Čehiju interesē mūsu pensiju politika
Vakar, 23.maijā, labklājības
ministre Dagnija Staķe tikās ar Čehijas darba un sociālo lietu
ministru Zdeneku Škromaču, lai diskutētu par aktualitātēm abu
valstu sociālajā politikā.
Z.Škromačs kopā ar delegāciju ieradies Latvijā divu dienu darba
vizītē, lai pārrunātu abu valstu turpmāko sadarbību sociālo
jautājumu risināšanā. Īpaši Čehijas ministrs interesējās par jau
paveikto un plānoto Latvijas pensiju politikā, kā arī vēlējās
iegūt sīkāku informāciju par mūsu valstī īstenoto pensiju
sistēmas reformu.
Latvijas pensiju sistēma atzīta par ļoti labu, tomēr, vērtējot
situāciju, ir svarīgi saprast, ka nedrīkst jaukt divus jēdzienus
– pensiju sistēma un pieejamais naudas daudzums, uzsver D.Staķe.
Latvija bija viena no pirmajām valstīm Centrālajā un
Austrumeiropā, kas uzsāka daudzlīmeņu pensiju sistēmas ieviešanu,
un pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa uz kapitāla uzkrāšanas
principiem balstīto nefondēto paaudžu solidaritātes pensiju
shēmu, atgādina Labklājības ministrija. Pensiju reforma bija
nepieciešama, jo vecā sistēma neatbilda tirgus ekonomikas
apstākļiem, iedzīvotāju novecošanās apstākļos, kā arī pastāvēja
zems pensionēšanās vecums.
Z.Škromačs minēja, ka Čehijā nesen veikta iedzīvotāju aptauja par
pensiju politikas jautājumiem. Čehi vēlas maksāt mazākas sociālās
apdrošināšanas iemaksas, agrāk pensionēties un vienlaikus saņemt
divreiz lielāku pensiju.
D.Staķe atzina, ka, visticamāk, veicot šādu aptauju, arī Latvijā
būtu līdzīgi rezultāti. To apliecina arī viens no šābrīža
aktuālākajiem jautājumiem – par priekšlaicīgās pensionēšanās
saglabāšanu, kas ir spēkā līdz 1.jūlijam, bet par ko sabiedrībā
ir atšķirīgi viedokļi. Ministre Čehijas kolēģim norādīja, ka par
šā gada prioritāti izvirzīta tieši mazo pensiju
paaugstināšana.
Čehijas ministrs arī norādīja, ka viņa valstī ir problēmas
sadarbībā ar privātā sektora uzņēmumiem, kuri saviem darbiniekiem
maksā mazu oficiālo darba algu un tādēļ viņi vēlāk tiek pie
nelielām pensijām. D.Staķe apstiprināja, ka šis jautājums ir
aktuāls arī Latvijā, jo, maksājot minimālo darba algu vai arī
maksājot algu aploksnēs, negatīvi tiek ietekmētas dažādas
sociālās garantijas.
Tomēr Latvijā jaunā paaudze attiecībā uz darba devējiem aizvien
vairāk aizstāv savas tiesības, lai saņemtu arī lielākas valsts
sociālās garantijas – pabalstus un pensijas.
“LV” informācija