Par nākamā gada budžeta likumprojektu

Ministru kabinets ir akceptējis 2001. gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu grozījumu paketi. Pēc redakcionāliem labojumiem valdība plānojusi nākamnedēļ kopumā pieņemt tā saucamo budžeta paketi — budžeta likuma projektu un 14 pavadošos likumprojektus. Finansu ministrs Gundars Bērziņš nākamā gada budžetu iesniegs Saeimā 29. septembrī.

Paredzēts, ka 2001. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta (valsts budžets kopā ar pašvaldību budžetu) ieņēmumi būs 1,75 miljardi latu, izdevumi — 1,817 miljardi latu. Salīdzinot ar 2000. gada apstiprināto budžetu, plānotais ieņēmumu pieaugums ir 4,3%.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta plānotie ieņēmumi nākamajam gadam ir 1,43 miljardi latu, izdevumi — 1,5 miljardi latu.

Valsts budžeta plānotais fiskālais deficīts ir 73,3 miljoni latu jeb 1,7% no iekšzemes kopprodukta (ierēķinot valsts fondētos pensiju līdzekļus). Lielākā daļa deficīta nākamgad veidosies speciālajos budžetos — 46,146 miljoni latu. Tā, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānots 25,649 miljonu latu deficīts, valsts veselības aprūpes speciālajā budžetā — 5,421 miljona latu deficīts, valsts autoceļu fondā — 10 miljonu latu deficīts, studējošo un studiju kreditēšanas speciālajā budžetā — 6,756 miljonu latu deficīts. Tiešais pamatbudžeta deficīts, atrēķinot aizdevumus citu līmeņu budžetiem, 2001. gadā paredzēts tikai 27,4 miljoni latu.

Lielākais pieaugums nākamgad paredzēts pašvaldību budžetos — pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad paredzēti 399,5 miljoni latu, kas ir par 7,8% vairāk nekā šogad. Tas nozīmē, ka pašvaldību budžeti nākamgad palielināsies gandrīz par 8%.

Lielākais izdevumu pieaugums valsts budžeta izdevumu daļā nākamgad plānots Latvijas definētajām prioritātēm — integrācijai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī izglītībai. Pamatbudžeta dotācija Aizsardzības ministrijai nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, palielināsies par 5,2 miljoniem latu. Pedagogu algu reformas nodrošināšanai papildus paredzēti 10,7 miljoni latu. Lai uzlabotu mazāk nodrošinātās sabiedrības daļas dzīves līmeni, nākamgad paredzēts palielināt minimālo algu, un šim mērķim papildus budžetā atvēlēti 5,9 miljoni latu.

Lielākais izdevumu pieaugums pamatbudžetā pēc institūcijām nākamgad plānots Izglītības un zinātnes ministrijai — 7,903 miljoni latu, Aizsardzības ministrijai — 5,664 miljoni latu, Iekšlietu ministrijai — 5,297 miljoni latu, Satiksmes ministrijai — 3,999 miljoni latu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — 4,961 miljons latu, Zemkopības ministrijai — 2,483 miljoni latu.

2001. gada budžeta projekts ir veidots, prognozējot nākamgad iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 4,4% (salīdzināmajās cenās) un 3,5% inflāciju.

Nodokļu ieņēmumu daļā lielākais kāpums pamatbudžetā nākamgad plānots pievienotās vērtības nodoklim — par 22,3 miljoniem latu jeb 6,5%, kā arī uzņēmumu ienākuma nodoklim — par 3 miljoniem latu.

Speciālajos budžetos ievērojams ieņēmumu pieaugums plānots valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 22 miljoni latu jeb 5,1% (bez atskaitījumiem valsts fondētajām pensijām, kas ir vēl 5,9 miljoni latu).

Lielākais ieņēmumu kāpums tiek prognozēts iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ko saņem pašvaldības un veselības aprūpes speciālais budžets — plānotais pieaugums ir 22,8 miljoni latu jeb 8,7%.

Līdz ar nākamā gada budžeta projektu Saeimā tiks iesniegtiaarī budžetu pavadošo likumu grozījumu pakete, kurā šogad ir grozījumi 14 likumos: grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli, grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli, grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem, grozījumi likumā par budžetu un finansu vadību, grozījumi likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi, grozījumi obligātā militārā dienesta likumā, grozījumi likumā par aizsardzības spēkiem, grozījumi likumā par sociālo palīdzību, grozījumi robežsardzes likumā, grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem un grozījumi likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu.

No nākamā gada netiek plānota neviena nodokļa likmes palielināšana vai jauna nodokļa ieviešana. Gluži pretēji — turpinot pērn sākto tendenci, no 2001. gada 1. janvāra par 1% tiek samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme darba devējiem.

Likumam par uzņēmumu ienākuma nodokli sagatavoti grozījumi, kas paredz nodokļa atlaides investīciju projektiem. Atlaides pieļaujamais apmērs ir līdz 40% no kopējās ieguldījumu summas projektiem, kuros ieguldījumi trīs gadu laikā pārsniedz 10 miljonus latu.

Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredzēts iestrādāt speciālu kārtību, kā aplikt ar šo nodokli ieņēmumus no koku pārdošanas. Tā noteiktu, ka, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli no fiziskām personām augoša meža pārdošanas vietā, apliekamā summa samazināma par 25% kā izdevumu norma, bet, pārdodot kokmateriālus, izdevumu norma, par kuru samazina apliekamo summu, ir pat 50%.

Grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem paredz pašvaldībām lielākas tiesības izsniegt galvojumus uzņēmējdarbības attīstīšanas veicināšanai savā teritorijā — likumprojekts paplašina to uzņēmumu loku, kam pašvaldības ir tiesīgas garantēt aizņēmumus.

Grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli precizē šo likumu atbilstoši ES direktīvām, kā arī maina atsevišķas normas — pievienotās vērtības nodokļa gada deklarācijas iesniegšanas termiņš pārlikts no 1. aprīļa uz 1. maiju. Turklāt līdz 2002. gada 31. decembrim pagarināts termiņš masu informācijas līdzekļu atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa.

Finansu ministrijas preses dienests