Ārzemju presē

Vācu “Die Welt” vēsta, ka pēc ASV prezidenta Džordža V. Buša simboliskās vizītes Briselē ES grib radīt jaunu bāzi arī praktiskai transatlantiskai sadarbībai. Vakar ES Komisija pieņēma pamatdokumentu par politiskās un ekonomiskās sadarbības nostiprināšanu starp ES un ASV. Kopš ASV prezidenta vizītes “transatlantisko attiecību klimats ir jūtami uzlabojies”, uzskata ES ārlietu komisāre Benita Ferēro-Valdnere. Šā iemesla dēļ esot nepieciešams “izteikt pragmatiskus priekšlikumus, kā vēl vairāk nostiprināt sadarbību”. ES vēlas panākt, lai “pašreizējie ASV priekšraksti par bezvīzu režīmu tiktu attiecināti uz visām ES dalībvalstīm”.

“The Financial Times” izskanējusi ziņa: ja Francijā un Nīderlandē referendumā vēlētāji nobalsos pret ES konstitūciju, tas varētu radīt zināmu nenoteiktības un sajukuma periodu ES. Varētu rasties problēmas, lai panāktu vienošanos par ES budžetu nākamajam finansēšanas periodam. Tāpat varētu būt grūti vienoties par tālāku paplašināšanos un Lisabonas darba kārtībā noteikto ekonomisko reformu ārpolitikā – attiecībās ar Irānu un Krieviju. Ja balsojums būs negatīvs, Eiropadomei nekavējoties būs jāsapulcējas, lai skaidri pateiktu, ka sakāve referendumā nav katastrofa, ka tiks atrastas metodes, kā uzlabot ES institūciju darbību, un ES turpinās funkcionēt tāpat kā iepriekš.

Angļu “The Guardian” min, ka negatīvs Francijas un Nīderlandes balsojums par ES konstitūciju būtu pamācošs. Tā būtu pauze pārdomām, kā radīt īsu, skaidru konstitūciju, kurā nedominētu kāda noteikta ekonomiskā ideoloģija. Atlikšana neiznīcinās pašreizējā tekstā piedāvātās institucionālās izmaiņas. Havjers Solana, topošais Eiropas ārlietu ministrs, jau tagad aktīvi darbojas praktiski tādā pašā amatā un var turpināt to darīt. Ministru padome varētu ieviest ideju par Eiropas prezidentu, ja vēlētos. Eiropa neregresētu un pavisam noteikti nesabruktu, teikts laikrakstā.

Interneta portāls “Rußland.ru” raksta, ka Latvija gatavojas ratificēt Nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības konvenciju, taču ar atrunām. No vienas puses, Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti, kas bez visa cita prasa ievērot arī nacionālo minoritāšu tiesības. Taču, no otras puses, Latvijā valsts vara pēc 2002. gada vēlēšanām kļuvusi vairāk labēja. Ir paplašināts sociālais mandāts saasināt politiku iepretī krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, un nacionālistiskais noskaņojums kļuvis radikālāks.

Interneta portāls “smi.ru” ziņo, ka Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri parakstījuši abu valstu robežlīgumus. Dokumentu saskaņošana prasījusi gandrīz desmit gadus. Vienīgā Baltijas valsts, ar kuru Krievijai vēl nav robežlīguma, ir Latvija, uzsvērts portālā.

“The Financial Times” raksta, ka šonedēļ gaidāmas divas starptautiska līmeņa sanāksmes, kuras kļūs par pārbaudi kodolieroču neizplatīšanas līguma izturībai un robežām. Tās izšķirs, kādu pieeju izvēlēsies tā parakstītāji, īpaši ASV, pret pārkāpējiem – Irānu un Ziemeļkoreju.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem