
Par ES lauksaimniecības ministru konferenci Dikļos
“Šobrīd atrodamies procesā, kad
visas jaunās dalībvalstis nopietni gatavojas reformētās kopējās
lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešanā. Līdz ar to rodas
jautājums, kā katra valsts noteiks savu lauksaimniecības
stratēģiju un tās mijiedarbību ar ES KLP politiku. Viens no
galvenajiem konferences diskusijas objektiem bija viedokļu
apmaiņa par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības
politikas reformas ietekmi uz jaunajām ES dalībvalstīm,
galarezultātā nonākot pie secinājuma, ka nepieciešams papildināt
spēkā esošo ES likumdošanu,” stāstot par Zemkopības ministrijas
rīkoto starptautisko konferenci “ES kopējās lauksaimniecības
politikas ieviešana jaunajās dalībvalstīs”, uzsvēra zemkopības
ministrs Mārtiņš Roze.
Valstis ir svarīga lēmuma priekšā, veicot izvēli par savas
lauksaimniecības un lauku attīstības politikas mērķiem,
izmantojot KLP reformā piedāvātās izvēles iespējas.
Pagājušonedēļ, 20.maijā, Dikļu pilī notika Zemkopības ministrijas
organizētā starptautiskā konference “ES KLP ieviešana jaunajās
dalībvalstīs,” uz kuru ieradās Lietuvas lauksaimniecības ministre
Kazimira Danute Prunskiene, Igaunijas lauksaimniecības ministre
Estere Tuisko, kā arī Turcijas lauksaimniecības ministrs Gucla
Sams un atbildīgās lauksaimniecības amatpersonas no Vācijas,
Īrijas, Dānijas, Lielbritānijas, Kipras, Somijas, Polijas,
Ungārijas, Slovēnijas un citām ES dalībvalstīm. Konferences
galvenais mērķis – apspriest ES kopējās lauksaimniecības
politikas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs. Notika diskusijas par
jautājumiem, kas saistīti ar ES KLP ieviešanu jaunajās
dalībvalstīs, iespējamām problēmām un šo problēmu risinājumiem,
lauksaimniecības attīstību turpmākajos gados, tika analizēta
līdzšinējā pieredze. “Konferencē, klātesot ne tikai ES
dalībvalstīm, bet arī kandidātvalstīm, mēs kopā varam domāt par
lauksaimniecības un lauku attīstības politikas nākotni ES KLP
reformas kontekstā. Ne velti šīs konferences mērķis ir vairāk
uzmanības pievērst nākotnes politikai, ņemot vērā to valstu
pieredzi, kas ir jau ieviesušas reformēto KLP,” sacīja
M.Roze.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu
2006.gadā turpināt vienotās platību maksājumu shēmas lietošanu.
Tālab lauksaimniekiem būs iespēja sekmīgāk apgūt tiešos
maksājumus un apzināt gaidāmās pārmaiņas. Arī Lauksaimnieku
organizāciju sadarbības padome paudusi viedokli, ka Latvijai ir
izdevīgāk nākamajā gadā piemērot vienotā platību maksājuma
shēmu.
Savukārt, lai pārietu uz vienoto maksājumu shēmu, ir nepieciešams
papildināt Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu ar
maksājumu tiesību reģistru un savstarpējās atbilstības kontroles
sistēmu. Tam nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Ir jādefinē
arī vienotās maksājumu shēmas piemērošanas nosacījumi. M.Roze
atzīmēja, ka Zemkopības ministrija ir uzsākusi aktīvu darbu
sabiedrības informēšanā, rīkojot seminārus dažādām interešu
grupām. Tādējādi, konsultējoties ar lauksaimniekiem, jau šoruden
plānots pieņemt lēmumu, kurā gadā ieviest KLP reformās paredzēto
vienotā maksājuma shēmu.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa