Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība

(1) Juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā.

(2) Juridiskajām personām, kas nav publisko tiesību juridiskās personas, var piemērot šā likuma VIII¹ nodaļā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.”

2. Papildināt likumu ar VIII¹ nodaļu šādā redakcijā:

“VIII¹ nodaļa
Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi

70.¹ pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai

(1) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziskā persona atbilstoši šā likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumiem.

(2) Juridiskajai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi neattiecas uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskajām personām.

70.² pants. Juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi

(1) Juridiskajai personai var noteikt vienu no šādiem piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekļiem:

1) likvidācija;

2) tiesību ierobežošana;

3) mantas konfiskācija;

4) naudas piedziņa.

(2) Juridiskajai personai var noteikt šādus piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekļus:

1) mantas konfiskācija;

2) kaitējuma atlīdzināšana.

(3) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekli var piemērot tikai naudas piedziņu, izņemot gadījumu, kad juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai struktūrvienība ir īpaši izveidota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

(4) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu smagu un sevišķi smagu noziegumu juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekli var piemērot likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu.

(5) Mantas konfiskāciju juridiskajai personai var piemērot arī kā piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekli, ja juridiskā persona nodarījuma rezultātā guvusi mantisku labumu un tai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzeklis ir piemērota tiesību ierobežošana vai naudas piedziņa.

(6) Juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekli var piemērot kaitējuma atlīdzināšanu, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir radīts būtisks kaitējums vai izraisītas smagas sekas.

70.³ pants. Likvidācija

(1) Likvidācija ir juridiskās personas, tās filiāles, pārstāvniecības vai struktūrvienības darbības piespiedu izbeigšana.

(2) Juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai struktūrvienība ir likvidējama tikai tajos gadījumos, ja juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai struktūrvienība ir īpaši izveidota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai ja ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

(3) Likvidējot juridisko personu, tās filiāli, pārstāvniecību vai struktūrvienību, valsts īpašumā bez atlīdzības atsavināma visa tās īpašumā esošā manta. Nav atsavināma tā manta, kas juridiskajai personai nepieciešama, lai izpildītu saistības pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem.

70.⁴ pants. Tiesību ierobežošana

Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteikta veida uzņēmējdarbību, normatīvajos aktos paredzēto atļauju vai tiesību atņemšana vai aizliegums veikt noteikta veida darbību uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

70.⁵ pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir juridiskās personas īpašumā esošās mantas pilnīga vai daļēja piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kuru var piemērot kā piespiedu ietekmēšanas pamata vai papildu līdzekli.

(2) Tiesa, nosakot daļēju mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kura manta ir konfiscējama.

(3) Nosakot pilnīgu mantas konfiskāciju, nav konfiscējama tā juridiskās personas īpašumā esošā manta, kas tai nepieciešama, lai izpildītu saistības pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem.

(4) Var konfiscēt arī juridiskās personas īpašumā esošo mantu, kas ir nodota citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

70.⁶ pants. Naudas piedziņa

(1) Naudas piedziņa ir piespiedu piedziņa, kas atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un juridiskās personas mantiskajam stāvoklim nosakāma vienas līdz desmit tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šīs naudas piedziņas summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(2) Naudas piedziņa, kas uzlikta juridiskajai personai, maksājama no juridiskās personas līdzekļiem valsts labā.

(3) Ja juridiskā persona izvairās no naudas piedziņas samaksas, šis piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek izpildīts piespiedu kārtā.

70.⁷ pants. Kaitējuma atlīdzināšana

(1) Kaitējuma atlīdzināšana ir noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšana, kā arī citu ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma novēršana.

(2) Kaitējums atlīdzināms vai novēršams no juridiskās personas līdzekļiem.

(3) Ja juridiskā persona izvairās no kaitējuma atlīdzināšanas, šis piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek izpildīts piespiedu kārtā.

70.⁸ pants. Nosacījumi piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai

(1) Nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

(2) Tiesa, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskajai personai, ievēro šādus nosacījumus:

1) juridiskās personas faktiskā rīcība;

2) fiziskās personas statuss juridiskās personas institūcijā;

3) juridiskās personas darbību raksturs un sekas;

4) pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

5) juridiskās personas lielums, nodarbošanās veids un finansiālais stāvoklis.

(3) Šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai tiesa var piemērot pēc prokurora ierosinājuma.”

3. Izteikt 192.panta nosaukumu un pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

“192. pants. Viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošana, izplatīšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, iegādāšanās un glabāšana

(1) Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu —”.

4. Izteikt 305.pantu šādā redakcijā:

“305. pants. Personu speciālās aizsardzības noteikumu pārkāpšana

(1) Par likumā noteiktās personu speciālās aizsardzības kārtības neievērošanu, kā arī par aizsargājamās personas identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu, ko izdarījusi persona, kurai sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu vai citiem apstākļiem ir bijusi zināma informācija par speciāli aizsargājamo personu un kura ir bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(3) Par tīšu speciālās aizsardzības pasākumu organizācijas, metožu, taktikas, līdzekļu vai ziņu par aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistītajām personām izpau­šanu, ko izdarījusi aizsargājamā persona, ja šo darbību rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja to rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.”

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 5.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 25.maijā