Eiropas valstu iedzīvotāju salīdzinošā pirktspēja

Kādas valsts ekonomikas attīstības līmeni parasti raksturo ar iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Šis nozīmīgais rādītājs tomēr neataino IKP sadales attiecības, iedzīvotāju patēriņa līmeni un reālo pirktspēju. Iekšzemes kopprodukta pieaugums nekādā gadījumā nav pašmērķis, bet gan pamats cilvēku labākai, pilnasinīgākai dzīvei. Šāda nostāja nosaka arī Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas noteicošo mērķi – sasniegt attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstošu iedzīvotāju labklājības līmeni. Šim galvenajam mērķim kalpo Latvijas IKP visai augstie attīstības tempi. Nav noliedzams, ka svarīgi ir gūt priekšstatu par Latvijas iedzīvotāju salīdzinošo pirktspēju ES dalībvalstu saimē.

Kā aprēķināt iedzīvotāju salīdzinošo pirktspēju

Lēst iedzīvotāju salīdzinošo pirktspēju ir sarežģīts uzdevums. Nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties vienkāršoti – pārrēķināt ienākumus pēc valūtas kursa un pielikt punktu: tādējādi gūsim ainu greizā spogulī. Metodoloģiski pareizi ir vispirms noteikt it visu ienākumu – darba apmaksas, pensiju, pabalstu, uzņēmēju guvumu un citu ienākumu – apmēru uz vienu iedzīvotāju. Šādi aprēķinātais rādītājs jāattīra no nodokļu, sociālajiem un tamlīdzīgiem atvilkumiem, lai gūtu minētā rādītāja neto lielumu. Pēc tam noteic valūtu paritāti. Šai sakarībā jāizveido pietiekami plašs un visām valstīm vienots preču (arī pakalpojumu) grozs, kas tālāk jānovērtē eirās un nacionālajās valūtās. Tas dod iespēju fiksēt visām valstīm to valūtu pirktspējas salīdzināšanas koeficientu. Te jāņem vērā tas, ka arī eiras pirktspēja eiras zemēs ir atšķirīga. Tālākais visai darbietilpīgais solis ir lēst eiras vidēji svērto pirktspēju, izmantojot valūtu pirktspējas salīdzināšanas koeficientus. Aprēķinu noslēgums saistīts ar katras valsts iedzīvotāju neto ienākuma pārrēķinu eirās ar izlīdzinātu pirktspēju. Vēl jāaplēš Eiropas Savienības 25 valstu iedzīvotāju vidējā pirktspēja. Beigu akords – katras valsts iedzīvotāju pirktspēja, attiecināta pret ES iedzīvotāju vidēji svērto pirktspēju; galarezultāts izsacīts procentos pret bāzi ES-25 attiecīgo rādītāju.
Tieši tā rīkojās Patēriņa pētījumu sabiedrība, kas savā “Europa–Report” publicēja gūtos aprēķinus par iedzīvotāju salīdzinošo pirktspēju kā 25 ES dalībvalstīs, tā arī 1200 šo valstu reģionos 2004.gadā.
Pētījums guva teicamu novērtējumu presē. Izvirzās jautājums, cik ticami publicētie rezultāti atspoguļo patieso realitāti? Jāievēro, ka šādi pētījumi negarantē un nevar garantēt precizitāti līdz pēdējam centam. Informācija, kas ir salīdzināmās pirktspējas pamatā, ir ierobežota preču grozs, kas tiek pārrēķināts eirās, nav visaptverošs. Jebkuri valūtu pirktspējas salīdzinājumi ir ar noteiktu statistisku novirzi, vidēji svērtajiem rādītājiem nepiemīt iespēja atspoguļot pirktspējas atšķirības pa sociālajām grupām. Pētījuma uzdevums nebija raksturot ievērojumu plaisu starp bagāto un trūcīgo pirktspēju konkrētajā valstī. Toties saņemta teicama informācija par ES “pārtikušo klubu” un “pastarīšu klubu”, kas Latvijai sniedz ieskatu, kāds ceļš vēl jānostaigā, lai īstenotu ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas mērķi.

ES valstu pirktspējas rangu tabula

Šī nozīmīgā diagramma veidota, attiecinot katras valsts aprēķināto pirktspēju eirās pret ES-25 vidējo pirktspēju, rezultātu izsakot procentos.
Kā jau varēja paredzēt, visaugstākā pirktspēja ES saimē ir Luksemburgas iedzīvotājiem, viszemākā starp vecajām ES valstīm Portugāles iedzīvotājiem. 1.diagramma neapstiprina Latvijā valdošo uzskatu, ka Zviedrija un Dānija starp ES dalībvalstīm ir ar augstu pirktspēju aprēķini rāda, ka šo valstu iedzīvotāju pirktspēja ir nedaudz zem vidējā līmeņa un rangu tabulā ieņem attiecīgi 10. un 11. vietu. Negaidīts ir arī atzinums, ka Francija ieņem rangā augstāku vietu nekā Vācija, bet Itālijai pirktspēja ir vienā līmenī ar Vāciju.
Starp ES jaunajām dalībvalstīm visaugstākajā vietā ir Kipra, apsteidzot Spāniju, Grieķiju un Portugāli. No postsociālistiskajām valstīm izceļas Slovēnija, kas ieņem rangā augstāku vietu nekā Portugāle. Izskaidrojums tam ir saistīts ar tirgus sociālisma elementiem Dienvidslāvijā. Bijušās Padomju Savienības satelītvalstis raksturīgas ar savu iedzīvotāju krietni zemāku pirktspēju nekā vecajās ES dalībvalstīs. Relatīvi viszemākā iedzīvotāju pirktspēja ir Igaunijā un Latvijā. Zināmu neizpratni izraisa fakts, ka Lietuvā ir augstākā pirktspēja nekā Polijā un Slovākijā, kā arī tas, ka tā par 11 procentu punktiem apsteigusi Latviju. Bet tādi ir aprēķini.

Reģionu salīdzinošā pirktspēja

ES 25 dalībvalstis iedalītas 1200 reģionos, un katram reģionam aprēķināta tā iedzīvotāju salīdzinošā pirktspēja.
Likumsakarīgi, ka visaugstākā iedzīvotāju pirktspēja ir attīstīta Rietumeiropas valstu reģionos.
2.diagramma sniedz informāciju par Eiropas Savienības reģioniem ar viszemāko iedzīvotāju pirktspēju.
Diemžēl 2.diagrammā septiņi no desmit reģioniem ir Igaunijas un Latvijas novadi. Iespējams, ka šajā pētījumā pirktspējas procenti nedaudz grēko pret patiesību, bet kopējo ainu tie atspoguļo patiesi. Eiropas Savienība ir plaša telpa, kam raksturīgs pārticis centrs un relatīvi trūcīga perifērija. Domājams, ka pēc trim četriem gadiem ES reģionu sarakstu ar viszemāko pirktspēju papildinās Bulgārijas un Rumānijas reģioni. Lai Latvija Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju pirktspējas rangu tabulā ieņemtu augstāku vietu, nepieciešams, pirmkārt, saglabāt līdzšinējos augstos IKP pieauguma tempus, otrkārt, vairāk budžeta līdzekļu novirzīt sociālajām programmām, treškārt, efektīvi apkarot inflāciju.

Georgs Lībermanis

Pēc Patēriņa pētīšanas sabiedrības materiāliem