Par tiesas lēmumu savstarpējo atzīšanu ES dalībvalstīs
Eiropas Komisija pagājušonedēļ,
19.maijā, pieņēma un nosūtīja Eiropas Parlamentam ziņojumu «Par
tiesas lēmumu savstarpējo atzīšanu kriminālās tiesvedības jomā un
par uzticēšanās stiprināšanu starp dalībvalstīm». Ziņojums sīkāk
paskaidro vienu no būtiskākajām 10.maijā pieņemtā rīcības plāna
idejām «Hāgas programmas» īstenošanai – savstarpējās uzticēšanās
stiprināšanu.
Kā sacīja Franko Fratīni, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
vietnieks un tieslietu, brīvības un drošības komisārs, “lēmumu
savstarpējās atzīšanas princips ir un būs tiesiskās sadarbības
stūrakmens, bet savstarpējā uzticēšanās starp dalībvalstīm ir šā
principa nepieciešamais papildinājums, tā veiksmīgas īstenošanas
atslēga. Šo uzticēšanos neviens nevar uztiept, tā ir jāveido ik
dienu”.
Pēc Eiropas apcietināšanas ordera pieņemšanas un tā lieliem
panākumiem vainagotās ieviešanas jāveic vairāki pasākumi, lai
turpinātu savstarpējās atzīšanas principa iestrādi katrā
krimināllietu izskatīšanas procedūras posmā – pirms tiesas
procesa (pierādījumu savākšana, pagaidu apcietinājuma nomaiņa ar
alternatīviem drošības līdzekļiem) vai pēc tā (ziņu ievākšana par
agrāko sodāmību, kādā no dalībvalstīm piespriestā soda izciešana
citā dalībvalstī, tiesību zaudēšana).
Savstarpējās atzīšanas principa pirmie piemērošanas gadījumi, jo
īpaši Eiropas apcietināšanas ordera ieviešana, liecina par to, ka
būtisks šā principa nosacījums ir uzticēšanās, to ir jāprot
iemantot un saglabāt. Lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos,
Eiropas Parlamenta ziņojums iesaka darbu iedalīt divos virzienos:
pirmkārt, ir jāveic vairāki kriminālprocesa tiesību saskaņošanas
pasākumi, kuros centrālā vieta ierādāma personas tiesību
aizsardzības elementiem (nevainīguma prezumpcija, pierādījumu
vākšanas veids, lēmums apsūdzētā prombūtnē) vai tiesiskās
kompetences kritēriju noskaidrošanai, kad vairākas dalībvalstis
var piedalīties vienas un tās pašas lietas izskatīšanā; otrkārt,
jāveic praktiskākas darbības, kas ietver sevī profesionālu
juristu apmācības pastiprināšanu, vērtēšanas sistēmas
attīstīšanu, kā arī atbalsta sniegšanu augstas klases speciālistu
tīkla izveidē, lai veicinātu patiesas “Eiropas juridiskās
kultūras” radīšanu, kā to paredzējusi Hāgas programma.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā