Par vienošanos starp valdību un pašvaldībām

Vakar, 20.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome atbalstīja Ministru kabineta (MK) un LPS 2001.gada domstarpību un vienošanās protokola projektu un ar balsojumu pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini protokola projektu parakstīt. Kā "Latvijas Vēstnesi" informēja LPS, protokola projekts tiks parakstīts nākamo otrdien, kad arī plašākai sabiedrībai būs pieejams protokols kā oficiāls, abu pušu akceptēts dokuments.

Gadskārtējais MK un LPS domstarpību un vienošanās protokola projekts izveidots pēc sistemātiskām sarunām starp LPS un Finansu ministriju un 19.septembrī akceptēts arī MK. Protokola desmit sadaļās argumentēti izklāstīts LPS un MK viedoklis pašvaldībām svarīgajos budžeta jautājumos. Protokola projekts veidots no 10 sadaļām, ko veido sadaļa par pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, pašvaldību speciālā budžeta sadaļa, pašvaldību finansu izlīdzināšanas sadaļa, pašvaldību aizņēmumu un garantiju sadaļa, nepieciešamā finansējuma normatīvo aktu izpildei sadaļa. Projektā iekļauta arī sadaļa par finansējumu reģionu attīstības aģentūrām kapa

citātes palielināšanai Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu apsaimniekošanai, sadaļa par finansējumu valsts un pašvaldību kultūras institūcijām, sadaļa par finansējumu pašvaldību ugunsdzēsības formējumiem, sadaļa sprādzienbīstamo priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmas finansēšanai, kā arī sadaļa par garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu. Protokola projektā pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem 2001.gadā prognozēti 242,73 miljonu latu apmērā, kas kopā ar nenodokļu ieņēmumiem, ieskaitot arī maksas pakalpojumus, būs 290,11 miljoni latu. Protokolā fiksēts atšķirīgs LPS un MK viedoklis par dotācijām un mērķdotācijām no valsts budžeta. LPS uzskata, ka dotācijas nepieciešamas 12 miljonu latu apmērā, savukārt MK akceptējis 7,84 miljonus latu. Mērķdotācijām MK protokola projektā paredzējis 101,59 miljonus latu, savukārt LPS uzskata, ka mērķdotāciju apjomam no valsts budžeta pašvaldībām būtu jābūt 124,52 miljoniem latu. Izdevumu daļā minēts — MK uzskata, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2001.gadam kopējo minimālo finansu nepieciešamība jānosaka ne mazāka kā 202,6 miljoni latu, nodrošinot pieaugumu plānotās inflācijas (3,5 procenti) apjomā. LPS uzskata, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2001.gadam kopējo minimālo finansu nepieciešamība jānosaka 219,5 miljonu latu apmērā.

Protokola projekta parakstītājas puses vienojušās, ka pašvaldību speciālā budžeta kopējie ienākumi prognozējami 39,2 miljoni latu, iekļaujot summā ieņēmumus no dabas resursu nodokļa (2,7 miljoni), autoceļu fonda (14,9 miljoni), ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem (5 miljoni), kā arī pārējos ieņēmumus (16,6 miljoni). Vienošanās panākta arī sadaļā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, paredzot saglabāt nemainītu likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" noteikto pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību un nosakot, ka LPS kopā ar pieaicinātiem Finansu ministrijas (FM) pārstāvjiem jāveic nepieciešamie aprēķini, jānosaka pašvaldību izdevumus raksturojošo objektīvo kritēriju īpatsvars un jāsagatavo priekšlikumi pašvaldību finansu izlīdzināšanas metodikas izstrādāšanai līdz 2002.gada valsts budžeta projekta sagatavošanai. Puses vienojušās arī par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanu, nosakot, ka, tā kā nav paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums GMI nodrošināšanai iedzīvotājiem un tā kā pašvaldības ir arī zināmās finansiālās grūtībās, tad GMI pabalsta izmaksāšanas kārtība nevar tikt ieviesta ar 2001.gadu, un ieteikts apsvērt iespēju GMI pabalstu izmaksāšanas kārtību ieviest 2002.gadā. Pārējās protokola projekta sadaļās LPS un MK pie vienota viedokļa nav nonākušas, argumentēti paskaidrojot savu nostāju. "Latvijas Vēstnesis" protokolu publicēs pēc tā parakstīšanas nākamajā nedēļā.

Domes sēdē pēc A. Jaunsleiņa ziņojuma par domstarpību un vienošanās protokola projekta saturu runāja arī finansu ministrs Gundars Bērziņš. Viņš teica, ka, stājoties finansu ministra amatā, no iepriekšējā ministra saņēmis vēlējumu saglabāt labas attiecības ar pašvaldībām, turpinot konstruktīvas sarunas. Novēlējums ticis pildīts, un sarunas ar LPS noritējušas veiksmīgi, pieaicinot speciālistus, regulāri tiekoties un pārrunājot problēmas. Izvērtējot sarunu norisi, ministrs atzina, ka "salīdzinājumā ar lielo politiku un lēmumu pieņemšanu pašvaldību politiķi ir nosvērtāki, mierīgāki, tuvāki zemei un cilvēkiem". Kaut arī tuvojas pašvaldību vēlēšanas, sarunas bijušas lietišķas, pat ja viedokļi atšķīrušies. Ministrs uzsvēra, ka diskusijas par budžetu vienmēr ir bijušas māksla sadalīt vilšanos, tādējādi uzsverot, ka ne vienmēr iespējams panākt tikai vienai pusei labvēlīgāko, taču pašvaldību budžeta pieaugums plānots par 8 procentiem jeb tas ir 24 960 328 latu lielāks nekā šogad. G. Bērziņš pauda gandarījumu par sadaļām, par kurām izdevies vienoties ar LPS, un arī par tām, kuras pauž nebūtiskas domstarpības starp LPS un MK. Komentējot protokola projektā rakstīto, G. Bērziņš atzinīgi novērtēja piešķirtos Ls 10,7 miljonus pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformai.

G. Bērziņš atzīmēja arī vairākus citus valdības 19.septembra sēdē pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar pašvaldībām, tajā skaitā par likumdošanas šķēršļu novēršanu vairākām pašvaldībām kopīgi realizējamajiem projektiem, par investīciju piesaistei paredzēto, ka, piemēram, investīcijām triju gadu laikā pārsniedzot 10 miljonus, tiktu noteikta uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide par 40 procentiem. Valdība pieņēmusi lēmumu arī par kādu reģionu pašvaldības interesējošu jautājumu, proti, par kārtību, kā realizējami iedzīvotāju mežu īpašumi.

LPS domes sēdē tika apstiprināta arī LPS 10.kongresa ieņēmumu un izdevumu tāme un nolemts, ka šā gada 8.decembrī sarīkojama konference "Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē". Kā nobeigumā uzsvēra A. Jaunsleinis, konference būtu pēdējais šāds pasākums tagadējā sasaukuma deputātiem, jo 2001.gada martā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Konferencē paredzēts izvērtēt desmit gados padarīto un nākotnē gaidāmo, tādēļ līdz 3.oktobrim LPS gaidīs priekšlikumus par iespējamajām konferencē diskutējamajām tēmām. Gaidāmās konferences mērķis būs analizēt pašvaldību sistēmas izveidošanos, tās attīstības tempu un virzienus, novērtēt pašvaldību vietu un lomu demokrātijas attīstībā Latvijā, kā arī piedāvāt priekšlikumus vadlīnijām turpmākai pašvaldību attīstībai Latvijā.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu redaktore