Ministru kabineta 2005.gada 24.maija sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likumprojekta mērķi ir: saskaņot Kodeksā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto; noteikt sodu par pārkāpumu komisijas kompetencē esošajā elektronisko sakaru jomā; saskaņot Kodeksā lietoto terminoloģiju ar Elektronisko sakaru likumā lietoto. Likumprojekts paredz aizstāt Kodeksā lietotos terminus “telekomunikācijas” un “telekomunikāciju tīklu līnija” ar terminiem “elektroniskie sakari” un “elektronisko sakaru tīkli”.
Grozījums noteic, ka par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no simt līdz trīssimt latiem.
Grozījums paredz, ka par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas noteikumu vai nosacījumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piectūkstoš latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Kodekss papildināts, nosakot, ka par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Pieņemti “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.

Noteikumi nosaka šādus akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu paraugus, kuri pievienoti noteikumu pielikumā: naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija; alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija; tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija; kafijas akcīzes nodokļa deklarācija; bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.214 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.
Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kuri stājās spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, ar 2005.gadu no akcīzes preču noliktavām Latvijā ir atļauts piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu. Ņemot vērā likumā veiktās izmaiņas, ir nepieciešams veikt izmaiņas arī akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapās.
Noteikumi izstrādāti, lai akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapās iekļautu datus par akcīzes preču daudzumu, kas no akcīzes preču noliktavas Latvijas Republikā piegādāts citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.
Sakarā ar to, ka ar 2005.gada 1.janvāri ar akcīzes markām ir marķējamas ne tikai cigaretes, bet arī citi tabakas izstrādājumi, veiktas izmaiņas tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijā, attiecinot nodokļa aprēķinu atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām par tabakas izstrādājumiem, par kuriem akcīzes nodoklis nav samaksāts 180 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas, arī uz citiem tabakas izstrādājumiem.
Jaunā akcīzes preču piegādes kārtība tikai vienkāršo akcīzes preču iegādes procesu citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā. Norma, ka akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, atļauts piegādāt arī no akcīzes preču noliktavām Latvijas Republikā, ir noteikta likumā, izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas detalizētāku piemērošanas kārtību.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.215 “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība””.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas stājās spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, ar šo gadu ir atļauts no akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, kā arī pagarināts termiņš, kādā iesniedzami dokumenti, lai gadījumos, kad preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm, piemērotu atlikto nodokļa maksāšanu. Ņemot vērā likumā veiktās izmaiņas, ir sagatavoti grozījumi akcīzes preču pavaddokumentu (arī Komisijas 1996.gada 10.janvāra Regulā (EK) Nr.31/096 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma apliecību noteiktā dokumenta, turpmāk
– atbrīvojuma apliecības) aprites un kontroles kārtībā.
Precizējumi pavaddokumentu aprites un kontroles kārtībā ir nepieciešami, arī lai saskaņotu Latvijas normatīvos aktus ar 2004.gada 16.novembrī pieņemtās Padomes Regulas Nr.2073/2004 par administratīvo sadarbību akcīzes nodokļa jomā normām. Regulas 23.panta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstīm ir jāinformē citas dalībvalstis par akcīzes preču pavaddokumentos iekļauto informāciju ne vēlāk kā līdz akcīzes preču nosūtīšanas brīdim (regula stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju). Noteikumi precizē pavaddokumentu iesniegšanas termiņu gadījumos, kad akcīzes preces tiek pārvietotas uz citu dalībvalsti (vai eksportētas caur citu dalībvalsti), nosakot, ka akcīzes preču nosūtītājam Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz informācija par akcīzes preču nosūtīšanu jau pirms nosūtīšanas.
Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību paredzēts precizēt, arī lai noteiktu ierobežojumus iespējai saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju veikt darbības ar akcīzes precēm akcīzes preču noliktavā pirms Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināta pavaddokumenta trešā eksemplāra saņemšanas. Ierobežojumi ir nepieciešami, lai samazinātu risku, ka iespēja veikt darbības ar akcīzes precēm akcīzes preču noliktavā pirms Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināta pavaddokumenta trešā eksemplāra saņemšanas tiek izmantota ļaunprātīgi, jo pašlaik šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam nav iespēju pārliecināties par saņemto akcīzes preču atbilstību pavaddokumentā uzrādītajai informācijai. Noteikumos noteikts, ka darbības ar akcīzes precēm akcīzes preču noliktavā pirms Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināta pavaddokumenta trešā eksemplāra saņemšanas var tikt veiktas tikai brīvdienās, kā arī noteikti gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs atļauju neizsniegt vai anulēt.
Noteikumos precizēta akcīzes preču pavaddokumentu un atbrīvojuma apliecības aprites kārtība, nosakot ilgāku pavaddokumenta trešā eksemplāra iesniegšanas termiņu gadījumos, kad akcīzes preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā. Lai nodrošinātu regulas prasību piemērošanu ar 2005.gada 1.jūliju, precizēts dokumentu iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā, ja akcīzes preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.

Pieņemts rīkojums “’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 506 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 21 viņu nepilngadīgais bērns. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

No 485 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 7% – ukraiņi, 13% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
20% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 24% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 93 971 persona: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 8619 personas.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 500 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 25 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

No 475 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 7% – ukraiņi, 9% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
25% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 23% – augstākā izglītība.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs