Par tiesas lēmumu savstarpējo atzīšanu ES dalībvalstīs

Eiropas Komisija pagājušonedēļ, 19.maijā, pieņēma un nosūtīja Eiropas Parlamentam ziņojumu «Par tiesas lēmumu savstarpējo atzīšanu kriminālās tiesvedības jomā un par uzticēšanās stiprināšanu starp dalībvalstīm». Ziņojums sīkāk paskaidro vienu no būtiskākajām 10.maijā pieņemtā rīcības plāna idejām «Hāgas programmas» īstenošanai – savstarpējās uzticēšanās stiprināšanu.
Kā sacīja Franko Fratīni, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un tieslietu, brīvības un drošības komisārs, “lēmumu savstarpējās atzīšanas princips ir un būs tiesiskās sadarbības stūrakmens, bet savstarpējā uzticēšanās starp dalībvalstīm ir šā principa nepieciešamais papildinājums, tā veiksmīgas īstenošanas atslēga. Šo uzticēšanos neviens nevar uztiept, tā ir jāveido ik dienu”.
Pēc Eiropas apcietināšanas ordera pieņemšanas un tā lieliem panākumiem vainagotās ieviešanas jāveic vairāki pasākumi, lai turpinātu savstarpējās atzīšanas principa iestrādi katrā krimināllietu izskatīšanas procedūras posmā – pirms tiesas procesa (pierādījumu savākšana, pagaidu apcietinājuma nomaiņa ar alternatīviem drošības līdzekļiem) vai pēc tā (ziņu ievākšana par agrāko sodāmību, kādā no dalībvalstīm piespriestā soda izciešana citā dalībvalstī, tiesību zaudēšana).
Savstarpējās atzīšanas principa pirmie piemērošanas gadījumi, jo īpaši Eiropas apcietināšanas ordera ieviešana, liecina par to, ka būtisks šā principa nosacījums ir uzticēšanās, to ir jāprot iemantot un saglabāt. Lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, Eiropas Parlamenta ziņojums iesaka darbu iedalīt divos virzienos: pirmkārt, ir jāveic vairāki kriminālprocesa tiesību saskaņošanas pasākumi, kuros centrālā vieta ierādāma personas tiesību aizsardzības elementiem (nevainīguma prezumpcija, pierādījumu vākšanas veids, lēmums apsūdzētā prombūtnē) vai tiesiskās kompetences kritēriju noskaidrošanai, kad vairākas dalībvalstis var piedalīties vienas un tās pašas lietas izskatīšanā; otrkārt, jāveic praktiskākas darbības, kas ietver sevī profesionālu juristu apmācības pastiprināšanu, vērtēšanas sistēmas attīstīšanu, kā arī atbalsta sniegšanu augstas klases speciālistu tīkla izveidē, lai veicinātu patiesas “Eiropas juridiskās kultūras” radīšanu, kā to paredzējusi Hāgas programma.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā