Latvijai paredz loģistikas centra nākotni

“Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja par 7. Baltijas ekomomikas forumu, kas šogad noritēja Rīgā. Nozīmīgais pasākums pulcināja dažādu valstu pārstāvjus, un tā gaitā formulētas daudzas būtiskas saimnieciskās nostādnes. Diemžēl neizdevās iecerētā diskusija ar Krievijas ekonomikas pārstāvjiem.

Ainārs Šlesers atzīst, ka lielākā problēma Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību attīstīšanā ir dialoga trūkums valdību līmenī Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc foruma darba plāna bija paredzēts, ka 20.maija plenārsesijā “Bizness ar kaimiņvalstīm” tirdzniecības un citu veidu ekonomiskās attiecības starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un citām Austrumeiropas, Ziemeļeiropas un NVS valstīm tiks pārrunātas, piedaloties arī Krievijas pārstāvjiem. Taču diviem Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienību pārstāvošajiem delegātiem tika atteiktas Latvijas vīzas, un kā protests šim lēmumam bija visas organizācijas atteikums piedalīties forumā. Maskavas valdības ministrs Vladimirs Mališkovs pastāstīja, ka Krievijas pārstāvji vēlējušies Latvijai piedāvāt vismaz 400 dažādus investīciju projektus tirdzniecībā, rūpniecībā, enerģētikā, transportā, tranzītā un citās nozarēs. Šos projektus realizējot, ik gadu Latvijā tiktu investēts ap 250 miljonu ASV dolāru. Taču Krievijas delegātu nepiedalīšanās forumā nozīmē, ka investīcijas Latvijai ies secen. V. Mališkovs arī norādīja, ka līdzekļi acīmredzot tiks ieguldīti citur, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Laiks dialogam un pragmatiskām attiecībām

Satiksmes ministrs, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas vadītājs Ainārs Šlesers atzina, ka attiecības ar Krieviju mūsu valstī joprojām ir viena no aktuālākajām tēmām. Protams, pagātne ir būtiska, taču vēl svarīgāka ir nākotne, tāpēc šobrīd būtu jārunā par abu valstu savstarpējo attiecību attīstības iespējām – pienācis laiks atšķirt jaunu lappusi šo attiecību vēsturē, uzsvēra ministrs. Viņš norādīja, ka ir ieinteresēts pragmatisku starpvalstu attiecību veidošanā. A.Šlesers atzina, ka lielākā problēma Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību attīstīšanā ir dialoga trūkums valdību līmenī. Tāpēc nopietnas cerības saistāmas ar šonedēļ Maskavā paredzēto abu valstu satiksmes ministru tikšanos Eiropas transporta ministru konferences ietvaros.
Gan Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES), gan nemainīgi izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis rada labus nosacījumus sadarbībai ar visām kaimiņvalstīm, turklāt arī Krievija neapšaubāmi ir ieinteresēta uzņēmējdarbības kontaktu attīstīšanā, ekonomikas aktivizēšanā un valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanā. A.Šlesers atgādināja: “Mēs pārstāvam vienu no pasaules lielākajiem tirgiem, ko veido gandrīz pusmiljards cilvēku.” Tāpēc trešajām valstīm būtu izdevīgi izmantot Latvijas piedāvātos tranzīta un loģistikas resursus līdzīgi, kā ASV izmanto Īrijas pakalpojumus. A.Šlesers norādīja, ka Latvijai ir labas izredzes kļūt par loģistikas centru, piemēram, Ķīnas kompāniju produkcijas eksportam uz ES valstīm. Tāpēc nav šaubu arī par Krievijas uzņēmēju ieinteresētību šāda veida pakalpojumos, kuru diemžēl slāpē politiskās nesaskaņas. Kā zināms, šādu iemeslu dēļ apsīcis arī naftas produktu transports caur Ventspils ostu. Taču, kā uzsvēra A.Šlesers, pašreizējā situācija nav izdevīga arī Krievijai, jo, augot valsts ekonomikai, vietējo ostu kapacitāte vairs nespēs apmierināt uzņēmumu vajadzības.
Latvijas satiksmes ministrs arī norādīja, ka tiek un tiks veikti nopietni valsts infrastruktūru uzlabojumi, lai tranzīta un loģistikas centra perspektīvas būtu pilnīgi reālas. Izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, turpināsies autoceļa “Via Baltica” rekonstrukcija atbilstoši visaugstākajām prasībām, bet turpmākajos sešos – astoņos gados plānots atjaunot visus valsts galvenos ceļus. A.Šlesers sacīja, ka ceļu būvē aizvien plašāk tiks izmantotas privātās investīcijas, kas ļaus netērēt valsts budžeta līdzekļus un neliks aizņemties, tādējādi palielinot budžeta deficītu un pārkāpjot ES prasības. Rīgai jābūt arī gatavai intensīvai darījumu cilvēku plūsmai pasažieru ostā – to nule paredzēts nodrošināt, atbalstot kompānijas “Tallink” pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga – Stokholma. A.Šlesers arī izteica pārliecību, ka turpmāko četru piecu gadu laikā Latvijas galvaspilsētā tiks uzcelti vairāki desmiti viesnīcu, tādējādi atrisinot aizvien aktuālo viesnīcu deficīta problēmu.

Vajadzīga informācijas apmaiņa

Savukārt Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvis Tarass Gavriļuks gandarīts atzina, ka Latvijas un Ukrainas ekonomiskās attiecības attīstījušās ļoti dinamiski un bez sarežģījumiem. Izstrādāta plaša un visaptveroša normatīvā bāze ekonomisko kontaktu veidošanai un attīstīšanai. Iepriecinoši, ka pēc pērnā gada 1.maija, kad Latvijas tirdzniecību ar Ukrainu bija jāsāk regulēt atbilstoši ES normatīviem, abu valstu tirdzniecības apgrozījums nesamazinājās. T.Gavriļuks tomēr pauda viedokli, ka sadarbības iespējas vēl nav pilnībā izmantotas, kā iemeslu minot savstarpējās informācijas lauka trūkumu. Viņš uzskata, ka jāizveido centrs, kas bez maksas izplatītu informāciju par biznesa iespējām Ukrainā un Latvijā, jo pagaidām šāda informācija ir pieejama tikai vēstniecībās.
T.Gavriļuks norādīja, ka daudziem Ukrainas uzņēmējiem ir priekšstats par Latviju, Lietuvu un Igauniju kā maziem un tāpēc ne sevišķi interesantiem tirgiem, taču netiek ņemta vērā Baltijas valstu dalība ES kopējā tirgū. Ukrainas vēstniecības pārstāvis izteica pārliecību, ka Latvijai būtu jākļūst par loģistikas centru transporta kustībai starp Ukrainu un Ziemeļvalstīm, jo nav pilnībā izmantotas arī šo reģionu sadarbības iespējas. Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem līdz šim veidojušies intensīvi biznesa kontakti banku sektorā un tirdzniecībā, savukārt sadarbība rūpniecībā vēl būtu krietni jāpaplašina. T.Gavriļuks pastāstīja, ka šā gada septembrī iecerēts rīkot Ukrainas un Latvijas konferenci, kurā tiks pārrunātas abpusējo investīciju iespējas. Konferencē tiks aicināti piedalīties loģistikas, ostu un dzelzceļa pārstāvji.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv