Par PBLA valdes sēdēm

No 20. līdz 22. septembrim Rīgā, Konventa sētas Kampenhauzena zālē, notiks gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde un Latvijas Brīvības fonda (LBF) padomes sēde.

Viena no PBLA prioritātēm šobrīd ir atbalstīt Latviju ceļā uz NATO, gan palīdzot Latvijas Ārlietu ministrijai, gan visiem spēkiem veicinot lobija darbu mītnes zemēs. Joprojām PBLA ir svarīgi atbalstīt izglītību Latvijā. Valdes sēdē pārrunās iepriekšējā gadā paveikto un izvirzīs vadlīnijas jaunajam darba posmam. Tiks pārrunāta sadarbība ar Ģimenes atbalsta koordinācijas centru, Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondu, Latvijas Transatlantisko organizāciju, Latvijas Institūtu un citām organizācijām.

PBLA valdes sēdi ievadīja 17. un 18. septembrī rīkotās izglītības darbinieku sanāksmes, kurās ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši — izglītības darbinieki pārsprieda savas problēmas un to risinājumus, kā arī dalījās pieredzē ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, meklējot atbalstu no ministrijas gan programmu, gan metodikas un mācību līdzekļu veidā.

Šodien, 19. septembrī, PBLA valde apmeklē Rēzekni, lai Latgales Kultūrvēstures muzejā tiktos ar aktīvākajiem Rēzeknes sabiedrības pārstāvjiem un rastu sadarbības paplašiņāšanas iespējas. PBLA jau ir izveidojusi sadarbību ar Rēzekni, atbalstot Rēzeknes augstskolu un Latgales izdevniecību.

PBLA valdes sēdes un LBF padomes sēdes notiek reizi gadā, un šī būs jau desmitā reize, kad tās notiek Latvijā.

Sēdes ir atklātas, tās var klausīties jebkurš interesents.

PBLA ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. PBLA galvenais mērķis ir bijis apvienot visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību. Šobrīd tās mērķis ir, kur vien iespējams, palīdzēt Latvijas atjaunotnē un veicināt latviešu vienotību visā pasaulē.

Apvienības biedri ir sešas latviešu centrālās organizācijas: Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), Rietumeiropas latviešu apvienība (RLA), Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK), Dienvidamerikas latviešu apvienība (DLA) un Krievijas latviešu kongress (KLK). Centrālās organizācijas deleģē savus pārstāvjus PBLA 16 locekļu valdē, kas no sava vidus izvēlē priekšsēdētāju. Pašlaik PBLA valdes priekšsēdētājs ir Andrejs Ozoliņš no Anglijas.

PBLA savu darbību uzsāka 1955. gadā, kad tika izstrādāti PBLA darbības pagaidu noteikumi. Pirmā klātienes sēde notika 1972. gadā Vašingtonā. PBLA ietilpst arī Izglītības padome (IP), kas koordinē un veicina latviešu skolu un latviskās audzināšanas darbu un dažādus izglītības projektus Latvijā; kā arī Kultūras fonds (KF), kas piešķir KF balvas par sasniegumiem kultūras darbā un atbalsta dažādus kultūras pasākumus. IP priekšsēdētāja ir Dr. Līga Ruperte, bet KF darbu vada Dr. Tālivaldis Bērziņš.

Jau vairāk nekā deviņus gadus Rīgā darbojas PBLA pārstāvniecība.

Latvijas Brīvības fonds izveidots 1973. gadā kā bezpeļņas organizācija ASV, kuras mērķis savulaik bija iegūt pietiekami lielu pamatkapitālu, lai no tā augļiem nodrošinātu Latvijas un latviešu tautas interešu aizstāvību, kamēr Latvijas neatkarība nav atjaunota. Šobrīd LBF atbalsta projektus Latvijā, PBLA darbību, kā arī aizdod naudu pašvaldībām Latvijā ar zemiem procentiem neatliekamām vajadzībām, kam pašlaik pietrūkst līdzekļu. Lielākā daļa aizdevumu izlietoti skolu remontam.

PBLA pārstāvniecības informācija