma iespējamos risinājumus.
Ministru prezidenti uzsvēra, ka ir svarīgi politisku vienošanos par finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam panākt jūnija Eiropadomē Luksemburgas prezidentūras laikā, un uzsvēra nepieciešamību visām ES dalībvalstīm īstenot konstruktīvu un efektīvu pieeju. Savlaicīga vienošanās par finanšu perspektīvu ir ļoti būtiska, lai varētu plānot un īstenot investīcijas, nodrošinot straujāku starp dalībvalstīm esošo atšķirību izlīdzināšanu. Tas arī būs būtisks signāls dalībvalstu iedzīvotājiem, jo apliecinās solidaritātes un vienotības nozīmi paplašinātajā Eiropas Savienībā.

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 20.maijā, Rīgas pilī tikās ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Brazausku, lai apspriestos par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kopīgo nostāju ES finanšu perspektīvas jautājumos, par Baltijas reģionam būtisku infrastruktūras projektu virzību, kā arī Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma jautājumu.
Sarunā atzīmēts, ka Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga ekonomiskā situācija un tās vēsturiskie aspekti, tāpēc nav grūtību, saskaņojot kopīgu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas pozīciju ES finanšu perspektīvas jautājumā, kas pašlaik tiek izskatīts Eiropas Komisijā.
Abas puses bija vienisprātis, ka jāveltī nopietni pūliņi, lai turpinātu tālāku dinamisku virzību būtiskos Baltijas reģiona infrastruktūras projektos, kas būtu lietderīgi gan pašām Baltijas valstīm, gan Eiropas kopējai izaugsmei un labklājībai.
Runājot par Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgumu, V.Vīķe-Freiberga un A.Brazausks pauda vienotu izpratni, ka abu valstu darba grupām kopīgi jānonāk pie abām pusēm izdevīga rezultāta.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 20.maijā, Rīgas pilī tikās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu.
Prezidente apsveica Igaunijas valdības vadītāju par nule parakstīto Igaunijas un Krievijas robežlīgumu. Premjers pauda gandarījumu par parakstīto robežlīgumu, atzīmējot, ka ne visi Igaunijā ir apmierināti ar to, bet, pēc viņa uzskata, ir svarīgas skaidri noregulētas attiecības ar kaimiņvalsti.
Prezidente sveica Igaunijas premjeru arī par nesen atklāto prāmju līniju Ventspils–Sāremā, atzīmējot, ka ar katru gadu pieaug ceļotāju skaits no Latvijas uz Igauniju un otrādi. Valsts prezidente arī atzīmēja, ka attiecībā uz ārvalstu tūristiem trim Baltijas valstīm varētu būt ļoti sekmīga sadarbība kopēju ceļojumu piedāvāšanā.
Abas puses pārrunāja arī citas uzņēmējdarbības jomas, kas saista Latviju un Igauniju, paužot gandarījumu par vietējā kapitāla akumulēšanu. Apspriests arī triju Baltijas valstu kopējais darbs ES finanšu ietvaros, pie kā strādāja triju Baltijas valstu premjerministri, šajā dienā tiekoties Rīgā.
Igaunijas premjers veltīja ļoti atzinīgus vārdus Latvijas prezidentei, uzsverot, ka visa Igaunijas tauta ļoti ciena Latvijas prezidenti un viņas veikto darbu, īpaši atzīmējot Latvijas prezidentes lielās pūles visu triju Baltijas valstu vēstures skaidrošanā pasaulē. Igaunijas premjerministrs atzinīgi vērtēja sekmīgo ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Latvijā maija sākumā, uzsvērot šīs vizītes lielo nozīmi ne vien Latvijai, bet visām Baltijas un Austrumeiropas valstīm. Valsts prezidente atzina, ka šī vizīte bijusi nozīmīga iedrošinājuma zīme visām Baltijas valstīm to turpmākajā gaitā.
Igaunijas premjers apsveica prezidenti sakarā ar jaunajiem pienākumiem ANO ģenerālsekretāra sūtnes amatā, apliecinot Igaunijas atbalstu ANO reformu procesam kopumā un atzīstot, ka 60 gadus kalpojusī struktūra neatbilst mūsdienu situācijai un prasībām.
Premjers arī nodeva sveicienus prezidentei no bijušā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri un Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Piektdien, 20.maijā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis pieņēma Lietuvas premjerministru Aļģirdu Brazausku.
Premjerministri pārrunāja Baltijas valstu kopīgo nostāju jautājumā par ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, lai sarunās ar Eiropas Savienības (ES) prezidentūru un dalībvalstīm paustu vienotu pozīciju. Visas Baltijas valstis uzskata, ka ir svarīgi panākt politisku vienošanos par jauno finanšu perspektīvu šā gada 16. un 17.jūnijā paredzētajā Eiropadomes sēdē.
Puses diskutēja par vairākiem divpusējo attiecību jautājumiem. Aigars Kalvītis un Aļģirds Brazausks bija vienisprātis, ka ir svarīgi sekmēt Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju, tādēļ nepieciešama abu valstu vienošanās par naftas atradņu kopīgu izmantošanu un sadali Baltijas jūrā. Premjerministri atzinīgi novērtēja ieceri veidot Latvijas un Lietuvas speciālistu kopīgu darba grupu vai komisiju šajā jautājumā.
Sarunas gaitā uzmanība bija veltīta energoapgādes jautājumiem Baltijas reģionā. Tika diskutēts par iespējām veidot Baltijas valstīm vienotu enerģētikas tirgu, dažādot enerģijas resursus un uzlabot to drošību, kā arī jauna gāzes vada būvi caur Baltijas reģionu.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis atzinīgi novērtēja Lietuvas iniciatīvu rīkot Latvijas un Lietuvas forumu, lai stiprinātu baltu tautu identitāti un veidotu tēlu pasaulē. Šā gada septembrī paredzēts organizēt pirmo kopīgo konferenci Kauņā Baltu vienības dienā.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis piektdien, 20.maijā, pieņēma Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu.
Sarunas gaitā pārrunāti Latvijas un Igaunijas divpusējie jautājumi un Eiropas Savienības (ES) aktualitātes.
Igaunijas premjerministrs Adruss Ansips atzīmēja ciešās saites starp Latviju un Igauniju gan saistībā ar kopīgo vēsturi, gan pēdējo gadu attīstību un pievienošanos ES. Abu valstu ciešās attiecības aptver visdažādākās jomas.
Premjerministri bija vienisprātis, ka pirmais gads ES bijis veiksmīgs un Baltijas valstīm ir jāturpina sadarbība kopīgu pozīciju veidošanā un paušanā ES.
Aigars Kalvītis bija gandarīts par veiksmīgo divpusējo sadarbību, īpaši atzīmējot ekonomikas nozari, kur Igaunija ir piektā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere. Igaunijas uzņēmēji aktīvi darbojas Latvijā, izmantojot uzņēmējdarbības vides priekšrocības. Efektīva sadarbība ir arī citās jomās. Latvija piešķirs finansējumu Igaunijas skolas ēkas Rīgā atjaunošanai. Andruss Ansips pateicās par šo atbalstu un solīja rast finansējumu arī no Igaunijas puses.

Tikšanās laikā pārrunātas attiecības un robežlīgumu slēgšana ar Krieviju. Aigars Kalvītis apsveica Igaunijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu un izteica cerību, ka Latvijai izdosies uzsākt sarunas ar Krieviju šajā jautājumā.
Puses apsprieda kopīgo nostāju attiecībā uz ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam un bija vienisprātis, ka šajā jautājumā ir jāpanāk politiska vienošanās Eiropadomes jūnija sanāksmē.
Sarunas gaitā notika domu apmaiņa par gatavošanos pārejai uz eiru, ES Konstitucionālā līguma ratifikācijas gaitu, kā arī diskusija par pārrobežu sadarbību un Baltijas reģiona energoapgādes un enerģijas drošības jautājumiem un nodokļu politiku.
Igaunijas premjerministrs uzaicināja Aigaru Kalvīti apmeklēt Igauniju viņam izdevīgā laikā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments