Par pensiju indeksāciju

Pensiju indeksācija šogad notiks oktobrī. Likumā "Par valsts pensijām" noteikts, ka pensijas tiek indeksētas atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, proti, tiek ņemta vērā inflācija valstī. Pensiju indeksācijas mērķis ir nevis garantēt ikgadēju pensijas palielinājumu, bet gan aizsargāt pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma.

Pēdējos gados Latvijā vērojams zems inflācijas līmenis. Piemēram, 1995.gadā patēriņa cenas attiecībā pret iepriekšējo gadu bija pieaugušas par 25%, bet 1999.gadā — tikai par 2,4%. Šogad martā, maijā un jūlijā ir bijusi cenu pazemināšanās jeb deflācija. Šogad tieši vasaras mēneši ir noteicošie šā gada pensiju indeksa aprēķinā. Tā kā iepriekšējais pensiju indekss 1999.gada novembra indeksācijā aptvēra patēriņa cenu izmaiņas laika periodā līdz 2000.gada martam ieskaitot, tad šā gada oktobra indeksācijā ņemtas vērā patēriņa cenu izmaiņas tikai par laika posmu no aprīļa līdz augustam. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šajā periodā ir faktiski samazinājušās par 0,8%.

Sākot ar 1997.gada 1. novembri, pensiju indeksācija tika veikta "avansā", t.i., pensijas indeksēja, ņemot vērā prognozēto inflāciju. Tādējādi pensionāri tika iepriekš nodrošināti pret pirktspējas samazināšanos nākamajos mēnešos.

Pensiju indeksa pamatā bija Finansu ministrijas prognozes, taču prognožu izstrāde nenoliedzami ir radošs un atbildīgs process un pēc labākās sirdsapziņas nav iespējams garantēt absolūtu precizitāti. Prognozētās patēriņa cenu izmaiņas, uz kuru pamata tika noteikti indeksi, regulāri atšķīrās no faktiskajiem rādītājiem. Vairākumā gadījumu pensijas tika palielinātas par daudz, tāpēc nākamajā indeksācijā indekss bija atkal attiecīgi jākoriģē. Pagājušajā — 1999.gada novembra — indeksācijā savukārt patēriņa cenu pieaugums par laika periodu no 1999.gada oktobra līdz 2000.gada martam bija novērtēts par zemu, kā rezultātā šā gada indekss jākoriģē un jāpalielina virs faktiskā. Tieši šo pesimistisko prognožu dēļ – deflācijas apstākļos- šogad notiek indeksācija. Šāda pensiju indeksācijas prakse, kas paredz inflācijas prognozes, sevi neattaisno un ir zaudējusi savu nozīmi, jo inflācija valstī, neraugoties uz lielo dzīves dārdzību, ir tik zema, ka arī prognozētais indekss spēj palielināt pensiju tikai par santīmiem. Tādēļ valdība ir atgriezusies pie tādas pensiju indeksācijas, kur tiek ņemts vērā nevis prognozētais patēriņa cenu indekss, bet faktiskais patēriņa cenu indekss par pagājušo periodu.

Tāpēc šogad indeksācija visiem pensionāriem nebūs vienāda. Tie pensionāri, kuriem pensija bija piešķirta jau agrāk, t.i., kuriem iepriekšējā indeksācijā tika piemērots prognozētais patēriņa cenu indekss par laika periodu līdz 2000.gada martam, pensijas tiks indeksētas, bet tiem, kuri pensionējušies pēc šā gada 1.aprīļa, t.i., kuriem netika piemērots prognozētais indekss, indeksācija netiks piemērota. Faktiskās deflācijas rezultātā šiem pensionāriem pensija būtu pat jāsamazina par 0,8 %. Tādā gadījumā vidējā pensija samazinātos gandrīz par 50 santīmiem. Taču pensijas, protams, netiks samazinātas. Tātad no 643 000 lielās pensionāru saimes apmēram 10 000 šogad pensijas vispār netiks indeksētas sakarā ar deflāciju. Pensionāri, kas pensionējušies līdz šā gada 1. aprīlim, ir ieguvēji, vienīgi pateicoties tam, ka iepriekšējais indekss bija noteikts par zemu. Korekcijas rezultātā šiem pensionāriem pensijas pieaugs par 0,33%. Ja prognozes būtu bijušas precīzākas, indeksācija šā gada oktobrī vispār nenotiktu.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa