1991.gada 13.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

No zāles: …Tad zvanu vajag dot lejā!

Priekšsēdētājs: Vai zvani ir doti? Lūdzu, pirmais mikrofons, Einars Repše!

E.Repše: Godātie kolēģi! Ir izdalīts dokuments Nr.408– Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums. Manā skatījumā šim dokumentam vispār varētu būt jo lielāka jēga, jo ātrāk mēs to pieņemtu. Un tādēļ es ierosinu nekavējoties iekļaut darba kārtībā izskatīšanai šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es atbalstu Einara Repšes priekšlikumu. Taču tajā pašā laikā ierosinu darba kārtībā iekļaut arī vēl vienu citu ārkārtēju jautājumu. Pa radio ziņo, ka pa Brīvības un Valdemāra ielu pārvietojas bruņumašīnas un tanki. Mums ir jāapspriež un jālemj, kādus drošības pasākumus veikt, lai Rīgas ielās nenotiktu tāda asinsizliešana kā Lietuvā. Mums ir jālemj par to, kā steidzīgi veikt pasākumus, lai saudzētu mūsu tautu, mūsu cilvēkus. Es ierosinātu izsaukt uz šejieni varbūt arī Iekšlietu ministrijas pārstāvjus un kopīgi ar atbildīgajiem par kārtību Rīgā apspriest drošības pasākumus.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, es tūlīt atgriezīšos. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Es gribētu lūgt iekļaut darba kārtībā arī 409. un 410.dokumentu. Pirmajā gadījumā ir runa par ANO Drošības padomes ārkārtējas sēdes sasaukšanu un otrā gadījumā– par starptautiskas komisijas uzaicināšanu uz Latviju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Iepriekšējais deputāts teica, ka pa Ļeņina ielu brauc tanki. Man ir priekšlikums: pa diviem deputātiem no katras puses ar mašīnu aizbraukt un pārbaudīt, lai tādas baumas neizplatītos, lai neuzliesmotu kaislības iedzīvotāju vidū./

Priekšsēdētājs: Lūdzu... Es domāju, ka mēs to varam atbalstīt, no frakcijas “Līdztiesība” kā militārais speciālists pieteicās deputāts Zatuliviters. No “Līdztiesības” kā militāra persona piesakās arī deputāts Kostins. No Tautas frontes, es skatos, piesakās Simsons, un vajadzētu vēl vienu. Brīvprātīgi piesakās deputāts Ozols. Mašīna 66-38 ir pie Augstākās padomes. Lūdzu, un gaidīsim jūs atpakaļ.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es domāju, ka mēs, protams, varam braukt un skatīties, kā šie tanki brauc, lai gan vispār mēs neesam kaut kāda piparbodīte, bet esam Augstākā padome. Un tādēļ es ierosinu tūlīt uzaicināt uz mūsu Augstākās padomes ārkārtējo sēdi Baltijas kara apgabala priekšnieku Kuzminu. Ja viņš nepakļausies šim lēmumam, tad tā ir viņa darīšana, bet mums ir jāiegūst informācija par to, ko viņš dara mūsu Latvijā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, cienījamie deputāti! Man nodeva informāciju, ka PSRS Bruņoto spēku Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis Fjodors Kuzmins esot solījis ierasties rīt Augstākajā padomē pulksten 11.00. Mums ir jāsaprot, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes varas funkcijas neattiecas uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, tāpat arī otrādi. Mēs, protams, ja par to nobalsosim, varam ielūgt ģenerālpulkvedi Kuzminu ierasties šeit, taču aicināt viņu vai tamlīdzīgi– tas nav mūsu spēkos. Tādējādi mums jāizlemj, kā rīkoties, ja mēs pēc aicināšanas saņemam atteikumu, bet tas mums ir jāizlemj, dabiski, plenārsēdē, apspriežot šos visus jautājumus pēc kārtas.

Godājamie deputāti! Te bija vairāki priekšlikumi par to, kā mums tālāk organizēt savu darbu. Es domāju, ka mēs to organizēsim tāpat kā parasti, ja vien ārkārtēji apstākļi nepiespiedīs kaut ko grozīt. Ik pēc pusotras stundas darba sekos pusstundu ilgs pārtraukums.

Un tagad izlemsim par šiem mūsu darba kārtības jautājumiem. Tātad deputāts Einars Repše ierosināja iekļaut darba kārtībā izskatīšanai dokumentu Nr.408, tas, protams, ir projekts, un mums ir jāizlemj, vai uz šā projekta pamata mēs izstrādāsim un pieņemsim kādu dokumentu, kā arī tas, vai mēs iekļausim to darba kārtībā. Bez tam mums bija deputāta Budovska priekšlikums par dokumentiem Nr.409 un Nr.410. Arī es jau pirms pusdienām ierosināju izskatīt lēmumprojektu par mūsu pārstāvjiem, nevis pārstāvjiem, bet par mūsu pilnvarotajiem pārstāvjiem ārzemēs, kas ir tiesīgi sniegt informāciju par Latviju. Mums vienīgi ir jānobalso, vai mēs šos jautājumus iekļausim darba kārtībā vai ne. Ja iekļaujam, tad– kādā secībā. Bez tam vēl bija arī uzaicinājums šeit apspriest šābrīža situāciju Rīgā un aicināt iekš­lietu ministru. Es gan domāju tā: mēs tiešām varam aicināt uz šejieni kādu Iekšlietu ministrijas pārstāvi, taču, manuprāt, iekšlietu ministram ir pietiekami daudz darba, kas viņam jādara katru minūti, un diez vai mums vajadzētu viņu kavēt. Es domāju, ka viņš varētu atrast citu kompetentu cilvēku, kas mums ziņotu par šo stāvokli, ja mēs tomēr izlemsim viņus aicināt.

Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Man ir iebildumi pret dokumenta Nr.408 iekļaušanu darba kārtībā, tā kā tas daļēji atkārto jau to aicinājumu, kuru mēs esam pieņēmuši, gan arī dokumentu, kas aicinājuma veidā veltīts armijas karavīriem un virsniekiem. Turklāt, manuprāt, tas ir ļoti nesagatavots dokuments, lai to varētu izskatīt pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas izteikties par dokumentiem? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Tā kā mēs šodien gatavojamies izskatīt dokumentus, kas nav apspriesti komisijās, tad es atgriežos pie priekšlikuma izskatīt Augstākās padomes lēmuma projektu, kuru esmu sagatavojis, par masu informācijas līdzekļiem. Masu informācijas līdzekļi spēlē ne pēdējo lomu kaislību uzkurināšanā, tādēļ arī šo lēmuma projektu uzskatu par nepieciešamu šodien ietvert dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: Par to mēs balsosim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Dokuments Nr.408 mūsu frakcijai izdalīts bez tulkojuma krievu valodā. Es domāju, ka tas jāapspriež tikai tad, kad būs tulkojums, jo daudzi mūsu deputāti, tajā skaitā arī es, nezina, kas tur rakstīts. Kā gan to var apspriest?/

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs to ņemsim vērā, kad balsosim, vai mēs skatīsim šo dokumentu vai neskatīsim. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Jagupecs: */Frakcija “Līdztiesība” sagatavoja Aicinājumu Latvijas tautām. Šo dokumentu mēs atdevām sekretariātam pavairošanai. Man ir lūgums šo aicinājumu ietvert dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: Kā es saprotu, deputāts Šapovālovs šo pašu ierosinājumu jau bija izteicis.

Godājamie kolēģi! Es domāju tā, lai mēs velti netērētu laiku, jo tas mums būs ļoti dārgs, laikam visu izlemsim balsojot. Arī visus argumentus par un pret, kuri vēlējās, jau ir izteikuši. Reģistrēsimies, lai pārliecinātos, cik mūsu ir tagad pēc šā pārtraukuma. Un sākumā balsojot izlemsim, kurus dokumentus mēs iekļausim izskatīšanai, un pēc tam– kādā secībā. Bet tagad lūdzu reģistrēties. Rezultātu! Ir reģistrējušies 127 deputāti.

Lūdzu, otrais mikrofons, deputāt Repše!

E.Repše: Tā kā acīmredzot šī ir pēdējā iespēja kaut ko teikt par dokumentu Nr.408 pirms balsošanas, es tomēr vēlētos pamatot, kāpēc šis dokuments ir atšķirīgs no jau izskatītā un arī no turpmāk piedāvājamiem dokumentiem.

Priekšsēdētājs: Tikai ļoti īsi, Repšes kungs! Mums ir maz laika.

E.Repše: Es centīšos. Tagad mums ir tā nenormālā situācija, ka mēs visu laiku dzīvojam ļoti lielā duālismā, no vienas puses, it kā ir agresija pret neatkarīgu valsti, bet, no otras puses, mēs īsti nezinām, vai “melnās beretes”, karaspēks darbojas šeit likumīgi, un, ja likumīgi, tad kādu likumu ietvaros, un, ja ne, tad– ne. Mēs visu laiku ļaujam augstām PSRS amatpersonām skaidri nepateikt “jā” un skaidri nepateikt “nē”. Vienā brīdī augstākās karaspēka vadības personas atsakās no jebkuras līdzdalības, taču citā brīdī atkal izrādās, ka tās ir līdzdalīgas. Šajā situācijā mēģina drudžaini iejaukties arī citi spēki. Es šeit konkrēti domāju Krievijas Federācijas priekšsēdētāju Borisu Jeļcinu. Es domāju, ka tie ļoti labi saprot, ko nozīmē šie valsts apvērsuma draudi. Un tāpēc es uzskatu, ka mums būtu jāpalīdz un arī ar šā dokumenta starpniecību pirmām kārtām jāpiespiež, lai Gorbačovs tiktu nostādīts atbildes sniegšanas nepieciešamības priekšā. Lai situācija būtu pilnīgi skaidra. Manuprāt, šis dokuments mums ir vajadzīgs tāds, kāds tas ir uzrakstīts. Es nepiekrītu, ka tas nav izstrādāts. Manuprāt, tas ir izstrādāts tā, ka tur nav lieks neviens vārds. Piekrītu, ka divās vietās konkrētus vārdus varbūt varētu vienkārši mīkstināt, kā to daži arī ir ierosinājuši. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs tagad atrisināsim jautājumu tomēr balsojot. Vai ne?

Tātad pirmais balsojums ir tieši par dokumentu Nr.408, jo deputāts Repše tagad pēc pārtraukuma laikam to arī ierosināja pirmais. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par, pret vai atturoties par dokumenta Nr.408 izskatīšanas iekļaušanu mūsu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 72– par, 21– pret, 15– atturas. Līdz ar to dokuments ir iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Nākamais bija deputāta Budovska priekšlikums izskatīt dokumentus Nr.409 un Nr.410 un iekļaut tos darba kārtībā. Šie dokumenti ir komplektā, tāpēc par tiem var balsot kopā. Lūdzu, balsošanas režīmu, un balsosim par šo divu dokumentu iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsosim. Šie divi dokumenti Nr.409 un Nr.410 ir saistīti ar ANO. Lūdzu rezultātu. 81– par, 13– pret, 3– atturas. 82– par. Redzu. Tātad šie divi dokumenti arī ir pieņemti izskatīšanai.

Trešo ierosinājumu– braukt skatīties tankus– mēs jau izpildījām.

Tālāk bija deputātu ierosinājums uzaicināt šeit un noklausīties Iekšlietu ministrijas pārstāvjus par situāciju Rīgā un Latvijā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par, pret un atturoties. Lūdzu rezultātu. 72– par, 4– pret, 8– atturas. 75– par. Šis ierosinājums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Nākamais, ja nemaldos, ir variants par ģenerālpulkveža Kuzmina aicināšanu uz šejieni. Tas tiek noņemts. Paldies.

Tālāk seko deputāta Aleksejeva ierosinājums izskatīt iepriekšējās plenārsēdēs viņa iesniegto dokumentu par iespējamību visiem politiskiem grupējumiem un organizācijām izmantot informācijas līdzekļus. Lūdzu balsošanas režīmu. Un, lūdzu, balsosim par, pret vai atturoties. Lūdzu rezultātu. 40– par, 89– pret, 29– atturas. Līdz ar to šis dokuments nav iekļautas darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Jagupeca ierosinājums izskatīt dokumentu– frakcijas “Līdztiesība” aicinājumu. Te uzreiz jāatvainojas, jo dokuments, pirmkārt, ir nodrukāts tikai vienā valodā. Bet te mēs laikam esam kviti, jo viens no Tautas frontes piedāvātajiem dokumentiem arī ir tikai vienā valodā, tā ka rezultāts izlīdzinās. Un otrais– tā ir kļūda, ka tam ir norādīts numurs 412. Ir divi dokumenti ar šo numuru, to kanceleja solās labot.

No zāles: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Par balsošanas motīviem runās Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Par balsošanas motīviem. Man tomēr nav saprotams, kāpēc liekam vienlīdzības zīmi starp valsts valodu un starpnacionālo sazināšanās valodu? Ja šo dokumentu tā autori nav vīžojuši uzrakstīt valsts valodā, tad ko mēs te runājam? Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Attieksmi mēs izteiksim balsojot. Mums nav laika garām debatēm. Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo dokumentu– frakcijas “Līdztiesība” aicinājumu. Lūdzu godājamos deputātus balsot! Paldies. Rezultātu! 40– par, 39– pret, 30– atturas. 40– arī pret. Tātad šis priekšlikums nav ieguvis balsu vairākumu un netiek iekļauts darba kārtībā.

Paldies, godājamie kolēģi! Mēs tagad esam vienojušies par tiem jautājumiem, kurus tuvākajā laikā centīsimies izskatīt šajā zālē. Taču vēl ir jānolemj, kādā secībā mēs šos dokumentus skatīsim– vai to ienākšanas kārtībā vai pēc to svarīguma pakāpes. Runājot par Iekšlietu ministrijas informācijas noklausīšanos, es domāju, ka mēs lūgsim– tā kā pa translācijas tīklu mūs dzird– kancelejas sekretariāta darbiniekus saistīties ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un vienoties, kurš no Iekšlietu ministrijas darbiniekiem varētu sniegt mums informāciju. Un noskaidrot arī to, kad viņš būs gatavs to darīt. Es domāju, ka mēs tādēļ varam mazliet pārtraukt kārtējā jautājuma izskatīšanu un izlemt šo jautājumu.

Tātad mums paliek šie dokumenti par Apvienotajām Nācijām– t.i., dokumenti Nr.409 un Nr.410, kā arī dokuments Nr.408. Bez tam likumprojekts par mūsu pārstāvjiem. Es domāju, ka mēs to izskatīsim, lai pie tā vēl varētu piestrādāt laika gaitā, tas daudz pūliņu neprasa. Mēs nobalsosim atsevišķi par tā iekļaušanu darba kārtībā, vai ne? Varbūt kāds, pamatojot savu domu, var izteikties, kuru no šiem dokumentiem izskatīt sākotnēji? Budovska kungs vēlas, lūdzu! Un pēc tam laikam Dineviča kungs.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Varētu ņemt vērā to, kāda ir balsu proporcija, iekļaujot konkrēto jautājumu darba kārtībā– tas attiecas uz šiem diviem dokumentiem N.409 un Nr.410. Un otrkārt. Tā kā principā tie pat nav problemātiski, es gribētu lūgt izskatīt šos divus dokumentus vispirms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamais priekšsēdētāj! Ir divi dokumenti ar 412.numuru. Jūs teicāt, ka numuru izlabosiet, bet par otru dokumentu...

Priekšsēdētājs: Par otru– 412.dokumentu, kas ir iesniegts krievu valodā, bija balsojums, tāpēc to nevajag iekļaut darba kārtībā.

J.Dinevičs: Ir divi dokumenti, abi krievu valodā un abi ar 412.numuru.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, man vienkārši otrais nebija priekšā. Tātad mums ir... Es ļoti atvainojos, tas tiešām ir manas aizmāršības dēļ. Tātad par 412.dokumentu mums vēl ir jābalso, tas ir “Aicinājums padomju armijas kareivjiem un virsniekiem”. Lūdzu, nobalsosim par šo dokumentu, tas arī ir krievu valodā, jo pamatā ir domāts krievu valodā runājošiem cilvēkiem. Lūdzu balsošanas režīmu, un nobalsosim par šo dokumentu– “Aicinājumu padomju armijas kareivjiem un virs­niekiem”. Lūdzu, balsosim. 95– par, 9– pret un 3– atturas. Tā– 96, 97, 98, 100– par. Paldies. Taču pirms nākamajiem balsojumiem atcerēsimies, ka mums ir no jauna jāreģistrējas, jo daudzi deputāti ir nākuši klāt, bet citi ir aizgājuši. Paldies. Tātad arī šis dokuments ir iekļauts darba kārtībā, un, ja nemaldos, tad šis dokuments ir ieguvis visvairāk balsu. Un, ja mēs pēc šāda kritērija iekļaujam darba kārtībā izskatīšanai pēc kārtas, tad... Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Par paralēlo dokumentu– 412. Mēs to varbūt noraidījām paketes dēļ, bet tur ir, manuprāt, viena ļoti laba doma– */“izveidot Sabiedriskās saskaņas padomi”/, un tad tās ietvaros varētu skatīt citus punktus, jo visu paketi mēs, protams, nevaram tagad pieņemt un pacelt. Taču šo atsevišķo domu mēs varbūt varētu apspriest.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izstrādājiet, Biezā kungs, šo domu, jo mēs balsojam tikai par gataviem dokumentiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Es lūgtu 408.dokumentu iekļaut kā otro pēc 409. un 410.dokumenta, tātad faktiski kā trešo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču Budovska kungs minēja motīvus, ka dokumenti esot jāizskata tādā kārtībā, cik daudz balsu tie proporcionāli ieguvuši, balsojot par to iekļaušanu. Es kā sēdes vadītājs varu apgalvot, ka dokuments Nr.412, tas ir, “Aicinājums padomju armijas kareivjiem un virsniekiem”, ir ieguvis visvairāk balsu. Lūdzu, Budovska kungs, vai jūs piekrītat? Paldies. Tad secība būs tāda: pirmais– “Aicinājums padomju armijas kareivjiem un virsniekiem”, tas ir dokuments Nr.412, otrais– dokumenti Nr.409 un Nr.410, ar kuriem mēs vēršamies pie Apvienotajām Nācijām, un trešais– dokuments Nr.408. Mēs vēl klausīsimies arī Iekšlietu ministrijas pārstāvi, kad būsim izskatījuši jautājumus. Un tad beigās atrisināsim jautājumu par mūsu informācijas pārstāvjiem ārpus republikas robežām.

Godājamie kolēģi! Kurš ir gatavs ziņot– vai nu autori, vai kāds cits par dokumentu Nr.412– “Aicinājumu padomju armijas kareivjiem un virsniekiem”? Lūdzu, deputāt Movel! Deputātus lūdzu gatavoties ļoti īsām un konstruktīvām debatēm ar konstruktīviem priekšlikumiem.

I.Movels: Visiem teksts ir rokās. Es domāju, ka tam jābūt ļoti īsam, bez jebkādiem teoretizējumiem. Man šajā ziņā nav ko piebilst. Lūdzu, varbūt ir kādi jautājumi vai iebildes?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Movela kungs, nolasiet šo dokumentu!

I.Movels: */“Padomju armijas kareivji un virsnieki! Jūs devāt zvērestu ar ieročiem rokās sargāt savu tautu no ienaidnieka. Bet šodien reakcijas spēki, kas valsti velk atpakaļ uz diktatūru un beztiesiskumu, kas ar durkļiem un asinīm grib sagrābt varu, pavēl jums ieročus vērst pret mierīgiem iedzīvotājiem, izliet neaizsargātu cilvēku asinis. Lietuvā armijas desanta ceļš jau klāts ar desmitiem līķu un ir simtiem ievainoto, tajā skaitā sievietes un bērni. Atjēdzieties! Apstājieties! Nešaujiet uz neaizsargātiem ļaudīm! Ja jūs nelietosit ieročus šeit, Baltijā, tad jūsu piemērs ietekmēs dienesta biedrus, kas saņēmuši tādu pašu noziedzīgu pavēli iztukšot aptveri uz jūsu mātēm un bērniem, meitām un dēliem, māsām un brāļiem Ukrainā un Moldovā, Krievijā, Gruzijā, Armēnijā, Baltkrievijā. Šodien jums ir izvēle savas sirdsapziņas, savas mātes, Dieva priekšā. Latvijas Republikas Augstākā padome.”/

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, pie pirmā mikrofona ir deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Man divi mazi jautājumi. Sakiet, lūdzu, šeit aicinājumā rakstīts: “ceļš jau klāts ar desmitiem līķu”. Cik desmitiem līķu?/

I.Movels */Otrais desmits iet./

P.Šapovālovs: */Tad tā arī jāraksta: otrais desmits. No desmitiem./ (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs taču saprotam, ka šeit ņirgājas.

P.Šapovālovs: */Un mazs otrais jautājums. “Nešaujiet uz neaizsargātiem ļaudīm!” Bet uz aizsargātiem var? Ja?/

I.Movels: */Runa ir par to, ka pretestība tiek izrādīta tikai bez ieročiem. Maskavas radio “Majak” ziņojumi, ka no lietuviešu tautas puses tika lietota gāze un tika atklāta šaušana, ir izdomājumi. Mēs visi to redzējām. Vienīgais, ar ko cilvēki sagaida tankus un automātu kārtas, ir dziesmas, skandēšana “Lietuva” un paceltas rokas. Nekādas bruņotas pretestības nav./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Romašovs: */Es, lūk, par šo pašu punktu, sakarā ar līķiem. Man ir precīzas ziņas. “Sajūdis” kaujinieks ir nogalinājis vienu kareivi ar kastetes sitienu pa galvu. Tāpēc, pirms rakstīt tādas lietas, ir nepieciešami ļoti precīzi un pārbaudīti fakti. Te emocijām nevar ļauties. No kurienes jums tādas ziņas, ka ir desmitiem līķu un simti ievainoto? Man nav tādu ziņu. Divi cilvēki nogalināti, viens civilais, viens kareivis, un 30 ievainoti./

Priekšsēdētājs: Es ieteiktu... Laikam es varēšu... Atvainojiet, Movela kungs! Laikam es Romašova kungam varēšu atbildēt, ka līķus mēs paši redzējām televīzijas kadros, ko bija uzņēmusi neatkarīgā Zviedrijas televīzija, un, otrkārt, ir oficiāla Lietuvas Republikas Augstākās padomes informācija, kuru es esmu saņēmis un kur tas arī ir apstiprināts.

I.Movels: */Es arī gribu teikt, ka ir oficiāla informācija, ka pulksten 9 no rīta bija 13 līķi, no tiem četrus mēs paši savām acīm redzējām pa televīziju, un 144 bija ievainoti. No tiem vairāk nekā 100 smagi ievainoti./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Aicinājumā ir tāda frāze: “…dienesta biedrus, kas saņēmuši tādu pašu noziedzīgu pavēli iztukšot aptveri uz jūsu mātēm un bērniem, meitām un dēliem, brāļiem un māsām Ukrainā un Moldovā, Krievijā, Gruzijā, Armēnijā, Baltkrievijā”. Es gribētu zināt avotus, no kuriem jūs ņēmāt tādas ziņas, ka šajos rajonos ir saņemtas šādas pavēles./

I.Movels: */Šeit es jums piekrītu. Te var izmainīt redakciju: “kas var saņemt pavēli”./

No zāles: Kāpēc “var”?

I.Movels: */Tāpēc, ka ievesti desantnieki un citas Padomju Savienības karaspēka daļas./

Priekšsēdētājs: Es devu vārdu deputātam pie otrā mikrofona, pēc tam būs pirmais un trešais mikrofons. Lūdzu, pārtrauksim dialogu, kolēģi, jo te iznāk diezgan asa diskusija. Es domāju– pilnīgi nevajadzīga. Domas ir izteiktas, un pēc tam mēs pieņemsim lēmumu. Tagad, lūdzu, trešais mikrofons.

J.Jagupecs: */Es principā nepiekrītu šim aicinājumam, kura tekstu jūs nolasījāt. Kāpēc? Tāpēc ka šeit ir tikai ar konkrētiem faktiem neapstiprināta tukšvārdība. Atrodoties Somijā, mēs no Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka mutes dzirdējām, ka Latvijā ievestas trīs “zilo berešu” divīzijas, katrā no tām 10 tūkstoši karavīru, kas ceļ nekārtības Latvijā. Es tomēr negribētu, ka no Augstākās padomes nāktu dokumenti, kuru pamatā nav konkrētu faktu. Paldies./

I.Movels: */Jūsu viedokli izšķirs balsošana./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Mēs nolēmām, ka vairs jautājumus neuzdosim, godātie kolēģi!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, es uzskatu šo sarunu par necienīgu, jo šorīt redzēju zviedru žurnālistu Lietuvā uzņemto filmu. Es tur redzēju divus līķus– divus sakropļotus jaunekļus. Manuprāt, kaut arī tur būtu tikai divi līķi, tik un tā mums šis lēmums ir jāpieņem, bet tas, ko mēs šeit darām pašreiz, ir cilvēka necienīgi. Un tāpēc es uzaicinu pārtraukt šīs necienīgās debates.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēdējam es dodu vārdu deputātam Silāram pie trešā mikrofona, un pēc tam balsosim par debašu pārtraukšanu. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Silārs: Pēc deputāta Romašova uzstāšanās, kurā viņš teica, ka viņa dati ir saņemti no Kara apgabala un ka viņš tiem tic, es gribu atgādināt šā paša deputāta Romašova uzstāšanos 1990.gada vasarā šeit pat. Pēc deputāta Simsona sniegtajām ziņām, ka Talsos tiek dislocētas karaspēka daļas, kas ievestas no Austrumeiropas, Romašovs teica, ka viņš ir saņēmis goda vārdu no ģenerālpulkveža Kuzmina: Latvijā karaspēka daļas no Austrumeiropas netikšot ievestas. Šajā sakarībā es tikai gribu teikt, lai deputāts Romašovs otrreiz varbūt izdara secinājumus par Kara apgabala sniegto datu patiesumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tagad, godājamie kolēģi, tiek ieslēgts balsošanas režīms un balsosim par to, vai mēs pārtraucam vai nepārtraucam šīs debates un jautājumu uzdošanu.

A.Aleksejevs: */Par procedūru. Es lūdzu vārdu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu izteikt savu attieksmi– par, pret vai atturoties– vai mēs turpinām apspriest šo jautājumu vai ne.

A.Aleksejevs: */Es vēlreiz prasu vārdu par procedūru./

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu! (Zālē troksnis.) Es atvainojos, lūdzu dzēst rezultātu, jo manu teikto precizē, ka priekšlikums esot nepareizi formulēts. Lūdzu, vai kāds no deputātiem varētu pateikt, kas ir nepareizi... Pārtraukt debates...– gluži pareizi. Jā, jo mums debates un jautājumu uzdošana bija vienlaikus. Tātad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu– pārtraukt debates.

A.Aleksejevs: */Es prasu vārdu par procedūru./

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, un tad apspriedīsim, ko darīt. Lūdzu. 85– par, 17– pret, 2– atturas. Līdz ar to mēs esam pārtraukuši debates par šo jautājumu.

A.Aleksejevs: */Lūdzu par balsošanas motīviem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamo kolēģi! Parādiet, lūdzu, man pieteikumu uzstāties, tas bija līdz tam, kad es nostājos pie mikrofona. Esiet tik labi…/ (Piezīme stenogrammā: pastāvīgi tiek izslēgts mikrofons, nevar saprast, par ko ir runa.)

Priekšsēdētājs: Mums ir tikai jānožēlo, ka jums ir tik nedisciplinēti kolēģi, kas jūs nepalaida pa priekšu.

A.Aleksejevs: */Kāpēc? Esiet tik labi, parādiet manu zīmīti!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju... Paldies. Paldies sekretariātam. Mēs pilnīgi ticam deputātam Aleksejevam, ka viņš šādu iesniegumu ir iesniedzis, taču plenārsēde ir nobalsojusi, ka mēs pārtraucam debates.

A.Aleksejevs: */Tas nozīmē, šinī gadījumā man jāsniedz paziņojums. Man uz to ir tiesības./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jums vārdu pašlaik nedodu. Vārds Movela kungam, šā dokumenta autoram, lai viņš izdarītu secinājumus par ierosinājumiem un papildinājumiem. Lūdzu, Movela kungs!

I.Movels: Tā, šeit ir trīs redakcionālas dabas labojumi, arī drukas kļūda: */“Velk valstis”– “valsti”/, jā, vienskaitlī. Tas ir otrajā rindā. Tad es vēl piekrītu tā deputāta labojumam, kurš saka, ka */“vēl nav saņēmuši pavēli”, “var saņemt”/. Un tanī pašā rindkopā šeit pēc “Ukrainas” jāizsvītro komats un jāieliek vārds */“un”/. Viss.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Movels: Jā, pareizi mani palaboja, nevis “Moldāvija”, bet “Moldova”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāti piekrīt šiem redakcionālajiem labojumiem, kas tika izdarīti? Lūdzu reģistrēsimies, jo mums pašlaik ir mainījies deputātu skaits. Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Paldies. Reģistrējušies 120 deputāti. Godājamie deputāti, lūdzu tagad ieslēgt balsošanas režīmu, un balsojot pieņemsim šo dokumentu kopumā. Es vēl gribu aizrādīt, ka šis dokuments ir vērsts tieši pret vardarbību, nevis par vardarbību, tas noliedz vardarbību. Padomāsim, pirms balsojam par to. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 101, pret– 13, atturas– 2. Paldies.

Godājamie kolēģi deputāti! Es domāju, vai mums tagad ir laiks pētīt izdrukas? Varbūt nebūs laika lasīt izdrukas, tagad ir jāstrādā! Godājamie kolēģi, Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs ļoti lūdza pulksten 16.00 Baltajā zālē sapulcēties tikai Prezidija locekļus. Mēs gan esam maz strādājuši, taču ļoti emocionāli, varbūt mazliet atvilksim elpu, padomāsim, kā tālāk strādāt, bet lūdzu Prezidija locekļus pulksten 16.00 sapulcēties Baltajā zālē. Pārtraukums, es domāju, ilgs aptuveni pusstundu, orientējoši pēc 20 minūtēm sāksim pulcēties zālē.

Lūdzu, otrais mikrofons, deputāt Ivanov!

I.Ivanovs: */Divus vārdus. Man ir priekšlikums. Zem aicinājuma ir paraksts “Latvijas Republikas Augstākā padome”? Frakcija “Līdztiesība” nebalsoja. Lai paraksta Latvijas Tautas fronte, bet ne Augstākā padome…/

Priekšsēdētājs: Mēs dzirdējām, mēs dzirdējām jūsu piedāvājumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, daži mūsu kolēģi vēl kavējas pusdienojot vai vakariņojot. Es domāju, ka mēs tomēr sāksim darbu. Sāksim ar divām informācijām. Pirmā informācija deputātiem. Tātad Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar vairākiem deputātiem ir devies veikt sevišķi svarīgu valsts uzdevumu, kuru viņš laikam vienīgais var veikt, ņemot vērā viņa amatu. Par rezultātiem mēs, protams, ziņosim, tie būs zināmi aptuveni pēc pulksten 10, 11 vakarā, tuvāk pusnaktij. Tā kā no Augstākās padomes vadības šeit esmu es, tad plenārsēdes vadīšu es un Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs. Un es lūgšu arī godājamo deputātu atļauju, jo zinu, ka vienreiz šāds jautājums tika izvirzīts, ka tajā brīdī, kad man vajadzētu aiziet pie telefona vai kā citādi, tad Daudiša kungs varētu tīri procesuāli vadīt plenārsēdes darbu. Tas būtu pirmais jautājums.

Otrais jautājums varētu būt tāds, ka mums ir jāizlemj, kā mēs turpmāk strādāsim, cik ilgi un kādā veidā. Ir ierosinājums palikt šeit un šo māju neatstāt, ir solīts gādāt par visu nepieciešamo iztikai, uzturam un visam pārējam. Te gan ir jāatvainojas, es zinu, ka bija neapmierinātība ar to, ka barošana bija nevienlaicīga, kad ēdām pusdienas, taču patlaban ir ārkārtēji apstākļi, un mūsu aparāta darbinieki apgalvo, ka viņi labosies.

Un, visbeidzot, kā jūs zināt, Latvijas Tautas fronte ir aicinājusi Latvijas ļaudis palikt šeit sardzē Doma laukumā, arī gādājot, cik vien tas ir iespējams, par viņu drošību un ērtību. Izmantojot to apstākli, ka pašlaik mani dzird ne tikai šeit, plenārsēdē, bet visur, kur seko līdzi mūsu Augstākās padomes darbam, es gribētu vienlaikus griezties pie visiem Latvijas ļaudīm un lūgt atbalstīt šo iniciatīvu un, solidarizējoties ar mūsu Lietuvas brāļiem, būt arī šonakt, cik vien ilgi vajadzēs, Doma laukumā. Koordinācijas centra telefoni jums ir zināmi no radio pārraidēm, zvaniet uz turieni, taču būtu labi, ja vismaz daļa no Latvijas tautas šonakt būtu kopā arī fiziski. Morāli mēs visi esam kopā. Es domāju, ka arī Augstākās padomes deputāti šeit būs kopā. Protams, tie, kuri šeit nevēlas palikt vai kuri uzskata, ka viņu vieta nav šeit, bet citur, var iet prom. Protams, ir arī ģimenes apstākļi un viss pārējais, tādējādi palikšana šeit ir brīvprātīga. Tomēr es ceru, ka mēs visi saprotam, kādā situācijā atrodamies. Paldies visiem, kuri atsauksies uz šo aicinājumu. Gan tiem, kuri dosies uz Doma laukumu, gan tiem, kuri turpinās strādāt šeit– Augstākās padomes plenārsēdē un komisijās.

Es zinu, ka vēl viens ļoti būtisks dokuments mums ir atdots pavairot un izdalīt, taču varbūt kādam deputātam, pirms mēs sākam savu kārtējo darbu, ir jautājumi par to, ko es izteicu pirmajā punktā, tas ir, par mūsu Augstākās padomes priekšsēdētāja braucienu. Es varētu paskaidrot, jo es zinu, ka ir radušies jautājumi. Ir iespējams, ka mēs ļoti drīz parakstīsim līgumu ar vienu no mūsu kaimiņiem, vislielākajiem kaimiņiem. Uz turieni dodas nevis delegācija, bet tikai persona, kura var un ir tiesīga parakstīt līgumu, neapspriežot šā līguma tekstu.
Tas principā tiek piedāvāts tāds pats, kāds tas bija 1.augustā, tikai ar dažiem saīsinājumiem, tas ir, tajā nav iekļauti strīdīgie punkti, kuriem būtu nepieciešama vēl kaut kāda papildu debatēšana delegāciju līmenī. Arī no pretējās puses ierodas nevis delegācija, bet tikai personas, kuras ir pilnvarotas parakstīt šādu dokumentu. Protams, mums visiem ir jāsaprot, ka būtiskākais varbūt nav formālā puse– līguma parakstīšana, dokumenta pieņemšana, bet gan pats fakts, ka šajā grūtajā brīdī veidojas šādi kontakti.

Un tagad, godājamie deputāti, ja nav nekādu jautājumu, mēs varētu godprātīgi turpināt savu darbu. Tādējādi mēs esam pieņēmuši pirmo dokumentu Nr.412 “Aicinājumu padomju armijas kareivjiem un virsniekiem”. Nākamais materiāls, kas mums būtu jāapspriež un jāpieņem, ir dokuments Nr.409 un dokuments Nr.410, kas ir domāti Apvienoto Nāciju Organizācijai. Lūdzu deputātu Budovski nākt uz tribīni un ziņot par šiem dokumentiem. Būtu lūgums ziņotājiem nolasīt šo dokumentu tekstu, lai arī mūsu skatītāji un klausītāji zinātu, kādus jautājumus mēs apspriežam.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Šobrīd patiešām mūsu Baltijas valstīs ir izveidojusies situācija, kuru izskata visa pasaule. Kā jūs zināt no dažādām informācijām, no dažādām balsīm, kuras mums ir iespējams saklausīt, patiešām visas pasaules diplomāti ir satraukti par radušos situāciju un meklē ceļu, kā to risināt. Es domāju, ka ANO augstais prestižs mums nevienam nerada šaubas. Gan mūsu, gan opozīcijas frakcijas dalībnieki ļoti bieži atsaucas uz starptautisko tiesību normām, uz cilvēktiesībām. Un šinī gadījumā mums kopīgi ir reāla iespēja Latvijas vārdā griezties pie Apvienotajām Nācijām, lai šo jautājumu tad izskatītu starptautiski. Teksts patiešām ir ļoti īss gan vienam, gan otram dokumentam. Es to nolasu: “Viņa ekselencei ANO ģenerālsekretāram Peresam de Kueljaram.

Latvijas Republikas Augstākā padome lūdz jūs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, kurā izskatītu jautājumu par militāro agresiju pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām.”

Šis ir pirmais projekts. Es gribu piebilst, ka patiešām šādas ārkārtas sēdes sasaukšanas tiesības ir Drošības padomes dalībvalstīm, kā arī pašam ģenerālsekretāram. Tas ir pirmais dokuments.

Es domāju, ka par katru dokumentu ir kādi atsevišķi jautājumi.

Priekšsēdētājs: Jā. Varbūt tiešām runāsim par katru dokumentu atsevišķi, jo par katru atsevišķi mums būs arī jābalso. Šobrīd tas ir dokuments Nr.409.

Lūdzu, kādas problēmas? Vārds deputātam Šteinam.

V.Šteins: Es par abiem dokumentiem iesniedzu rakstiski papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, varbūt mēs varētu rīkoties tā: mēs sāktu apspriest dokumentu un jūs izteiktu savus priekšlikumus. Tad mēs visu izdomātu, jo ir jāsaprot, ka šajos apstākļos mūsu mehānisms ne vienmēr nostrādā tā, kā tas ir parastajās plenārsēžu dienās.

Vienu mirklīti, deputāt Štein, mēs esam atraduši šos papildinājumus, tā ka mēs tos apspriedīsim reizē ar dokumenta pamattekstu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Man ir jautājums: sakiet, lūdzu, kāpēc mēs rakstām– “Latvijas, Lietuvas, Igaunijas tautām”, nevis “valstīm”?

Priekšsēdētājs: Apspriežot šo dokumentu, mēs tieši atrisināsim šo jautājumu, tādēļ jau mums ir dokumentu apspriešana.

I.Geidāns: ...jo griezties ANO drīkst “valstis” un “valstīm” atbild.

Priekšsēdētājs: Deputāt Budovski, lūdzu!

M.Budovskis: Es gribētu teikt un atgādināt vienu, ka šajā gadījumā mēs griežamies pie ģenerālsekretāra un nav runa par valstīm. Drošības padomes ārkārtas sēdi var sasaukt vai ierosināt dalībvalstis, tās, kā jūs zināt, ir piecas, un arī pats ģenerālsekretārs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Šo manu abu priekšlikumu būtība ir par motivāciju, kāpēc mēs lūdzam,– sakarā ar militāro agresiju Baltijas valstīs.

Priekšsēdētājs: Tas bija jautājums? Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Budovska kungs! Dokumentā Nr.409 jūs apgalvojat, ka Padomju Savienība sākusi agresiju pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām. Dokumentā Nr.408 “Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums” norādīts, ka tikai tajā gadījumā, ja prezidents oficiāli nenoliegs savu līdzdalību, varēs uzskatīt, ka sācies karš, bet, ja viņš noliedz, tad nekāda kara nav. Kā šie divi dokumenti iet kopā?/

Priekšsēdētājs: Es laikam uzreiz paskaidrošu, ka mēs neesam apsprieduši 408.dokumentu.

M.Budovskis: */Dokumentu Nr.408 mēs neesam izskatījuši./

P.Šapovālovs: */Bet izskatīsim./

M.Budovskis: */Atvainojiet, tad arī runāsim./

P.Šapovālovs: */Tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka dokumentā Nr.409 pareizi rakstīts, ka no PSRS puses ir militāra agresija?/

M.Budovskis: */Jā./

P.Šapovālovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Vai tomēr mums šajā gadījumā pirmā nav jāmin Lietuvas tauta, jo tā vissmagāk cietusi no agresijas?

M.Budovskis: Piedodiet, kolēģi, tas viss ir pareizi, un šobrīd varētu būt arī pēc militārās agresijas smaguma pakāpes, taču tajā pašā laikā tieši mēs esam tie, kuri griežamies, un šajā sakarā mēs mūsu republiku minam pirmo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Šajā dokumentā Nr.409 ne viss ir saprotams. Pirmkārt, šeit nav teikts, kas ir agresors, kas kam ir uzbrucis, nav pilnīgi nekādu faktisku ziņu par agresiju. Dokumenti tomēr jāsastāda tā, lai tajos kaut kas būtu saprotams./

M.Budovskis: */Es sapratu. Es jums atbildu. Mēs te tieši sakām, ka runa ir par PSR Savienības agresiju, bet mēs taču runājam par jautājuma izskatīšanu…/

G.Morozļi: */Nē. Par ko un kā– nekā šeit nav./

M.Budovskis: */Par ko jūs gribētu?/

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka viena no izdevīgākajām iespējām būtu griezties Augstākajā padomē par situāciju mūsu republikā. Bet, tā kā mēs griežamies pie tik cienījama orgāna, tad man liekas, ka vajadzētu sākt ar to, lai teiktu, piemēram, tā: “13.datumā pulksten 16.00 Padomju Savienības Bruņotie spēki pārgāja mūsu robežu, ieņēma tādas un tādas pilsētas, izdarīja to un to un tā tālāk.” Tas no vienas puses.

No otras puses, es domāju, mums šajā dokumentā jānorāda, kas bija par cēloni, vai tie dekrēti, kurus parakstījis prezidents republikas iedzīvotāju aizsardzībai un kuri ir pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas nedarbojas mūsu republikā, un sakarā ar to cilvēktiesību aizsardzību mūsu republikā mēs uzskatām kā agresiju pret mūsu valsti. Un trešais./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Aleksejeva kungs, bet mēs pašreiz uzdodam jautājumus. Jūsu visi pārējie kolēģi atļāvās uzdot tikai jautājumus.

A.Aleksejevs: Es ļoti lūdzu mani atvainot, bet Dobeļa kungs pienāca ar manu zīmīti un teica, ka nevajag rakstīt, ka var iet pie mikrofona un uzstāties. Es atceros, ka pagājušo reizi es uzrakstīju zīmīti, un tā nebija vajadzīga, tad varēja runāt pie mikrofona, cik grib.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos...

A.Aleksejevs: Lūdzu piedošanu, es turpināšu uzstāties pēc jautājumu uzdošanas.

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs... Jā, tātad lūdzu.

M.Budovskis: Es tikai gribēju uzreiz atbildēt: deputāt Aleksejev, kad jūs turpmāk uzstāsities, nenosauciet ANO ģenerālsekretāru par cienījamo orgānu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Ždanoka: */Bet es gribēju griezties tieši ar jautājumu. Ja ir paredzēts šo projektu pieņemt, vai tam būs datums un laiks?/

Priekšsēdētājs: Jā, bet tas ir protokolā, to liek noformējot...

M.Budovskis: Tātad jūs ierosināt papildināt– noteikt datumu?

T.Ždanoka: */Nē, es ierosinu pielikt datumu un laiku, kad šis aicinājums tiek pieņemts.

Un otrais jautājums, ja drīkst./

Priekšsēdētājs: Es uzreiz atbildēšu Budovska kunga vietā, jo man Daudiša kungs– Augstākās padomes sekretārs– čukst, ka tas tiek automātiski izdarīts, noformējot protokolu daļā dokumentu.

T.Ždanoka: */Es saprotu, bet gribu, lai adresātam būtu zināms, kurā brīdī Augstākā padome pieņēmusi šo paziņojumu. Un otrais jautājums. Vai no jums var dzirdēt, ko nozīmē jēdziens “militāra agresija”?/

M.Budovskis: */Kara tehnikas izmantošana./

T.Ždanoka: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu frāzi par militāro agresiju piepildīt ar reālu saturu? Par to var kļūt četru deputātu informācija, kas apbraukāja gandrīz visu Rīgu un neieraudzīja nevienu tanku, nevienu karamašīnu un nevienu kareivi. Tāpēc es ierosinu papildināt ar šo informāciju, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram viss kļūtu skaidrāks. Un, atvainojiet, mans ierosinājums Prezidijam. Ja reiz četri deputāti Prezidija uzdevumā brauca un pārbaudīja, tad droši vien informācija ir jānoklausās./

Priekšsēdētājs: Paldies par atgādinājumu, to mēs izdarīsim uzreiz, tiklīdz beigsim skatīt šo jautājumu.

M.Budovskis: */Ja jūs domājat, ka tādā gadījumā, ja viņi neko nav ieraudzījuši, jau problēma atrisināta, tad jūs sekli domājat.

Un otrais. Šeit izskatām jautājumu, neizdarīsim spiedienu uz padomi, lai viņi izskata, izmantojot faktus, un lemj. Un, ja viņi nolems, kā jūs tagad sakāt, ka neko nav redzējuši, tad paši saprotat, cik tas ir lieliski./

V.Zatuliviters: */Ja nav tanku, tad nav agresijas. Par ko runa?/

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pirms es pie mikrofona dodu vārdu nākamajam deputātam, varu pateikt, ka man no sekretariāta ir saņemts rakstisks ierosinājums. Godājamie kolēģi! Cienīsim tos, kuri mūs klausās un skatās. Tātad es esmu saņēmis caur sekretariātu iesniegumu, kurā ir lūgums pārtraukt jautājumu uzdošanu par 409. un 410.dokumenta projektiem un, neuzsākot debates, tos pieņemt. Lūdzu šo jautājumu likt uz balsošanu. Paraksts: Latvijas Republikas tautas deputāts Lagzdiņš.

Man tas ir jādara. Lūdzu atvainot mani, kolēģi, ka mēs nenobalsosim par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu un debašu neuzsākšanu. Jūs pirmais saņemsit vārdu pie pirmā mikrofona. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 127 deputāti. Paldies.

Un tagad, lūdzu, balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu– neuzdot vairs jautājumus un, neuzsākot debates, pieņemt šo dokumentu, protams, ņemot vērā konkrētos reālos papildinājumus, kuri man ir iesniegti rakstiski un par kuriem es ziņošu. Tātad, lūdzu, balsosim par to, lai mēs vairs neuzdotu jautājumus un neuzsāktu debates par šiem dokumentiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 93 balsis– par, 18– pret, 12– atturas. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šo lēmumu.

Un tagad, godājamie kolēģi, es nolasīšu šos papildinājumus– vispirms par 409.dokumentu –, kas man ir rakstiski iesniegti, bet pēc tam nobalsosim par 409.dokumentu. Tad es nolasīšu tos rakstiskos papildinājumus, kuri man ir iesniegti par 410.dokumentu, un nobalsosim par 410.dokumentu. Mēs jau nobalsojām par reglamentu, Aleksejeva kungs!

Par nākamo darba kārtības jautājumu– lūdzu! Tātad par 409.dokumentu ir saņemts viens rakstisks priekšlikums... Adresāts ir tas pats, un šis teksts sākas ar šādiem vārdiem: “Sakarā ar PSRS militāro agresiju Baltijas valstīs, Latvijas Republikas Augstākā padome...” Un tālāk, kā tekstā.

M.Budovskis: Redakcionāli tikai...

Priekšsēdētājs: Redakcionāli... Tātad Budovska kungs kā šā dokumenta izstrādātājs pieņem šādu labojumu. Un tas ir tas, pret ko te vairāki deputāti protestēja, ka tam neesot nekāda pamatojuma. Tagad šajā dokumentā ir pamatojums. Arī komisija pieņem šādu papildinājumu. Man tas ir rakstiski iesniegts, un to mēs pēc dokumenta pavairošanas pievienosim. Lūdzu, balsošanas režīmu, un balsosim par 409.dokumentu šādā redakcijā. Lūdzu, balsosim, kurš vēl nav paspējis. Rezultātu! 102 balsis– par, 13– pret, atturas– nav. Dokuments Nr.409 ar iesniegto papildinājumu ir pieņemts.

410.dokuments. Par to ir iesniegts viens rakstisks papildinājums, kurš sākas... Virsraksts paliek tāds pats, kāds ir jums izsniegtajā dokumentā. Tas sākas ar šādu tekstu: “Sakarā ar PSRS varas iestāžu militāristiskās darbības eskalāciju Baltijas valstīs, lai stabilizētu situāciju šajā reģionā un lai aizstāvētu šo valstu civiliedzīvotājus, Latvijas Republikas...”– un tā tālāk. Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Silārs. Taču lūdzu runāt tikai par šo priekšlikumu. Un pēc tam vārds Budovska kungam.

I.Silārs: Dzirde saka priekšā, ka te nav loģikas. “Sakarā ar militāru eskalāciju, lai stabilizētu stāvokli Latvijā...”

Priekšsēdētājs: Lūdzu Budovska kunga atzinumu!

M.Budovskis: Šajā gadījumā es pirmām kārtām uzskatu, ka ir būtiska atšķirība, un es tomēr atbalstu to tekstu, kāds mums ir. Un tāpēc es to tomēr gribētu nolasīt.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Budovska kungs, nolasiet 410.dokumenta redakcijas variantu.

M.Budovskis: “Viņa ekselencei ANO ģenerālsekretāram Peresam de Kueljaram.

Latvijas Republikas Augstākā padome aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju izveidot starptautisku komisiju, kas nekavējoties ierastos Latvijā, lai iepazītos ar situāciju Baltijā, izskatītu dokumentus un liecības sakarā ar PSRS militāro agresiju pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām.”

Priekšsēdētājs: Mēs nobalsojām, ka neuzdosim jautājumus un nedebatēsim, tāpēc būsim konsekventi. Godājamie deputāti! Vai deputāts Šteins pastāv uz sava iesniegtā priekšlikuma balsojumu? Viņš nepastāv uz sava iesniegtā priekšlikuma balsojumu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 410.dokumenta redakcijas komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. 103 balsis– par, 12– pret, 2– atturas. Lēmums tiek pieņemts.

M.Budovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nākamais dokuments, par kura iekļaušanu plenārsēdē mēs jau nobalsojām, ir dokuments Nr.408. Tas ir diezgan apjomīgs dokuments mūsu šodienas darbam. Šā dokumenta autors ir deputāts Einars Repše, un viņš varbūt varētu īsumā ziņot par dokumentu, atbildēt uz jautājumiem par neskaidrām tēzēm. Un tad mēs izlemsim par šā dokumenta tālāko virzību. Lūdzu.

E.Repše: Godātie kolēģi! Es gan esmu tikai viens no autoriem, bet...

Priekšsēdētājs: Deputāti jau sāka uzstāties... Viņš ziņos par dokumentu, un pēc tam Zatulivitera kungs uzreiz varēs pateikt savu sakāmo, bet sākumā Einaram Repšem ir dots vārds ziņojumam par dokumentu.

E.Repše: Kādēļ, mūsuprāt, šāds dokuments ir nepieciešams? Redziet, suverēnā valstī– Latvijas Republikā– notiek kaut kādas darbības, notiek kaut kādas militāras darbības suverēnā valstī Lietuvas Republikā. Arī iepriekš, kad mums bija darīšana ar “melno berešu” akcijām Preses namā, mēs minējām, ko tas nozīmē– vai tā patiešām ir mūsu kaimiņvalsts PSRS agresija vai tā ir kāda traka ģenerāļa ierosināta akcija? Nav skaidrības arī par to, kā suverēnas valstis šādos gadījumos rīkotos, jo notiek kaut kāds acīm redzams incidents. Tādā gadījumā tās vispirms noskaidrotu, kas īsti ir šā incidenta izraisītāji, un, tā kā šajā gadījumā mums PSRS nav skaidri atbildējusi, vai tā sava prezidenta un augstāko varas orgānu personā ir atbildīga par uzbrukumu Lietuvas Republikai, par uzbrukumu Latvijas Republikai, vai PSRS ir atbildīga vai nav atbildīga… un tādā ziņā mēs patiešām šobrīd esam neskaidrā situācijā.

Šajā zālē šodien daudz tika runāts par valsts apvērsumu, par valsts apvērsumu Baltijā, par valsts apvērsuma draudiem visā Padomju Savienībā. Var būt, ka šodien ir dažādi spēki un PSRS prezidents, ar kuru, cik man saprotams, vēl vakar mūsu parlamentu un valdību vadītājiem bija saruna… Šī saruna beidzās ar noteiktu vienošanos un noteiktām garantijām. Vai PSRS un tās armija šodien ir vienota pret Latvijas Republiku? Var būt, ka nav. Var būt, ka mums ir iespēja kaut vai izmantot to principu– es runāšu skaidri– “dali pretinieku”, un tāpēc es ierosinu dokumentu, kurš ir šādi strukturēts.

Tagad par tekstu. Pirmā rindkopa konstatē, ka padomju armijas vienības ir atsākušas karadarbību 1940.gadā okupētajā Lietuvas Republikā, ar kuru Latviju saista savstarpējās palīdzības līgumi. Ir kritušie un ievainotie. Augstākā padome konstatē arī to, ka PSRS Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vadības ar pretlikumīgām pavēlēm mēģina izraisīt karadarbības atsākšanu arī Latvijas Republikā, bet, ievērojot PSRS aizsardzības ministra maršala Dmitrija Jazova noziedzīgo pagātni– varbūt to var izteikt arī citādā formā– un to, ka viņš atkārtoti pārkāpj sev Konstitūcijā atvēlētās pilnvaras, Latvijas Republikas Augstākajai padomei šobrīd nav skaidrs, vai aktivizējas PSRS valstiskā agresija pret Lietuvu un Latviju vai vienkārši izvēršas militārs apvērsums gan Padomu Savienībā, gan tās okupētajās valstīs. Tāda ir šī pirmā rindkopa, kas izsaka mūsu šaubas. Tāpēc Latvijas Republikas Augstākā padome prasa, lai PSRS prezidents Mihails Gorbačovs dara zināmu pasaules sabiedrībai līdz… Šajā redakcijā ir teikts– šodien līdz pusnaktij. Taču, tā kā mēs šā dokumenta pieņemšanu esam aizkavējuši, tad acīmredzot varētu šo termiņu nedaudz mainīt.

Tātad vajadzētu atbildēt, vai karadarbība Lietuvā ir PSRS oficiālas ārpolitikas izpausme vai atsevišķu padomju armijas komandieru privāta terorisma akts. Analoģisku izskaidrojumu Latvijas Republikas Augstākā padome prasa no PSRS prezidenta arī par Rīgas Preses nama okupāciju un atsevišķu Latvijas Republikas pilsoņu nolaupīšanu, kaut vai, piemēram, Kazimira Dundura kunga nelikumīgā apcietināšana un turēšana automāta stobra priekšā. Es nezinu, kā citādi šodien būtu aprakstāma šī situācija.

Trešā rindkopa. Ja gadījumā PSRS prezidents neuzņemas atbildību par šo militāro agresiju, tad Latvijas Republikas Augstākā padome piedāvā PSRS prezidentam kā PSRS Bruņoto spēku virspavēlniekam novērst šo uzbrukumu sekas “līdz 1991.gada 14.janvāra pusnaktij”. Šeit par termiņu varētu arī diskutēt. Tātad ir konkrēts priekšlikums: vispirms konkrēta prasība Gorbačovam, vai viņš ir atbildīgs, un pēc tam konkrēts priekšlikums: ja viņš neuzņemas starptautisku atbildību, tad vajag novērst sekas. Gadījumā, ja PSRS prezidents nenoliegs savu oficiālo līdzdalību notiekošajā agresijā vai nelikvidēs tās sekas norādītajos termiņos, Latvijas Republikas Augstākā padome uzskatīs, ka PSRS ir atsākusi karu ar Latvijas Republiku. Skan, protams, briesmīgi, bet tā tas ir. Taču paslēpdamies mēs šajā gadījumā neko neiegūsim. Ir atsākta karadarbība.

Nākamā rindkopa. Latvijas Republikas Augstākā padome aicina PSRS Bruņoto spēku personālsastāvu nepiedalīties agresijā pret Latvijas Republiku. Latvijas Republikas Augstākā padome no savas puses apsolās sākumā ierobežot iespējamo karadarbību… Bet varbūt šeit redakcionāli varētu mainīt– “pretdarbību”, kā tas tika ierosināts,– tikai attiecībā uz tām PSRS Bruņoto spēku iekšlietu karaspēka un robežapsardzības karaspēka apakšvienībām, kuras Latvijas vai Lietuvas teritorijā atradīsies ārpus PSRS karabāzēm apbruņotā stāvoklī.

Un, visbeidzot,– Latvijas Republikas Augstākā padome aicina padomju suverēno republiku parlamentus un valdības paust savu attieksmi pret militāristisko uzliesmojumu PSRS un ieteikt saviem pilsoņiem, it sevišķi armijas rindās, karam noteikti pretoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Ir uzdoti vairāki jautājumi, arī deputāts Aleksejevs ir pierakstījies jautājumam, taču Ārlietu komisijas vārdā man ir jādod vārds deputātam Krūmiņam. Lūdzu, ļoti īsi, Krūmiņa kungs, pasakiet jūsu priekšlikumu komisijas vārdā. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Man ir pavisam konkrēts, īss un arī visradikālākais priekšlikums: šis dokuments nav pietiekami gatavs, mēs nevaram to pieņemt šādu, jo izskatīsimies smieklīgi paši savā priekšā, savu vēlētāju priekšā un pasaules sabiedrības priekšā. Es ierosinu izveidot redakcijas komisiju, apspriest šo jautājumu un patlaban neuzsākt debates, bet noņemt šo jautājumu kā nesagatavotu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jā, es ierosinātu varbūt pavisam vienkārši. Mums tiešām ir daudz jāstrādā, un es domāju, ka visus jautājumus mums tik un tā neizdosies tik efektīvi uzreiz pieņemt. Tagad es likšu uz balsošanu deputāta Krūmiņa priekšlikumu– nodot šā jautājuma izskatīšanu komisijā un pēc tam vēlreiz pie tā atgriezties, kad komisija būs devusi slēdzienu. Es vienīgi gluži voluntāri gribētu piedāvāt, ka mums diez vai vajadzētu tagad strīdēties, kurš, kādā komisijā un ko… Es ierosinātu izvirzīt vienu deputātu no Ārlietu komisijas, vienu– no Aizsardzības komisijas, iekļaut arī deputātu Einaru Repši, un, kā es redzu, arī frakcija “Līdztiesība” ir gatava ļoti aktīvi uzstāties par šo dokumentu, tāpēc varbūt varētu arī vienu deputātu no šīs frakcijas. Komisijai vajadzētu padomāt, kādā veidā šis dokuments būtu pieņemams. Varētu, protams, būt arī otrs variants– turpināt jautājumu uzdošanu par šo dokumentu un tā apspriešanu. Tātad es likšu priekšlikumu uz balsošanu.

Godājamie kolēģi, atrisināsim visus jautājumus demokrātiski– balsojot. Tos deputātus, kuri ir ieņēmuši vietas pie mikrofoniem, es lūdzu atgriezties savās vietās, lai nobalsotu. Ja mēs nobalsosim, ka turpinām dokumentu apspriest, tad, dabiski, mēs arī… Viņi atgriezīsies pie mikrofoniem tajā pašā kārtībā, un deputāts Aleksejevs būs pats pirmais, tā kā viņš pieteicās rakstiski.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Jāņa Krūmiņa priekšlikumu– nodot šo dokumentu jauktajai komisijai tālākajai izstrādāšanai. Lūdzu balsosim par, pret vai atturoties. Paldies. Lūdzu rezultātu. 105 balsis– par, 4– pret, 4– atturas. Mēs esam pārliecinoši pieņēmuši šādu lēmumu. Es domāju, ka ne vienu vien dokumentu un arī konkrētu jautājumu mums nāksies izstrādāt komisijās.

Godājamie deputāti! Te bija gluži loģisks priekšlikums, un mēs par to arī esam nobalsojuši, ka tie četri deputāti, kuri izbrauca pa Rīgas ielām, lai apskatītos situāciju, ir gatavi pastāstīt, ko viņi ir vai nav redzējuši. Tātad par šo jautājumu, lūdzu, vārds Simsona kungam vai Ozola kungam. Un pēc tam mums būs jābalso par darba kārtības papildināšanu ar tiem dokumentu projektiem, kuri jums pašlaik ir izdalīti.

Lūdzu, vārds Ozola kungam!

I.Ozols: Cienītie deputāti! Izbraucot mums norādīto maršrutu un ietverot vēl papildus savā maršrutā lielo Rīgas loku līdz Maskavas ielai, kā arī iebraucot bijušās Rumbulas lidostas teritorijā un atgriežoties atpakaļ Rīgā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, skaļāk, Ozola kungs!

I.Ozols: …atgriežoties atpakaļ Rīgas centrā, mēs nesastapām nevienu armijas autotransporta līdzekli, taču mēs nevaram apgalvot, ka ārpus šā maršruta nevarētu būt kāds transporta līdzeklis. Es nevaru piekrist Zatulivitera kungam, kurš no šā mūsu maršruta izdara vispārēju secinājumu, jo es viņu jau informēju, ka es pats personiski savām acīm vakar redzēju armijas regulētājus pilsētas centrā pie mūsu starp­pilsētu telefona stacijas, lai gan arī no tā nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka tur ir kaut kāda armijas spēku koncentrētība. Tādi ir mūsu novērojumi, un man būtu tāds priekšlikums, ka vajadzētu objektīvi novērtēt informāciju, kura mums ienāk par karaspēka kustību. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav, taču ir informācija. Zināt, Marjašas kundze ir lūgusi rakstiski vārdu. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Jūs bijāt četri, es esmu viena, taču ar aritmētiku mēs te nenodarbosimies, tomēr es apliecinu, ka vakar vakarā pirms pulksten 9 garām mana dzīvokļa logiem pa Zirņu ielu no Pērnavas ielas puses brauca četri bruņutransportieri, tiem pa priekšu brauca militārā VAI, valsts autoinspekcija, un tāda brauca arī aiz muguras. Kur tie palika? Viņi brauca uz Daugavmalas pusi. Ja pieņem, ka tie ir kaut kur izklīduši pa šo laiku, tad varbūt to šodien nav. Bet vakar vakarā tie bija iebraukuši un devās garām maniem logiem Rīgā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es pateicos deputātei Marjašai par informāciju, bet es lūdzu deputātu uzmanību pievērst, lūk, kam. Mums taču bija dots uzdevums pārbaudīt, vai Rīgas ielās nav tanku, bet ne transporta līdzekļu, kā bija teikts ziņojumā. Tanks ir kaujas mašīna, bet ne transporta līdzeklis. Tad, lūk, tankus mēs neredzējām, cienījamie kolēģi! Es griežos pie tā, kas deva informāciju. Kas attiecas uz transporta līdzekļiem, tad šeit, ap Augstāko padomi, tiešām ar transporta līdzekļiem– autobusiem un mašīnām– piedzītas visas šķērsielas. Tas ir taisnība. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Biedri, jautājumu uzdeva deputāts, es nezinu, kurš tas bija, aizmirsu viņa uzvārdu, kas ziņoja, ka pa Ļeņina ielu virzās tanki. Es ierosināju aizsūtīt deputātus un pārbaudīt, vai tie šodien, šajā stundā, virzās vai ne. Marjašas kundze stāsta, ka viņa vakar tos redzējusi. Bet es aizvakar kino arī redzēju tankus. Nevajag aiziet sāņus no konkrēta jautājuma. Nekādu tanku pašlaik nekur nav, un tas biedrs deputāts, kas mums sniedza melīgu informāciju, jānodod deputātu Mandātu un ētikas komisijai. Man tāds priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet es arī varu apzvērēt, ka Rīgā uz Ļeņina ielas nav neviena tanka, jo Rīgā nav Ļeņina ielas. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Gabrānovs: Mēs braucām uz sesiju šodien pirms pulksten 9. Pa Brīvības ielu devās gara kolonna automašīnu, kas bija pilnas ar karavīriem. Mēs braucām divi deputāti, un mēs abi redzējām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es gribētu ierosināt– jautājums ir visai kutelīgs. Mēs visi esam redzējuši un zinām. Ja mēs tagad katrs sāksim izteikt, kas ir redzēts... Mēs varbūt varam norunāt, ka rīkosimies tādā veidā: tiklīdz mums šeit, Augstākajā padomē, ienāks kāds signāls, ka tajā vai citā vietā Rīgas pilsētā ir kara tehnika un karavīri, mēs sūtīsim... Mums ir transports, mēs sūtīsim deputātus. Es arī lūdzu, lai viens no šiem deputātiem, protams, būtu militārpersona, kas varētu dot speciālista slēdzienu, kad izbrauksim uz to vietu, lai pārliecinātos. Ja tas būs kaut kur citur Latvijas Republikas robežās, mēs saistīsimies ar oficiālajām pašvaldības iestādēm šajā reģionā, lūgsim visu noskaidrot un sniegt oficiālu informāciju. Bez tam varbūt nevajadzētu šo jautājumu tagad te cilāt. Mums ir pāris dokumentu, par kuriem laikam ir jālemj. Ja jūs piekrītat, tad mēs pamazām varam virzīties uz priekšu. Izdarīsim biežākus pārtraukumus, mazliet atvilksim elpu, uzpīpēsim un atkal sāksim, ja? Lai mēs būtu ļoti nosvērti, mierīgi, bez emocijām. Mums ir grūts laiks priekšā.

Lūdzu, vēl ir deputāts Aleksejevs pie trešā mikrofona. Viņam pagājušo reizi neiznāca uzdot jautājumu. Pēc tam, lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man jāapstiprina deputātes Marjašas paziņojums. Es arī vakar, ar suni staigādams, redzēju, ka garām pabrauca divas kravas automašīnas ar kareivjiem, kas dziedāja “Katjušu”./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka ņemsim vērā šo deputāta Aleksejeva paziņojumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Zorgevics, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: Es atšķirībā no Aleksejeva kunga ar savu suni netiku pastaigājies pa Rīgas ielām, taču kopā ar Valsts statistikas pārvaldes priekšnieku Amerika kungu mēs strādājām vakarā pie Latvijas Republikas likumprojekta par indeksāciju un kompensāciju sistēmām. Tad, kad mēs beidzām strādāt, mēs piebraucām šeit, pie Augstākās padomes, pulksten 19.00, pēc tam kopā ar “Rīgas Balss” komercdirektoru Raimondu Gerenčiku pabraucām pa krastmalu, kur es patiešām redzēju tankus un militārpersonas. Militārpersonu klātbūtne Rīgā piektdienas vakarā bija realitāte, cienījamais Aleksejeva kungs!

Priekšsēdētājs: Jā, un par šo jautājumu Augstākajai padomei ir oficiāla informācija par piektdienas vakaru. Es domāju, neapšaubīsim, kurš ir redzējis un kurš nav redzējis, var būt dažādi. Ir redzēti tanki, bet deputāts Aleksejevs ir redzējis karaspēka personālsastāvu un tā tālāk. Lūdzu, deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Man par procedūru mazlietiņ ir aizrādījums...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāj! Šeit mums pašlaik tiešām nav jautro un asprātīgo klubs, mums daudziem ir suņi, mēs varam stāstīt, ko mēs ar suņiem esam redzējuši un ko neesam redzējuši, taču es šodien gribētu teikt deputātam Aleksejevam: viņš tiešām visās nozarēs ir ļoti kompetents cilvēks, bet mēs, pārējie deputāti, vispār netiekam pie runāšanas. Viņam ir ļoti izdevīga vieta, bet tomēr ņemiet to vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies, taču vienlaikus arī ņemsim vērā, ka šajā brīdī mūs skatās visa Latvija un ir brīnišķīga iespēja redzēt– kas kurš ir. Diez vai citreiz vēl tāda iespēja var rasties. Tā arī, man liekas, ir liela izdevība. Paldies, godājamie kolēģi!

Taču tagad mums būtu jāspriež par tālāko mūsu darba gaitu. Jums ir izdalīti dokumenti, ļoti nopietni dokumenti. Tātad dokuments Nr.415, ko ir iesniedzis deputāts Plotnieks,– “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums”. Bez tam ir dokuments, kas mums jau stāv no dienas pirmās puses, tas ir lēmuma projekts ar 411.numuru “Par Latvijas Republikas pārstāvjiem ārzemēs”, kuru es izvirzīju. Man būtu lūgums par šo 411.dokumentu nobalsot– par tā iekļaušanu darba kārtībā, bet vienlaikus līdz apspriešanas brīdim Ārlietu komisijai saistībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju vajadzētu precizēt un ieviest šos faktiskos datus, lai varētu tā..., jo tur bija daži strīdīgi jautājumi, tāpēc šajā lēmumā ir tukšas vietas. Bet es tagad lūgtu godājamos deputātus izteikties par šo dokumentu iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā, jo tie vēl nav ietverti darba kārtībā. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man būtu lūgums kolēģiem vēlreiz varbūt atgriezties pie 414.dokumenta, ko iesniedzis deputāts Biezais.

Priekšsēdētājs: Jā, mums būs jābalso par šā dokumenta iekļaušana darba kārtībā, es ļoti atvainojos. Tātad– nebija par šiem dokumentiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Es ļoti atbalstu mūsu kolēģu Plotnieka, Apsīša un Birkava iesniegto 415.dokumentu un lūdzu likt to izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Biezais ir šeit? Es, atklāti sakot, atkal neredzu lēmuma projektu. Tas ir dokuments Nr.414, bet te ir runa par jautājuma izskatīšanu principā. Mēs jau, protams, varam iekļaut šādu jautājumu, vienkārši– jautājumu. Taču, lai to apspriestu papildus, ir vajadzīgs lēmuma projekts. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Man varbūt trūkst prakses šāda dokumenta gatavošanā– lēmuma projekts ir pēdējās divas rindas. Un pavairotāji bija vienkārši pielikuši šo manu pieteikumu klāt. Lēmuma projekts ir pēdējās divas rindas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, tādējādi mums ir piedāvāti šie trīs dokumenti– dokuments Nr.411, dokuments Nr.414 un dokuments Nr.415. Es lūgtu deputātus izteikties, vai mums būtu jābalso atsevišķi par katra dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Laikam gan tā ir jādara, jo te varētu būt dažādas domas. Tie ir dokumenti ar dažādu nozīmi un saturu. Tātad varbūt lemsim par šiem dokumentiem numerācijas kārtībā. Un tā dokuments Nr.411 ar piebildi, ka līdz šā dokumenta apspriešanai Ārlietu komisijai kopā ar Ārlietu ministriju vēl vajadzētu kopīgi mazliet precizēt faktus šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par dokumentu Nr.411. Lūdzu rezultātu. 89– par, es atvainojos, 90– par, 8– pret un 2– atturas. Tātad mēs šo dokumentu iekļaujam darba kārtībā ar zināmām piebildēm.

Nākamais dokuments ir dokuments Nr.414, ko iesniedza deputāts Biezais. Jālemj ir pašiem deputātiem, vai mēs esam vai neesam gatavi šādā redakcijā šo dokumentu izskatīt. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par, pret vai atturoties par dokumenta Nr.414 iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Tātad par– 64, pret– 16, atturas– 26. Līdz ar to ar balsu vairākumu arī šis dokuments ir iekļauts darba kārtībā. Es domāju, ka līdz izskatīšanai tas vēl varbūt tiks papildināts ar kādiem labojumiem vai precizējumiem. Tas ir deputātu ziņā.

Nākamais dokuments ir dokuments Nr.415, tas ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums, ko iesniedzis deputāts Plotnieks. Tā kā pārējiem dokumentiem mums vēl bija nepieciešami zināmi papildinājumi, tad es kā šīs sēdes vadītājs ierosinātu šo dokumentu apspriest pirmo, jo tas ir ļoti aktuāls. Mani labo kancelejas darbinieks, ka šim dokumentam nav krievu teksta. Tomēr nobalsosim par tā iekļaušanu, jo laikam saturs, par ko tur ir runa, ir skaidrs. Un tad, kā saka, izlemsim tā apspriešanas iespējas. Atcerēsimies, ka mums vienmēr ir iespēja paņemt kādu stundas ceturksni ilgu pārtraukumu, lai sagatavotu dokumentu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par dokumenta Nr.415 iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par –100, pret –5 un atturas –8. Es ļoti atvainojos, man laikam mazliet sajuka. Tā kā lēmums ir pieņemts, tad mēs šo dokumentu iekļaujam darba kārtībā.

Lūdzu, deputāt Dīmani, pie pirmā mikrofona!

S.Dīmanis: Ņemot vērā to, ka mūsu aicinājums nav iekļauts darba kārtībā, es lūdzu atļauju tomēr nolasīt to, lai tas būtu dzirdams pa radio un televīzijā, jo toreiz, kad tas tika nolasīts, bija atslēgta gan televīzija, gan radio.

Priekšsēdētājs: Paldies, taču šis jautājums nav iekļauts darba kārtībā, un mums tad ir atsevišķi jābalso, vai mēs dodam iespēju šo dokumentu nolasīt, dodam iespēju tam izskanēt radio un televīzijā, jo šis jautājums nav iekļauts darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs šo dokumentu jau dzirdējām. Tas... Tātad, lūdzu, balsosim par deputāta Dīmaņa ierosinājumu– atļaut viņiem uzstāties radio un televīzijā šeit, no plenārsēžu zāles, un nolasīt frakcijas “Līdztiesība” dokumentu. Lūdzu, balsosim par, pret vai atturoties. Rezultātu! Par –23, pret– 58 un 22– atturas. Diemžēl Dīmaņa kunga ierosinājums netiek pieņemts.

Godājamie kolēģi! Situācija ir izveidojusies tāda, ka mēs esam ietvēruši darba kārtībā trīs dokumentus un šajā mūsu darba ritmā ir sanācis tā, ka katram no šiem trim dokumentiem vēl ir nepieciešams pirms to apspriešanas un izlemšanas neliels slīpējums. Tā kā komisijām ir mazliet jāpiestrādā pie šiem dokumentiem, tad piedāvāju godājamiem kolēģiem, ka es varētu dot līdz vienai minūtei vārdu paziņojumiem par komisijas darbu, ja tādi ir, un pēc tam mēs varētu izdarīt pārtraukumu apmēram uz 20 minūtēm, lai ievāktu arī informāciju, kas mums nepieciešama tālākajam darbam, jo mums tā ir vajadzīga... Vai es deputātam Zatuliviteram arī iedevu vārdu vai vēl ne? Es biju solījis viņam vārdu dot, tas pašlaik vairs nav aktuāli... Lūdzu, otrais mikrofons. Pagaidām, kamēr nāk Zatulivitera kungs, es redzu, ka arī Dīmaņa kungs nāk.

Vārds deputātam Silāram pie otrā mikrofona, lūdzu!

I.Silārs: Es nāku ar ierosinājumu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai noorganizēt rītdien deputātiem pieņemamā laikā asins nodošanu Lietuvā ievainoto palīdzībai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es saprotu, ka komisija šajā pārtraukumā varēs vienoties par saviem priekšlikumiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es gribu jums, priekšsēdētāj, uzdot vienu jautājumu par procedūru. Ja tagad jūs neatļāvāt frakcijai “Līdztiesība” nolasīt savu aicinājumu no Augstākās padomes zāles, ar to pārkāpāt tūkstošiem vēlētāju tiesības, tad ko jūs domājat par mūsu klātbūtni šeit?/

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Pirms mēs uzsākām šo sēdi, es uzrunāju visus deputātus un griezos ar piedāvājumu: ja kādam ir neatliekamas darīšanas vai kādam ir ģimenes apstākļi, jo ir taču svētdiena un tiešām ārkārtēja situācija, viņam ir dota brīva rīcība plenārsēdes zālē. Mums rit plenārsēde. Tie, kuri sevi uzskata par Latvijas Republikas tautas deputātiem, strādā plenārsēdē. Lūdzu, Dīmaņa kungs bija pirmais,– pirmais mikrofons!

S.Dīmanis: Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas ne apvērsuma, ne agresijas, pēc mūsu domām, nav. Tāpēc uzskatām, ka mūsu tālākā piedalīšanās šajā sēdē ir bezjēdzīga. Taču mēs rīkojam dežūras visu nakti. Un es gribu paziņot mūsu dežūrtelefona numuru: par visu notiekošo Rīgā, lūdzu, ja kāds grib ko paziņot frakcijai “Līdztiesība”, tad var zvanīt pa tālruni– 323368. */Par visiem notikumiem Rīgas pilsētā, par kuriem iedzīvotāji grib ziņot frakcijai “Līdztiesība”, var zvanīt visu nakti pa tālruni 323368./ Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariāts ir fiksējis šo telefona numuru, bet par piedalīšanos, kā es jau minēju, mēs šo jautājumu laikam esam izlēmuši– tā ir katra sirdsapziņas lieta. Un arī, dabiski, attieksme pret Latvijas Republikas Augstāko padomi. Lūdzu, trešais mikrofons, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie televīzijas skatītāji! Mēs esam sapulcējušies šajā zālē, lai atrastu risinājumu, kā samazināt politisko spriedzi republikā. Tomēr jums bija iespēja redzēt, ka mums nedeva vārdu, nedeva iespēju uzstāties un izteikt savu viedokli, tāpēc es uzskatu, ka turpmākā mūsu klātbūtne šeit ir bezjēdzīga, jo viss šeit notiekošais ir tikai farss un traģikomēdija. Ņemsim tikai viena dokumenta projektu, ar kuru Augstākā padome piesaka karu Padomju Savienībai. Interesanti, cik dienās Latvija ir paredzējusi Padomju Savienību sagraut un vai tā izmantos kodolieročus?/ (Mikrofons tiek izslēgts.)

Priekšsēdētājs: Translācija, lūdzu, izslēdziet trešo mikrofonu! Godājamie kolēģi, es lūdzu izslēgt deputātam Aleksejevam mikrofonu, jo uzskatu par savu pienākumu tomēr pasargāt mūsu klausītājus un skatītājus no šādiem provokatīviem izsaucieniem. Mums ir jāsaglabā miers, vai pat šur tur, kā saka, arī dzīvesprieks. Taču nekādā gadījumā nevajadzētu uzstāties ar šādiem paziņojumiem, kuriem nav nekāda reāla pamata.

Godājamie kolēģi, pusminūte vārda tiek dota mūsu sekretariāta vadītājam Jurim Dobelim no tribīnes.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Mūsu Liepājas atbalstītāji sūta mums šo maizi, lai mēs stiprinātos un turpinātu strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, krievu teksts arī ir, tā ka sekretariāts to izdalīs. Es domāju, ka mums ar 20–25 minūtēm pietiks, lai komisijas izspriestu šos dokumentus, un pēc 25 minūtēm, tas ir, pulksten 18.30, mēs pulcēsimies plenārsēdē tālākajam darbam. Lūdzu strādāt pārtraukumā arī komisijās.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Deputāti! Es visus aicinu pulcēties zālē. Pulkstenis ir seši un 35 minūtes. Lūdzu, kāds no sekretariāta dodiet zvanu mums šeit telpās, lai visi deputāti, kuri ir, pulcētos plenārsēžu zālē.

Vai visi deputāti, kuri nolēmuši palikt plenārsēžu zālē, ir ieņēmuši vietas? Lūdzu pasteigties tos, kuri to vēl nav izdarījuši, lai mēs varētu reģistrēties, lai fiksētu, cik mēs esam. Lūdzu, reģistrēsimies, godātie deputāti! Rezultātu! 85, 86, 87, 88 deputāti. Es atvainojos, dzēsīsim šo rezultātu un pārreģistrēsimies no jauna, jo citi deputāti to vēl nav paspējuši izdarīt. Vēl deputāti nāk zālē, un neaizmirsīsim, ka daudzi deputāti pašlaik strādā komisijās. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Ir 87 deputāti.

Godājamie kolēģi! Tātad mēs esam izlēmuši, kādā kārtībā skatīsim šos dokumentus. Es tikai gribētu papildināt, jo šajā pārtraukumā mums ir nācis vēl viens dokuments klāt. Jūs zināt, ka jau ilgāku laiku starp Latvijas Republikas Augstāko padomi un Latvijas Republikas Pilsoņu kongresu un Latvijas komiteju pastāvēja zināmas domstarpības dažādos teorētiskos jautājumos un arī šo jautājumu praktiskajos risinājumos. Ar mums ir uzņēmuši kontaktu Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pārstāvji un piedāvā šajās Latvijai grūtajās dienās parakstīt kopīgu komunikē, kas iegūtu dokumenta spēku pēc tā apstiprināšanas Augstākās padomes sesijā. Es, protams, varu dot to arī pavairot un tamlīdzīgi, šis dokuments mums ir, taču varbūt es jums to nolasīšu, un mēs izlemsim, kā rīkoties tālāk. Šo dokumentu jau ir parakstījis Latvijas komitejas priekšsēdētājs Aigars Jirgens. Es varbūt atļaušos nolasīt šo dokumentu, un tad mēs lemsim, kā ar to tālāk rīkoties.

Tātad: “Latvijas Republikas Augstākās padomes un Pilsoņu kongresa kopīgais komunikē.

Apzinoties politiskās situācijas nopietnību, Latvijas Republikas Augstākā padome un Pilsoņu kongress vēlreiz apliecina Latvijas tautai un visai pasaules sabiedrībai, ka, īstenojot nepārprotami izpausto tautas gribu, kategoriski noraida jebkuru iespēju parakstīt Savienības līgumu ar PSRS jebkādā tā formā un paziņo, ka, sekojot tautas noskaņojuma diktētās sabiedrisko organizāciju saliedēšanās paraugam un šo organizāciju aicinājumam, apņemas, neraugoties uz paliekošajām atšķirībām viedokļos par Latvijas Republikas patiesas neatkarības atjaunošanas ceļiem, iespējamās ekstremālās situācijas gadījumā saskaņot darbību un savu rīcību. Šādas situācijas izveidošanās gadījumā Latvijas Republikas Pilsoņu kongress un Augstākā padome aicina visus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejai uzticīgos Latvijas iedzīvotājus aizmirst savas savstarpējās nesaskaņas un būt vienotiem visās iespējamās akcijās, kādas šādā situācijā ir paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos un starp­tautisko tiesību normās.

Šis komunikē iegūst dokumenta spēku pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Augstākajā padomē un Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa sesijās.”

Kādas ir deputātu domas? Vai mums ir jāapspriež šāds paziņojuma teksts, un vai mēs varētu Augstākās padomes sesijā akceptēt šādu dokumentu? Es tiešām tikai vēlējos uzzināt jūsu attieksmi, vai mēs to iekļaujam darba kārtībā, izskatām, akceptējam un tā tālāk. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Es domāju, ka priekšsēdētājs, izmantodams savas tiesības, faktiski nolasīja mums tādu komunikē, kāds nav iekļauts dienas kārtībā, un tajā pašā laikā ar balsošanu Augstākā padome noraidīja frakcijas “Līdztiesība” lūgumu nolasīt savu aicinājumu. Es uzskatu, ka tas ir nekorekti. Latvijas pilsoņi nu var saprast situāciju, kāda rodas, manipulējot ar sabiedrisko domu un to pozīciju, kādu ieņem priekšsēdētājs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tikai gribētu uzzināt, vai mēs pašlaik šo jautājumu iekļaujam darba kārtībā, jo mums nav pavairots šis dokuments. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es domāju, ka, klausoties nolasīto dokumentu, mums nevarētu būt nekādu iebildumu pret to, un pašreiz šajā ļoti traģiskajā brīdī ir nepieciešams apvienot visus Latvijas neatkarībai uzticamos spēkus, un tāpēc šāda dokumenta apspriešana un, iespējams, arī tā apstiprināšana no parlamenta puses noteikti būtu pieņemama un tāpēc ir iekļaujama darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es arī gribētu aicināt visus tos Tautas frontes frakcijas deputātus un neatkarīgos deputātus, kuri varbūt domā atšķirīgi nekā Pilsoņu kongress un nepiekrīt vienai vai otrai Pilsoņu kongresa nostādnei, tomēr šoreiz aizmirst šīs nesaskaņas un sākumā balsot par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā un vēlāk arī par tā pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Manuprāt, šis iesniegtais dokuments vienkārši ir apsveicams, jo šis ceļš bija jāiet jau no paša mūsu darba sākuma. Es atbalstu sava kolēģa ieteikumu ietvert to darba kārtībā, apspriest un acīmredzot arī parakstīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es domāju, ka ir izteikti viedokļi par un pret šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Es domāju, ka mēs balsojot noteiksim, vai mēs šo jautājumu vispār iekļaujam, un es šo jautājumu virzīju tāpēc, ka mums ir pavairošanas grūtības, jo, kā jūs zināt, ir jāpavairo daudzi dokumenti, un, lai nebūtu Kancelejai velti jāstrādā, tas mums būtu jāizlemj.

Tātad, lūdzu, nobalsosim, vai mēs iekļaujam šā dokumenta apspriešanu un akceptēšanu darba kārtībā vai neiekļaujam, un tad arī risināsim tālāk šo jautājumu. Mums pirms tam ir jāizlemj daudzi citi dokumenti. Tātad, lūdzu, nobalsosim. Deputāts pie pirmā mikrofona varbūt vēlas izteikt pretēju viedokli? Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs jau esam spēruši daudzus emocionālus soļus un ļoti steidzāmies pirms pusdiviem. Tagad mēs pēc dzirdes pieņemsim vēl vienu svarīgu dokumentu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es jums taisni...

O.Ščipcovs: */Mums nav pavairota.../

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ja jūs labāk saprastu valsts valodu, jūs būtu sapratis, ko es tikko teicu.

O.Ščipcovs: */Atvainojiet./

Priekšsēdētājs: Es vēlreiz atkārtoju pirms pavairošanas: es gribēju pārliecināties, vai mēs šo dokumentu apspriedīsim, lai nebūtu velti jātērē papīrs, jo ir ļoti iespējams, ka drīz mums arī ar papīru būs grūtības. Tā ka, lūdzu, nobalsosim. Jā, lūdzu, vēl vārds deputātam pie trešā mikrofona. Un tad varbūt beigsim diskusijas.

J.Aizezers: Man tomēr ir priekšlikums pirms dokumenta pavairošanas izveidot nelielu deputātu grupu, kas mums izsniegtu jau izskatītu dokumentu, un to pavairot pēc tam, kad to būs izskatījusi šī deputātu grupa, jo tam ir arī daži papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Dineviča kungs pateiks savas domas, un tad varbūt arī beigsim.

J.Dinevičs: Cienītie kolēģi, it sevišķi Aizezera kungs! Viena no pusēm, kas piedalās šajā procesā, šo dokumentu jau ir parakstījusi. Mēs nevaram tur neko mainīt, jo tādā gadījumā mums atkal viss ir jāsaskaņo. Mēs vienkārši varam to pieņemt, ietvert darba kārtībā, pavairot, lai visiem būtu iespēja izlasīt, un pēc tam lemt. Man priekšlikums– ietvert darba kārtībā un pavairot, lai varam to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad izlemsim– vai šo dokumentu pieņemsim, un tālāk tas ies savu ceļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, mums vēlreiz jāreģistrējas, jo man liekas– daudzi deputāti ir tikko atnākuši. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Rezultātu! Reģistrējušies 104 deputāti. Tagad lūdzu balsošanas režīmu, un izlemsim par šā dokumenta pavairošanu un iekļaušanu šodienas plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi par, pret vai atturoties. Rezultātu! 90– par, 1– pret, 2– atturas. Tātad esam nolēmuši, un es lūgšu šo dokumentu sekretariātam...

Godājamie deputāti! Pie manis ir vērsies mūsu televīzijas pārstāvis ar priekšlikumu, ka būtu jāizlemj jautājums par televīzijas translācijas turpināšanu. Vai turpmāk ir vajadzīga televīzijas translācija? Mums par to, kolēģi, ir jānobalso! Šodien praktiski visus jautājumus esam atrisinājuši balsojot. Es domāju, ka nav problēma arī šoreiz nobalsot.

Tātad– ir saņemts ierosinājums, televīzijas ierosinājums, pārtraukt plenārsēdes translāciju televīzijā. Tomēr man būtu viens jautājums: cik ātri pēc šīs pārtraukšanas būtu iespējams atjaunot televīzijas translāciju no Augstākās padomes? Cik ātri tas varētu notikt? Varbūt kāds var atbildēt? Cilvēki dežurē arī Doma laukumā, un arī mēs šeit strādājam... Paldies. Deputāti vēlas šajā jautājumā izteikties pie trešā mikrofona un pie otrā mikrofona. Sākumā, lūdzu, trešais mikrofons!

V.Seleckis: Es tomēr domāju, ka šajā brīdī tauta uzmanīgi seko līdzi, kas notiek parlamentā, un daudziem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi. Un tāpēc, ja gadījumā nav kāda ļoti, ļoti svarīga iemesla, pārtraukt translēšanu no šejienes manā skatījumā tomēr nebūtu pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Man būtu priekšlikums– ļaut televīzijai pašai izvēlēties, kad ir nepieciešams pieslēgties mums un kad raidīt, teiksim, Lietuvas materiālus, bet katrā ziņā tai ir jābūt gatavai pieslēgties jebkurā brīdī šai sesijai. Būtu lūgums, ja varētu, palikt līdz ar deputātiem šeit pie mums arī televīzijas pārstāvim.

Priekšsēdētājs: Tāds tātad ir optimālais ierosinājums– pēc televīzijas režisora domām, izdevīgā brīdī tā regulāri pieslēdzas šeit vai arī regulāri translācija tiek pārtraukta, lai raidītu kādu aktuālu informāciju vai kaut ko pārējo. Taču mums ir jānobalso.

Tātad viens priekšlikums izskanēja tāds, ka televīzija ir ar mieru arī strādāt, bet, protams, ar pārtraukumiem, lai dotu klausītājiem arī citu informāciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Vai es pareizi formulēju šo priekšlikumu? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šādu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 89, pret– 2, atturas– 5. Tādējādi esam pieņēmuši lēmumu, ka televīzijas translācija turpinās, taču mēs dodam televīzijai tai nepieciešamo brīvību translāciju pārtraukt, lai raidītu arī citu aktuālu informāciju. Paldies.

Un tagad, godājamie kolēģi, mums ir jāapspriež dokuments Nr.415, kurš šobrīd ir pavairots arī krievu valodā. Es lūdzu godājamos kolēģus apmēram uz 20 minūtēm uzticēt sēdes vadību Daudiša kungam, kas vadīs šā dokumenta apspriešanu. Es tam sekošu, taču ar mani grib tikties kāds no ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem, kas pašlaik uzturas Latvijas Republikā. Ja sesijai nav iebildumu, tad– lūdzu. Paldies. Es atradīšos savā darba kabinetā.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mēs esam iekļāvuši darba kārtībā dokumentu Nr.415, kuru iesnieguši deputāti Plotnieks, Apsītis un Birkavs. Varbūt es varētu kādu no šiem autoriem lūgt tribīnē atbildēt uz jautājumiem, ja tādi būtu radušies. Tātad lēmuma projekts gan latviešu, gan krievu valodā deputātiem ir izdalīts. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi deputātam Plotniekam? Jūs gribat vēl kaut ko komentēt? Lūdzu.

Es atvainojos, Plotnieka kungs vēl grib komentēt šo dokumentu.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Es domāju, ka šajās stundās, šajās dienās, mums tomēr ir jāpieņem virkne tādu lēmumu, kuriem ir izteikts politisks raksturs. Šajā sakarībā man šķiet, ka šodien Baltijas krīze– tā ir pārbūves politikas krīze, šīs krīzes atrisinājums ir pārbūves liktenis. No šā viedokļa, pirmkārt, parlamentā vajag izlemt jautājumu, kā informēsim citas savienotās republikas par stāvokli šeit un kā veidosim attiecības ar tām. Otrkārt, mums ir jāizlemj jautājums, kā PSRS tautas deputāti, kas ir ievēlēti Latvijā, pārstāvēs Latviju PSRS līmenī un kā viņi turpinās to darbu, kas notiek tur, Savienības parlamentā. Treškārt, mums ir jānodibina pietiekami solīds juridisks pamats triju Baltijas Republiku savstarpējai palīdzībai un sadarbībai.

Un šajā sakarībā jums tiek piedāvāts šis lēmuma projekts, kas pirmām kārtām pauž mūsu attieksmi pret prettiesisko, agresīvo rīcību Lietuvas Republikā. Tas paredz arī virkni konkrētu pasākumu, ko mēs esam gatavi darīt, lai atbalstītu mūsu tuvāko kaimiņu, mūsu likteņa biedru un lai šajā vēsturiskajā stundā pirmo reizi, es gandrīz gribētu teikt– vēsturē, mēs nebūtu tādā situācijā, ka šodienas Lietuva ir rītdienas Latvija, bet Latvija šodien nav spējīga to apjēgt. No šā viedokļa es ierosinātu pieņemt šo lēmumu un parlamenta līmenī organizēt visu nepieciešamo, lai atbalstītu Lietuvas Republiku šajā likteņstundā. Viens šāds priekšlikums jau bija, kuru izteica deputāts Bels, un tur, man šķiet, vajadzētu 2.punktā izsvītrot vārdiņus “izteikt gatavību”, atstājot “Lietuvas Republikai jebkāda tai nepieciešamā palīdzība”.

Un tagad esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Vai par šo konkrēto labojumu būtu kādi iebildumi? Nē. Un jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Sakiet, vai pašreizējos apstākļos, kad mēs paši šeit jūtamies apdraudēti, būtu pareizi garantēt tādu iespēju, kāda paredzēta 3.punktā. Un, ja mēs tādu priekšlikumu izsakām, vai tas neliecinātu, ka mums vispār ir droša situācija, kas neatbilst reālajam stāvoklim?

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Man tomēr gribētos teikt, ka mēs jūtamies apdraudēti, bet Lietuva jau ir apdraudēta. Un tikmēr, kamēr mēs varam sniegt šo palīdzību un atbalstu arī parlamenta darbībai, es domāju, ka vienkārši ir mūsu pienākums to darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais lēmuma projekta autor! Vai jūs nepiekristu 1.punktā vārdus “bojā gājušo” (viņi jau nenokrita no jumta) aizvietot ar vārdu “nogalināto” mierīgo iedzīvotāju...

A.Plotnieks: Es domāju, ka šādu terminoloģisku precizējumu mēs varam ieviest. Man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Es arī solidarizējos ar Lietuvas tautu, tomēr es domāju, ka trīs sēru dienas– tas ir par daudz, tāpēc ka sēru dienas prasa attiecīgu uzvedību, un tas var arī traucēt veikt mūsu pasākumus. Es domāju, ka pietiek ar vienu dienu, tas ir simbolisks solidaritātes akts, un es domāju, ka ar vienu dienu pietiek.

Otrkārt. Es domāju, ka mums vajag taču apzināties, ko mēs varam un ko nevaram. Un tāpēc es lūdzu 2.punktā svītrot vārdu “jebkādu”.

Un, treškārt, 3.punkts nav vajadzīgs, jo 2.punktā ir teikts “nepieciešamā palīdzība”. Ja būs tāda nepieciešamība un ja mēs būsim spējīgi, tad palīdzēsim, bet garantēt viņiem to, kas teikts 3.punktā, ir pārgalvīgi. Man liekas, ar tiem diviem punktiem pietiktu.

A.Plotnieks: Es gribētu pāris vārdos atbildēt godājamajam deputātam Movelam. Man, pirmkārt, šķiet, ka šādās dienās, kad tiek izlemti veselu nāciju likteņi, diezin vai mums vajadzētu uztraukties, ka trīs dienas mēs nevarēsim dziedāt un diet vai rīkot tādus vai citādus izklaides pasākumus.

Otrkārt. Runājot par vārdu “jebkādu”, mēs, protams, varam šajā gadījumā atteikties no šā vārda, taču, lietojot šādu– pēc iespējas plašu formulu, mēs līdz ar to izsakām savu gatavību darīt visu to, ko praktiski varam darīt un ko darīsim.

Kas attiecas uz 3.punktu, tad gribētu šeit kategoriski noraidīt priekšlikumu. Ja jūs vēl atceraties mūsu kopējo darbu Viļņā, kur strādāja trīs parlamenti, tad mēs nevarējām ieviest savos dokumentos norādi, ka, lūk, trīs parlamenti ir pieņēmuši kopīgi to vai citu deklarāciju, jo Igaunijas parlamenta reglaments aizliedz rīkot sēdes ārpus savas republikas. Tātad ir tikai viens aizliegums, un no tā jau izriet zināmas juridiskas sekas. Šajā gadījumā, ja mēs runājam par valsts parlamenta sēdēm, tad citām republikām liekam to saprast kā kaut kādu palīdzību, taču tas nav pats palīdzības jautājums, bet tas ir konstitucionāla rakstura jautājums. Un tātad, ja esam gatavi šādu priekšlikumu izteikt visā nopietnībā, tad tas ir jāizsaka noteikti– kā īpaša formula šajā konkrētajā mūsu lēmumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man jums, cienījamo profesor, divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, ko tas nozīmē? 2.punktā runāts par mūsu gatavību sniegt jebkādu nepieciešamo palīdzību. Kāda, pēc jūsu domām, var būt palīdzība no mūsu puses?/

A.Plotnieks: */Palīdzība var būt ar pārtiku, medicīniskā palīdzība, var būt humānā palīdzība. Mēs, protams, nedomājam šeit palīdzību ar bruņotiem spēkiem, jo man liekas, ka vienotā pavēlniecība neatļaus to vai citu karaspēka daļu pārvietot no Latvijas teritorijas uz Lietuvas teritoriju./

V.Zatuliviters: */Un otrais jautājums par 3.punktu, par pēdējo rindiņu. Kā, pēc jūsu domām, mēs varam nodrošināt visu darbam nepieciešamo, ja tas būs vajadzīgs jau rīt?/

A.Plotnieks: */Es, būdams zināmā mērā ideālists, teiktu tā: mēs varētu pāriet strādāt uz universitāti, es tikko runāju ar rektoru Zaķi, viņš ir ar mieru atdot mūsu rīcībā universitātes aulu, bet šeit mēs varētu nometināt lietuviešu parlamentāriešus. Es domāju, ka tas ir korekti no mūsu puses./

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Vai jums nešķiet, ka būtu tomēr jānorāda konkrēts datums sēru dienām?

A.Plotnieks: Varam to norādīt, es te neredzu nekādas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Man ir priekšlikums par otro rindkopu. Tur vienkārši ir jānorāda, kas tas ir par militāri rūpniecisko kompleksu, tas nav ASV, bet tas ir PSRS militāri rūpnieciskais komplekss. Citādi te nav skaidrs, ka tas ir PSRS militāri rūpnieciskais komplekss. Konkrētas valsts.

A.Plotnieks: Man jāsaka tā, godājamais kolēģi, ka jautājumu par to, kas atbildīgs par tās vai citas karaspēka daļas uzvedību un izraisīto iebrukumu, neesam noskaidrojuši, jo mēs atlikām to. Tāpēc šajā gadījumā vienkārši konstatējām, ka tas ir militāri rūpnieciskais komplekss, un nevar šajā teritorijā būt cita kompleksa.

R.Rikards: Bet tas ir PSRS komplekss, nevis kāds cits?

A.Plotnieks: Protams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Einiņš: Es gribu teikt to pašu, ko teica kolēģis profesors Rikards. Man ir tieši priekšlikums, ka Augstākā padome nosoda kompartijas vadītā militāri rūpnieciskā kompleksa organizēto akciju, jo mēs konkrēti zinām, ka Latvijā visas šīs akcijas un tamlīdzīgi tieši un konkrēti rīko kompartija, un tā tas ir arī PSRS mērogā.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, man jums jāsaka tā, ka mēs dažkārt tomēr par daudz ātri un nepārdomāti ieviešam tos vai citus atzinumus tajos vai citos aktos. Ja mēs gribam būt precīzi, tad ierakstīsim to, ko mēs varam tieši apgalvot. Teikt, kurš ir atbildīgs par to vai citu darbību, kāda ir tās vai citas partijas attieksme– tikmēr, kamēr mūsu rīcībā nav nekādu dokumentu un pierādījumu, tas ir nekorekti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Aizezers: Es ierosinu tomēr šajā punktā vārdu “apgrūtināt” mainīt ar vārdu “neiespējami”. Manuprāt, parlamenta darbība apgrūtināta te jau ir vairākas dienas un nedēļas. Tātad: “Lietuvas Republikas parlamenta darbība savas valsts teritorijā būs neiespējama…” Un tālāk kā tekstā.

A.Plotnieks: Lūdzu. Tas ir pieņemams priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Visnotaļ atbalstu profesora kunga domu par to, ka vajadzētu izteikt maksimāli precīzi to, ko var precīzi izteikt. Man būtu priekšlikums 1.punktā tomēr tieši norādīt vainīgo un tāpēc šo punktu izteikt šādā redakcijā: “Godināt padomju armijas agresīvās darbības rezultātā bojā gājušo mierīgo Lietuvas iedzīvotāju piemiņu.”

A.Plotnieks: Redziet, es jums atbildēšu tā– šobrīd neviens no mums nevar atbildēt uz jautājumu, kam ir pakļautas šīs desanta karaspēka daļas, kas darbojas Lietuvas teritorijā– vai tās ir pakļautas Bruņotajiem spēkiem vai Iekšlietu ministrijai, vai Valsts drošības komitejai. Valsts drošības komitejas karaspēks nav Bruņotie spēki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es ierosinātu 3.punkta sākumu formulēt tā: “Ja Lietuvas Republikas parlamenta darbība savas valsts teritorijā kļūs neiespējama…”, nevis būs, bet kļūs neiespējama…

A.Plotnieks: Mēs tikko vienojāmies par neiespējamību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es tomēr ierosinu otrajā rindkopā vispār izslēgt vārdkopu “militāri rūpniecisko kompleksu”,– kā mēs vispār saprotam šo jēdzienu “rūpnieciskais komplekss” un varētu minēt galveno vaininieku– “Latvijas Republiku Augstākā padome nosoda PSRS organizēto agresiju pret Lietuvas Republiku”. Jo man liekas, ka tā nav kāda cita valsts kā vien PSRS.

A.Plotnieks: Man jāsaka tā, godājamie kolēģi, ka šo formulu mums tādā gadījumā tomēr vajadzētu likt uz balsošanu, tāpēc ka mēs līdz šim mirklim neesam varējuši sev dot atbildi, vai karaspēka daļas faktiskās izrīcības ir zināma līmeņa komandieru patvaļa vai tās ir sankcionētas arī visaugstākajā līmenī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Cienījamais kolēģi profesor, manuprāt, tas ir absolūti vienalga, jo PSRS karaspēka virspavēlnieks ir valsts prezidents. Šajā gadījumā mums nav jānoskaidro, vai tas ir maršals, ģenerālpulkvedis vai pats prezidents. Situācija ir absolūti skaidra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Godāto deputāt Plotniek! Vai jums neliekas, ka, balstoties uz labiem nodomiem un izvirzot šo projektu, šodien varam radīt situāciju– ar ultraradikāliem labojumiem, kurus izvirza mūsu deputāti, kas sekmēs stāvokļa saasināšanos Lietuvas Republikā? Ja tiks pieņemti vairāki šādi labojumi, vai ar to mēs nepadarīsim faktiski neiespējamu sabiedriskās saskaņas padomes, kas sastāvēs no abu frakciju pārstāvjiem, darbību? Mēs šo padomi vēl neesam noformējuši, nezin kāpēc to atliekot./

A.Plotnieks: */Es šim mūsu dokumentam redzu jēgu tajā apstāklī, ka, pirmkārt, izsakām savu attieksmi pret vardarbību, kas, bez šaubām, jau notiek. Otrkārt, mēs kā viena no Baltijas valstīm paziņojam par savu solidaritāti ar Lietuvas Republiku, kas tieši izriet no tiem aktiem, kam ir starptautisks raksturs un kas savulaik tika parakstīti starp visām trijām valstīm. Līdzās tam, kas attiecas uz faktisko lietu būtību, es šajā dokumentā aprobežojos tikai ar zināmo faktu izklāstu./

S.Buka: */Paldies. Manuprāt, tā ir pareiza doma./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Man ir priekšlikums izbeigt debates un izšķirt visus jautājumus ar balsošanu. Un pēdējais. Man ir lūgums citiem ziņotājiem, kuri nāks uz tribīni: šī tribīne, īpaši šodien, nav akadēmiskā katedra, un mums nav laika teoretizēt. Mums katram ir lēmuma projekts un katram ir sava galva, tāpēc, lūdzu, taupīsim laiku.

Priekšsēdētājs: Taču tajā pašā laikā priekšlikumi ir izteikti un tie ir jāņem vērā. Tiešām mēs ar balsošanu tūlīt izšķirsim, kuru no redakcijām pieņemsim, un es domāju, ka tas ir absolūti normāls process. Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Krūgaļaužs: Klausoties debates, varu teikt, ka ir izskanējuši daudzi un dažādi jautājumi Plotnieka kungam izteiktajos priekšlikumos, tie visumā ir labi un atbalstāmi, tāpēc es ierosinātu aizvirzīt šo jautājumu uz Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju un atgriezties pie tā nedaudz vēlāk, lai komisija mazliet to izdebatē un lai precīzi vienojas par visiem punktiem. Tad mums atliks tikai nobalsot un nebūs nekādu domstarpību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies par priekšlikumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

(Stenogramma neuzrāda deputāta uzvārdu.– Red.) Godājamie Latvijas tautas deputāti! Es katrā ziņā apšaubu ideju, ka šis projekts būtu jāizskata Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, jo šajā gadījumā tas viss ir parlamenta darbības jautājums. Ja mēs vēlamies to izvērtēt kādā komisijā, tad mums šī komisija ir īpaši jāizveido tikai šā lēmumprojekta izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Mēs šodien pieņēmām Aicinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par agresiju pret Latviju un Lietuvu. Kā jums liekas, Plotnieka kungs, vai agresijas apstākļos divās republikās reāls ir 3.punkts– par vesela parlamenta pārvietošanu no vienas republikas uz otru? Vai tas jums neliekas emocionāls un nekonstruktīvs?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ievērojiet klusumu zālē!

A.Plotnieks: */Es uz to, cienījamie kolēģi, atbildētu tā. Šis projekts, ko mēs tagad izskatām, ir veltīts Lietuvas Republikai un mūsu savstarpējām attiecībām, bet ne situācijas vērtējumam Baltijas republikās vispār. Šie jautājumi šeit nav skarti, un es domāju, ka tie netiks skarti arī galīgās redakcijas izstrādē./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Kā liecina arī šī jautājumu uzdošana un apspriešana, tad tomēr šis visādā ziņā labi iecerētais dokuments līdz šim brīdim nav līdz galam precīzi izstrādāts, te nav precizēts vainīgais, nav precizēti palīdzības veidi un arī citi jautājumi, manuprāt, nav īsti skaidri, tāpēc tas tomēr būtu jānodod komisijai; manā skatījumā, tā varētu būt Ārlietu komisija, kura kopā ar dokumenta autoriem varētu pabeigt šā dokumenta izstrādi, tātad Ārlietu komisija kopā ar autoriem.

Priekšsēdētājs: Paldies par priekšlikumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu, citādi mēs diskutēsim un uzdosim jautājumus līdz rītam. Šajā sakarībā man būtu priekšlikums izveidot speciālu komisiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cienījamie deputāti, acīmredzot man šiem priekšlikumiem ir jāpiekrīt– tātad kādai no komisijām tomēr būtu jāizskata visi šie priekšlikumi un labojumi. Es esmu gatavs tos likt uz balsošanu. Taču es jūtu, ka tas būtu pārāk nogurdinoši un katrā ziņā sēdes vadītājam diezgan sarežģīti, jo šo priekšlikumu un šo labojumu ir ļoti daudz. Tādēļ lūdzu izlemt, kā mēs darīsim. Bija trīs priekšlikumi: nodot Tautas pašvaldības komisijai, nodot Ārlietu vai arī kopā ar autoriem izveidot īpašu redakcijas komisiju un dokumentu nodot tai. Varbūt paliksim pie priekšlikuma, ka pie šā dokumenta strādā Ārlietu komisija kopā ar šā dokumenta autoriem? Nav iebildumu? Tātad lūgsim tomēr ņemt vērā visus šos priekšlikumus, labojumus un šovakar pat atgriezties pie šā dokumenta projekta otrās redakcijas.

Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad mēs balsosim par to, lai uzticētu Ārlietu komisijai kopā ar šā dokumenta autoriem, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, vēl strādāt pie šā dokumenta redakcijas. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Tā, divas balsis. Jūs par? Par. Rezultātu, lūdzu! Par– 76, 77, 78, 79. Tātad 79– par, 3– pret, 10– atturas. Līdz ar to šis mūsu lēmums ir pieņemts, un Ārlietu komisija kopā ar dokumenta autoriem turpinās darbu. Lūdzu, trešais mikrofons!

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Vakarnakt Lietuvas Augstākā padome ir pieņēmusi Aicinājumu Latvijas Augstākajai padomei, kas tieši attiecas uz mūsu šodien izskatāmā jautājuma tēmu. Es esmu iesniedzis šā aicinājuma kopiju Andrejam Krastiņam, iepriekšējam sēdes vadītājam, un arī savu priekšlikumu– papildināt lēmumu ar 4.punktu. Es gribēju uzstāties debatēs, bet, tā kā debates netika atklātas, tad es to procedūras jautājuma kārtībā paziņoju tagad.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, kolēģi! Tātad šo jūsu priekšlikumu es tūlīt nododu autoriem. Tagad autori un Ārlietu komisijas locekļi varētu sākt strādāt. Kādi vēl mums ir dokumenti? Mēs esam saņēmuši jau pavairotu Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa un Augstākās padomes kopīgā komunikē projektu. Vai visi deputāti ir to saņēmuši? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man liekas, ka mēs kaut kādu iemeslu dēļ nepelnīti esam atvirzījuši dokumenta Nr.414 apspriešanu. Mēs taču norunājām, ka tūlīt pēc apspriešanas atgriezīsimies pie dokumenta Nr.414./

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi! Taču šobrīd mēs vēl neesam saņēmuši šā darba kārtībā iekļautā jautājuma lēmumprojektu. Tātad šis lēmumprojekts ir saņemts kancelejā un tas tiek pavairots. Tiklīdz projekts būs pavairots, jums tas tiks izsniegts, un mēs tūlīt to izskatīsim. Tādēļ– vai nu atgriezīsimies pie šā komunikē teksta un to apspriedīsim, vai izskatīsim lēmumprojektu par Latvijas Republikas pārstāvjiem ārzemēs?

Vai Ārlietu komisija ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus, kuri bija jāiesniedz, lai tos iekļautu šajā dokumentā?

J.Krūmiņš: Mēs tikāmies arī ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem ministra vietnieka personā un nonācām pie kopīga secinājuma. Šis darbs jau ir izdarīts, šādas prerogatīvas ir valdībai– tā ārkārtējos gadījumos var pilnvarot, tomēr tas būtu tas mazākais. Šis darbs jau ir izdarīts, ir sagatavotas speciālas paketes tiem goda konsuliem, kuri pārstāvēs Latvijas Republiku ārzemēs gadījumā, ja krīt valdība. Ir arī instrukcijas, kā rīkoties un ko pārstāvēt, bet es jums negribētu nosaukt visu šo cilvēku vārdus, viņu ir pietiekami daudz, lai neradītu viņiem kādus sarežģījumus pašreizējā situācijā. Taču no savas puses varu garantēt, ka tie ir ļoti sakarīgi un gudri cilvēki, ar ietekmi citos parlamentos, valdībās un plašās aprindās.

Un tāpēc mūsu priekšlikums varētu būt tāds, ka mēs varētu uzaicināt visus pasaules latviešus kaut kādā mērā viņu darbību aktivizēt, lai gan domāju, ka viņi paši jau to dara. Es zinu, ka viņi to dara jau tagad, un varbūt speciālu lēmumu šeit nevajadzētu pat pieņemt.

Priekšsēdētājs: Tātad, kā jūs dzirdējāt, cienījamie deputāti, Ārlietu komisija ierosina uzticēt mūsu valdībai, lai tā nepieciešamības gadījumā nozīmētu šādus pārstāvjus ārzemēs. Vai mēs varam piekrist šim ierosinājumam? Varam, ja? Es domāju, ka balsot nav nekādas nepieciešamības. Paldies.

Un tagad mēs varētu tomēr atgriezties pie dokumenta, kuru es jau minēju. Un proti, pie Pilsoņu kongresa un Augstākās padomes kopīgā komunikē. Vai kāds gribētu izteikties par šo dokumentu? Varbūt varam balsot? Deputāt Geidān, lūdzu!

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka šis ir tas dokuments, kur beidzot ir iekļautas tās visu mūsu domas, kuras ir izteikušas dažādas politiskās kustības vai organizācijas un kuras mēs paši esam vairākkārt pārrunājuši. Tas beidzot būtu viens dokuments, kurā esam apvienojušies kopīgai cīņai. Es domāju, ka te nav par ko diskutēt, te ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Es arī aicinu visus Augstākās padomes deputātus balsot par šo dokumentu, tāpat kā par to jau nobalsojis Latvijas Republikas Pilsoņu kongress, tā varētu nobalsot arī Latvijas Republikas Augstākā padome. Runa varētu būt par kādu redakcionālu izmaiņu, ka, apzinoties politiskās situācijas nopietnību, Latvijas Republikas Augstākā padome un Pilsoņu kongress...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es tā skatos, ka šis ir vecs dokuments, tajā varbūt pat neieskanas mūsu šodienas skatījums. Ja to nevar mainīt, tad atliek tikai balsošana, taču, ja varētu mainīt, tad es ierosinātu saīsināt pirmo un otro rindkopu, jo šis dokuments ļoti atgādina tirdzniecisku darījumu. Ja šodien ir ekstremāla situācija, tad– jā, bet, ja citā dienā, tad– nē. Ja radīsies tāda situācija, iesim kopā, ja ne– tad tā. Man tādēļ šis dokuments nesimpatizē. Tāpēc es saku, ka man tas nesimpatizē, un, ja to varētu pārtaisīt... Un vai tas šodien ir kopējs komunikē bez apspriešanas– es ļoti šaubos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es domāju, ka šis dokuments, kaut arī tas ir pieņemts Pilsoņu kongresa sesijā 15.decembrī, šobrīd ir tieši savlaicīgs, jo pašlaik notiek tieši tas, kas varbūt toreiz vēl bija tikai iespējamība. Un tāpēc es domāju, ka mums varbūt nevajadzētu tik ļoti pievērst uzmanību dažiem sīkiem redakcionāliem trūkumiem, kuri šajā dokumentā neapšaubāmi arī ir. Tomēr šajā brīdī tas nav pats svarīgākais, svarīgākais ir tā vienotības apziņa, kādu Latvijas Republikas pilsoņi varbūt gūs, ja mēs šo dokumentu pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis dokuments ir ārkārtīgi savlaicīgs. Es pilnībā atbalstu šajā dokumentā ietverto ideju. Taču man ir viens jautājums un viens priekšlikums. Jautājums ir tāds– vai mēs tajā drīkstam vai nedrīkstam izdarīt redakcionālas izmaiņas? Tas ir jautājums. Un tālāk– priekšlikums. Mums ir jāparedz konkrētas sadarbības formas ar Pilsoņu kongresu. Es pilnīgi piekrītu tam, ka ir laiks aizmirst visas domstarpības.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Otrais mikrofons, lūdzu!

I.Cālītis: Šajā ļoti vajadzīgajā un sengaidītajā dokumentā mani mulsina daži vārdi: “Būt vienotiem visās iespējamajās akcijās”. Tas, manuprāt, ir pārāk plašs jēdziens un zem šā jēdziena, dažādi traktējot šos Apvienoto Nāciju dokumentus, var pabīdīt apakšā daudz ko, kas nav pieņemams Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Jūs kaut ko konkrēti gribat minēt?

I.Cālītis: Es, tāpat kā iepriekšējais runātājs, nevaru pateikt, cik daudz iespēju mums ir izdarīt redakcionālas izmaiņas. Šeit vajadzētu ņemt ārā tos vārdus par apņemšanos piedalīties visās akcijās.

Priekšsēdētājs: Jā, es sapratu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pilnībā atbalstot šajā dokumentā ietverto garu un gandrīz arī burtu, es tomēr vēršu jūsu uzmanību uz to, ka komunikē ir dokuments, kurš ir saskaņots kopīgās sarunās. Kopīgu sarunu nav bijis, un es kā jurists lūdzu ņemt šo momentu vērā.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es uzskatu, ka šis dokuments aicina mūsu tautu uz vienotību šajā konkrētajā brīdī, šajā neapskaužamajā situācijā un ka šis dokuments ir jāpieņem un jāizbeidz diskusija. Es aicinu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, otrais mikrofons, lūdzu!

A.Bērzs: Situācijā, kad mēs jau atrodamies ekstremālos apstākļos, kad mēs jau esam ekstremālā situācijā, teikt, ka tad, “ja izveidosies šāda situācija”, rada nepareizu iespaidu. Tā ir maldināšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Cienījamie kolēģi deputāti! Vai tiešām mēs šodien pieņemsim kārtējo dokumentu, kas faktiski mūsu ļaudis no jauna kūda citu pret citu? Vai tiešām mēs arī šodien metīsim akmeņus, bet nesāksim lasīt šos akmeņus? Šodien opozīcija tiek apvainota, ka mēs esam atbildīgi par pašreizējo situāciju. Vai tiešām, pieņemot šo dokumentu, jūs varat apgalvot, ka sekas gulsies uz opozīcijas pleciem? Vai tiešām, ejot šodien pa Pilsoņu kongresa bruģēto ceļu, faktiski liekot vienlīdzības zīmi starp Augstāko padomi un Pilsoņu kongresu, mēs varam cerēt uz pilsoniska miera iestāšanos republikā? Tā taču ir vienkārša un dabiska lieta. Faktiski mēs pieņemam provokatīvu dokumentu, mērķētu uz situācijas tālāku saasināšanos republikā. Un tieši šodien tā ir patiesa provokācija. Lūdzu jūs par to padomāt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Klausoties dažos iebildumos, es tomēr ierosinu dokumentu izlasīt ļoti uzmanīgi. Šeit bija iebildumi pret šīm kopējām akcijām, bet tālāk seko, ka šādas situācijas paredzētas ANO dokumentos un starptautisko tiesību normās. Nebaidīsimies! ANO dokumenti neparedz nevienu ekstrēmu akciju, neparedz nevienu teroristisku akciju, un tāpēc atbilstoši starptautiskajiem dokumentiem mēs varam apņemties rīkoties. Beigsim skaldīt matus kritiskā situācijā, apliecināsim savu vienotību! Es aicinu balsot par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu!

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, uzklausot... Bērza kungs te teica, es atvainojos, ka nenofiksēju, kuri vēl to teica, ka pie mums atrodas arī Latvijas Pilsoņu komitejas priekšsēdētājs. Saskaņojot ar Jirgena kungu šos mūsu un jūsu izteiktos labojumus, es piedāvāju tos visus ņemt vērā. Un nomainīt nosaukumu– “komunikē” aizstāt ar “paziņojumu” un nedaudz izmainīt arī tekstu, kā Bērza kungs ieteica,– “šajā situācijā”, izmetot vārdus “izveidošanās gadījumā”.

Vairāki iebilda pret priekšpēdējās rindkopas pēdējām trim rindām, ka “visās iespējamās akcijās, kādas šajā situācijā paredzētas”,– to vienkārši varētu svītrot un beigt ar vārdiem “būt vienotiem”. Mēs piekrītam šādiem... Faktiski viss, ko ieteica, tiek ņemts vērā. Tā kolēģis man iebilst, ka kongresā tāda labojuma nebija, taču tas nemaina būtību, mēs koncepciju nemainām, un tādus redakcionālus labojumus var pieņemt. Man ir priekšlikums tos pieņemt, ja arī Latvijas komitejas vadība piekrīt šim variantam, un beidzot pielikt punktu mūsu nesaskaņām un nebaidīties no tiem biedējumiem, kurus mums izteica kāds mūsu kolēģis. Beidzot pirmo reizi būsim vienojušies, ka mēs ejam kopā par Latvijas neatkarību.

Priekšsēdētājs: Tā, paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Apsveicot visnotaļ šajā situācijā konsolidāciju, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību varbūt uz tādu it kā otršķirīgu momentu, jo man šķiet, ka šajā gadījumā tas tomēr būtu jāņem vērā, kādā secībā šajā paziņojumā ir minēta Augstākā padome un Pilsoņu kongress. Pirmajai ir jābūt Augstākajai padomei, jo tā ir vienīgais parlaments. Un tikai pēc tam... Un arī pašā tekstiņā, ja?

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, tātad ir trīs priekšlikumi. Pirmkārt, pēc sarunām, kā ieteica deputāts Lagzdiņš, pieņemt šādu komunikē, otrkārt, pieņemt to pēc redakcionāliem labojumiem, un, treškārt, pieņemt uzreiz. Visi šie priekšlikumi man ir jāliek uz balsošanu. Jūs noņemat savu ierosinājumu? Noņemat.

Tātad paliek divi priekšlikumi. Pirmais– pēc redakcionāliem labojumiem mēs atgriežamies pie šā dokumenta balsošanas, un otrais variants– balsot uzreiz, kopā ar labojumiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Varbūt vienīgi mēs varētu balsot apgrieztā secībā.

Priekšsēdētājs: Tas ir, vispirms balsot par to, ka pieņemam uzreiz, ja? Pirmkārt, es ierosinu balsot par projektu pēc redakcionālu labojumu izdarīšanas. Otrkārt, balsot uzreiz. Jūs piekrītat?

I.Geidāns: Par motīviem. Pēc reglamenta laikam jāsaka par kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Es atvainojos, cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Arī Plotnieka kunga priekšlikumu Latvijas komiteja pieņem. Mēs atkal esam nonākuši pie konsensa– visi piedāvātie labojumi tiek pieņemti. Līdz ar to nav strīdu, nav variantu, par kuriem balsot. Mēs varam pieņemt tikai kopumā, tātad ar visiem ieteiktajiem labojumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad– pieņemt ar visiem ieteiktajiem redakcionālajiem labojumiem, vai tā? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es domāju, ka labojumi bija diezgan būtiski un daudz, tāpēc vajadzētu vizuāli tos redzēt.

Priekšsēdētājs: Kā deputāti uzskata? Ja vajag, es varu tos nolasīt. Lūdzu, nolasiet!

I.Geidāns: Līdz ar to mainās kārtība– visupirmā tiek minēta Augstākā padome.

“Latvijas Republikas Augstākās padomes un Pilsoņu kongresa kopīgais paziņojums.

Apzinoties politiskās situācijas nopietnību, Latvijas Republikas Augstākā padome un Pilsoņu kongress vēlreiz apliecina Latvijas tautai un visas pasaules sabiedrībai, ka, īstenojot nepārprotami izpausto tautas gribu, kategoriski noraida jebkuru iespēju parakstīt Savienības līgumu ar PSRS jebkādā tā formā un paziņo, ka, sekojot tautas noskaņojuma diktētās sabiedrisko organizāciju saliedēšanās paraugam un šo organizāciju aicinājumam, apņemas, neraugoties uz paliekošajām atšķirībām viedokļos par Latvijas Republikas patiesas neatkarības atjaunošanas ceļiem, iespējamās ekstremālās situācijas gadījumā saskaņot sadarbību un…” Es atvainojos, mēs te izņēmām ārā “iespējamo ekstremālo situāciju”. Bija runa, ka šajā ekstremālajā situācijā, ja… Varbūt labāk vispār to ņemt ārā, un viens tāds priekšlikums bija? “…saskaņot sadarbību ar savu rīcību”. Un tālāk teksts ir tāds, kādu piedāvāja Bērza kungs: “Šajā situācijā Latvijas Republikas Augstākā padome un Pilsoņu kongress aicina visus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejai uzticīgos Latvijas iedzīvotājus aizmirst savas savstarpējās nesaskaņas un būt vienotiem. Šis komunikē iegūst dokumenta spēku pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Pilsoņu kongresa sesijās.”

Priekšsēdētājs: Jā, tātad “paziņojums”, nevis… Geidāna kungs, tas ir “paziņojums”, nevis…

I.Geidāns: Jā, jā, esmu vainīgs… Es ļoti atvainojos, es pēdējā rindkopā izlaidu…

Priekšsēdētājs: Tā, cienījamie deputāti, kāds ir jūsu viedoklis? Lūdzu, trešais mikrofons,– jūs gribējāt ko teikt?

J.Lucāns: Man ir tikai viens jautājums: vai šis dokuments nozīmē to, ka Augstākā padome nedrīkst pieņemt lēmumus, nesaskaņojot tos ar Pilsoņu kongresu, un Pilsoņu kongress– savukārt nesaskaņojot lēmumus ar Augstāko padomi?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas neattiecas uz šādu nostādni.

J.Lucāns: Kāpēc es šo jautājumu uzstādu? Tāpēc, ka atsevišķi Pilsoņu kongresa lēmumi un atsevišķas idejas, ko viņi propagandē, ir tādas, kas, pēc manām domām un visdziļākās pārliecības, kaitē mūsu ceļā uz brīvību.

I.Geidāns: Mīļie kolēģi, es varu tikai atbildēt: mēs taču nepiekrītam komunistiskās partijas darbībai, bet tāpēc jau mēs nemetam no parlamenta ārā komunistus.

Priekšsēdētājs: Šajā konkrētajā dokumentā nav nekas tāds garantēts un pateikts, par ko jūs tikko minējāt. Tādējādi es domāju, ka šajā gadījumā šā dokumenta pieņemšana varētu neattiekties uz to. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Aizezers: Kolēģi deputāti, es domāju, ka mēs šodien atkal gribam pieņemt tādu kārtējo sabiedriskas organizācijas deklaratīvu dokumentu, manuprāt, kuru mēs nevaram pieņemt, tikai paļaujoties uz dzirdi, to nolasīja cienījamais Jelgavas kolēģis. Es tomēr izteikšu savu priekšlikumu– vajag izveidot nelielu redakcijas komisiju, jo dokumenta jēga varbūt ir skaidra, taču noformējums, manuprāt, nevar apmierināt. Un šai redakcijas komisijai vajadzētu dokumentā iekļaut gan visus papildinājumus, gan arī izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons, lūdzu!

V.Šteins: Neviens neliedz Darba partijas kungiem balsot arī pret, protams, katrs parādīs savu attieksmi šajā gadījumā. Es atkārtoti lūdzu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, tātad izskanēja priekšlikums tomēr balsot, jo mēs no šiem diviem variantiem… Lūdzu klusumu zālē! Tātad no šiem diviem variantiem– vai nu balsot uzreiz, vai balsot pēc redakcionālu labojumu izdarīšanas– mēs izšķīrāmies par to, ka mēs varētu balsot pēc attiecīgu redakcionālu labojumu izdarīšanas. Tie tika nosaukti. Tātad man atliek jūs aicināt balsot par šo dokumentu, šo kopīgo paziņojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par– 73, pret– 6, atturas– 9. Šis kopīgais Augstākās padomes un Pilsoņu komitejas paziņojums ir pieņemts. (Aplausi.)

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es varu jūs informēt, ka šajā prombūtnes laikā es tikos ar Amerikas Savienoto Valstu konsulu Ļeņingradā Patersona kungu, kurš tikko ieradies no Lietuvas. Viņš ir pilns ar Lietuvas pārdzīvojumiem. Varat iedomāties– ar kādiem, jo viņš redzēja visu to, ko mēs redzējām televīzijas ekrānos. Viņš, protams, nekavējoties ziņos Amerikas Savienoto Valstu valdībai par visiem šiem aktiem. Viņš izteica mums savu atbalstu un solīja, ka par mūsu ciešo nostāju arī nekavējoties ziņos Amerikas Savienoto Valstu valdībai.

Kamēr es uzturējos kabinetā, man bija telefona zvans arī no aizokeāna, tātad sakari vēl darbojas. Uzzināju, ka burtiski pirms stundas Otavā tikās Kanādas ārlietu ministrs Klārks un Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Beikera kungs. Un ar viņiem kopā bija arī Austrālijas iekšlietu ministrs, kuru bija speciāli pilnvarojusi Austrālijas valdība. Viņi pieņēma kopēju paziņojumu, kā saka, no vairākām zemēm. Ir arī ziņojumi no citām lielām starptautiskām organizācijām, kur pašlaik šis Baltijas jautājums tiek apspriests. Tādas ir oficiālās ziņas, ar kurām es gribēju ar jums dalīties.

Un šo oficiālo ziņu sakarā… Godājamie kolēģi, pie mums griežas Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Landsberģa kungs un lūdz izteikt mūsu attieksmi par tiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri pašlaik PSRS Bruņoto spēku rindās piedalās akcijā Lietuvas Republikā pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Viņiem ir šādas ziņas. Es ļoti lūgtu pāris deputātu, kuri ir spējīgi uz to, sagatavot šādu dokumentu, kas paustu tādu attieksmi. Mēs vienkārši šādu gadījumu esam aizmirsuši. Neaizmirsīsim, ka daudzi Latvijas Republikas iedzīvotāji vēl arvien dienē PSRS Bruņotajos spēkos un šāda iespēja nav izslēgta. Mums laikam vajadzētu steidzami pie viņiem griezties, jo mēs zinām, ka Krievija, tas ir, Novosibirska, jau ir griezusies pie saviem iedzīvotājiem un lūdz viņus atstāt Baltiju. Tā ka mums laikam būtu jāizstrādā tamlīdzīgs dokuments. Tas vienkārši būtu lūgums.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Patlaban Plotnieka kungs kopā ar Lagzdiņa kungu un Freimaņa kungu iestrādā šo punktu mūsu lēmumā par sēru dienām.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Es domāju, ka tad tas būtu tāds dokuments, kas būtu tieši vērsts uz Lietuvu un... Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Iestrādājot šo domu dokumentā, es gan gribu precizēt, ka tie desantnieki, kuri piedalās, tie nav PSRS Bruņotie spēki, bet tas ir Valsts drošības komitejas karaspēks; un vajag saukt lietas to īstajā vārdā.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs varbūt šajā dokumentā nosauksim visus mums zināmos bruņotos formējumus, kādi pastāv PSRS, jo nav jau izslēgts, ka var piedalīties arī citi. Jā, tādas ziņas ir, ka šīs vienības, kas darbojas Lietuvā un kas ir dislocētas Latvijā, ir pakļautas PSRS Valsts drošības komitejai. Es domāju, ka mēs varēsim nosaukt šos dažādos bruņojuma un ieroču veidus, kādi ir Padomju Savienībā. To mēs izdiskutēsim, kad lemsim šo konkrēto punktu.

Godātie kolēģi, ir saņemts vēl viens paziņojums, un vēlāk ar to varēsim iepazīties, es domāju, ka mūsu kanceleja to izplatīs. To sūtījusi Igaunijas Republikas Augstākā padome un valdība, un tas ir saistīts nevis ar notikumiem Igaunijā, bet ar notikumiem Lietuvā. Tas ir visai tuvs mūsu pieņemtajiem dokumentiem, tāpēc nolasīt to pašlaik nebūtu vajadzības, tomēr ņemsim vērā, ka tāds ir. Ja vēlaties ar to iepazīties, lūdzu, Pededzes kundze to organizēs.

Godājamie deputāti! Mūsu priekšā ir dokuments Nr.417. To izvirza Biezā kungs, arī tā ir vēl viena aktivitāte panākt saskaņošanu, konsolidāciju. Lūdzu, izsakieties par šo dokumentu! Es domāju, ka arī Biezā kungs kā autors varēs ziņot, tas ir dabiski, bet varbūt lai sākumā izsakās kolēģi, jo tas ir ļoti īss dokuments un tas ir jāskata pēc būtības. Lūdzu, otrais mikrofons!

I.Silārs: Ņemot vērā, ka Augstākās padomes priekšsēdētājs ziņoja plenārsēdē un arī mītiņā, ka viņš uzaicina rītdien pulksten 11.00 pie sevis kabinetā visu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, arī Baltijas kara apgabala pavēlnieku, domāju, ka vispirms mums būtu jāuzklausa Augstākās padomes priekšsēdētāja ziņojums par šo tikšanos un tikai pēc tam mēs varēsim ietvert vai neietvert šo jautājumu izskatīšanai plenārsēdē. Mans priekšlikums ir šodien atlikt tā iekļaušanu izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Kaut arī mēs esam džinsos un džemperī, tomēr nebūsim naivi un mēģināsim vismaz būt politiķi. Un man ir konkrēts priekšlikums. Ar visu atbildības izjūtu es paziņoju, ka ir nepieciešama šāda uz paritātes pamatiem izveidota saskaņošanas komisija, un es uzskatu, ka tā nepieciešama divu cilvēku sastāvā,– tajā varētu ietilpt mūsu frakcijas vadītājs un pretējās frakcijas vadītājs. Es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es, protams, nenoliedzu, ka frakciju vadītāji varētu konsultēties, taču par to mums īpaši nav jābalso. Taču, kas attiecas uz lēmumu par kaut kādas saskaņošanas padomes veidošanu, iekļaujot tajā vienādā skaitā Augstākās padomes deputātus no LTF frakcijas un “Līdztiesības”, es uzskatu, ka tas ir bezmērķīgi tādēļ, ka ar komunistiem var sarunāt vienalga ko, taču viņi tik un tā savu vārdu netur. Tādēļ es domāju, ka tas ir lieki, un aicinu nobalsot par šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Jau tad, kad mums parlamentā iedibinājās frakcijas, tika arī noteikts, ka visās komisijās dalībnieki piedalīsies proporcionāli deputātu skaitam frakcijās. Es nesaprotu, kāpēc mums no šā principa jāatkāpjas. Es noteikti iesaku balsot pret šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz, lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Es tikai gribēju uzsvērt vienu momentu, Silāra kungs! Jūsu iepriekšējais priekšlikums, man liekas, ir divas dažādas lietas. Rīt pie Gorbunova kunga nāk partiju priekšsēdētāji, kustību līderi, un tas ir tāda veida saiets, kur mēģinās kaut ko veidot. Tas, ko jums piedāvā šajā dokumentā, ir kaut kas cits. Mans viedoklis ir tāds, un jūs paši lemsit, taču es domāju, ka mums vajadzētu tam piekrist, jo šī komanda neko nelemj, tā var vienīgi jums kaut ko piedāvāt, lai jūs lemtu plenārsēdē. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā ziņā, kolēģi, neloloju lielas cerības, ka šādi jautājumi tiks atrisināti šajā padomē, taču domāju, ka mums ir vajadzīgs dialogs. Bez šaubām, tad arī mēs pārliecināsimies, cik atbildīgi vai bezatbildīgi katra puse, es vēlreiz uzsveru– katra puse, šim jautājumam pieiet, vai tā tikai uzstāda ultimātus, vai tikai kaut ko sola un nepilda. Es domāju, ka tas ir pilnīgi un galīgi vajadzīgs galvenokārt tāpēc, lai parādītu, cik atbildīgi katra puse šim jautājumam pieiet. Un tāpēc es konkrēti aicinātu nevis šo jautājumu atlikt, bet balsot par to, ka no katras puses piedalās ne tikai frakciju priekšsēdētāji, bet no abām frakcijām kopā desmit pārstāvji– no katras frakcijas izvirzīt piecus cilvēkus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es domāju tā: ja mēs atteiktos no šā priekšlikuma, kas, pēc manām domām, ir pamatots, tad mūsu pretējā frakcija to varētu iztulkot tā, ka mēs vispār negribam diskutēt par šo jautājumu, ka mūsu pozīcija ir pārāk vāja. Es domāju, ka šajā jautājumā mūsu pozīcija ir pietiekami stingra, lai mēs varētu pilnīgi droši ielaisties šajā diskusijā, tāpēc šāda komisija ir vajadzīga, un, pēc manām domām, tur nav par ko strīdēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Gribu pateikt, ka, uzklausījis savu kolēģu argumentāciju, es atsaucu savu izvirzīto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Vienmēr ir vajadzīgs dialogs. Un arī šoreiz neatteiksimies no šīs saskaņošanas padomes un runāsim. Kādi būs rezultāti, to rādīs frakcijas “Līdztiesība” konstruktīvisms un mūsu frakcijas darbība. Tāpēc esmu par šādu padomi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Visu laiku, visu šo sesijas laiku “Līdztiesības” frakcijai bija iespējams strādāt komisijās un visās citās institūcijās. Viņi to nav darījuši, bet tikai nodarbojušies ar demagoģiju. Mūs, vairākuma frakciju, ir izvirzījusi Tautas fronte. Es uzskatu, ka, pirms mēs ejam uz šādu saskaņošanu, mums tomēr šis jautājums iepriekš ir jāapspriež Latvijas Tautas frontes frakcijā un tikai tad jārīkojas, jo var būt, ka šajā saskaņošanas komisijā savu vietu var pieprasīt vēl arī neatkarīgie deputāti. Manuprāt, mēs visi esam šeit, visi kopā strādājam,– kas mums vēl ir jāsaskaņo?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Visumā es šo ideju atbalstu, jo patiešām dialogs ir jāmeklē un jārod, taču, manuprāt, šis jautājums nav izstrādāts līdz galam. Pirmkārt, mums vajadzēja formulēt šīs saskaņošanas komisijas mērķus– tās mērķus, funkcijas un tiesības. Jāpaskatās, vai tā ir kārtības rullī; ja nav– ir jāieved kārtības rullī, lai tā būtu. Un tad arī jānāk ar priekšlikumiem par skaitlisko sastāvu: viens tāds priekšlikums jau bija. Varbūt uzreiz pēc tam varētu runāt par tās vārdisko sastāvu un tad visi izlemt līdz galam. Es uzskatu, ka principā pieeja ir pareiza, taču to vajadzētu līdz galam izstrādāt un tad iekļaut.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Protams, ir ļoti vienkārši iet pa to ceļu, kā šajā gadījumā– izveidot kaut kādu superarbitru no abu frakciju pārstāvjiem. Taču, es atvainojos, abas šīs frakcijas visu laiku tiešām ir bijušas šajā zālē. Vai tas nozīmē, ka nav vajadzīgs meklēt konsensu? Acīm redzami ir vajadzīgs, taču tādā gadījumā ir jāizveido tiešām tāda saskaņošanas padome, kura atspoguļotu visus viedokļus, kādi ir šajā zālē. Un, atkārtojot to priekšlikumu, kuru izteica mani priekšgājēji pie šā mikrofona, es uzskatu, ka tajā ir jābūt pārstāvētiem arī neatkarīgajiem deputātiem. Katrā ziņā es pretendēju uz līdzdalību, un es neprasu Aleksejevam, bet runāju savā vārdā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seiksts: Kolēģi! Jautājums ir vienkāršāks, nekā mēs šeit izvēršam diskusiju. Nav jārakņājas ne reglamentā, ne kur citur. Ir jāizmanto visas dialoga iespējas. Mums no tā sliktāk nepaliks. Lūdzu, saprotiet to visi! Lai neradītu haosu un netaisītu komisijas, kuru izveidošana aizņems veselu stundu, es pilnīgi pievienojos tam variantam, ka šo jautājumu var kārtot frakciju līderi. Runājot par neatkarīgajiem deputātiem, mēs varam pieņemt vienu priekšlikumu, ja cilvēku piedāvā, taču es iebilstu pret to, ka tad par neatkarīgo var izrādīties katrs individuāla uzskata paudējs. Es ierosinu balsot par komisiju kolēģu Dineviča un Dīmaņa personā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Mēs tikko pieņēmām lēmumu– saskaņot savu rīcību ar Pilsoņu kongresu. Praktiski ar to mēs jau esam vienu sabiedriski politisko organizāciju nostādījuši sev līdztiesīgā stāvoklī. Es nesaprotu, kāpēc šajā smagajā situācijā vienotības labā, mērķa labā mēs negribam uzklausīt mūsu kolēģus, kas arī pārstāv pietiekami ievērojamu cilvēku daudzumu un tāpat, kā saka, var ar savu vārdu palīdzēt sasniegt vēlamo rezultātu, ko mēs pašlaik gribētu sagaidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Atbalstot šajā lēmumprojektā izteikto ideju principā, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jau otro reizi tiek iesniegts galīgi nesagatavots priekšlikums. To tomēr vajadzētu izstrādāt sīkāk. Ņemsim kaut vai, piemēram, tādu vietu– aiz vārdiem “lēmums” vajadzētu sekot: “Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj”, tas ir tāds tīri redakcionālas dabas jautājums. Taču es domāju, ka, principā piekrītot šā lēmuma mērķim un idejai, tomēr vajadzētu vēl trešo reizi to atdot atpakaļ rūpīgākai izstrādāšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es domāju, ka šajā gadījumā mums nav ko daudz debatēt un tērēt laiku. Mums ir iespēja nobalsot par vai pret šo lēmumu un tādā veidā visu izšķirt. Tomēr skaidrs ir tas, ka ir jāmeklē sadarbība starp šīm divām pusēm, un tāpēc deputāta Plotnieka priekšlikums par neitrālo deputātu iekļaušanu šajā komisijā, protams, nav saprātīgs, jo šī konfrontācija ir it kā starp šīm divām pusēm, un tāpēc starp šīm pusēm tad arī notiks sarunas. Es domāju, ka ir jābeidz diskusijas un jānobalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Es domāju, ka šo diskusiju pabeigs Biezā kungs– šā priekšlikuma autors.

O.Ščipcovs: */Es domāju, ka šodien, šajā dramatiskajā dienā, mums jāpieņem vismaz divi trīs radikāli lēmumi, līdz kuriem līdz šim mēs neesam nonākuši. Man nav bijis un nav iespēju šos priekšlikumus izteikt no tribīnes, tomēr es redzu, ka pat tādā jautājumā kā saskaņošanas komisija, mēs nevaram pavirzīties uz priekšu. Kungi, mums jāizmanto pat tā vismazākā iespēja, lai beigu beigās pārbaudītu to pašu frakcijas “Līdztiesība” sterilitāti: vai tā runā vienu, bet dara kaut ko citu, vai arī tiešām cīnās par līdztiesību. Man liekas, ka tas ir jādara.

Jūs man piedodiet par izteicieniem, es mīlu citējumus, es tagad minēšu vienu Edgara Andersona izteikumu, kas apstiprinājās šodien, šajā traģiskajā brīdī. “Aizrobežu novērotāji pasvītrojuši neelastību latviešu politiskajā dzīvē, kas pieraduši dogmatiski virzīties uz priekšu, stingri ievērojot nosprausto līniju, neatzīstot kompromisus un elastīgus piegājienus, asi uzbrūkot tiem, kas iet pa citu ceļu, atraidot iespēju gan tautas, gan valsts labā citu izvēli.” Atgādinu to no tīras sirds, pavisam nevēloties kādam nodarīt ļaunu. Kā deputāts es gribu, lai mūsu parlamentā tiktu izdarīts viss iespējamais, lai mūsu parlaments strādātu visas Latvijas tautas labā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es pirms šīs situācijas izveidošanās pie mikrofona piedāvāju variantu, ka savu vārdu saka kolēģis Biezais kā šā dokumenta autors un pēc tam mēs pārtraucam diskusiju.

Es vēl gribētu atgādināt, ka daudzi deputāti lūdza izdarīt pārtraukumu tieši pulksten 20.00, lai varētu iepazīties, kā šodienas situāciju atspoguļo mūsu visu cienītā programma “Laiks”. Vai ne? Tā ka es tagad palūgšu kolēģi Biezo, kurš ir noklausījies visus šos par un pret, lai viņš pāris minūtēs izteiktu savas domas. Mums nav liegta iespēja pēc tam turpināt šo diskusiju.

J.Biezais: Cienījamie deputāti! Šis mans lēmums radās uz dokumenta Nr.412 pamata, ko mums iesniedza frakcija “Līdztiesība”, kā arī sakarā ar Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova izteiktajām domām, ka vajadzētu veidot dialogu. Runājot par to, ka dokuments ir nepilnīgi sagatavots, es tam negribētu piekrist, jo doma jau ir izteikta virsrakstā– tā ir saskaņošanas komisija, bet cilvēkus, kas tajā ietilpst, mēs varam noteikt. Viens variants jau bija. Ja mēs šim variantam piekrītam, tad varam to likt uz balsošanu, tātad komisiju veido frakciju vadītāji. Ja ne, tad varbūt frakciju vadītāji var iesniegt citu vārdisko variantu. Tas šoreiz nebija mans uzdevums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad mums visiem ir viela pārdomām. Manuprāt, šajā pārtraukumā, skatoties televīziju, arī frakcijas savā starpā varētu apspriesties, nemaz formāli nepulcējoties, un pēc pārtraukuma izteikt savu viedokli– no katras frakcijas pa vienam cilvēkam. Un tad mēs arī varētu lemt, ko darīt tālāk ar šo dokumentu. Es domāju, ka tā būtu pareizāk.

Tā kā šī programma turpinās ilgāk par pusstundu, tad mēs pēc 40 minūtēm pulcējamies, taču komisijām lūdzu turpināt darbu, arī skatoties televīziju.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Varbūt kāds no sekretariāta varētu dot zvanu, lai mēs tomēr pulcētos plenārsēžu zālē? Lūdzu godātos deputātus, kuri ir šajā namā un kuri dzird, pasteigties ieņemt savas vietas plenārsēžu zālē! Būsim disciplinēti! Tikko paziņoja, ka deputāti steidzas augšā, tā ka mazliet pagaidīsim un tad turpināsim darbu.

Godājamie deputāti! Kamēr pārējie ieņem vietas zālē, es jums pateikšu pāris ziņas, kas nāk no dažādiem informācijas avotiem. Pirmkārt, nekādu “ekstra” ziņu, ko jums vajadzētu paziņot, man laikam nebūtu, jo jūs visi, kuri to redzēja, esat dziļā programmas “Laiks” raidījuma iespaidā. Kā redzam, scenāriji tik tiešām ir līdzīgi, arī šeit tiek piedāvāta “glābšanas” komiteja, pie tam ir pamats domāt, ka laikam būs arī šāda tautas neapmierinātības izpausme. Pulksten 7 vakarā radiostacija “Sadraudzība”– tā ir šī pirātu radiostacija karaspēka daļās Latvijas teritorijā– jaunās Latvijas Nacionālās glābšanas komitejas vārdā ir paziņojusi (tāpat kā Lietuvā, arī pie mums ir izveidota šāda anonīma komiteja), ka 15.janvārī rīkojami politiski streiki un rīkojamas divas demonstrācijas– 11.novembra krastmalā un Doma laukumā pulksten 15.00. Es domāju, ka šī informācija tik tiešām ir pārdomu vērta, it sevišķi, runājot par šiem brīdinājumiem, varbūt ne brīdinājumiem, bet pamudinājumiem, kurus izteica Centrālās televīzijas programma “Laiks”, ka šeit esot jādibina koalīcijas valdība un tā tālāk. Tāpēc domāsim par savu lēmumu atbildību šajā zālē. Arī ievērojot mūsu visdziļāko vēlēšanos sadarboties ar visiem, kuri to vēlas, atcerēsimies– jā, sadarboties, taču– kā vārdā un ar kādu mērķi?

Godājamie kolēģi! Laikam vairākums no mums ir ieņēmuši vietas šeit, zālē, un, tā kā laikam ir arī radiotranslācija, es gribētu pateikties visiem tiem cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi strādā mūsu Augstākās padomes tuvumā, lai garantētu ne tik daudz mūsu, deputātu, drošību, bet gan Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūta drošību, kas garantētu mūsu darbības turpināšanu. Nezaudēsim savu modrību tikai tāpēc, ka, būdami šeit, apmēram puskilometra attālumā mēs nedzirdam tanku rūkoņu. Nezinu, vai visi ir dzirdējuši Latvijas radio ziņu pārraidi. Tātad Lietuvas Republikas Augstākās padomes sesija šobrīd ir pārtraukusi savu darbu, ir izsludināts kaujas stāvoklis, jo gaida jaunu iebrukumu Augstākajā padomē. Vai tas atbilst faktiskajiem apstākļiem, to, es domāju, mēs uzzināsim vistuvākajā laikā. Neaizmirsīsim, ka tas viss, ļoti iespējams, sagaida arī mūs.

Godājamie kolēģi! Mēs pārtraucām savu iepriekšējo sēdi, kad izskatījām dokumentu Nr.417. Pārtraukuma laikā tika analizēts iespējamais šā dokumenta tālākais… Tā kā man tiešām nav iespējas iet uz tribīni, es tomēr gribētu izteikties, ka šāds dokuments, ļoti iespējams, ir nepieciešams, jo ir jāmeklē kontakti, ir jāmeklē iespējamā vienošanās. Taču, kā jau es minēju, ir jāzina mērķis, ir jāzina tie principi, uz kādiem vienošanās… Šeit no vairākiem deputātiem izskanēja priekšlikums, ka šā dokumenta pieņemšana, paturot to darba kārtībā, būtu jāatliek, bet abu frakciju līderiem vai arī kādiem pārstāvjiem tomēr iepriekš būtu jāvienojas, uz kādiem principiem darbosies, lūk, šāds iestādījums, kādas būs tā funkcijas un tā tālāk. Tas būtu jāatspoguļo lēmumā. Ja mēs pieņemtu šādu dokumentu, šāda lēmuma principus, tad nevarētu nekad pārmest, ka viena vai otra puse ir pārkāpusi vienošanos, taču šis lēmums absolūti neparāda ceļus, kādā veidā un kāds ir risinājums. Šāds priekšlikums izskanēja.

Bija diezgan daudz priekšlikumu par šā dokumenta tālāko ceļu. Kaut gan, man liekas, neviens neapstrīdēja, ka šāda institūcija būtu nepieciešama. Tātad mūsu debates par šo dokumentu tika pārtrauktas. Kā mēs vienojāmies, varbūt no katras frakcijas varētu izteikties pārstāvji un pateikt savas domas par šā dokumenta tālāko virzību. Ar to mēs beidzām iepriekšējo plenārsēdi.

Dineviča kungs vai kāds cits no Tautas frontes frakcijas varētu izteikt savu viedokli. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Es domāju, ka patiešām nevajadzētu strēbt karstu. Mums ir pietiekami… Vēl laikam būs kāds brīdis, ko strādāt, un tāda iespēja būs vismaz dažas stundas. Es piedāvāju izveidot nelielu komisiju. Tur varētu ietilpt šā priekšlikuma autors. Lai viņš pats varbūt paņem vēl pa vienam vai diviem cilvēkiem no vienas un no otras frakcijas un mēģina uzrakstīt izvērstāku tekstu. Bet es pats jau no paša sākuma esmu pret to, ka šo veidojumu sauktu par padomi. Tā labākajā gadījumā ir komisija, vai ne? Tai ir paredzētas šīs konsultējošās tiesības, tā galarezultātā ierosina kaut kādu priekšlikumu, kurš nebūt nav saistošs un kuru Augstākā padome, bez šaubām, var pieņemt, bet var arī nepieņemt. Tā ir tās iekšējā lieta. Katrā ziņā šāds saskaņošanas darbs neuzliek nekādus pienākumus ne vienai, ne otrai pusei, kura ir piedalījusies šajā saskaņošanas darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Mūsu frakcija jau izskatīja Biezā kunga priekšlikumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas saskan ar vienu no frakcijas “Līdztiesība” aicinājuma Latvijas tautām punktiem, kas jums ir izdalīts. Mēs atbalstām iespēju izvirzīt neatkarīgus kandidātus apspriedēm, kuras rīkos šī komisija vai padome, bet mēs uzskatām, ka šī padome Augstākajai padomei iesniedz dokumentus uz konsensa pamatiem, bet ne lai apspiestu kādu viedokli ar balsošanas mašīnu, bieži vien netaisnīgu. Ja mēs komisijā nonāksim pie konsensa, iespējams, tad mums pavērsies lielākas iespējas šeit pieņemt izsvērtākus, saprātīgākus lēmumus. Mēs jau tagad varam nosaukt kandidātus šai padomei– piecus cilvēkus./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bukas kungs, varbūt jūs sākumā paustu arī savu viedokli par Dineviča kunga izteikto priekšlikumu– pirms šā dokumenta pieņemšanas tomēr izveidot pagaidu komisiju, kurā ietilptu šā dokumenta autors un pārstāvis no katras frakcijas, lai mēs izveidotu šo dokumentu pirms pieņemšanas mazliet izvērstāku.

S.Buka: */Es varu teikt tikai vienu. Mēs ārkārtīgi steidzamies ar daudzu dokumentu pieņemšanu, faktiski steidzamības kārtībā tos pieņemam, bet nedodam iespēju tos apspriest frakciju pārstāvju līmenī, kuriem mēs uzticamies, kas ir kompetenti cilvēki. Tāpēc nepalaidīsim garām šo noteicošo mirkli, kad vēl ir iespēja norunāt, ir taču šī iespēja? Jā, dabiski, mēs sākumā varam pieņemt ierosinājumu iekļaut komisijā personāli cilvēkus, uzdot viņiem izstrādāt šīs komisijas funkciju variantus un apspriest šeit, bet sākumā vajag pieņemt pašu šī lēmuma faktu, kā ierosināja deputāts Biezais– izveidot šo komisiju, bet pēc tam turpināt apspriest to, kas no tās jāprasa: funkcijas, sastāvu, jautājumu izskatīšanas kārtību, kārtību, kā tos iesniegt Augstākajai padomei.

Šeit man pavisam īss priekšlikums: izveidot sabiedriskās saskaņas padomi no Latvijas Tautas frontes un frakcijas “Līdztiesība” deputātiem vienādā skaitā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis viedoklis, protams, atšķiras no Dineviča kunga izteiktā viedokļa. Protams, arī neatkarīgajiem deputātiem laikam ir kas sakāms. Pirmais mikrofons, lūdzu!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Tā kā neviens no neatkarīgajiem deputātiem neraujas pie mikrofona, es atļaušos izteikt vienu apsvērumu. Tātad, ja mēs vēlamies izveidot kaut kādu konsultāciju institūciju, tas nozīmē, ka tai ir jāatspoguļo visi šie viedokļi, kas ir parlamentā, taču, veidojot to tā, kā šeit tiek piedāvāts, rastos situācija, ka, no vienas puses, autoritatīvi būs vienas partijas viedokļa pārstāvniecība. Pārējo partiju viedoklis tiek ignorēts. Tā kā es pārstāvu Demokrātisko darba partiju, es gribētu šajā gadījumā ierosināt, ka šo saskaņošanas komisiju vajadzētu veidot tādējādi, ka tajā ir pārstāvētas visas partijas, kuras ir šeit, šajā zālē. Tādā gadījumā tas būtu pietiekami autoritatīvs veidojums, kur veidotu kopīgu viedokli, ņemot vērā partiju pozīciju, un būtu ņemts vērā arī tas priekšlikums, ko šeit izteica Augstākās padomes priekšsēdētājs. Citādi mēs dublējamies, jo frakcijas taču eksistē. Kāda tad tam ir jēga?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas būtu vēl viens variants, un tas aizvien vairāk man norāda, ka pie šā dokumenta vēl ir jāstrādā. Lūdzu, Krūmiņa kungs vai Bērza kungs, kas stāv pie savas vietas, bet nenāk pie mikrofona. Es atvainojos, šeit vairs neviens sen nav pieteicies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es pilnā mērā atbalstu Plotnieka kunga domu, taču ir jautājums: vai frakcija “Līdztiesība” vispār realizē kaut kādu savu politiku? Tai nav savas politikas, tā izpilda tikai kaut kādu citu politisku orgānu rīkojumus– PSKP CK caur LKP CK. Tātad, ja viņi realizē šādu partijas politiku, tad lai nāk viņu partijas līderis deputāts Rubiks un strādā šajā komisijā, un izsaka savus viedokļus. Šajā pašā komisijā ar tādām pašām tiesībām lai darbojas visu to partiju vadošie, atbildīgie darbinieki, kuri ir parlamentā– Plotnieka kungs pārstāv DDP, Dineviča kungs pārstāvot Tautas fronti vai savus sociāldemokrātus, Šteina kungs– savus sociāldemokrātus, neatkarīgos, “Zaļo” partiju un tā tālāk; tad būs visu politisko viedokļu kopīga izteikšana.

Taču, ja mēs runājam vispār par vienošanos, tad es gribētu izteikt savu atzinību par to, cik skaisti un skaļi māk runāt man savā laikā cieņu izteikušais Ščipcova kungs, kurš ir tik bagāts ar citātiem. Un šajā sakarībā es gribētu jums, dārgie kolēģi, atgādināt viena izcila cilvēka, kuram Rīgā ir uzstādīts piemineklis, vārdus un domu. Ieklausieties: “Vispār var uzskatīt, ka tas ir vēstures princips– nevar pakļaut tautu, kura nevēlas pakļauties. Bet, lūk, kas nav izpērkams ne ar kādām asarām, tauta, kura pieradusi nest verdzības jūgu un dalīt kļūmīgo verdzinātāja laupījumu, reti paceļas no sava kritiena dziļuma.” To ir teicis Herders, un tāpēc visās saskaņošanas komisijās šis princips būtu jāievēro.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Dziļi cienot savus kolēģus, man ir tikai viens aicinājums– nepieļausim šeit lētus gājienus (atvainojiet par izteicienu!) un nespēlēsim runu teātri, ja? Atbildot uz Plotnieka kunga ierosinājumu, varu teikt, ka te nav nekādas partijas pozīcijas, šeit ir tikai Latvijas pozīcija– vai nu būt, vai nebūt. Metīsim savas ambīcijas pie malas, un es lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu par šīs komisijas sastāvu divu cilvēku– Dineviča kunga un Dīmaņa kunga– personā.

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi Krūmiņ! Ja Dīmaņa kungs un Dineviča kungs tam nepiekritīs, tad jūsu lēmums, man liekas, nebūs tas, kas liks viņiem sēdēt kopā un kaut ko spriest. Tāpēc mums ir jāpieiet konstruktīvi šim jautājumam. Lūdzu, es došu Dineviča kungam vārdu un pēc tam– Kides kungam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Dinevičs piekritīs tam, ko nobalsos frakcija– tas nu būtu tā, vai ne? Bet nu par visām šīm pašreizējām niansēm. Redziet, ļoti vilinošs likās Plotnieka kunga priekšlikums. Arī Bērza kungs izklāstīja visu ļoti smalki (viņš man pašreiz miedz ar aci). Tomēr man abiem kungiem ir viens jautājums– ko darīs tie, kuri nav nevienā partijā šajā parlamentā? Ko tie darīs? Vai dibinās bezpartijisko partiju? Turklāt šī komanda ir pietiekami liela. Kāda tādā gadījumā būs pārstāvniecība, lūk, šiem cilvēkiem?

Bet varbūt atgriezīsimies vēlreiz, kolēģi, pie šā jautājuma mazliet plašāk, ja drīkstu jūs aizkavēt. Šodien ir izskanējuši vairāki priekšlikumi. Atcerēsimies– ideja par to, ka ir jāiesaista pietiekami plašs loks šā jautājuma lemšanā, skanēja šajā zālē arī maijā. Šodien šī ideja tiek atjaunota, un kā noslēgums šai idejai tiek prognozēta koalīcijas valdība. Jautājums– ar ko būs šī koalīcijas valdība? Kas tajā ietilps? Šis ir atkal viens no tiem ceļiem, kad mēs lemšanu taisāmies iznest ārpus parlamenta sienām, kad mēs veidosim kaut kādu nu, neteiksim, alternatīvas varas struktūru, bet vismaz konsultatīvas varas struktūru, kura lielākā vai mazākā mērā varēs ietekmēt mūsu parlamenta darbu. Tāpēc pašreiz šim partiju principam... es joprojām uzskatu, vēl nav pienācis īstais brīdis, lai mēs risinātu Latvijas problēmas pēc partiju principa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es domāju, ka kolēģa Biezā izvirzītais priekšlikums ir viennozīmīgs– saskaņošanas komisija starp vienu un otru frakciju. Manuprāt, mums ir jāpriecājas, ka līdz šim laikam mūsu frakcija, Tautas frontes frakcija, nav saskaldījusies sīkās sastāvdaļās, bet ir gājusi– lai nu kā– tomēr vienotā, kopējā frontē. Es domāju, ka mēs varam, neskatoties– kā te Dineviča kungs teica– ne uz partijām, ne uz kādu citu piederību vai dažādiem viedokļiem, izvēlēt no frakcijas puses šo grupu, tāpat kā frakcija izvirza no savas puses grupu. Un tomēr man ir priekšlikums pa partijām nedalīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, pie otrā mikrofona, un tad noslēgsim šo sarunu ar rezumējumu!

G.Grūbe: Es tikai gribētu izteikt vienu domu, ka mums ir divas frakcijas– tāpat kā divas iedzīvotāju daļas, kuras šobrīd vairāk vai mazāk ir nesamierināmas. Un tāpēc ir tieši vajadzīgi šie cilvēki, kas varētu mēģināt tās pārstāvēt. Vai tas izdosies– grūti pateikt, taču varētu rīkoties tieši tādā veidā. Es domāju, ka te nav partiju atšķirības, te ir tieši šo cilvēku grupu atšķirības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl vārds Biezā kungam, un tad rezumēsim. Lūdzu, trešais mikrofons. Pēdējais runātājs– Biezā kungs.

J.Biezais: Kas attiecas uz lēmumu, kura autors es esmu, varu teikt, ka es nevarēju iedomāties, ka tas pārstāvēs visas partijas vai kādus citus spēkus. Tad mēs iekļūsim atkal dūksnājā un neauglīgā situācijā. Es paturu šo priekšlikumu tādu, kāds tas ir, ar diviem, manuprāt, iespējamiem variantiem: vai nu mēs, neliels skaits cilvēku, nenoņemot šo priekšlikumu no darba kārtības, tātad– trijatā, mēģinām to vēl pilnīgot, vai arī pievienojam šeit vēl klāt cilvēkus, kurus mēs iebalsosim, un tad jau diezgan ātri ejam uz lēmuma pieņemšanu. Ja mēs, teiksim, līdz rītam vai kādam citam laikam būsim šo projektu precizējuši vai pilnīgojuši, tad mēs darīsim to sesijai zināmu un lemsim tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Eglāja kungs, mēs taču bijām norunājuši, ka Biezā kungs kā autors teiks pēdējo vārdu! Un tad rezumēsim.

Godājamie kolēģi! Viss, kas šeit tika izteikts, pauda tikai to, ka ir visdažādākie priekšlikumi par principiem, uz kādiem jāveido šāda komisija. Neviens neapšaubīja, ka šāda komisija būtu jārada. Te gan tiešām saukt to par padomi būtu diezgan sarežģīti, radīsies sarežģījumi ar pierakstīšanu un teikšanu. Tātad šāda komisija būtu ārkārtīgi vēlama šādā situācijā, bet laikam tiešām visa būtība, kāpēc mēs nevaram vienoties, ir tā, ka nav nekāda lēmuma, tas nav… Es ļoti atvainojos, taču tas tomēr nav lēmuma teksts, jo tur nav… Es neuzdrošinos to šobrīd likt uz balsošanu, un arī Biezā kungs tam praktiski piekrita; nenoliegsim, ka šis punkts ir arī frakcijas “Līdztiesība” piedāvātā dokumenta viens no apakšpunktiem, arī šim dokumentam ir autors. Varbūt palūgsim arī no šīs frakcijas šā dokumenta autoru, kurš bija dokumentu gatavojis, un tad Biezā kungs un vēl pa vienam deputātam no katras frakcijas varētu izstrādāt juridiski formulētu lēmumu, par kuru mēs varētu balsot. Jo tā tik tiešām ir uz papīra pierakstīta ideja, kurai ir klāt pielikts nosaukums– “lēmums”. Es atvainojos, tas tomēr nav izteikts tādā formā, kādā lēmumus pieņem Augstākā padome. Un cerams, ka mums tik tiešām pietiks laika, lai mēs izstrādātu šādu dokumentu, bet, protams, to nekādā gadījumā nedrīkst noņemt no darba kārtības. Tiklīdz šāds dokuments tiks izstrādāts, autori to varēs piedāvāt plenārsēdē, mēs to izdiskutēsim un pieņemsim. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tas vienkārši ir mans apkopojums.

No zāles: Nav citu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Mēs tikko jau dzirdējām deputāta Bērza priekšlikumu. Godājamie kolēģi, man ir vēl jādod vārds deputātam Bērzam pie otrā mikrofona. Lūdzu.

A.Bērzs: Man ir vēl viens priekšlikums– izveidot komisiju, kura izstrādās šīs komitejas nolikumu.

Priekšsēdētājs: Par to mēs jau tikko kā runājām, Bērza kungs! Tikko, burtiski pirms pāris sekundēm. Tātad ir ierosinājums komisijā iesaistīt Biezā kungu kā šā dokumenta autoru, pārstāvi no “Līdztiesības” frakcijas, kurš bija šo ideju izvirzījis. Un vēl pa vienam deputātam no katras frakcijas, lai viņi šīs plenārsēdes laikā izstrādātu lēmumu attiecīgā juridiskā formā, lai to varētu pieņemt. Vai mēs varam tādu lēmumu pieņemt vai mums ir jābalso? Vēl Bukas kungs pie pirmā mikrofona vēlas izteikties. Lūdzu.

S.Buka: */Labi un sen jau ir zināms: ja kādu pasākumu gribi izgāzt, izveido komisiju. Mums piedāvā izveidot vēl vienu komisiju un reizē ar to šo lietu izgāzt. Lietu, kura mums būtu varējusi izdoties. Jautājumā par šo nepieciešamību mēs šeit redzam daudzu deputātu vienotību. Tad kāpēc gan mēs baidāmies pieņemt lēmumu tā, kā šeit rakstīts, uzdot šiem cilvēkiem, mums, Augstākajai padomei, izstrādāt šīs funkcijas, savas darbības kārtību, apstiprināt to vai neapstiprināt un ar to pašu atzīt vai neatzīt notikušu vai nenotikušu pirmo sabiedriskās saskaņas padomes pasākumu? Es uzskatu, ka šis jautājums ir iekļauts dienas kārtībā, formulējums ierosināts, par to vajag nobalsot./

Priekšsēdētājs: Jā, mēs balsosim, godājamie kolēģi! Protams, mēs tūlīt balsosim, tikai es gribu darīt jūs uzmanīgus, ka šajā dokumentā, kas jums ir,– bet par citu dokumentu mēs nevaram balsot– tiek radīts kaut kāds jauns veidojums, kas arī tiek nosaukts par padomi, par sabiedrisko saskaņošanas padomi. Šur tur darbojas sabiedriskās glābšanas padomes. Es domāju, mums tiešām vajadzētu par to padomāt. Taču padomāt var tikai, kopā rezultatīvi strādājot. Radīt komisijas, lai kādu jautājumu izgāztu,– tas tiešām ir ārkārtīgi raksturīgs vienam otram iestādījumam, un mēs to ļoti labi zinām. Es domāju, ka mums citu un arī savas agrākās kļūdas bieži vien nav jāatkārto. Mums ir produktīvi jāstrādā, un tāpēc ir divi varianti balsošanai.

Tātad balsosim– vai nu mēs šādu dokumentu pieņemam vai arī radām darba komisiju, kas tagad, šīs sēdes laikā, mums piedāvās izvērstu lēmumu par šādas darba institūcijas izveidošanu. Divi balsojumi ir. Vai tiek piedāvāts vēl kāds balsojums? Eglāja kungs ļoti ilgi stāv pie pirmā mikrofona, lūdzu! Un pēc tam– Endziņa kungs.

V.Eglājs: Es tikai gribētu izteikties par balsošanas motīviem, jo šajā formulējumā ar šo komisiju katrs iedomājas kaut ko citu. Viens var iedomāties, ka šai komisijai var nodot jebkuru lēmumu, lai tā tad panāk konsensu. Tāpēc es domāju, ka ir nenopietni balsot par to, ko mēs nezinām. Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt šo komisiju, lai tā izstrādātu, ko tad īsti… kādas ir tās funkcijas, lai mēs zinām, ko pieņemam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Bija taču arī tāds priekšlikums, ka vajag šajā lēmuma projektā mainīt redakciju un “padomes” vietā nosaukt to par “komisiju”.

Priekšsēdētājs: Jā, arī tas ir priekšlikums. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Ja mēs gribam balsot par šīs komisijas izveidošanu, tad, lai tas nekļūtu tiešām par to, ko saka kolēģis Buka, šeit ir jānosauc arī to četru vai piecu cilvēku uzvārdi, kuri to noteiktā laikā izdarīs un pēc stundas vai pusotras projektu iesniegs plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ir vēl šāds priekšlikums. Otrais priekšlikums, dabiski, ir tāds, ka šāds lēmums ir jāpieņem uzreiz. Tātad, godājamie kolēģi, mums ir divi priekšlikumi. Visskaidrāk šo priekšlikumu laikam formulēja deputāts Laķis,– tātad izveidot komisiju šā lēmuma izstrādāšanai. Un otrais balsojums tātad ir šāds– pieņemt lēmumu tādu, kāds tas ir formulēts dokumentā Nr.417.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 90 deputāti. Tātad, lūdzu, pirmais balsojums– izveidot komisiju šā dokumenta teksta izstrādāšanai un pieņemšanai šīs plenārsēdes laikā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 58 balsis, pret– 15 un atturas– 10.

Otrais balsojums tātad ir par šā dokumenta pieņemšanu tādā redakcijā, kādā tas jums ir izsniegts. Lūdzu balsošanas režīmu. Par– 28, pret– 24, atturas– 23. Tātad tiek pieņemts pirmais priekšlikums. Lūdzu, Biezā kungs, organizējiet darbu pie šā dokumenta, un es lūdzu frakcijai “Līdztiesība” izrādīt atsaucību.

Godājamie kolēģi! Kā es saprotu, nākamais jautājums būs Plotnieka piedāvātais dokuments šajā jaunajā redakcijā, ko mēs apspriedīsim. Taču pirms tam sekretariāts lūdz vienu minūti paziņojumam. Lūdzu!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es jūsu vārdā gribētu izteikt sirsnīgu pateicību Ozolu ģimenei, kas domā par mums un par mūsu možuma saglabāšanu un tāpēc ir atsūtījusi šo medus rāmīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Pirms es dodu vārdu Plotnieka kungam, ir viens ierosinājums, kas mums būtu burtiski pāris minūšu laikā jāizspriež. Mēs šeit sēžam ne jau brīva prāta dēļ un nevis tāpēc, ka mums briesmīgi patīk to darīt te pa naktīm, bet gan tāpēc, ka mūs uz to spiež ārkārtēji apstākļi. Ārkārtēji apstākļi prasa arī ārkārtēju rīcību. Situācija ir tāda, ka es laikam šeit pēc amata esmu palicis tā kā vecākais šajās telpās un uzņemos zināmu atbildību par šīm telpām. Lūdzu jebkuru Augstākās padomes deputātu un darbinieku, izmantojot šīs telpas preses konferencēm, tikšanās pasākumiem ar kaut kādām grupām vai cilvēkiem, darīt to tikai ar manu vai Augstākās padomes sekretāra Imanta Daudiša atļauju. Uz ko tas attiecas, tie to zina; dabiski, ka ar to būs jārēķinās, lai vismaz es zinātu, kas šajās telpās notiek un kādas darbības tiek veiktas.

Varu jums paskaidrot: manu paziņojumu izsauca tas, ka mūsu kolēģis Dīmanis pašlaik šajās telpās, pie tam reprezentācijas telpās, sniedz preses konferenci ārzemju žurnālistiem. Lai gan, es domāju, ka tas nav labākais variants, kā atrisināt šos jautājumus, un tas jau, protams, nav arī nekāds liels grēks, jo katram ir tiesības sniegt interviju, tomēr to, kādā veidā izmantot šīs telpas, šonakt noteiksim pavisam autoritatīvi, bez demokrātijas.

Un tagad, lūdzu, Plotnieka kungs, jums vārds ziņojumam par dokumenta jauno redakciju.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Jums visiem ir izdalīts nedaudz pilnveidots un precizēts tā lēmuma projekts, kuru mēs visai plaši izdiskutējām. Man jums jāziņo, ka komisija, kas pie tā strādāja, visos jautājumos nonāca pie konsensa un vienojās par šo tekstu. Pats būtiskākais, kas šajā sakarībā, nepastāvot nekādām domstarpībām, ieviests dokumentā: pirmkārt, ir precizēta valsts sēru diena, saistot to ar agresijas upuru bērēm.

Otrkārt, ir precizēts, ka runa ir par humānās palīdzības sniegšanu Lietuvas Republikai, jo diskusijā mēs visi pārliecinājāmies, kādu palīdzību esam spējīgi sniegt.

Treškārt, ir precizēti nosacījumi, kuriem pastāvot mēs aicinām Lietuvas parlamentu darboties Rīgā, kā tas tika izteikts jautājuma formā ierosinātajos priekšlikumos.

Un, visbeidzot, pats lēmuma projekts ir papildināts ar 4.punktu, ņemot vērā Lietuvas vadības lūgumu šajā situācijā izteikt mūsu attieksmi pret iespējamu Latvijas Republikas pamatiedzīvotāju līdzdalību šādās soda akcijās. Mēs tātad atzīstam šādu līdzdalību par antikonstitucionālu, jo tā Latvijas Republikas Konstitūcija, kura šodien ir spēkā republikā un kas sastāv no vairākiem dokumentiem, izslēdz iespēju karaspēkam līdzdarboties soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Tātad jebkura mūsu republikas pamatiedzīvotāju izmantošana šādās akcijās pati par sevi ir antikonstitucionāla.

Tātad tie ir tie grozījumi, par kuriem mēs visi esam bijuši vienisprātis, un šis ir dokuments, kura redakcija pašreiz ir nodota jums izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanai vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Man ir tikai viens jautājums: vai jūs patiesi domājat, ka tiešām būs viena konkrēta bēru diena?

A.Plotnieks: Es jums šajā gadījumā atbildētu, ka mēs izgājām no pieņēmuma, ka pamatā būs viena diena, bet var būt arī atsevišķas ceremonijas, kas pēc tam sekos, tomēr pašā Lietuvā, es domāju, tas viss pamatā būs organizēts vienā vienotā procesijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi vēl ir jautājumi? Vienīgais jautājums, ko es kā deputāts atļaušos uzdot, ir šāds: vai nebūs pārpratumu ar terminu “antikonstitucionāls”? Es te domāju it sevišķi mūsu Lietuvas kolēģus, kuri uzreiz prasīs, kādas Konstitūcijas aktiem tas neatbilst.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, godājamais priekšsēdētāj! Šajā sakarībā, atbildot uz šo jautājumu, es atļaujos teikt, ka šeit mums būs darīšana ar paradoksālu situāciju, jo šī līdzdalība ir antikonstitucionāla arī no PSRS Konstitūcijas viedokļa, jo PSRS Konstitūcija satur normas, kas nosaka gan PSRS pilsoņu pienākumu dienēt, gan arī to, kādam nolūkam ir jāizmanto karaspēks– aizsardzībai. Un PSRS Konstitūcija neparedz– papētiet to uzmanīgi!– neparedz iespēju izmantot kara­spēka daļas soda ekspedīciju nolūkos. No šā viedokļa šī rīcība noteikti ir antikonstitucionāla– gan saskaņā ar republikas Konstitūciju, kura sastāv gan no mūsu 4.maija Deklarācijas, gan no četriem 1922.gada Satversmes pantiem, gan saskaņā ar tiem Latvijas PSR Konstitūcijas pantiem, kas nav pretrunā. No šā viedokļa tā noteikti ir antikonstitucionāla, tāpēc mēs vienojāmies par šādu formulu, jo gluži vienkārši citu konstrukciju izstrādāt bija ļoti grūti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es varbūt arīdzan apstiprināšu... Iepriekš es varbūt izdarīju kļūdu– es nenolasīju jums godājamā Vītauta Landsberģa parakstīto dokumentu, kurā redzams, kāds ir Lietuvas lūgums. Es varbūt to nolasīšu, un tad izlemsim, kuru formulējumu mēs varam pastiprināt vai pavājināt, vai rīkoties citādi.

Tātad krieviski šis dokuments skan šādi:

?/“Lietuvas Republikas Augstākās padomes aicinājums Latvijas Republikas Augstākajai padomei.

Jūsu republikas pilsoņi, kas dienē padomju armijā, pašlaik piedalās agresīvajā akcijā pret Lietuvas Republikas mierīgajiem iedzīvotājiem un neatkarīgās Lietuvas likumīgo valdību. Mēs saprotam, ka šī piedalīšanās nav jūsu gribas izpausme un var īstenoties pat pret suverēnas republikas likumiem, kā tas atzīmēts KPFSR 1991.gada 12.janvāra paziņojumā. Tāpēc mēs lūdzam jūsu republikas Augstāko padomi pasludināt savu nepiekrišanu jūsu pilsoņiem piedalīties padomju armijas okupācijas darbībās Lietuvā, ar to jūs dosit ievērojamu ieguldījumu, īstenojot mūsu tautu centienus pēc brīvības un demokrātijas.”/

Ja atceraties, viņi izteicās daudz kategoriskāk pret savu iedzīvotāju piedalīšanos akcijās. Tās ir manas domas. Man personiski liekas, ka atzīt to par antikonstitucionālu ir daudz par maz. Mēs, protams, nevaram apdraudēt ar savu lēmumu tos, kuri ir spiesti dienēt šajā karaspēkā, un, kā mēs tagad zinām, pamatā tas ir Valsts drošības komitejas karaspēks, taču šajā gadījumā jāpadomā, vai mūsu lietuviešu brāļi neiztulkos to kā zināmu šā jautājuma liberalizāciju.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es jums šajā sakarībā varu ziņot, ka mēs par šo formulu diskutējām ļoti ilgi. Kāpēc galarezultātā tomēr izvēlējāmies šādu formulu? Ja mēs ar savu lēmumu vai nu aizliedzam, vai liekam izvairīties, tad tādā gadījumā jebkurš no mūsu puišiem, atsakoties izpildīt attiecīgu pavēli, tiks nodots lauku kara tiesai. Mēs nespējam viņus aizsargāt. Tā ka padomāsim par tādu formulu, kuru mēs esam spējīgi nodrošināt, un lai nebūtu tā, ka par mūsu lēmumu viens vai otrs cilvēks atbild ar savu dzīvību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu radio pārstāvi atnākt pie šā telefona! Steidzams! Es domāju, kolēģi, ka stāvoklis ir daudz nopietnāks, lai mēs daudz skaldītu matus. Bet nu strādāsim tālāk. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es ierosinātu citu formulējumu– atzīt par noziedzīgu un kategoriski nosodīt. Un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Es piekrītu iepriekšējam priekšlikumam– atzīt par noziedzīgu iedzīvotāju izmantošanu, kā arī piedalīšanos PSRS Bruņoto spēku vardarbīgās akcijās. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Beigās mēs, protams, uzklausīsim Plotnieka kunga kā šīs komisijas vadītāja domas.

Lūdzu, nāciet tribīnē, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Kad mēs pieņemam kādu lēmumu, tad tomēr mums ārkārtīgi rūpīgi ir jāizsver, kādas varētu būt tā sekas. Ja mēs formulēsim to tādējādi, ka cilvēkam, kuram šajā situācijā būtu jāizvēlas, kā rīkoties, un viņš izvēlēsies variantu, kurš izriet no mūsu lēmuma, un tā rezultātā viņu sauks pie kriminālatbildības, mēs nespēsim ar Augstākās padomes autoritāti viņu aizsargāt. Kāpēc šajā gadījumā nelietojam terminu “noziedzīgi”? Es jums atbildu– mēs nelietojam to tāpēc, ka gadījumā, ja sakām– tas ir noziegums, tad šim cilvēkam jāsaprot, ka Augstākā padome viņa rīcību ir pasludinājusi par noziegumu un pēc zināma laika viņu sauks pie kriminālatbildības. Ja viņš šodien atteiksies, tad viņu atkal sauks pie kriminālatbildības. Tad kādas dilemmas priekšā viņu nostādām? Galu galā mēs esam tādā situācijā, ka ir likumu karš un konstitūciju karš. Un no šā viedokļa tā ir antikonstitucionāla. Runājot par “izmantošanu” un “piedalīšanos”, ir jāteic, ka mēs katrā ziņā varam savu domu pastiprināt un bez “izmantošanas” likt klāt arī “piedalīšanos”. To var darīt.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso. Es domāju, ka tādā veidā neko daudz neizdiskutēsim. Deputāti, kuri patur spēkā savus priekšlikumus, lūdzu, iesniedziet tos rakstiski, lai par tiem varam balsot, pirms tam nolasot šos priekšlikumus. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: 4.punktā vajadzētu svītrot vārdu “pastāvīgo”. Mums tas nav definēts.

A.Plotnieks: Redziet, šajā sakarībā es atbildētu tā, ka mums šodien nav daudzu definīciju. Pastāvīgais iedzīvotājs parasti tiek saistīts ar mums tik nicināto, un tomēr reāli eksistējošo pierakstīšanas institūtu. Ja sakām “iedzīvotāji”, tad jūs saprotat– “civiliedzīvotāji”, ir arī dažādi citi apzīmējumi, taču pilnīgi nav skaidrs, vai tas, kurš atpūšas Jūrmalā, ir iedzīvotājs vai nav, ja viņš kaut kur dodas un kaut ko dara, un vai tas viņam ir adresēts. Taču varam darīt, kā vēlamies, tas nav principiāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Es tomēr gribu oponēt Plotnieka kungam. Viņš pārbīda akcentus un dod pavisam citu nozīmi. Mēs atzīstam par noziedzīgu šo Latvijas iedzīvotāju izmantošanu, un arī viņu iesaistīšanu mēs atzīstam par noziedzīgu, taču nevis viņu darbība ir noziedzīga, bet tā darbība ir noziedzīga, kas viņus tur iesaista. Tā ka šis formulējums ir pilnīgi korekts.

A.Plotnieks: Redziet, godājamais Bērza kungs! Es jums atbildētu tādējādi, ka normu var iztulkot tā, kā to darāt jūs, tas būs pareizi, bet var saprast arī tā, ka pats piedalīšanās fakts ir noziedzīgs. Un arī tas būs pareizi. Un es vēlreiz jums atgādinu, ka ļoti baidos par to, lai mēs ar kādu savu nolēmumu vienu vai otru jaunu cilvēku gluži vienkārši nepadarītu nelaimīgu nepārvaramas izvēles priekšā. Tikai to, un neko vairāk. Vai mēs dažkārt tomēr nepasakām daudz ko tādu, ko nespējam realizēt? Šajā gadījumā labāk pateiksim tādu formulu, kas nenostāda cilvēku šīs izvēles priekšā. Es vados tikai no šā principa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Rakstiskus priekšlikumus es vairs neesmu saņēmis, kur šis noziedzīgums būtu formulēts. Man nav rakstiska priekšlikuma, un neviens nav uzrakstījis arī zīmīti. Kas nu ir, tas ir. Tātad viens rakstisks priekšlikums man ir– vārdkopā “Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju” svītrot vārdu “pastāvīgo”, tā kā šis termins mums vēl nav konstituciējies.

Lūdzu, godājamie deputāti! Citu labojumu nav. Tātad par šā vārda “pastāvīgo” svītrošanu ir izlemts, par to mums vairs nav jābalso. Tad mēs varam par šo lēmumu balsot kopumā, jo citu labojumu nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par, pret vai atturoties par šā lēmuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. 72– par, pret– nav, atturas– nav. Tādējādi šis lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Nākamais laikam ir jāizskata šis lēmums par pārstāvju pilnvarām sniegt informāciju Latvijas Republikas vārdā ārzemēs. Es atvainojos, jo es nebiju plenārsēžu zālē, kad tika izlemts šā lēmuma liktenis. Paldies. Tātad nekādi labojumi, papildinājumi, izmaiņas vai kāda cita redakcija nav izteikta? Kā es saprotu, tas laikam vienkārši nav paspēts izdarīt.

Ir ierosinājumi par dokumentu, ja nemaldos, Nr.408, kuru mums piedāvāja pieņemt Einars Repše. Kādas ir jūsu domas? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Jā, runāšu par to, kāda situācija ir ar šo dokumentu. Pirmām kārtām izveidotā un nozīmētā komisija tā arī nesanāca kopā. Konsultējos ar cilvēku, kurš ieteica šo komisiju veidot, lai tauta nesmietos par mums, bet viņš man nevarēja pateikt faktiski nevienu konstruktīvu domu un nevienu priekšlikumu. Līdz ar to es sapratu, ka šajā gadījumā izveidot komisiju nozīmē jautājumu aprakt. Taču bez labojumiem šis dokuments nav pieņemams. Savukārt, ja šis dokuments tiek ļoti būtiski labots, tas, manuprāt, zaudē savu jēgu. Es domāju, ka mēs patiešām šodien esam pieņēmuši ļoti daudz lēmumu, un es faktiski atsaucu savu ierosināto dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi mums šā dokumenta izskatīšana… Es ļoti atvainojos kolēģiem, taču man nākas reizē darīt ļoti daudzus darbus, es te pašreiz parakstu mūsu pieņemtos dokumentus.

Godājamie kolēģi, man jāatzīst, ka pašlaik šeit, uz Prezidija galda, nav neviena lēmumprojekta, likumprojekta vai kāda cita dokumenta projekta, kas mums būtu nekavējoties jāapspriež un jāpieņem. Es domāju, ka mums tagad ir jāpieņem lēmums par to, kā strādāsim turpmāk– šodien, 13.janvārī, rīt, 14.janvārī, un parīt, 15.janvārī, lai gan nezinām, cik mums būs dots laika un cik mēs paši būsim spējīgi nodrošināt savas strādāšanas iespējas. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Es ierosinu uz pusstundu pārtraukt plenārsēdi un šīs pusstundas laikā sarīkot frakcijas sēdi, kurā šo jautājumu izlemtu, jo stāvoklis ir ļoti saspringts, uz ielām ceļ barikādes, un tās ir ļoti lielas. Un arī mums ir jāpadomā, kā strādāsim šodien un rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka tiešām izmantosim šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Šeit gan nav Dineviča kunga, taču domāju, ka Latvijas Tautas frontes frakcijai ir par ko apspriesties. Es piedāvāju šādu variantu– tagad mēs paziņojam pārtraukumu apmēram uz 15 minūtēm, lai varētu iegūt vēl kaut kādu informāciju, un pēc 15 minūtēm varētu tikties atkal šeit, plenārsēžu zālē, lai izlemtu savu tālāko darbību.

Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad pārtraukums uz 15 minūtēm, un pēc tam lūdzu Latvijas Tautas frontes frakciju pulcēties šeit, lai apspriestos.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas, un es lūdzu vēlreiz zvanīt, lai deputāti tomēr sanāk zālē. Visi deputāti, kuri atrodas Augstākajā padomē, tiek aicināti plenārsēžu zālē. Lūdzu, deputāti, ātrāk ieņemiet vietas, lai mēs varētu reģistrēties, fiksēt savu skaitlisko sastāvu šajā brīdī.

Godātie deputāti! Mēs atsākam savu darbu plenārsēdē pēc frakciju sēdēm. Latvijas Tautas frontes frakcija ir pieņēmusi lēmumprojektu, kuram ir nepieciešams plenārsēdes apstiprinājums. Tāpēc šā vakara plenārsēde tiek uzskatīta par atklātu, tai ir jābūt fiksētai stenogrammās (tas mūsu tehnisko darbinieku zināšanai). Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu! Ja visi deputāti ir reģistrējušies, tad, lūdzu, rezultātu! 103, taču es redzu, ka vēl divi deputāti ienāk zālē. Tātad šīvakara plenārsēdē ir reģistrējušies 105 deputāti.

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar frakcijā izstrādāto lēmumprojektu es lūdzu vārdu īsam ziņojumam mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam Tālavam Jundzim. Lūdzu deputātus gatavoties darbam!

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Situācija ir tāda, ka mēs nevaram gaidīt, rokas klēpī salikuši, kad PSRS Valsts drošības komitejas Sevišķās daļas izstrādātās akcijas organizatori atnāks pie mums ar tankiem, bruņumašīnām un desantniekiem un ka tikai tad domāsim, ko darīt. Ir jāveido štābs Latvijas Republikas Augstākās padomes aizsardzības nodrošināšanai. Tāpēc es jums piedāvāju pieņemt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu šajā jautājumā, apstiprinot konkrētus šā štāba locekļus, jo vairāk tāpēc, ka praktiskā rīcība šo jautājumu risināšanā jau ir uzsākta un šā štāba locekļi jau ar zināmiem jautājumiem uzsākuši praktisku nodarbošanos. Tātad es piedāvātu pieņemt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības štāba izveidošanu un tā pilnvarām”. Lēmuma teksts ir šāds:

“Nolūkā nodrošināt Latvijas Republikas Augstākās padomes un ar to saistītās teritorijas sakaru sistēmas... sakaru un sistēmas aizsardzību Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības štābu šādā sastāvā:

Andrejs Krastiņš– štāba priekšnieks,

Tālavs Jundzis– priekšnieka vietnieks,

Odisejs Kostanda– priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos.

Štāba locekļi– Jānis Baškers, Jānis Pļaviņš, Ģirts Kristovskis, Mihails Stepičevs, Jānis Valpēters, Andris Bunka, Jānis Bergs, Ivars Redisons, Andris Teikmanis, Ivars Krastiņš, Aloizs Vaznis, Juris Dobelis.

2. Piešķirt štābam pilnvaras kārtības nodrošināšanai Latvijas Republikas Augstākās padomes ēkas teritorijā un pasākumu veikšanā tās aizsardzības organizēšanā.”

Priekšsēdētājs: Laikam ēkā un apkārtējā teritorijā...

T.Jundzis: Jā, un apkārtējā teritorijā...

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu, kā es redzu, nav. Kā man ziņo sekretariāts, neviens arī nav pieteicies debatēs. Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš nav paspējis reģistrēties, tas balso ar rokas pacelšanu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad 95– par, 5– pret, atturas– 1. Paldies. Lēmums tiek pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tagad mums būtu jāizlemj par mūsu tālāko darbu. Latvijas Tautas frontes frakcija ierosināja, lai mēs plenārsēdē izsludinātu pārtraukumu. Tātad mēs varētu turpināt savu darbu komisijās, darba grupās, turpinātu darbu arī šis tikko nodibinātais štābs, tāpēc ierosinājums bija šāds: Latvijas Tautas frontes frakcijas deputāti Latvijas Republikas Augstākās padomes ēku neatstāj līdz plenārsēdes pārtraukuma beigām. Mums ir jānolemj, cikos atsāksim darbu, aktīvu darbu plenārsēdē.

Domāju, ka mūsu ēku līdz plenārsēdes darba atsākšanai varētu atstāt sievietes, es runāju par deputātēm, un arī, dabiski, Augstākās padomes darbinieces, kuras nav tieši iesaistītas šajā mūsu visu darbības nodrošināšanā, tieši nepieciešamās darbības nodrošināšanā šā plenārsēdes pārtraukuma laikā. Par to jau ir vienošanās. Šāds ierosinājums pastāvēja, lai tagad, nu jau nakts stundā, mēs arī būtu gatavi, ja tas ir nepieciešams, veikt tos pamatuzdevumus, kādi mums ir, tas ir, izanalizēt situāciju, pieņemt lēmumus, izskatīt dažādus jautājumus. Taču pagaidām plenārsēdē varam izsludināt pārtraukumu. Vai ir, lūdzu, kādas citas domas? Nav.

Mums būtu jānolemj, līdz cikiem izsludinām pārtraukumu. Mums būtu jāpasaka precīzs laiks, jo varbūt kāds deputāts ir arī mājās vai ārpus šīm telpām, lai mēs zinātu, cikos atsākam aktīvu darbu plenārsēdē, ja, protams, mūs vajadzība nespiedīs to darīt agrāk. Ierosinājums bija– piecos. Bija ierosinājums atsākt darbu 14.datumā pulksten 5, ja apstākļi nespiedīs to darīt agrāk.

Priekšsēdētājs: Vai ir citi piedāvājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Buša, Latvijas radio radiokorespondente: Es tikai gribēju teikt, ka Latvijas radio ir iespēja no Augstākās padomes katru stundu ziņot, ja ir ko teikt, vai arī pārraidīt kāda deputāta uzstāšanos. Tas būs katru stundu, apaļu stundu. Vai nu no šīs pults, vai kaut kur citur.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus to ņemt vērā un saistīties ar Latvijas radio. Es domāju, ka tas ir pat nepieciešams, lai mēs katru stundu izietu ēterā. Bet tagad, lūdzu, pirmais mikrofons, es jau biju solījis Zaļetajeva kungam dot vārdu.

S.Zaļetajevs: */Mēs savu sēdi pārtraucām, kad apspriedām jautājumu par saskaņošanas komisijas izveidošanu. Es gribētu jautāt: vai šis jautājums vispār tiks apspriests? Vai lēmums par to tiks pieņemts?/

Priekšsēdētājs: Es varu paskaidrot: komisija pieņēma lēmumu, ka mums lēmums ir jāpieņem šajā plenārsēdē. Bet mēs plenārsēdi nebeidzam, mēs plenārsēdē vienkārši izdarām pārtraukumu. Citreiz šis pārtraukums ir 30 minūtes, tagad šis pārtraukums ir mazliet ilgāks– piecas stundas. Es domāju, ka to laiku var pavadīt, produktīvi strādājot; dabiski, ir arī jāatpūšas, taču ir arī produktīvi jāstrādā, lai šis lēmums iznāktu tāds, ka mēs to varētu ātri un bez diskusijām pieņemt. Tāpēc arī vienojāmies, ka strādā dažādas ieinteresētās puses.

Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Dobelis: Uzmanību visiem deputātiem, kuri šonakt dežurē! Lūdzu tūlīt pēc tam, kad sāksies pārtraukums, uznākt augšā sekretāres kabinetā, lai apspriestos, kā mēs strādāsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti! Mums laikam ir jānobalso par šo priekšlikumu, ka izsludinām plenārsēdē pārtraukumu. Turpinās darbs komisijās, darba grupās un pārējos mūsu izveidotajos darba orgānos. Lūdzu, nobalsosim par šādu priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par– 92, pret– 2, atturas– 4. Paldies. Plenārsēdē sākas pārtraukums līdz pulksten 5.00.

Vēl tikai paziņojums pa radio: lūdzu visiem Vecrīgas iedzīvotājiem briesmu gadījumā dot patvērumu savos dzīvokļos tiem cilvēkiem, kuri šodien ir Vecrīgā, Doma laukumā vai tā tuvējās ielās un pie Augstākās padomes. Lūdzu neatteikt patvērumu! Es domāju, ka šis atgādinājums, protams, ir lieks, taču atcerēsimies par visiem iespējamiem gadījumiem. Lūdzu klausīties Latvijas radio, katru stundu ēterā izies Latvijas Republikas Augstākā padome. Paldies.

Turpināsim darbu.

(Sēdes pārtraukums.

Šīs – 51. – sēdes turpinājums 14.janvāra rītā pulksten 5.00

protokolā tiek kvalificēts kā 52.sēde.)