Konstitūciju Latvijā šonedēļ neapstiprinās

Lai parādītu, ka Latvijai nav problēmu ar Eiropas Savienību (ES), ES konstitūcija ir jāratificē jau šonedēļ, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. Tomēr Saeima, pretēji iepriekš plānotajam, šonedēļ vēl nevarēs pieņemt svarīgo dokumentu galīgajā lasījumā, jo deputāti tam nav piešķīruši steidzamības statusu.

Francijā un Nīderlandē cilvēki aktīvi tiek aicināti balsot pret ES konstitūcij Foto: EPA/A.F.I

Jauna problēma

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka starptautiskos līgumus skata divos lasījumos, bet ar nedēļas atstarpi tos var izskatīt tikai tad, ja deputāti dokumentam piešķīruši steidzamības statusu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš ziņu aģentūrai BNS teica, ka premjerministrs Aigars Kalvītis lūdzis dokumentu atzīt par steidzamu. Taču neviens deputāts šādu priekšlikumu nav iesniedzis, tāpēc arī dokumentu nevar skatīt steidzamības kārtā. Pret svarīgā līguma atzīšanu par steidzamu pagājušajā nedēļā iebilda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns. Viņš teica, ka nevēlas bloķēt dokumenta pieņemšanu, bet uzskata, ka nav vajadzības sasteigt ES konstitūcijas ratifikāciju, jo vispirms jāveic aptuveni 140 atlikušo kļūdu izlabošana. “Latvija steidzas ar ratifikāciju, lai rādītu piemēru Francijai,” sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pauda O.Kastēns. Vienlaikus viņš arī izsaka pamatotas šaubas par to, vai konstitūcijas ratifikācija Latvijā kaut kādā veidā ietekmēs Francijas pilsoņu izvēli šonedēļ notiekošajā referendumā.
A.Kiršteins turpretī uzskata, ka ratifikācija nav sasteigta un Francijas vai Nīderlandes referenduma rezultāti neietekmētu Saeimas balsojumu, pat ja tas notiks vēlāk. “Latvijai kā mazai valstij konstitūcija ir izdevīga, jo tajā iestrādāts mazajām dalībvalstīs labvēlīgāks balsošanas mehānisms,” saka A.Kiršteins.
A.Kiršteins norāda, ka nozīmīgākas kļūdas konstitūcijas latviskajā tekstā ir izlabotas, bet atlikušo gramatisko nepilnību labošana aizņems pārāk ilgu laiku, tāpēc nebūtu saprātīgi gaidīt. O.Kastēns savukārt uzsver, ka Ārlietu ministrijai būs jāatbild par laikus neizlabotajām kļūdām. Tomēr, kā redzams, dokumenta apstiprināšanas juridiskie aspekti ieviesuši savas korekcijas.

Aleksandrs Kiršteins

Deputāti un sabiedrība nepilnīgi informēti

A.Kiršteins neapšauba, ka Saeima nobalsos par konstitūciju, lai gan ne visi deputāti ir iepazinušies ar šā dokumenta saturu. Konstitūcija ir apspriesta Ārlietu komisijas sēdēs, atsevišķas sadaļas skatītas kopā ar citām komisijām, tāpēc komisijās esošie deputāti labi pārzina jauno konstitūciju, bet citi deputāti vienkārši uzticēsies viņu viedoklim, uzskata A.Kiršteins.
A.Kiršteins atzīst, ka arī Latvijas sabiedrība nav pilnībā informēta par to, kas noteikts Savienības pamatdokumentā, un ko tas mainīs ES darbībā. Tomēr viņš uzskata, ka vainojama ir sabiedrības mazā interese par konstitūciju. Tie, kuru dzīvi konstitūcija tieši ietekmē, ir izlasījuši sadaļas, kas viņus interesē, pārliecināts A.Kiršteins.
Jānorāda, ka sabiedrības informēšanai par konstitūciju Latvijā ir veltīts krietni mazāk pūļu nekā valstīs, kurās notiks referendumi. Piemēram, Francijas medijos konstitūcijas ratifikācija ir šobrīd aktuālākais temats, bet tās pretinieki rīko skaļas protesta akcijas, ziņo ārvalstu mediji. Tā kā konstitūcijas teksts ir grūti saprotams, arī Latvijas iedzīvotājiem noderētu plašāks tās satura skaidrojums.

“Vecā Eiropa” aizvien negatīvāka

Neraugoties uz plašajām “par” konstitūciju kampaņām un vadošo amatpersonu aicinājumiem, Francijas iedzīvotāji visdrīzāk 29.maija referendumā neatbalstīs ES konstitūciju. Trīs pagājušajā nedēļā veiktās aptaujas parāda, ka balsot pret konstitūciju gatavojas 53 procenti Francijas pilsoņu.

Vēl negatīvāk noskaņoti ir nīderlandieši, kuriem savs viedoklis par ES pamatdokumentu būs jāizsaka 1.jūnijā. Šobrīd balsot pret konstitūciju ir izlēmuši 54 procenti, bet atbalstīt to grasās tikai 27 procenti aptaujāto Nīderlandes pilsoņu, ziņo “EUobserver”.
Vairāki Nīderlandes laikraksti pauž viedokli, ka Nīderlandes sagrāve pagājušonedēļ notikušajā Eiropas dziesmu konkursā “Eirovīzija” vēl vairāk palielinājusi pret konstitūciju noskaņoto cilvēku skaitu. Vairāku Austrumeiropas valstu izvirzīšanās vadībā šajā konkursā parāda, kāds būs nākotnes Eiropas spēku samērs, baiļojas nīderlandieši.

Oskars Kastēns

Vai gaidāma konstitūcijas pārskatīšana?

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu brīdinājis, ka konstitūcijas neatbalstīšana Eiropā radīs nenoteiktību, kas samazinās investīcijas Eiropā un negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Ž.M.Barrozu norādījis, ka Komisijai nav “plāna B”, ko īstenot gadījumā , ja Francija šīs nedēļas beigās teiks “nē” ES konstitūcijai. Daudzas valstis konstitūciju jau ir ratificējušas, tāpēc nebūs iespējams to vēlreiz atvērt diskusijām vai labojumiem, intervijā Francijas radio uzsvēris Ž.M.Barrozu.
Vairākums Francijas iedzīvotāju turpretī ir pārliecināti, ka pašreizējā konstitūcijas teksta noraidīšana nozīmēs tā pārskatīšanu un dos iespēju iestrādāt noteikumus, kas tik ļoti neapdraudēs Francijas labklājības valsts nākotni.
Arī A.Kiršteins domā, ka Francijas un Nīderlandes negatīvais balsojums varētu nozīmēt konstitūcijas pārstrādāšanu. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka savos pamatos konstitūcija nemainīsies un tiks saglabāti aptuveni 85 procenti no līdzšinējā varianta.

Ieva Ušča

Uzziņai:

Īsi par ES konstitūciju

Eiropas Savienības konstitucionālais līgums tika izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās savstarpējās valstu sarunās. Arī Latvija un citas jaunās dalībvalstis pilntiesīgi piedalījās konstitūcijas veidošanā, lai gan tolaik nebija ES dalībvalstis. Svarīgo dokumentu ES līderi parakstīja pagājušā gada 29.oktobrī Romā – vietā, kur 1957.gadā tika parakstīts ES sākotnējais līgums.

Kur un kad gaidāmi referendumi

Bez Francijas un Nīderlandes, kur referendumi notiks 29. maijā un 1. jūnijā, par līguma ratifikāciju tauta lems arī 10. jūlijā Luksemburgā, 27. septembrī – Dānijā. Septembrī gaidāma tautas nobalsošana Polijā, bet gada beigās – Portugālē. Savukārt Īrijā tauta pie vēlēšanu urnām dosies vai nu šā gada beigās, vai arī nākamā gada sākumā. Nākamajā – 2006. gadā referendumi gaidāmi arī Čehijā un skeptiskajā Lielbritānijā.