1991.gada 15.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaDūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie deputāti! Apliecināsim sevi šajā Augstākās padomes namā ar reģistrāciju. Rezultāts: 110. Par darba kārtību vārds deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Es lūgtu sākt šīsdienas plenārsēdi ar ļoti īsu ziņojumu par notikumiem pagājušajā naktī un pieņemt vienu papildu dokumentu, kurš tika izstrādāts štābā un kura teksta melnraksts ir sagatavots.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Vakar, Augstākās padomes priekšsēdētāja uzaicināti, mēs sapulcējāmies, lai apspriestu dažus strīdīgus jautājumus. Man tūlīt jāatzīstas, ka uztvēru šo tikšanos nopietni un domāju, ka tā patiešām vērsta uz to, lai izstrādātu pasākumus spriedzes mazināšanai republikā. Taču, cienījamais Anatolij Valerianovič, viss, kas šodien notiek,– tā ir rupja provokācija un tautas apmuļķošana. Turklāt tā ir vislielākās konfrontācijas radīšana, par kuras sekām diemžēl nāksies atbildēt mums visiem, tajā skaitā arī tiem, kuri paliks šeit, šajā zālē. Man jums jāsaka, ka normāli tikt šurp, uz parlamentu, nav iespējams, nespraucoties zem mašīnām, neuzklausot kaut kādus apvainojumus. Vai patiešām parlamentam ir nepieciešama parastu huligānu palīdzība? Es ļoti šaubos… (Zālē troksnis.) Es ļoti šaubos, ka ar šo huligānu, kuru šajā pūlī ir diezgan, palīdzību var uzcelt demokrātisku sabiedrību, vēl vairāk– panākt savstarpēju saprašanos. Man jums jāsaka, ka es aizeju no šejienes, bet, cienījamie deputāti (aplausi), šī uzvara nav jūsu un nav godīgo deputātu uzvara, bet tā šodien ir Latvijas nelaime, un tie, kuri šodien priecājas par šo stāvokli, esmu pārliecināts, stāsies savas tautas tiesas priekšā. Uz redzēšanos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Čepānis: Cienījamie deputāti, mēs saņēmām pie reģistrācijas trīs dokumentus– 421., 422. un 426. Nupat beidzās saskaņā ar jūsu lēmumu izveidotās apvienotās Ekonomikas un Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sēde. Man ir lūgums 421. un 422.dokumentu atstāt tādus, kādi tie ir, bet 426. ir lēmums par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu. Ja tehniskie dienesti paspēs, šis dokuments būs pavairots citā redakcijā. Es tomēr lūdzu šo jautājumu iekļaut šodienas darba kārtībā un, ja var, līdz pusdienai apspriest. Es esmu gatavs abu komisiju vārdā uzstāties ar nelielu ziņojumu. Ir uzaicināti valdības pārstāvji un arī komisiju locekļi, kuri piedalījās šā jautājuma apspriešanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Celmiņš: Man ir ierosinājums izveidot deputātu grupu un sastādīt mūsu parlamenta paziņojumu šodienas mītiņa dalībniekiem ASK stadionā un pieņemt šo dokumentu līdz pusdienas pārtraukumam, kā arī izveidot delegāciju, kas varētu ierasties šajā mītiņā, nolasīt šo paziņojumu un uzstāties tur arī mūsu vārdā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es ierosinātu izslēgt vai neiekļaut dienas kārtībā dokumentu Nr.422, jo pašreiz tieši tas ir aktuāli par nepieļaujamo darbību, kas toreiz nebija tik krasi redzama, bet tagad izpaužas pilnīgi atklāti. Es domāju, ka tas 14.novembra dokuments toreiz bija pāragrs, bet pašreiz ir pašā laikā. Es lūgtu to neizskatīt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es atbalstu priekšlikumu izskatīt 421.dokumentu. Taču gribu pievērst deputātu uzmanību atbildīgajam brīdim pašlaik un tāpēc neiet ne uz kādu konfrontāciju ar valdību. To vajadzētu pašreiz ļoti ievērot.

Otrkārt, es piedāvātu šo jautājumu tomēr izskatīt no pulksten 10.00, tad ieslēgt televīziju un parādīt mūsu mierīgo darba dienu. Man liekas, ka nekas nevar tā ietekmēt visu sabiedrību kā mūsu mierīgā darba diena. Cik es zinu, televīzija ir gatava no pulksten 10.00 pilnībā sniegt pārraidi par mūsu darbu.

Priekšsēdētājs: Es tomēr gribētu aicināt pārstāvjus no štāba, kurš ir izveidots, kā arī frakcijas vadītāju izteikt savu konkrēto viedokli, nevis sākt apspriest, ko vajadzētu un ko nevajadzētu. Tikko radio pārraidīja, aicinot visus Latvijas iedzīvotājus klausīties, jo mēs tūlīt izskatīšot jautājumu, kas visus ļoti interesē. Par to runāja arī kolēģis krievu valodā, lai saprastu krievu valodā runājošo auditorija.

Tagad mēs atklājam sēdi. Es skatos, ka jūsu uzstāšanās mierīgā garā turpinās vecajā stilā, kaut gan situācija pavisam cita. Vai tiešām mēs nesaprotam? Tāpēc es lūdzu deputātu Jundzi un frakcijas vadītāju izteikt konkrētu viedokli.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Man ir jāsaka, ka ar frakciju šis jautājums nav saskaņots, jo tikko beidzās Latvijas Republikas Augstākās padomes aizsardzības štāba sēde un sēdē vienbalsīgi tika pieņemts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts par situāciju pie Latvijas Republikas Augstākās padomes ēkas. Šis projekts pašreiz ir piecos eksemplāros. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi steidzams. Štāba domas arī ir tādas, ka tas būtu izskatāms pirmais. Tas ir ļoti īss. Pašreiz pavairo, ja tas ir nepieciešams. Mēs lūgtu štāba vārdā to izskatīt pirmo.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Es pagaidām atturētos komentēt. Es neesmu izlasījis šo dokumentu. Man liekas, ka tāda informācija pa radio ir izskanējusi no šīs komisijas, kurai laikam ir zināmas pilnvaras ietekmēt radio programmu.

Priekšsēdētājs: Manā prombūtnes laikā ir izveidots štābs, kam jūs esat devuši pilnvaras. Ja štābs ierosina tagad apspriest šo jautājumu, tad mums vienkārši tas ir jāapspriež. Lūdzu, deputāt Jundzi, nāciet tribīnē un izklāstiet savu viedokli. Pirms runās deputāts Jundzis, vārds deputātam Dobelim. Es ļoti atvainojos.

J.Dobelis: Es ļoti atvainojos, es ierosināju iekļaut dienas kārtībā uz dažām minūtēm manu informāciju par pagājušo nakti, jo tikai pēc tam mēs varam sākt apspriest dokumentu. Es lūdzu balsot par šo jautājumu un pēc tam izskatīt šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Dobeli, jums tiks dots vārds debatēs. Mēs varam noraidīt vai pieņemt šo dokumentu. Tas nav viena deputāta ierosinājums. Te ir izveidots štābs, un šis štābs grib sniegt informāciju.

Vārds deputātam Jundzim.

J.Dobelis: Es ierosinu balsot. Kāpēc noraidāt šo iespēju balsot par manu priekšlikumu? Vispirms vajag novērtēt situāciju, pēc tam runāt par dokumentu, kurš atspoguļo šīs situācijas novērtēšanu. Es domāju, ka es loģiski rīkojos. Ja deputātam Aleksejevam katrreiz ir tiesības pa piecām reizēm pieprasīt balsošanu... Es, man liekas, šomēnes pirmo reizi to pieprasu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Dobeli, lūdzu, ieņemiet savu vietu! Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Štāba sēde ilga ja ne visu nakti, tad pusi no nakts. Mēs ārkārtīgi rūpīgi izanalizējām situāciju republikā un galvaspilsētā. Izanalizējām visus variantus šīs situācijas iespējamam atrisinājumam un vienprātīgi nonācām pie lēmuma, kurš ir ietverts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektā. Latvijas Republikas aizsardzības štāba vārdā es nolasīšu šo lēmuma projektu.

“Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par situāciju pie Latvijas Republikas Augstākās padomes ēkas.

Lai aizsargātu Latvijas Republikas Augstākās padomes ēku un tās teritoriju no PSRS militāro spēku iespējamās vardarbības, kāda jau tika lietota Viļņā un prasīja cilvēku dzīvības, kopš 1991.gada 12.janvāra tiek organizēti attiecīgi papildu pasākumi.

Latvijas Republikas Augstākā padome šajā sakarā nolemj: ja stāvoklis republikā stabilizēsies un destruktīvo spēku provokācijas tiks izbeigtas, tad no 1991.gada 16.janvāra pulksten 10.00 papildu pasākumi Augstākās padomes ēkas teritorijas aizsardzībai tiek atcelti un iedzīvotāji tiek aicināti doties mājup.”

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi?

J.Dinevičs: Es neredzu jēgu šim dokumentam. Ko jūs gribat ar to panākt?

T.Jundzis: Atbildot uz šo jautājumu, es paudīšu štāba viedokli. Mēs izanalizējām situāciju, visus iespējamos šīs situācijas attīstības variantus un nonācām pie secinājuma, ka situācija pašreiz ir tik tālu sakāpināta, ka tā, kā jau ne reizi tas atzīmēts, ir vienkārši sprādzienbīstama. Mēs piedāvājam šīs situācijas risinājumu. Turklāt šis risinājums, kā jūs labi saprotat, nebūt nav meklējams tik daudz Latvijas Republikas Augstākajā padomē, cik tieši to spēku rīcībā, pie kuriem mēs ar šo lēmumu griežamies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamajam referentam jautājums. Sakiet, lūdzu, vai šāda Augstākās padomes ēkas aizsardzības sistēma ir izveidota, pamatojoties uz kādu īpašu aktu?

T.Jundzis: Ka pamatojoties,– tā varbūt neteiksim, bet katrā ziņā aizsardzības štāba sēdēs šī situācija ir konstatēta, un tāda tā arī reāli pastāv.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā es turpinu. Ja mēs neesam Augstākajā padomē pieņēmuši īpašu lēmumu par to, ka šāda sistēma tiek izveidota, tad kā lai mēs to ar savu lēmumu atceļam? Tas ir neloģiski.

Šajā sakarībā viens konkrēts priekšlikums. Ja mēs vēlamies izteikt Augstākās padomes viedokli par nepieciešamajiem pasākumiem, lai aizsargātu ēku, un termiņiem, līdz kuriem tas būtu īstenojams, tad pieņemsim šādu lēmumu.

T.Jundzis: Cienījamais deputāt! Situācija ir reāli izveidojusies. Lēmums Augstākajā padomē par šādas situācijas radīšanu nav izteikts. Būtu nepareizi reaģēt uz reālu situāciju tikai pēc tam, kad vispirms ir pieņemts Augstākās padomes lēmums. Šeit es neredzu loģiku.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Lūdzu piedošanu, vai var uzdot jautājumu vai var izteikties?/

Priekšsēdētājs: */Manuprāt, būtu loģiskāk, ja tagad vienkārši izteiktu savu viedokli, bet pēc tam referents atbildētu kopumā, citādi mums iznāk reizē jautājums un uzstāšanās, un it kā jautājam un paši konstatējam./

Godātais deputāt Jundzi! Vai nebūtu labāk, ja tagad visi kolēģi ļoti īsi izteiktu savu viedokli? Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, naktī visā visumā nebija nekādu īpašu izdarību, taču nepārtraukti bija sīkākas un lielākas provokācijas konkrēti no “melno berešu” puses. Acīmredzot lielāko daļu no tām jūs jau zināt, varbūt nezināt pēdējo– par milicijas skolas atbruņošanu. Ir novērota pietiekama armijas daļu pārvietošanās. Bija fakts, ka pārģērbti cilvēki mēģināja regulēt mašīnas, kuras ir atbraukušas, un mums nācās iejaukties ar savu koordinatoru. Viņi mēģināja
dez­orientēt šoferus. Ar vārdu sakot, mēs nolēmām pastiprināt kārtības nodrošināšanu.

Kādā veidā? Vispirms slēgt durvis galvenajās iestādēs, kur ir mūsu cilvēki, un laist iekšā tikai cilvēkus ar caurlaidēm vai ar speciālām atļaujām, kas domātas šo ēku apmeklēšanai. Esam sākuši koncentrēt cilvēkus Vecrīgā tur, kur tas ir nepieciešams, aprēķinot arī iespējamības gadījumā aiziešanu no Vecrīgas laukuma. Šis process ir pakāpenisks, tas nav veicams uzreiz. Cilvēki tam ir jāsagatavo. Ne visi to uzreiz darīs. Bet cilvēki galveno savu darbu ir izdarījuši. Esam panākuši reakciju uz šīm iespējamām vardarbībām, kurām, pēc mūsu ziņām, vajadzēja notikt jau pirms divām dienām šeit, Rīgā. Tās nav notikušas. Bija arī šajā naktī paredzēta akcija, bet to atcēla, acīmredzot attiecīgi novērtējot situāciju.

Tāpēc mēs domājam, ka šajā sakarībā cilvēkiem jāpaziņo apmēram tāds lēmums, kādu jūs dzirdējāt, jo mums tomēr ir jāpierāda arī tas, ka nebūt netaisāmies cilvēkus izaicināt uz provokācijām. Galvenais tomēr ir pasargāt cilvēkus, pasargāt mūsu tautu. Tas ir pats galvenais šodien. Noņemot maksimālu spriedzi, mēs līdz pēdējam brīdim centīsimies situāciju nomierināt, situāciju kontrolēt, atstājot rezerves variantu, varbūt vajadzības gadījumā pieaicinot vēl kādus papildspēkus. Kā jūs saprotat, nav runa par bruņotu pretošanos, ir runa par organizētu darbību šajā Vecrīgas teritorijā.

Aizsardzības sistēma darbojas arī citās vietās, arī ārpus Vecrīgas, bet tas ir Ministru padomes kontrolē un vairāk attiecas uz Ministru padomes darbiniekiem, ar kuriem mums, protams, ir regulāri sakari un notiek regulāra rīcības koordinācija.

Es jums vienkārši paskaidroju, kāpēc mēs nonācām līdz šādam lēmumam. Tās ir štāba domas. Kas attiecas uz īpašām pavēlēm par īpašām aizsardzības sistēmām, šis štābs ar plenārsēdes lēmumu ir apstiprināts. Tātad var būt runa par tādu vai citādu pilnvaru, ja jums liekas, ka kaut kas jāpapildina, bet mūsu dokumentus analizējiet tādus, kādus mēs esam iesnieguši! Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, sakarā ar dažiem telefona zvaniem es tagad aiziešu.

Man jāizsaka ļoti liela nožēla, ka radio parādās tāda informācija. Ja tālāk turpināsies tādā veidā, es vienkārši būšu spiests nevienu vairs nelaist pie radio un personiski nodarboties ar šiem jautājumiem, personiski griezties pie tautas, jo šādas muļķības, kādas pašreiz dara mūsu kolēģi, mani vienkārši šokē. Tagad radio ir atslēgts.

Es braucu no rīta un dzirdēju radio, ka tūlīt Augstākā padome griezīsies pie tautas krievu un latviešu valodā, ieslēdzam mikrofonus un griežamies pie tautas tādā veidā...

J.Dobelis: Es, Gorbunova kungs, varbūt atbildēšu par šo “griešanos pie tautas”.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, lūdzu, ja tiešām tas ir pateikts tautai, tad tagad tiešām vajadzētu izdebatēt ja ne lēmumu, tad varbūt aicinājuma tekstu, jo citādi, ja mēs tagad sāksim debatēt par karogiem vai par sabiedriski politiskajām organizācijām un tā tālāk, tad es vispār nezinu.

J.Dobelis: Es varbūt varētu turpināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpiniet!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Nekāda aicinājuma tautai no štāba puses nav bijis. Mēs esam apsprieduši situāciju, domājuši, kādā veidā uzrunāt tautu. Uzrunāt ir nepieciešams, jo tautai taču jāzina, ko mēs darām un ko mēs gribam darīt. Taču neviens nav griezies pie tautas ar kaut kādiem īpašiem aicinājumiem, es domāju, ka arī negriezīsies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, paldies par to ziņojumu attiecībā uz situāciju Rīgā. Tiešām, šis lēmuma projekts bija un šo dokumentu var nosaukt arī kā lēmumu par situāciju pie Latvijas Republikas Augstākās padomes. Bet par to tiešām vajag izdiskutēt.

Vārds deputātam Krastiņam.

I.Krastiņš: Es gribētu uzdot dažus jautājumus šī štāba vadībai, acīmredzot Jundža kungam.

Priekšsēdētājs: Jundža kungs varētu atbildēt uz šiem jautājumiem.

I.Krastiņš: Faktiski pirmais un galvenais jautājums man ir, vai šis aizsardzības štābs ir pēkšņi sācis darboties ārpus frakcijas ietvariem un tagad ir pilnīgi patstāvīga organizācija, kas pieņem kaut kādus lēmumus? Cik es saprotu, neinformējot nevienu no frakcijas, kas ir pilnīgi pretrunā ar vakardienas sēdē pieņemto lēmumu. Kā tas var notikt?

T.Jundzis: Cienījamajam deputātam man diemžēl jāatbild, ka viņš rūgti maldās, ja domā, ka šis lēmums ir pretrunā ar frakcijas lēmumu. Tas pilnībā atbilst mūsu frakcijā pieņemtajam lēmumam, ka bez kāda pamata situācijā, kāda ir pašreiz, mēs nevaram aicināt cilvēkus iet mājās. Šā lēmuma jēga ir tāda, ka mēs, ja mums tiek reāli dotas garantijas līdz rītam un reāli tās praksē realizējas, un ja situācija normalizējas, atceļam visu šo aizsardzības pasākumu sistēmu.

Cienījamie kolēģi, mēs ļoti rūpīgi izanalizējām, ar kādu mērķi šie cilvēki atrodas pie Augstākās padomes nama. Jūs ļoti labi saprotat, un mums ir ļoti laba informācija, kādi spēki var doties uz šejieni. No Lietuvas varianta tas jau ir redzams– desantnieki. Pret šiem spēkiem, jūs labi saprotat, ka mūsu iedzīvotāji, mūsu cilvēki, kas šeit atrodas, stāvēt pretī nav spējīgi. Tātad savu mērķi šie cilvēki ir realizējuši. Ja diennakts laikā nekādi pasākumi situācijas destabilizēšanai netiek veikti, tad rīt no rīta pulksten 9 mēs atgriežamies pie šā jautājuma, konstatējam situāciju un iedarbinām šo lēmumu.

Jūs jautāsiet: bet ja nu pēc tam, kad pulksten 10.00 mēs būsim visi šo aicinājumu vai lēmumu realizējuši dzīvē, pulksten 11.00 šeit parādās tanki, parādās desantnieki un, tā sakot, ar to jautājums ir izbeigts? Bet tad man ir jāuzdod otrs jautājums– cik ilgi mēs taisāmies šo blokādi organizēt, vai līdz pavasarim? Daži ierosina– līdz Jāņiem. Tad es atbildu, ka desantnieku akcijas rezultātā ēkas ieņemšana nav pat stundu jautājums, bet tas ir saistīts ar cilvēku veselības un arī dzīvības apdraudējumiem.

No zāles: Es lūdzu vārdu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Jundža kungs, šim štābam un štāba vadībai nevajadzētu uzurpēt varu. Jūs esat attiecīgi iecelti, lai operatīvi rīkotos. Šis ir Augstākās padomes lēmums, tā ir stratēģija un taktika. Vajadzētu informēt vispirms frakciju, pirms nākt ar tādiem dokumentiem.

Attiecībā uz presi, ja Kristovska kungs iet ar tādiem nopietniem paziņojumiem, tie varētu attiekties uz doto momentu, bet nevis uz turpmāko stratēģiju, kas nekur nav apspriesta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs nolēmām, ka nevis uzdos jautājumus Tālavam Jundzim, bet gan īsi izteiksies par konkrēto situāciju un problēmu.

Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Es patiešām ierosinu šim štābam beigt operēt ar jēdzieniem “mēs novērtējām”, “mēs aprēķinājām”. Ja viss, kas radies šo aprēķinu rezultātā– lūk, šis dokuments, tad, atvainojiet, tie ir kļūdaini, viltoti aprēķini. Arī mēs novērtējām un aprēķinājām. Lieta tā, ka vakar mēs atļāvāmies kaut kādu ārkārtēju histēriju sakarā ar mūsu drošību un šīs ēkas drošību.

Pēdējo reizi es vēršos ar lūgumu, lielu lūgumu pie deputātiem– pārtraukt runāt par savu drošību un šīs ēkas drošību. Nekavējoties ir jāsāk strādāt. Katras 15 minūtes mūsu pastāvīgais pārstāvis Maskavā zvana savai valdībai, lai saņemtu no mums faksu par 14.novembra lēmuma likteni, lai to darītu zināmu Gorbačovam un Augstākās padomes priekšsēdētājam Lukjanovam. Lai arī kādu lēmumu mēs pieņemtu, šim lēmumam jābūt uz galda. Es ierosinu nekavējoties sākt strādāt, pārtraukt šo apkaunojošo personiskās drošības apspriešanu. Mums ir iespēja izlemt jebkuru citu objektu likteni, tikai ne savējo, uz cilvēku rēķina.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Vienīgais arguments pret to, lai mašīnas atrastos šeit,– iedomājieties uz mirkli, ja deg mašīna, bet tās vakar dega uz tiltiem, tā– viena lieta, bet, ja šie kravas automobiļi aizdegsies dzīvojamo māju tuvumā, mēs nekad nenodzēsīsim Vecrīgu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Kā jurists es no formālā viedokļa pievienojos kolēģim Plotniekam, ka nav tiešām īpaša akta, kas noteiktu aizsardzības organizēšanu pie Augstākās padomes. Kā frakcijas loceklis es piekrītu frakcijas vadītājam Dinevičam, jo saskaņā ar mūsu nolikumu varētu šeit būt kaut kādas pretrunas Tālava Jundža rīcībā. Bet kā cilvēks, kas šonakt ir atradies kopā ar šiem tautiešiem, kuri aizsargā mūs, es aicinu nekavējoties balsot un pieņemt šo dokumentu. Ja komisija ir izstudējusi situāciju, tad tā ir viskompetentākā. Uzticēsimies tai!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vārds deputātam Teikmanim par Rīgas pilsētu.

A.Teikmanis: Par procedūru, cienījamie kolēģi! Mēs taču tagad tukši debatējam, neizlēmuši vispār par darba kārtību. Nevajag šo situāciju par štābu dramatizēt. Štābs nupat beidza savu darbu un liek jums priekšā to variantu, ko uzskata par nepieciešamu. Viņš neko nav apgājis, nekādus frakcijas viedokļus nav apgājis. Viņš liek priekšā savu variantu, kā atrisināt vienu konkrētu jautājumu.

Kolēģi, mums vēl neviens jautājums nav pat iekļauts darba kārtībā, bet mēs tagad atklājam kaut kādas debates. Lūdzu, ievērosim procedūru, nobalsosim par jautājumu iekļaušanu darba kārtībā un lemsim tad, kad konkrēti šos jautājumus apspriedīsim.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es došu vārdu visiem, kuri ir šajā sarakstā. Daļa no viņiem ir runājuši.

Godājamie kolēģi! Situācija ir pavisam vienkārša: visu laiku mēs strādājām normālu darbu, arī štābs pārņēma šīs aizsardzības sistēmas koordināciju.

Runāsim atklāti! Visas šī aizsardzības sistēmas rašanās no pašiem pirmsākumiem bija stihiska tautas iniciatīva, ko regulēja mūsu sabiedriskās organizācijas, Tautas fronte. Neaizmirsīsim, ka mūsu frakcija arī ir Tautas frontes frakcija. Štābs tika radīts, lai koordinētu šo aizsardzības sistēmu. Tādējādi šāds lēmuma projekts ir tapis, bet šo dokumentu varētu arī nosaukt savādāk. Tā nolūks– risināt tālāk aizsardzības programmas jeb aizsardzības sistēmas attīstību, arī likvidāciju. Ir varbūt bijuši daži paziņojumi par to. Ņemsim vērā, ka visi ir strādājuši visu nakti un ir noguruši. Būsim ļoti korekti cits pret citu un iztiksim bez apvainojumiem!

Mums šeit plenārsēdē jāizlemj, kā rīkoties ne frakcijai, ne štābam, bet Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Jundža kungs ir sniedzis informāciju par faktisko stāvokli, sniedza informāciju Dobeļa kungs, tagad mums visiem kopā ir jāizlemj šis būtiskais jautājums. Mums ir zināms, ka viena sabiedriski politiskā organizācija ir izmainījusi savu akciju vietu un laiku. Ir zināmi faktiskie apstākļi, kādi bijuši Rīgas pilsētā šajā diennaktī. Pamatojoties uz visiem šiem datiem un arī uz mūsu dienas kārtību, par kuru jau mēs esam sprieduši un diskutējuši, mums ir jāpieņem lēmums, kādā veidā šī aizsardzības sistēma turpina funkcionēt tālāk.

Otrkārt, kādā veidā mēs šeit strādājam un kādus jautājumus izlemjam Augstākās padomes plenārsēdē. Tie ir divi dažādi jautājumi, bet ļoti cieši saistīti. Tāpēc es lūdzu godātos kolēģus gan frakcijas vārdā, gan individuāli izteikties, pirmkārt, par to, vai mums ir jāpieņem dokuments par šīs aizsardzības sistēmas likvidēšanu un reorganizāciju, un, otrkārt, par to, kā mēs strādājam šeit. Nesajauksim šos divus jautājumus kopā!

Vēl es varu paziņot, ka visu aizsardzības sistēmu Latvijas Republikā pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas premjerministru Ivaru Godmani koordinē Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis.

Latvijas Republikas Augstākās padomes štābs uzņēmās atbildību par aizsardzības sistēmu Augstākās padomes teritorijā un apkārtnē. Tādējādi šis jautājums ir kopējs, jo mēs zinām, ka aizsardzības sistēma darbojas visā Rīgas pilsētas teritorijā. Lūdzu, sākumā izlemsim šo vienu jautājumu.

Vārds deputātei Albertiņai.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es pagājušo nakti un arī šorīt biju Zaķusalā, kur dežurēja Ogres rajons, un es gribu jums teikt, ka mēs nevaram pieņemt šādu ļoti jocīgu, manuprāt, lēmumu. Labākajā gadījumā ir jāsagatavo paziņojums par to, ka Augstākā padome lūdz visus atgriezties pie sava darba, ja mēs uzskatām, ka dežurēt vairs nav vajadzīgs. Jūs mani atvainojiet, bet nevienam no mana rajona iedzīvotājiem nekad nav pat ienācis prātā, ka Augstākā padome būtu organizējusi visus šos pasākumus aizsardzībai. Tāpēc, ja tagad mēs ar savu lēmumu to visu atceļam, izskatīsies visnotaļ jocīgi. Tur ir dažas nianses. Viņiem, protams, šajā jautājumā ir savs viedoklis. Viņi aizstāv Anatoliju Gorbunovu, tur dežurēdami augām naktīm, un aizstāv savas republikas pašu ievēlēto Augstāko padomi. Tad arī ir pilnīgi saprotams, kāpēc viņiem liktos absolūti nedabiski, ka Augstākā padome pati būtu organizējusi sev šo aizstāvību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es vispirms iebilstu pavisam kategoriski pret šādu jautājuma formulējumu, kāds ir šā lēmuma nosaukumā. Es domāju, ka tas ir aplams no sākuma līdz galam. Tas vispirms.

Otrkārt, es ierosinu šo jautājumu noņemt no darba kārtības, jo šodien absolūti nedrīkst izvirzīt šādu jautājumu, it sevišķi ar akcentu 16.datumā pulksten 10.00. Tas ir vienkārši absurds, ko izmantos katrs mūsu pretinieks. Ne tikai pretinieks izmantos, vispār tā ir kapitulācija, ko mēs piedāvājam. Es ierosinu svītrot no darba kārtības šo jautājumu.

Treškārt, es tomēr izsaku savu izbrīnu, ja ne asu kritiku par to, kā izmainījušies akcenti attiecībā uz presi. Ja nemaldos, līdz šim nācās atbildēt man attiecībā uz radio un televīziju. Kur radās šie akcenti, ka pavisam cits cilvēks uzņemas atbildību, lai sniegtu paziņojumus radio un televīzijā? Tas var ienest milzīgu haosu, it īpaši, ņemot vērā, ja cilvēks, kas atbild par to, galīgi nepārzina šo sfēru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu to ņemt vērā pārstāvjiem no radio un televīzijas, kuri ir šeit, parlamentā. Es ļoti lūgtu drusku apvaldīt emocijas. Ir agrs rīts, un visiem mums ļoti konsekventi ir jāizlemj šis jautājums.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribu teikt cienījamiem kolēģiem no štābiem un tā tālāk, ka viņiem ir diezgan vienpusēja informācija par notikumiem. Ir vēl tā informācija, kas ir dzīviem cilvēkiem, kuri brauc dzīvos vilcienos. Es, piemēram, šodien braucu vilcienā, kur brauca cilvēki uz darbu. Pamatā krievu cilvēki. Tas bija varbūt mazliet tukšāks nekā citkārt, varbūt tas bija mazlietiņ klusāks, kaut gan rīta vilcieni vienmēr ir paklusi. Tas bija normāls cilvēku brauciens uz darbu. Mūsu pamat­uzdevums ir domāt par to, lai cilvēki visā pilsētā justos normāli. Tajā sakarā, manuprāt, vissvarīgākais mums būtu jāizsaka paziņojumā vai aicinājumā visiem cilvēkiem. Visiem vajadzētu protestēt pret to, ka ir atbruņota milicija.

Kas attiecas uz šīm barikādēm pie Augstākās padomes, tās tomēr izraisa nervozitāti. Es negribu izteikt nekādus apsvērumus, es tikai gribu teikt, ka informācijai jābūt daudzpusīgai.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cilinskim.

E.Cilinskis: Pirmkārt, es domāju, ka šim štābam vajadzētu pieņemt lēmumu vienlaikus ar Ministru padomi un Važņa kungu. Ja mēs noņemam apsardzi, droši vien tas jādara visur vienlaikus. Nav jēgas, ka mēs noņemam tikai šeit.

Otrkārt, es domāju, ka mums būtu jāpieņem šādi lēmumprojekti. Pirmkārt, Augstākā padome izsaka pateicību visiem, kuri piedalījās šo objektu apsargāšanā. Otrkārt, Augstākā padome konstatēja, ka pašreizējā politiskajā situācijā tas vairs nav nepieciešams, ja situācija nemainās. Treškārt, izbeigt objektu aizsargāšanu aicinu līdz 1991.gada 16.janvārim pulksten 10.00. Faktiski viss. Vairāk neko nevajag.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Lūdzu, klusāk! Visi, kuri gribēs, varēs izteikties. Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu izteikties ļoti konkrēti.

V.Seleckis: Atgriezīsimies pie tiem jautājumiem, kas patiešām ir būtiski, kā Dozorceva kungs teica.

Otrkārt, ja mēs pieņemam kaut ko līdzīgu šim lēmumam, tad noteikti nedrīkst būt runa tikai par Augstākās padomes aizsardzību. Šāda pati aizsardzības sistēma ir gan pie televīzijas, gan daudz kur citur. Iznāk, ka mēs pieņemam lēmumu tikai par to, kas skar Augstāko padomi.

Treškārt, arī daudz kas cits te nav skaidrs. Šo lēmumu ir iespējams pieņemt vēlāk. Bet šobrīd, lūk, par 14.novembri un vēl citi, kas ir sagatavoti, ir ļoti būtiski. Sāksim ar tiem! Vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nerunāsim no vietas! Tātad mums būtu jāiekļauj darba kārtībā jautājums, jo tas ir aktuāls, neapstrīdēsim to. Tas ir jautājums par aizsardzības sistēmu ap Augstāko padomi un par visu situāciju. Es ierosinu iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas iekšlietu ministra Aloiza Važņa ziņojumu par situāciju Rīgā un republikā. Ņemot to par pamatu, sagatavosim lēmumu. Balsosim par jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu dienas kārtībā. Pēc tam lūgsim sazināties ar mūsu iekšlietu ministru. Lūdzu balsošanas režīmu. Es ļoti atvainojos. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 109 deputāti ir reģistrējušies.

Tātad mums vēlreiz jāapstiprina darba kārtība, jo tā ir mazlietiņ mainījusies. Papildus tai dienas kārtībai, kas mums bija, ir jautājums par stāvokli Rīgā, Latvijā un aizsardzības sistēmu. Mums par to laikam arī ir jālemj šeit kopā ar Latvijas Republikas Ministru padomi. Bez tam ir pārējie dokumenti, kas šodien izskatāmi darba dienas laikā.

Es ierosinu, lai aizsardzības štāba priekšnieka pirmais vietnieks Tālavs Jundzis saistās ar Važņa kungu un noskaidro, kad viņš varētu ierasties. Tad mēs varēsim šo jautājumu izspriest objektīvi.

Pagaidām balsosim par pārējiem dokumentiem, par to iekļaušanu dienas kārtībā. Par secību mēs izlemsim pēc tam, kad būs ievākta informācija, kad varēsim noklausīties Važņa kungu. Mēs neesam balsojuši, es tikai lūdzu ievākt informāciju. Bet sākumā mēs balsosim par šā jautājuma iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā. Vakar arī tika prasīts izskatīt šo jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 81, pret– 11, atturas– 9. Jautājums iekļauts dienas darba kārtībā.

Lūdzu, Jundža kungs, saistieties ar Važņa kungu un noskaidrojiet, kad tas ir izskatāms, lai mēs varam paziņot un normāli izskatīt.

Nākamie ir dokumenti, kas iesniegti izskatīšanai plenārsēdē: 402., 388., 421. un 426.

Vārds Panteļejeva kungam.

A.Panteļejevs: Man ir priekšlikums kā pirmo iekļaut darba kārtībā to lēmumu, kurš ir principā sagatavots un kur mums nekādu papildu informāciju vairs nevajag. Tas ir lēmums Nr.422 par attiecīgā 14.novembra lēmuma punktu atcelšanu. Es gribu informēt klātesošos, ka tas šodien ir ļoti aktuāli, jo visa informācija, kas mums pēdējā brīdī nāk, rāda, ka armijas iekšienē veidojas lielas nesaskaņas un liela neapmierinātība ar komandējošā sastāva rīcību gan Viļņā, gan citur. Tāpēc šodien būtu ļoti svarīgi sakarā ar to, ka sarunas sākušās, to punktu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu mēs vakar plenārsēdē iekļāvām dienas kārtībā, zinot, ka tas ir gatavs. Tagad mēs esam gatavi to izskatīt, jo mēs vakar pārtraucām tā izskatīšanu plenārsēdē un atstājām kā pirmo jautājumu. Par to, man liekas, vairs jautājumu nav. Mums vienīgi jānobalso par pārējo dokumentu iekļaušanu dienas kārtībā.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka mums atsevišķi par katru nav jā­spriež, mums ir pilna darba diena, un mums ir jāstrādā. Es domāju, ka šos dokumentus mēs iekļaujam dienas kārtībā un tālāk arī ar tiem strādāsim tādā kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo dokumentu iekļaušanu dienas darba kārtībā. Rezultāts: par– 94, pret– 4, atturas– 3.

Godājamie kolēģi, tagad vārds īsai informācijai deputātam Gorbunovam, Augstākās padomes priekšsēdētājam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Man bija kārtējā saruna ar tām personām, no kurām ir atkarīga situācija, kura veidojas pašreiz pie mums Latvijas Republikā. Es šeit nedomāju Tautas fronti, bet otru pusi.

Vispirms par sarunu ar ģenerālpulkvedi Kuzminu. Tiešām varu pateikt, ka tikšanās bija ļoti sarežģīta. Es viņam tā arī pateicu. Tas faktiski nebija dialogs, bet vienkārši vajadzēja redzēt, kāda mums ir sabiedrība. Viņš teica, ka mēs visi dzīvojam vienā sabiedrībā, bet ierodas nezināmas personas ar radikāliem uzskatiem un ar tādiem paziņojumiem. Man tas dialoga pamats pazuda pilnīgi zem kājām. Nu, tas jums zināšanai. Protams, ja ģenerālis Kuzmins būtu arī ar tādiem radikālākiem uzskatiem, tad viņš ierakstītu magnetofonā, uzsistu ar roku pa galdu un zvanītu Gorbačovam. Bet tas tā nenotika. Viņš tomēr ir tāds cilvēks, kurš manu viedokli tomēr uzklausīja, arī pats mēģināja to formulēt, ņemot vērā reālo situāciju. Protams, viņa raksturā ir visu militārpersonu iezīmes, kuri savus viedokļus liek kā zvaigzni uz uzplečiem. Tā tas ir.

Ko mēs norunājām? Mēs norunājām, ka armija nekādā gadījumā šodien nepiedalīsies nevienā pasākumā. Ja kāds bez formas aizies kaut kur,– par to viņš nevar galvot. Bet armijas vienības nekur un nekādā veidā Rīgā neparādīsies. To viņš apsolīja. Viņš man teica, ka šeit esot ne tikai viņš viens, bet nosauca arī štāba priekšnieku. Viņš ļoti lūdza, lai mēs paši neuzkurinām šo situāciju. Viņš ļoti lūdza mūsu radio un televīziju, runājot par konkrētiem notikumiem Viļņā, atturēties kaut ko komentēt, pareizi vai nepareizi tos traktējot. Tas būtu pilnīgi absurds.

Viņš teica sekojošo, ka OMON neattiecas uz viņiem. Par to ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Ja mēs runājam par militāristiem, tad ar to apzīmējam armiju. Taču armija Rīgā un Latvijā nekur un nekādās padarīšanās nav piedalījusies. Viņš saka, ka nekādā apvērsumā armija arī nepiedalīsies, tāpēc lai mēs paši nodrošinot kārtību.

Tas attiecas arī uz manām sarunām ar visiem mītiņotājiem. Pirmkārt, mītiņotājiem ir jāļauj normāli aiziet uz mītiņa vietu. Viņi ievēroja pilsētas izpildkomitejas lūgumu un atteicās no Doma laukuma un no Komjaunatnes krastmalas. Viņi ies uz armijas stadionu. Pēc tā mītiņa vajadzēja Godmani uzklausīt, bet mums sabiedrība ir tāda, ka tu nezini, kas tur ko un kā darīs. Tāpēc es ļoti lūdzu mūsu štābu personiski pārbaudīt visas ielas, kas ved uz šo ASK stadionu, un tajā rajonā noņemt transporta līdzekļus, kuri ir ielās. Es arī braukāju. Viss ir dabiski. Nakts ir auksta, un vīri sēž visu nakti mašīnā. Rodas vajadzība radīt normālus apstākļus. Tāpēc jāņem vērā, ka mums arī tādas situācijas ir šur tur izveidojušās. Turklāt ir vēl politiskā iekšējā spriedze. Tur nevajadzētu kaut ko pārmest, bet jāņem vērā ir. Tāpēc tas ir pirmais mans lūgums.

Otrais mans lūgums ir, lai tiešām radio un televīzija sniegtu informāciju, bet šo informāciju tomēr vajadzētu ļoti kontrolēt arī no šejienes, lai neiznāk, kā šodien no rīta iznāca. Tāpēc labāk dažreiz vairāk mūzikas. Ja sniedz paziņojumus, tad retāk, bet tiešām normāli izsvērtus paziņojumus, līdz galam pārdomātus. Esmu gatavs arī pa radio izklāstīt šo viedokli bez kaut kādiem aicinājumiem te kaut ko darīt vai otrādi. Ar tādu domu, lai pēc tam situācija daudzmaz normalizētos. Es darīšu visu, lai Vecrīgā un visur būtu kārtība. Es arī teicu, ka manos spēkos ir šodien pa radio pateikt tautiešiem paldies. Bet pateikt, ka noņemamies, tas nav manos spēkos, pat ja es to ļoti gribētu. Teorētiski man tāda pieeja ir, es to vakar paudu. Bet tas nav iespējams. Tāpēc galvenais– tikai mieru. Mums pašiem ir mierīgi jāstrādā, jāpieņem tie dienas kārtības punkti, ko jūs uzskatāt par vajadzīgu skatīt, un acīmredzot pulksten 10.00 vai kaut kā citādi man mierīgi jāizklāsta kaut kāda mana pozīcija bez aicinājuma uz vienu pusi vai uz otru pusi, uz tādām vai citādām rīcībām. Es domāju, ka man būtu jāsaka arī tas, ka es kontaktējos gan ar Kuzminu, gan ar komiteju, gan ar citiem, lai tauta zina to. Ja jūs papildus man kaut ko gribētu teikt, kas man jāpasaka, es labprāt arī to uzklausītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

N.Beļskis: Es domāju, ka šīrīta situācija pierāda, ka mēs nevaram sākt plenārsēdes bez frakcijas, ja ir translācija, jo izskatījās, ka mums ir divas vai trīs frakcijas. Es domāju, ka vajadzēja sākt un, ja Gorbunovs sāks, tad pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas te divas diennaktis ir saluši. Jāpasaka, ka situācija normalizējas, ka mums ir uzņemts kontakts ar armiju. Bet lai visi paliek savās vietās.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mums bija norunāts, ka tiks uzdoti jautājumi Gorbunova kungam, ja kāds grib precizēt. Vai jums ir jautājums, Beļska kungs?

N.Beļskis: Gorbunova kungs aicināja izteikties, tāpēc es izsaku savas domas. Cilvēki gaida, kāds būs mūsu lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Čebotarenoka: Visnotaļ atbalstu Gorbunova uzstāšanos, pilnīgi piekrītot visam un izsakot viņam pateicību. Es gribu pateikt tikai vienu, ka Kuzmins jums meloja attiecībā uz Latviju. Jūrmalā ar mani kopā piedalījās jūras desantnieki, arvien viņi atrodas pilsētas izpildkomitejas telpās ar ieročiem, visu laiku pārvietojas ar automātiem, arī tad, kad dodas uz tuvējo sanatoriju ēst. Tur ir tikai jūras kara desants. Visu laiku, katru dienu. Es ļoti lūdzu to precizēt sarunā ar Kuzminu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kramiņš: Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Kuzmins ir izteicis domu, ka Rīgā jāatbruņo milicija. Tas pašlaik tiek darīts ar OMON spēkiem. Tātad šie spēki tiek koordinēti. Tādas sarunas nevar vest tikmēr, kamēr netiek atdoti atpakaļ milicijai ieroči un milicijai netiek atjaunots tās statuss.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es došu vārdu jautājumu uzdošanai, kā bija runāts, pie pirmā un otrā mikrofona Geidāna un Teikmaņa kungiem. Bet mēs tikko nolēmām, ka šeit pie mums ieradīsies Važņa kungs un sniegs situācijas raksturojumu. To mēs visi varētu noklausīties un tad tikai lemt. Lūdzu, Teikmaņa kungam vārds.

A.Teikmanis: Man tāds priekšlikums būtu. Tas ir ļoti labi, ka Gorbunova kungs tagad runās, bet es domāju, ka tie formulējumi, kādi būtu nepieciešami šādā aicinājumā, faktiski mums jāpieņem Augstākās padomes vārdā un jāizsaka paldies vieniem, un jāvēršas pie nosacīti otrās puses, atzīstot viņas tiesības brīvi izteikt savus uzskatus, bet vienlaikus viņus brīdinot, ka viena liela daļa, pašiem neapzinoties, var tikt ierauta vardarbīgās akcijās, kā arī aicinot mūsu cilvēkus respektēt šīs tiesības brīvi izteikt savus uzskatus pat tad, ja tie nav pieņemami. Es domāju, ka visiem šiem formulējumiem būtu jābūt mūsu aicinājumā, nevis lēmumā, kā šeit projektā bija. Tam jābūt visam kopā saistītam ar apsardzes pasākumu novākšanu.

Priekšsēdētājs: Vārds Geidāna kungam.

I.Geidāns: Cienījamais kolēģi! Vai jūs sarunā ar Kuzminu neuzdevāt viņam tādu jautājumu, ja gadījumā Kuzmins to visu nekomandē un faktiski it kā stāv ārpus (kaut gan aizdomas ir par tiem jūras kājniekiem, tas tomēr ir flotes darbs), tad kas tomēr viņus komandē, un vai viņš nedomā kaut kādā veidā arī piedalīties stāvokļa normalizēšanā?

A.Gorbunovs: Kolēģi!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Būsim mazliet klusāki plenārsēdes zālē! Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Es atvainojos, bet svētais tēvs bija pirms manis.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Tādā gadījumā otrais mikrofons.

A.Zotovs: */Anatolij Valerianovič! Man jums ir šāds lūgums: ļoti maz tiek informēti krievvalodīgie iedzīvotāji– tas ir dabiski, toties pretimstāvošā puse ir darījusi visu, no savas puses apgaismojusi šo lielāko diplomātisko un vēsturisko aktu, kas vakar tika ratificēts,– “Krievijas un Latvijas līgumu”. Lūdzu, akcentējiet uz to uzmanību! Un es ceru, ka mēs paspēsim vēl pirms jūsu uzstāšanās pieņemt lēmumu, kuru gaida ne tikai Latvija, bet arī Krievija. Lēmumu Nr.422, tas ir mums uz galda. Būtu labi, ja jūs jau varētu uz to atsaukties./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, priekšsēdētājs runās ar cilvēkiem, viņš akcentēs un izvērtēs šo situāciju nomierinoši, bet mums ir jāsāk strādāt. Es nespēju saprast, kāpēc mēs turpinām visas šīs diskusijas. Es uzskatu, ka šāds lēmums ir pārsteidzīgs. Situācija nebūt nav tāda, ka mēs varētu šobrīd kaut ko izvērtēt, atstāt cilvēkus uz šo laiku un citās vietās novākt visu to, kas ir uzbūvēts. Mums ir ne viens vien ultimāts. Šie ultimāti var sekot. Mēs apspriedīsim, bet pašreiz galīgā variantā izvērtēt ir pāragri.

Turpinām atbilstoši tam, ko mēs esam pieņēmuši, izanalizējam 422.dokumentu, kurš mums ir, un ejam konstruktīvi uz priekšu. Nomierinām tos cilvēkus, kas ir lejā un ir uztraukti par to, ka draud kaut kāds lēmums, ka viņiem teiks paldies un aicinās iet uz mājām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Čepānis: Priekšsēdētāj! Vai bez Kuzmina jums vēl ar kādu no iespējamās opozīcijas ir bijusi saruna? Ja ir bijusi, tad kāda? Es ļoti lūdzu, kolēģi, tūlīt nobalsosim par 14.novembra lēmumu. Tūlīt. Mēs varam vienreiz, es ceru, ka varam. Tad ne rīt, bet šodien par tām cenām izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Visi ir izteikušies. Godājamie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši par visu šo dokumentu iekļaušanu dienas darba kārtībā. Vakar plenārsēdi pirms pārtraukuma mēs beidzām ar 422.dokumentu, nolemjot, ka pie tā atgriezīsimies, atsākot plenārsēdi. Mūsu rīcībā ir dokuments Nr.422, tas ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par sevišķas nozīmes milicijas vienības un PSRS Bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā” darbības apturēšanu”. Vakar mēs izdiskutējām par šā jautājuma būtību, bet mēs nenobalsojām, vai mēs beidzam vai nebeidzam debates. Tas ir jānoskaidro.

Es atvainojos, godājamie kolēģi! Ir agrs rīts, mums visiem ir saspīlēti nervi. Atcerēsimies, kā mēs parasti pieņemam lēmumus. Šis lēmums ne ar ko neatšķiras no citiem lēmumiem, izņemot ar savu aktualitāti. Jo mēs nosvērtāk strādāsim, jo mēs to ātrāk pieņemsim vai nepieņemsim, bet izlemsim līdz galam.

Lēmumā ir divi punkti. Ir izdarītas nepieciešamās korekcijas. Es domāju, ka atklāt debates un debatēt, kā mums te reglamentā ir paredzēts pa desmit minūtēm, deputātiem sevišķas vajadzības nebūtu. Es atļaujos voluntāri ierosināt, lai saīsinātu debates, izteikties par un pret, ja ir tāda nepieciešamība. Nav? Paldies. Skan balsis, ka nav nepieciešamības, pretēju viedokli es neredzu. (Zālē troksnis.)

Godājamie kolēģi! Deputāti Movels un Šteins vēlas izteikties. Mēs to nevaram liegt. Pirmais bija deputāts Movels, to es tiešām redzēju, viņš jau iepriekš mēģināja runāt.

Es atvainojos, Freimaņa kungs! Mums jau vakar bija konflikti sakarā ar to, ka jūs no vietas mēģināt ietekmēt.

Lūdzu, runā deputāts Movels.

I.Movels: Pirmkārt, kategorisks protests sakarā ar diskrimināciju pret mani. Otrkārt, es te savā vārdā runāju, bet Dozorcevs aizgāja līdzi Gorbunovam un lūdza mani viņa vārdā izteikt priekšlikumu. Viņš uzskata, ka šeit (es no krievu teksta lasu)… Šeit ir rakstīts– */“apturēt”/, bet viņš uzskata, ka vajag– */“uzskatīt par sevi izsmēlušu”/.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Atļaujiet, es iebildīšu. Es redzu, ka arī Plotnieka kungs iebilst. Nav tāda juridiska termina krievu valodā. Varbūt tas ir literārajā darbā, kur var tādus terminus redzēt, bet tāda juridiska termina krievu valodā nav.

I.Movels: Man pašam viens jautājums. Varbūt es kaut ko nesaprotu. Vai šeit ir ietverts šis vārds “starpvalstu”? Cik man zināms, sarunas ir tikai ar Aizsardzības ministriju, bet valdību līmenī tādas sarunas nenotiek.

Priekšsēdētājs: Tas laikam ir jāņem vērā. Deputāts Plotnieks vēlas runāt. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Man jums jāsaka tā, ka šis lēmumprojekts no juridiskā viedokļa, neraugoties uz dažām niansēm, iebildumus neizraisa. Šodien tas ir viens no eksplozijas pamatjautājumiem. Es aicinu nevilcināt laiku un to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Te nu jums es atzīšos, ka būšu spiests laikam pārkāpt frakcijas lēmumu, kura pieņemšanā es objektīvu apstākļu dēļ nevarēju piedalīties. Burtiski divos vārdos gribu izteikt motīvus, kāpēc es vēršos kategoriski pret šāda lēmuma pieņemšanu.

Atcerieties, mēs to pieņēmām, neskatoties uz daudzajiem apstākļiem, divu konkrētu faktu dēļ, kuri norādīti lēmumā. Jūrmalā ir jūras kājnieki un Liepājā– bruņumašīnas un bruņoti vīri pie pieminekļa. Abi šie jautājumi nav atrisināti. Joprojām stāv piecas “beretes”, piedošanu, šie pieci kājnieki Jūrmalā, joprojām Liepājā situācija ir tāda pati. Šie jautājumi nav atrisināti, vēl jo vairāk, šiem faktiem ir pienācis klāt vesels lērums faktu par citiem pārkāpumiem. Es aicinātu šādu lēmumu nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir izteikti divi viedokļi, viens– lēmumu pieņemt, otrs– lēmumu nepieņemt. Vakar Latvijas Tautas frontes frakcijas sēdē visi šie jautājumi tika izdiskutēti. Šodien šajā plenārsēdē sēž gluži tie paši deputāti, kas vakar sēdēja frakcijas sēdē. Nebūsim tik birokrātiski un vēlreiz neatkārtosim to, ko mēs katrs zinām! Es brīnišķīgi zinu, ko gatavs teikt deputāts Šteins, ko– deputāts Bērzs un tā tālāk.

Es ļoti autoritatīvi un voluntāri ierosinu ieslēgt balsošanas režīmu un katram izteikties, balsojot par, pret vai atturoties attiecībā uz šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 90, pret– 6, atturas– 6. Lēmums pieņemts.

Starpbrīdis– 30 minūtes nervu nomierināšanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Turpinām plenārsēdi. Kā man ziņoja, dokuments Nr.388 par Latvijas Republikas tautas tiesas tiesneša ievēlēšanu, ko mēs domājām izskatīt kā pirmo, lai pretendentei nevajadzētu ilgāk šeit uzturēties, ir jāatliek, jo neesot pretendentes šeit uz vietas. Ja būs vajadzīgs, to izskatīsim tālākajā plenārsēdes gaitā.

Godājamie kolēģi! Konsultējoties pārtraukumā ar Ekonomikas komisijas vadītāju Ojāru Kehra kungu, tiek piedāvāts izskatīt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu. Tas ir dokuments Nr.428. Tas ir izdalīts.

Ekonomikas komisija piedāvā jautājumā par šiem cenu pacēlumiem, par cenu politikas un kompensācijas mehānisma pilnveidošanu lēmuma projektu. Pamatjautājumā ziņo deputāts Čepānis. Pēc tam izsakās koreferātos deputāts Špoģis, Karlsons, Černajs, Kodoliņš. No valdības runās Āboltiņš. Pēc tam debates par šo jautājumu un galarezultātā noslēgums, kurā deputāts Ojārs Kehris uzņēmies apkopot debašu rezultātus.

Lūdzu, par šo jautājumu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es nedzirdēju, ka jūs teiktu, ka būs arī jautājumi referentam un koreferentiem.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas man nebūtu jāsaka. Būs jautājumi, jo jautājumus mēs vienmēr uzdodam. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es uzskatu, ka šā jautājuma apspriešanā būtu jāpiedalās arī sociālās nodrošināšanas ministram.

Priekšsēdētājs: Ierosināts tika papildus, lai šā jautājuma izskatīšanā piedalītos sociālās nodrošināšanas ministrs un tirdzniecības ministrs. Mums ir jābalso par šo valdības locekļu izsaukšanu uz sēdi un– vai viņu klātbūtne ir nepieciešama, uzsākot izskatīt jautājumu.

Godājamie kolēģi, mēs pašlaik izlemjam jautājumu par to, kā mēs apskatīsim šo lēmumprojektu, kādā secībā un kārtībā. Es jums nolasīju to, ko piedāvā Ekonomikas komisija par izskatīšanas kārtību. Lūdzu izteikties!

Ojārs Kehris pie otrā mikrofona izteiksies, kādā veidā izskatīt, pēc tam uzsāksim debates. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Protams, būtu nepieciešama gan sociālās nodrošināšanas, gan tirdzniecības ministra piedalīšanās. Viņi arī piedalījās visu laiku komisiju sēdēs un bija šeit no rīta pulksten 8.00. Ja mēs to varam izkārtot dienaskārtībā, es domāju, ka 20 minūšu laikā viņi varētu būt klāt. Tā kā mēs nevarējām plānot precīzu laiku, mums bija grūti nodrošināt, lai viņi šeit būtu klāt visu laiku. Ja mums ir kāds cits jautājums, mēs varētu konkrētā laikā, piemēram, pulksten 11.30, sākt šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Mums tagad ir kādas 15–20 minūtes jānodarbojas ar kaut ko citu, tā es sapratu, Kehra kungs? Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Pildot jūsu norādījumu, es sazvanījos ar Vazni. Neskatoties uz ārkārtēji lielo aizņemtību, jo operatīvā situācija ir bēdīga, viņš ir gatavs tūlīt pēc kolēģijas pulksten 12.45 būt pie mums un izskatīt šo jautājumu, bet, lai būtu garantija, ka šis jautājums var tikt izskatīts.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka situācija ir tāda, ka mums ir jāpiekrīt. Kā jūs domājat, cienījamie deputāti? Deputāts Biezais vēlas runāt, lūdzu.

J.Biezais: Es tomēr lūgtu nesadrumstaloties un sākt šo ekonomisko jautājumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas viss, kas iekļauts ziņojumos, ministriem ir zināms un viņi varētu piedalīties turpinājumā.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, vai mēs varētu tā? Deputāti piekrīt? Tad mēs varētu uzsākt šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu, runās deputāts Čepānis.

A.Čepānis: Cienījamie kolēģi, es vēlreiz atkārtoju, ka mēs izskatām dokumentu Nr.428, kurš tikko ir izdalīts visiem deputātiem. Tā ir pati pēdējā redakcija, par kuru es jau jums šīsdienas plenārsēdes sākumā ziņoju. Šis lēmumprojekts ar numuru 428 ir tas dokuments, kuru šorīt deputāti pieņēma Ekonomikas un Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas kopīgā sēdē.

Pirms es sāku, gribu ziņot, ka vakar vakarā pēc darba grupas sanāksmes vai, pareizāk sakot, pēc visas mūsu komisijas sanāksmes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris vēlu vakarā vai, pareizāk sakot, tas jau bija naktī pret rītu, tikās ar Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani un viņa vietnieku Arni Kalniņu.

Varu jums ziņot, ka šis iesniegtais lēmumprojekts visā pilnībā tiek atbalstīts arī no Latvijas valdības puses. Vakar pulksten 14.00 Latvijas Republikas Ministru padomē notika Latvijas Republikas valdības, konkrēti Ivara Godmaņa un daudzu ministru, tikšanās ar vairākiem simtiem Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu direktoru, kur arī bija runa par šiem jautājumiem. Arī tur kopējs un abām pusēm pieņemams viedoklis tika atrasts. Tādēļ es ar gandarījumu gribu teikt, ka mums, parlamentam, tagad vajadzētu pieiet ar politisku izpratni un pieņemt iesniegto lēmumprojektu, jo šis dokuments, manuprāt, ir galvenais, varbūt viens no galvenajiem esošās politiskās situācijas saasināšanās iemesliem vai cēloņiem. Ja mēs šo dokumentu pieņemsim iesniegtajā redakcijā vai principiāli tam piekritīsim, tad tas, pēc mūsu abu komisiju domām, varētu samazināt kopējo pilsonisko un ekonomisko spriedzi republikā.

Tādēļ 1.punktā komisijas ierosina atzīt, ka valdības cenu politikas izmaiņas mūsu republikā ir nepieciešamas un atbilst jau pagājušā gada, šķiet, augustā, valdības apstiprinātajai jeb akceptētajai Latvijas Republikas ekonomikas attīstības programmai.

Tajā pašā laikā mums ir jāatzīst, ka acīmredzot steigas dēļ Latvijas valdība tomēr nav izmantojusi visas iespējas, lai apturētu iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos. Tādēļ šodien izskatāmie pasākumi galvenokārt ir vērsti uz to, lai šis dzīves līmenis nesamazinātos un lai katrs Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no tā, kādā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā viņš strādā, izjustu valdības cenu paaugstināšanas kompensācijas mehānisma reālu, konkrētu un materializētu iedarbību. Tādēļ darba grupas sanāksmē piedalījās PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas Bankas priekšsēdētājs Bergs-Bergmanis un autoritatīvi paziņoja, ka reālie jeb skaidras naudas līdzekļi, lai nodrošinātu šo kompensāciju izmaksu visām Latvijas Republikas iedzīvotāju grupām, ir pieejami un atrodas Latvijas Bankā.

Domāju, ka būtu politiski pareizi, ja mēs, kā tas ir ierosināts lēmuma projekta 3.punktā, pieņemtu zināšanai trīs galvenos republikas valdības veiktos pasākumus, kas, saglabājot pašlaik noteikto un visai augsto pārtikas produktu cenu līmeni, tomēr mazina šo cenu ekonomisko ietekmi uz visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Pirmkārt, republikas valdība ir vienojusies ar uzņēmumu vadītājiem par piemaksu noteikto 66 rubļu apmērā uz vienu strādājošo un šīs piemaksas atbrīvošanu kompensācijas mehānisma pilnveidošanas laikā, vismaz šā gada pirmajā ceturksnī, no ienākuma un sociālā nodokļa.

Otrkārt, valdība ir izveidojusi uzņēmumiem un arodbiedrībām kopējas darba grupas kompensācijas un ienākumu indeksācijas mehānisma pilnveidošanai.

Treškārt, izveidota speciālistu grupa, kura izskata uzņēmumu, skolu, sabiedriskās ēdināšanas sistēmas darbību, lai samazinātu cenu līmeni. Mēs lūdzam dot Ministru padomei iespēju pārskatīt Latvijas Republikas likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, izslēdzot no ienākumiem to daļu, kas apliekama ar nodokli, kā arī iztikas minimumu, un iesniegt Augstākajai padomei priekšlikumus.

Vēl ļoti būtisks jautājums ir: noteikt ar nodokli neapliekamo algas minimumu līdz 150 rubļiem. Pēc Latvijas Republikas Finansu ministrijas viedokļa tas ir iespējams, kaut gan tādējādi republikas budžetā mums būs jāatrod tā vai citādi apmēram 300 miljoni rubļu.

Pēc arodbiedrību lūguma lēmumprojektā ir ietverts 6.pants, kurā mēs ieteicām arī arodbiedrībām stingrāk veikt kontroles un izskaidrošanas funkcijas.

Latvijas Republikas Ministru padomei ļoti īsā laikā– līdz 1.februārim– ir jāiesniedz Latvijas Republikas Augstākajai padomei izskatīšanai likumi par ienākumu indeksāciju, tāpat arī citi. Kamēr šis ienākumu indeksācijas likums tiek pieņemts, uzskatām par nepieciešamu izstrādāt metodiku preču cenu indeksu un dzīves dārdzības indeksu aprēķināšanai un šo indeksu lietošanai cenu pieauguma kompensācijai, kā arī noteikt minimālo darba samaksas līmeni.

Lūdzam ietvert lēmumprojektā un atbalstīt šādu ierosinājumu: uzskatām, ka līdz indeksācijas un kompensācijas izmaksu pilnīgai noregulēšanai valdībai jāierobežo cenu līmeņa augšana precēm, kuras pārdod par regulējamām cenām, kā arī pakalpojumiem. Valdības rīcībā šādas iespējas ir. Ja cenu pieaugums nepieciešams sakarā ar republikā ievesto izejvielu un citu materiālo resursu sadārdzināšanos, tad ierosinām to kompensēt, operatīvi samazinot apgrozījuma nodokļa likmes.

Kā redzat, 10.punktā ir paredzēts nodot vietējo budžetu rīcībā otrus 50 procentus no apgrozījuma nodokļa, kuru mēs līdz šim, kā jūs atceraties, likumā par apgrozījuma nodokli bijām noteikuši tikai 50 procentu apjomā. Tādēļ ir priekšlikums visus 100 procentus nodot vietējo budžetu rīcībā. Līdz antimonopola likuma pieņemšanai valdībai jānosaka tā produkcija, kam ir monopolstāvoklis Latvijas tirgū. 12., 13. un 14.punktā un tālāk ir paredzēti organizatoriska rakstura pasākumi.

Pēdējais ir tas, ka visām Augstākās padomes komisijām sistemātiski acīmredzot jākontrolē šodien pieņemamā lēmuma izpilde un sistemātiski par to jāinformē Augstākā padome.

Es ceru, ka deputāti varbūt jau saņēmuši dokumentu ar numuru 421, kurā tas viss, ko es teicu, ir ļoti uzskatāmi redzams ar dažādu ministriju, organizāciju, atbildīgo cilvēku un speciālistu aprēķiniem. Varu teikt, ka šo dokumentu izstrādāšanu vadīja atsevišķās darba grupās profesors Špoģis, deputāts Karlsons, deputāti Černajs un Kodoliņš, kuri, kā es ceru, šodien uzstāsies debatēs un sīkāk informēs vai arī atbildēs uz tiem jautājumiem, kādi jums varētu rasties.

Priekšsēdētājs: Paldies Čepāņa kungam. Man šeit ir saraksts ar jautājumiem, taču vispirms es jums visiem gribu nodot sirsnīgus sveicienus no Daiņa Īvāna, ar kuru tikko runāju pa telefonu. Viņš lūdza, lai mēs turamies tikpat stingri un tādā pašā veidā kā līdz šim. Tur, kur viņš atrodas, kompetenti cilvēki arī uzskata, ka tas veids, kā mēs aizsargājamies, pašreiz ir vislabākais. Tā ka es domāju, ka arī tālāko lēmumu pieņemšanā mēs tomēr ievērosim Daiņa padomu. Tagad jautājumi. Deputāts Blažēvičs uzdod jautājumu.

Godājamie kolēģi, es drusku atvainojos. Es gribu jums paziņot, ka tikko pa radio ir pārraidīts, ka Igaunijas Augstākā padome lūdz palīdzību Igaunijas tautai, jo tiek mēģināts ieņemt Igaunijas Augstāko padomi. Atcerēsimies, ka vakar mums stāstīja, cik Igaunijā viss ir klusu un mierīgi, ka viņiem nav nekādu barikāžu.

Lūdzu, Blažēviča kungs.

J.Blažēvičs: Saskaņā ar lēmumu no 15 punktiem septiņi jāizlemj Ministru padomei. Sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt, ka Ministru padomes ekonomiskie dienesti nespēj izstrādāt un realizēt republikas ekonomikas taktiku un stratēģiju?

A.Čepānis: Spriest par Latvijas Republikas Ministru padomes ekonomiskajiem dienestiem varētu labāk Ministru padomes vadītājs Ivars Godmanis. Ja man ir uzdots šāds jautājums, varētu atbildēt, ka Ekonomikas komisija un Tirdzniecības un pakalpojumu komisija, un es personīgi pilnīgi uzticamies Latvijas Republikas valdībai un tās ekonomiskajiem dienestiem. Vienlaikus, kā es jau teicu, 1.punkta apakšpunktā mums ir jākonstatē, ka visas iespējas, kādas ir valdības rīcībā, tomēr izmantotas nav.

Kādēļ šis jautājums tomēr tika izvirzīts apspriešanai Latvijas Republikas Augstākajā padomē? Acīmredzot tikai un vienīgi tās saasinātās politiskās situācijas un mūsu opozīcijas destruktīvās darbības dēļ. Ja ir runa par manu personīgo viedokli, tad es uzticos Latvijas Republikas valdībai un domāju, ka tā varēja mierīgi to darbu, ko darīja šīs deputātu komisijas, izlemt arī pati.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Man ir jautājums par 13.punktu. Kāpēc šis 13.punkts ierobežo maksimālo algu ar 400 rubļiem tikai saimnieciskā aprēķina uzņēmumos, neskarot izmaksas no budžeta? Kur komisija saskatīja starpību starp saimniecisko aprēķinu un budžetu? Tas ir pirmais jautājums, otrais– pēc tam.

A.Čepānis: Jā, es saprotu. Šāda mēraukla– 400 rubļi– tika ierakstīta pēc diezgan ilgām debatēm.

K.Šļakota: Nē, ne jau par robežu ir runa, bet par to, kāpēc ir starpība starp to, kas tiek attiecināts uz saimnieciskā aprēķina uzņēmumu darbiniekiem un netiek attiecināts uz budžeta iestāžu darbiniekiem. Tāds bija jautājums.

A.Čepānis: Es domāju, ka visi šajā gadījumā– gan tā iedzīvotāju grupa, kas saņem līdzekļus no budžeta, gan arī tie, kas saņem no savu uzņēmumu fondiem,– šo kompensāciju saņems vienādā līmenī, lai nebūtu nekādu domstarpību starp vienu un otru republikas iedzīvotāju grupu.

K.Šļakota: Tad man neizdevās jautājumu pareizi uzdot. Labi.

Otrs jautājums. Vai jūs neuzskatāt par iespējamu 9.punkta vietā, kur ir cenu regulēšana, pagaidām nokārtot visu kompensāciju izmaksu pilnībā no budžeta, jo cenas, izmaksājot kompensācijas no saimnieciskā aprēķina līdzekļiem, pieaugs lielākā pakāpē nekā tad, ja kompensācijas tiktu izmaksātas no budžeta? Vai netika izskatīta iespēja izmaksāt visas kompensācijas no budžeta un iesaldēt pārējās plaša patēriņa preču cenas?

A.Čepānis: Tāda iespēja netika izskatīta. Uzskatām, ka, pilnīgi iesaldējot plaša patēriņa preču cenas, mums ir jāatsakās no savas konceptuālās nostādnes pārejā uz tirgus ekonomiku.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe vēlas uzdot jautājumu citam referentam, bet tagad jautājumu uzdod deputāts Bresis.

V.Bresis: Vai 3.punkts attiecas arī uz lauksaimniecības uzņēmumu vadītājiem un pārējām grupām, kas šeit minētas? Vai šeit atkal ir tikai akcentēta pilsētas publika?

A.Čepānis: Arī lauksaimniecība.

V.Bresis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds Briņķes kundzei.

I.Briņķe: Man tomēr ir jautājums Čepāņa kungam par šo pašu 13.punktu. Tajā ir teikts: “Noteikt, ka kompensāciju izmaksas saimnieciskā aprēķina uzņēmumi var veikt līdz noteiktai maksimālai algai, aprēķinot ar krītošās likmes palīdzību. Maksimālā alga ir 400 rubļi.”

Tātad šeit ir divas iespējas, cik es saprotu, var veikt un var neveikt atkarībā no uzņēmuma saimnieciskā stāvokļa. Bet tomēr– kā būs attiecībā uz tām iestādēm, ko finansē valsts budžets, piemēram, deputātiem un Ministru padomi?

A.Čepānis: Kas attiecas uz valsts budžeta organizācijām un iestādēm, tad tur noteiktā kārtība netiek mainīta. Tā tika jau izstrādāta, ieteikta un ir šajos materiālos iekšā. Palasiet, Briņķes kundze, un redzēsiet!

I.Briņķe: Paldies, es vienkārši gribēju, lai jūs to apliecināt.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies Čepāņa kungam. Laikam mēs noklausīsimies visus koreferātus šajā lietā un pēc tam debatēsim.

Nākamajam vārds koreferentam deputātam Špoģim.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Kā jūs zināt, sakarā ar cenu problēmu bija izveidota speciāla komisija, apvienojot Ekonomikas, Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgās komisijas. Tās sastāvā savukārt izveidotas četras kompleksas darba grupas. Katrai no tām bija jāizstrādā un jāizpēta konkrēts lēmumbloks, noteikti jautājumu virzieni, lai mēs noskaidrotu to, vai valdības rīcība ir bijusi pareiza, pieņemot pagājušā gada oktobrī lēmumu par lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu krasu paaugstināšanu un pēc tam pēc zināma laika pagājušā gada nogalē– oktobrī– otru lielu lēmumu par mazumtirdzniecības cenām.

Viena no šīm komisijām strādāja manā vadībā. Tās sastāvā bija arī deputāts Vilnis Bresis, kurš pārstāvēja vienlaikus arī Lauksaimnieku savienību. Bija deputāts Gunārs Klindžāns no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas, ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņš un lauksaimniecības ministra vietnieks ekonomikas jautājumos Uldis Bēniķis. Mūsu uzdevums bija noskaidrot, vai valdības rīcība bija nepieciešamības diktēta vai nebija kādi alternatīvi risinājumi.

Sakarā ar šā uzdevuma izpildi mēs izvirzījām vairākus konkrētus secīgus jautājumus. Pirmkārt, kāpēc bija nepieciešams lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu paaugstinājums 1990.gada oktobrī? Analīze par šo jautājumu ir jums izdalītajā materiālā. Diemžēl te nav sakārtots tādā secībā, kādā vajadzēja būt. Pievērsiet šajā sakarībā uzmanību tam, ka šie jautājumi gan par vienu lēmumu, gan par otru ir jāskata kompleksi, vērojot vispārējo cenu dinamiku un cenas visās nozarēs un visiem ražojumiem, ne tikai cenas, bet arī tarifus un tā tālāk.

Šajā sakarībā trīs gadus pēc kārtas mēs paanalizējām lauksaimniecības uzņēmumu iepērkamos ražošanas līdzekļus, ko ražo vispārējās tautsaimniecības nozares. Izdevumi sastāda produkcijas sadārdzinājumu 1989.gadā par 200 miljoniem, 1990.gadā– par 260 miljoniem, bet tas process, kurš notika 1990.gada laikā, būtu reāli šajā 1991.gadā sastādījis, pēc iepriekšējiem aprēķiniem uz oktobra mēnesi, vairāk par miljardu rubļu. Precizējot tagad, tas pārsniegtu jau 2 miljardus rubļu. Tādā veidā lielākā daļa pat labi strādājošo lauksaimniecības uzņēmumu ne tikai nebūtu varējuši turpināt ražošanu kaut kādā noteiktā līmenī, izbeidzot pilnīgi paplašināt ražošanu, bet būtu iesācies pārtikas produktu ražošanas samazinājums.

Otrkārt, jautājums bija, no kādiem avotiem nācis šis valsts iepirkuma cenu paaugstinājums. Te ir parādīts, kāds rezultāts ir dotāciju sistēmai. Te sadūrās pārstrādājošās rūpniecības un tirdzniecības intereses, kuru kabatās galvenokārt aizgāja dotācijas. Redzams, kādus negatīvus, noziedzīgus procesus sabiedrībā tas veicināja un pie kā tas noveda valsts ekonomiku kopumā, ja runājam par PSRS. Kā jau šeit minēts, līdz 5000 miljardiem rubļu pieauga valsts iekšējais parāds tautai– un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas šeit ir atspoguļots, es netērēšu laiku, tikai vēl atgādināšu kādu ciparu, par kuru pēc būtības šeit tika uzdots jautājums Čepāņa kungam par to, vai nevar no budžeta visu... padomājiet paši, es tikai nosaukšu divus skaitļus. Šo dotāciju summa, kas būtu nepieciešama šim gadam, pārsniedz 2 miljardus rubļu. Nupat divas nedēļas atpakaļ pieņemtais budžets, kā jūs atceraties, ir 2,9 miljardi. Tātad ap 75 procentiem no budžeta būtu jāizlieto šīm kompensācijām, un visi nodokļi, kuru slodze pašreiz ir pat ārkārtīgi saspringta, jādubulto vai arī jāpārtrauc jebkāda sociālās, kultūras un veselības aizsardzības finansēšana. Tas ir nereāli pēc būtības, mēs godīgi skatāmies uz lietu, alternatīvas šeit nav. Tālāk mēs gribējām izpētīt, vai šīs cenas nav pārspīlētas. Analīze šeit ir dota.

Beidzamais mūsu jautājums varbūt mazliet izgāja ārpus tā uzdevuma, kas bija darba grupai. Mēs gribējām papētīt, vai šie divi lēmumi– oktobra lēmums un decembra lēmums –, ko valdība pieņēma, garantēs lauksaimniecības uzņēmumu stabilu ražošanu zināmā periodā. Valsts iepirkuma cenu paaugstinājums ir absolūti nepieciešams process, un tas ļoti periodiski notiks. Lūk, šīs domas tiešā veidā ir mazliet fiksētas pēdējā nodaļā.

Es gribu piebilst, ka Lauksaimniecības ministrija bija darba grupā iesniegusi vēl vienu priekšlikumu ar konkrētu tabulu, kuru darba grupa nevarēja pieņemt un mums piedāvāt, tāpēc ka praktiski Lauksaimniecības ministrija pierādīja un cenšas pierādīt, pieprasot vēl miljardu no šīgada budžeta papildus lauksaimniecībai, lai varētu daudzmaz normāli eksistēt pie pašreizējām iepirkumu cenām. Tā ka stāvoklis lauksaimniecības pārtikas ražošanas kompleksā paliek joprojām saspringts. Mūsu komisijas izteiktie slēdzieni ir fiksēti lēmuma projekta 1.punktā.Tālāk viss, kas saistīts ar kompensācijām, ar cenu indeksāciju un visām pārējām problēmām, kuras šeit jau Čepāņa kungs analizēja lēmumprojektā, ir manu kolēģu darbības sfēra. Tas īsumā ir viss.

Priekšsēdētājs: Tūlīt varēsiet uzdot jautājumus Špoģa kungam. Bet pirms tam ir precizēta informācija no Tallinas. Vēl divas reizes ir pārbaudīta šī informācija. Tallinā pie Augstākās padomes ēkas notiek mītiņš, ko rīko tā pati organizācija, kas te pie mums. Mītiņš norit asi, tiek iesniegtas kategoriskas prasības, bet neapstiprinās šī pirmā ziņa par laušanos iekšā un par saukšanu palīgā. Nekāda armijas daļu iejaukšanās pagaidām nav konstatēta.

Jautājumam vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Vai komisija pēc krītošās likmes likuma izrēķināja, kā nonivelējās zemākās un augstākās algas? Vai dotācija ārkārtīgi neizlīdzina algas?

Otrs– vai 400 rubļu alga, kas pēc jaunajām cenām nav nemaz tik liela, neierobežo ieinteresētību tālākam darbam bez dotācijas, ja alga sāks pārsniegt 400, 500, 600, kas ir normālas algas atbilstoši šodienas cenām.

K.Špoģis: Kad stipri jeb ļoti izlīdzinās, tad varbūt darba grupa nevar tādu secinājumu izdarīt. Noteikti šis likums un līdzšinējā valdības rīcība šajos jautājumos ir virzīta uz to, lai galu galā šo dotāciju tiešām saņem reāli mazāk atalgotie cilvēki, bet daudz mazāk saņem vairāk atalgotie cilvēki. Tā ka process notiek. Ļoti būtiski un ļoti labi speciāli aprēķini ir ekonomikas ministram Āboltiņa kungam. Es domāju, ka viņš pats precīzi pateiks. Tā ir manu kolēģu funkcija, kuri pēta indeksācijas jautājumus. Tur tas arī redzams.

Atbildot uz otro jautājumu par tiem 400 rubļiem, es gribētu tikai papildināt Čepāņa kunga atbildi. Tas bija konkrēti deputāta Leonīda Kurdjumova rakstiski iesniegts priekšlikums. Komisija, pēc būtības nelabojot, šeit to fiksēja. Tas, protams, ir apspriežams jautājums. Jūs varat izteikties, un mēs varam pieņemt galīgo lēmumu šeit.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Vārds nākamajam koreferentam deputātam Karlsonam.

J.Karlsons: Cienījamie deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Man tika uzticēta vienas grupas vadīšana. Tā tika izveidota iedzīvotājiem izmaksājamās kompensācijas realizācijas mehānisma pētīšanas jautājumā. No mana viedokļa, šī bija viena no smagākajām grupām, jo cenu pieauguma kompensācija ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Līdz šim acīmredzot galvenās pretenzijas gan pretējai frakcijai, gan iedzīvotājiem bija tieši tās, ka it kā kompensācijas mehānisms neesot līdz galam izstrādāts un arī tā realizācija nenotiekot pietiekami operatīvi, līdz ar to tā nenonāk līdz iedzīvotājiem.

Mūsu grupā vēl bez manis piedalījās deputāts Ozols, sociālās nodrošināšanas ministrs Gundara kungs, Labklājības departamenta pārstāvis, kuram, es atvainojos, es aizmirsu uzvārdu. Tad piedalījās vēl PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas Bankas direktors Bergs-Bergmaņa kungs, kā arī finansu ministra vietnieks Skultes kungs.

No visiem valdības locekļiem iegūtās informācijas un citu avotu izpētes rezultātā mēs nonācām pie slēdziena, ka šie 66 kompensācijas rubļi ir diezgan pamatoti un valdībā izskatīti. Tas bija optimālais variants, kādu pašreiz varēja izvēlēties. Principā kompensāciju apmērs tika rēķināts, vadoties no Valsts statistikas komitejas 1989.gadā veiktajiem republikas ģimeņu budžeta apsekojumiem. Ģimenēs, kurās vidējais kopienākums uz ģimenes locekli ir 200 rubļi mēnesī un vairāk, katrs ģimenes loceklis patērē 8,4 kg gaļas un gaļas produktu. Turpretī ģimenes ar zemāku ienākumu, tas ir, līdz 100 rubļiem,– attiecīgi par 4,2 kg gaļas mazāk, kā arī par 8,4 kg piena mazāk. Kompensācijas iedzīvotājiem tika rēķinātas pēc minimālā patēriņa līmeņa un noteikts vienāds izmaksu lielums katras iedzīvotāju grupas ietvaros. Līdz ar to maznodrošinātās ģimenes ir tieši tas sociāli maznodrošinātais slānis, kas saņem kompensāciju praktiski pilna faktiskā patēriņa līmenī. Neatkarīgi no šīs kompensācijas tiek vēl izmaksātas kompensācijas bērniem no valsts budžeta līdzekļiem. Arī pensionāri saņem kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem ar Sociālās nodrošināšanas ministrijas palīdzību.

Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem, kā arī mūsu grupa te noskaidroja, ir tieši realizācijas mehānisms. Varbūt ne tik daudz mehānisms, bet tieši pati realizācija. Ir Finansu ministrijas instrukcija, kādā veidā kompensācija novadāma līdz cilvēkiem. Tāpat arī Sociālās nodrošināšanas ministrijas nolikums, kā tas darāms. Bet pieredze rāda, ka cilvēku aplamas rīcības rezultātā vai arī dažu izpildorgānu tīšas vai netīšas darbības rezultātā ļoti daudzos gadījumos kompensācijas izmaksas kārtība nenonāk līdz apakšai, un kompensācijas netika laikus izmaksātas. Tāpēc arī mūsu komisija pieņēma vairākus lēmumus, kur lūdza, rekomendēja Ministru padomi veikt lielāku darbu, tieši izskaidrojot realizācijas mehānismu. Tādējādi radās 2.punkts mūsu lēmuma projektā, kur uzdots Latvijas Republikas valdības struktūrām nekavējoties radīt darba grupas visās tautsaimniecības nozarēs, kuras ir pilnvarotas novērtēt katra darba kolektīva finansiālās iespējas. Bet šodienas sēdē, kad mēs apkopojam lēmuma projektu, pēc informācijas noskaidrojās, ka šis darbs jau tiek darīts. Mēs tomēr pasvītrojām lēmumā, ka informācijas dienests ir jāizveido, un līdz ar to drusku pārveidojām lēmuma punktu.

Daudz jautājumu bija sakarā ar paaugstinātiem nodokļiem neapliekamo algas minimumu. Mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams to palielināt līdz 150 rubļiem. Tā kā vakar Ministru padomes pasākumos tika iekļauts tāds punkts, ka valdība vienojusies ar uzņēmumu vadītājiem par kompensācijas 66 rubļu atbrīvošanu no sociālā un ienākuma nodokļa, tad pirmajā ceturksnī šis jautājums it kā atkristu, taču tas tiek atlikts izskatīšanai uz otro ceturksni. Kādā veidā šo pasākumu realizē– vai pilnībā atbrīvo no nodokļiem, kā tas jau ir pašreiz pieņemts valdības lēmumā, vai paaugstina ar nodokli neapliekamo algas minimumu? Ļoti daudz diskusiju, arī jautājumi bijuši Čepāņa kungam un iepriekšējam runātājam par 13.punktu. Šo punktu izskatīja un ierosināja mūsu komisija, mūsu grupa. Tajā ir noteikts, ka kompensācijas izmaksu var veikt pēc slīdošā grafika, pieņemot, ka maksimālā alga ir 400 rubļi. Lūk, tas ir ļoti diskutējams punkts.

Pirmkārt, jautājums par budžeta iestāžu darbinieku algām. Tas ir arī ielikts iekavās, turklāt šā punkta redakcijā ir vēlējuma izteiksme– “var veikt”. Tas nozīmē, ka saimnieciskā aprēķina uzņēmumi var to veikt atkarībā no to līdzekļiem. Ja tie var kompensēt arī virs 400 rubļiem vai 500 rubļiem, tā ir to personiska darīšana. Tie to var darīt. Bet noteicošais, obligātais ir šie 400 rubļi. Tie ir “griesti”.

Diskutējams ir deputāta Kurdjumova priekšlikums, kur bija izteikts, ka fiksēts maksājums 66 rubļi paredzams līdz 350 rubļiem lielai maksimālai algai. Mūsu grupa uzskatīja, ka šāda veida izmaksa nav loģiska, jo pie 349 rubļiem būs 66 rubļu piemaksa, bet pie 350– ne. Acīmredzot jāvadās pēc krītošās likmes. Šis jautājums vēl ir jāizstrādā, kādai tai likmes formai jābūt. Es domāju, ka jāiekļauj arī budžeta iestādēm izmaksājamās kompensācijas. Tikai nevajag ar vēlējuma izteiksmi, bet gan līdz 400 rubļiem un augstāk. Dabiski, ka budžeta iestādēs vairāk nekompensē. To mēs varam lemt šeit plenārsēdē.

Acīmredzot par pārējiem jautājumiem no mūsu grupas ir diezgan plašs informācijas bloks, jūs paši varat iepazīties ar bankas atskaiti par finansiālajām iespējām, par skaidras naudas izmaksu iespējām. Kā jau deputāts Čepānis minēja, pirmajām izmaksām, tas ir, šā mēneša izmaksām, skaidras naudas resursu ir pietiekami, bet mēs vēl uzsvērām, lai banka kopā ar Ministru padomi noteikti seko līdzi šim jautājumam un lai nākamās kompensāciju izmaksas tiktu obligāti garantētas.

Ja deputāti ir iepazinušies ar informācijas bloku, šeit ir arī Finansu ministrijas instrukcija par izmaksāšanām, kā arī Berga-Bergmaņa atskaite, kā jau es minēju, par banku stāvokli Latvijā; varu atbildēt uz jautājumiem, ja tādi būtu.

Priekšsēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Varbūt tai biezajā dokumentu paketē es neuztvēru, varbūt kompensācija un indeksācija ir kopā, varbūt cits koreferents par to kaut ko teiks, bet mani ļoti interesē, kāds būs kompensācijas un indeksācijas mehānisms sociālās sfēras darbiniekiem, jo tika paziņots, ka sakarā ar algas pacelšanu viņi netiek iekļauti šajā mehānismā. Tas rada bažas mazapmaksātajiem tehniskajiem darbiniekiem, kas strādā šai sfērā. Tas attiecas gan uz medicīnu, gan uz izglītību.

J.Karlsons: Es sapratu jautājumu. Šis jautājums arī tika pie mums izskatīts. Vairāk gan tas ir indeksācijas grupas jautājums, bet, tā kā pašreiz šie 66 rubļi, pēc valdības viedokļa, ir iekļauti sociālās sfēras algas paaugstinājumā un šajā brīdī šie 66 rubļi netiek aplikti ar nodokļiem, valdībai tie ir jāizrēķina ārā. Tas ir jāizdara pašreiz. Acīmredzot turpmākās cenu pieaugšanas gaitā indeksācija tiks attiecināta pilnībā tāpat uz sociālo sfēru kā uz visām pārējām.

E.Kide: Atļaujiet piebilst, ka zemāk apmaksātie, kuru alga nepārsniedz 150 rubļus, faktiski ir uz nabadzības robežas, jo algas viņiem nav paceltas. Tas jautājums jārisina.

J.Karlsons: Tiešām tas jārisina.

Priekšsēdētājs: Debašu jautājumus, lūdzu, arī debatēs risināsim. Jautātāju vairāk nav. Vārds deputātam Černajam, kas sniedz nākamo koreferātu.

R.Černajs: Cienījamie deputāti! Cienījamais plenārsēdes vadītāj! Man tika uzticēts vadīt darba grupu, kura nodarbojas ar cenu un ienākumu indeksācijas jautājumiem. Šajā grupā bez deputātiem bija arī speciālisti no Valsts statistikas komitejas, arodbiedrību pārstāvji, valdības pārstāvji. Komisija šos jautājumus izskatīja diezgan kompetenti.

Periodā, kad cenas ceļas masveidīgi, lavīnveidīgi, ar atsevišķām kompensācijām, kā tas ir jautājumā par pārtikas produktu cenu paaugstināšanu, acīmredzot mēs turpmāk izlīdzēties nevarēsim. Mums ir jāķeras pie pasaules praksē pārbaudīta līdzekļa, šo jautājumu regulējot automātiski.

Tā ir ienākumu indeksācija ar cenu indeksa palīdzību. Šis jautājums ir diezgan sarežģīts. Lai to pilnībā izskaidrotu, acīmredzot būtu nepieciešams vesels augstskolas kurss. Praktiski īsumā tas ir mehānisms, kas reģistrē cenu izmaiņas noteiktā laika periodā un nosaka to procentuālās, koeficientālās izmaiņas attiecībā pret atskaites periodu. Atkarībā no tā, kādas ir šīs cenu izmaiņas, attiecīgi arī strādājošajiem tiek izmainīts atalgojums– dažādas piemaksas no budžeta un dažādi pabalsti. Šis process notiek automātiski, un nav nepieciešams katrā šajā cenu svārstību gadījumā izstrādāt atsevišķus lēmumus un pasākumus, lai šo procesu kompensētu.

Jums pievienotajā dokumentu kopumā ir arī sagatavots materiāls par pašreizējo cenu indeksāciju. Valsts statistikas komitejā ir veikts zināms darbs, notiek šo cenu apsekošana attiecībā uz vairāk nekā 900 nosaukumiem vairākos tirdzniecības uzņēmumos, kooperatīvajos pakalpojumu veidos. Lai šo mehānismu pilnībā iedarbinātu, komisijas viedoklis bija tāds, ka ir nepieciešams likums par ienākumu indeksāciju. Šeit ir daudz tādu jautājumu, kurus var noteikt tikai likums par indeksu piemērošanu; vai tos attiecināt uz visiem pabalstiem un, ja ne, tad– uz kādiem? Kā notiks sociālajā sfērā, kā– ražojošajā sfērā? Tas viss stingri jāreglamentē likumā.

Pirms šā likuma pieņemšanas valdībai ir jāizstrādā mehānisms un jādod savi priekšlikumi. Arodbiedrības kopā ar valdību šādas izstrādes jau ir veikušas. Likumprojekts praktiski ir gatavs. Komisija izskatīja un nodos jūsu apspriešanai šo likumu 1.februārī.

Kā jau teicu, šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Ir jāapskata tas, kāds iztikas minimums ir atsevišķām iedzīvotāju grupām, jo katrai iedzīvotāju grupai tas ir atšķirīgs. Laukos tas var būt citādāks nekā pilsētā, arī iztikas minimuma struktūra ir citāda lauciniekam un pilsētniekam, strādniekam un kalpotājam. Visi šie jautājumi likumā ir jāreglamentē. Pie tā mums jāatgriežas, lai šo indeksācijas mehānismu varētu iedarbināt pilnībā, un tas ir jāiedarbina pēc iespējas ātrāk.

Mūsu darba grupa atbalstīja priekšlikumu, ka jāpārskata likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un jānosaka ar nodokli neapliekamais minimums. Stājoties spēkā indeksācijas mehānismam, šis minimums attiecīgi vairs nebūs jāpublicē ar valdības lēmumu, bet tas automātiski pats mainīsies ar šo cenu indeksu.

Man bija arī personiski atsevišķas domas par šo 13.punktu. Lai netērētu laiku debatēs, izteikšu tās. Tā kā domas dalījās, komisija nevarēja lēmumu pieņemt. Es uzskatu, ka šis 13.punkts ir svītrojams, jo tas tika ierakstīts tad, kad vēl nebija zināma valdības vienošanās ar darba kolektīvu pārstāvjiem. Pašlaik, kad šī vienošanās ir panākta, kad valdība ir atradusi iespēju šo kompensāciju izdarīt pilnā apmērā (66rubļi), es domāju, ka Augstākajai padomei nav nekādas nepieciešamības strādājošajiem kompensācijas izmaksu samazināt. Pašlaik budžetā ir atrasti līdzekļi, un arī valdība strādās kopā ar uzņēmumiem, ražotājiem un tiem uzņēmumiem, kuriem nav iespējas... Ir nodibinātas darba grupas, kas šos jautājumus pārskatīs. Es uzskatu, ka tas ir ļoti diskriminējoši attiecībā pret ražošanas uzņēmumos strādājošajiem– nemaksāt šo kompensāciju pēc 400 rubļiem. Praktiski deputāts Kurdjumovs aizstāv rūpniecības uzņēmuma vadītāja intereses, bet katrā ziņā vēršas pret strādājošo interesēm. Es domāju: ja mums ir ekonomiskais pamats šādas kompensācijas saņemšanai un valdība to garantē, tad pašreizējā situācijā būtu politiski ļoti nepareizi izdarīt Augstākās padomes vārdā kaut kādus ierobežojumus.

Tālāk– kas attiecas uz šo krītošo likmi. Es domāju, šāda krītoša likme arī nav vajadzīga, jo pats kompensācijas mehānisms šo krītošo likmi jau garantē. Ja strādājošais, kuram ir 100 rubļu darba alga, saņem 66 rubļus kompensāciju, tas nozīmē, ka viņš reāli paaugstina savus ienākumus par 60 procentiem. Ja strādājošais, kura darba alga ir 600 rubļi, saņem atkal šo pašu 60 rubļu kompensāciju, tas nozīmē, ka viņa ienākumi paaugstinājušies tikai par desmit procentiem. Tātad šī krītošā likme jau praktiski darbojas.

Priekšsēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Bresim.

V.Bresis: Černaja kungs! Cenu veidošanās mehānisms pašreiz ir ļoti sarežģīts, daļa cenu mums ir, ja tā var teikt, brīvā tirgus cenas, kas veidojas pēc pieprasījuma un piedāvājuma mehānisma darbības, bet daļu cenu mums nosaka valsts. Sakiet, lūdzu, vai šajā situācijā mums nebūtu jādomā par ienākumu indeksāciju ne tikai iedzīvotājiem, bet arī par nozaru indeksāciju, lai mēs varētu parlamentā vērtēt, kā izmainās attiecīgās nozares ekonomiskā situācija?

R.Černajs: Praktiski cenu indeksācijā jau arī šis mehānisms ir paredzēts, jo tiek reģistrētas un indeksētas ne vien noteiktas preces, bet arī preču grupas.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Vārds deputātam Kodoliņam. Pirms Kodoliņa kungs sāk savu koreferātu, mums, godājamie kolēģi, vajadzētu konsultēties. Pulksten 12.45 var sniegt ziņojumu iekš­lietu ministrs Aloizs Vaznis par situāciju Rīgā un Latvijā. Mums būtu jāizlemj, kā organizēt savu darbu. Ir ieradušies arī valdības locekļi, kurus jūs lūdzāt izsaukt un kuriem gribat uzdot jautājumus. Mūsu kolēģis deputāts Ojārs Kehris konsultējās ar valdības locekļiem, viņi ir gatavi strādāt tādā reglamentā, kā šeit plenārsēde to izlems. Tomēr jāņem vērā arī viņu aizņemtība šajās dienās. Ir piedāvājums– strādāt ar pārtraukumu vai bez. Deputāti piedāvā bez pārtraukuma un bez pusdienām, lai gan mēs šodien esam sākuši drusciņ agrāk darbu. Es gribētu, lai mēs šo jautājumu atrisinātu, lai neviens nejustos neievērots. Noskaidrosim par pusdienām, tad Kodoliņa kungs tūlīt varēs savu koreferātu lasīt.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, jums vārds.

A.Kodoliņš: Deputāti, tiekoties ar saviem vēlētājiem… jūs zināt, ka iedzīvotājiem ļoti lielas rūpes rada ne tikai pārtikas produktu cenu līmeņa pieaugšana, bet gan tas apstāklis, ka praktiski pieaug cenas visiem pakalpojumiem un ļoti daudzām nepārtikas precēm. Pieaug cenas tādām mazpilsētu iedzīvotājiem un laukiem ļoti svarīgām precēm kā, piemēram, malkai– gandrīz divas reizes. Ir arī vēl citas cenas, kas būtiski atsaucas uz iedzīvotāju ienākumiem. Novērtējot kopumā valdības cenu politiku, mums ir jāvērtē tie jautājumi, par kuriem jau runāja iepriekšējie runātāji, tas ir, par kompensāciju izmaksām, par algu un cenu indeksācijām. Mums ir jāpārliecinās, vai pareiza ir valdības cenu politika kopumā.

Par to mēs jau esam runājuši, apspriežot valdības sastādīto rīcības programmu. Tajā laikā mēs principā atzinām šo programmu par pareizu. Jāsaka, ka šīs programmas pamatprincipi ir tādi, ka nevar pāriet uz tirgus ekonomiku vienā solī, bet jātaisa starpsolis. No fiksētām valsts cenām nevar uzreiz pāriet uz brīvām cenām, daļai produkcijas ir jānonāk tā saucamo regulējamo cenu kategorijā. Šis apstāklis, ka nevar palikt arī valsts fiksētās cenas, saistīts ar to, ka būtiski pieaug daudzu produkcijas veidu iepirkuma cenas ārpus republikas robežām. Būtiski mainās par līgumcenām iepirkto un par valsts cenām iepirkto izejmateriālu īpatsvars. Šie apstākļi bija tie, kas noteica valdības visai pamatotus meklējumus, regulējot cenas šajā pārejas periodā.

Šajā sakarā principā mēs varam uzskatīt valdības programmu par pareizu. Cita lieta ir, ka arī šīs regulējamās cenas tomēr strauji pieaug. Šajā sakarībā mūsu darba grupa meklēja kādu izeju, lai varētu pēc iespējas bremzēt nepārtikas preču un pakalpojumu cenu augšanu. Šī cenu augšana ir vērtības likuma darbība. Bet tā varētu mēģināt. Mēs šeit nonācām pie secinājuma, ka pamatā šī bremzēšana varētu būt tāda, kas dotu iespēju valdībai nepārtraukti samazināt apgrozījuma nodokli un likmes. Ja apgrozījuma nodokļa likmes samazinās, augot cenām, masa, kas ienāk budžetā no apgrozījuma nodokļa, var būt tāda pati un pat lielāka. Šeit būtu valdībai jāskatās, lai būtu attiecīgi ienākumi budžetā un arī šīs likmes tiktu samazinātas. Šajā ziņā mūsu priekšlikums ir nodot apgrozījuma nodokli praktiski pilnīgi valdības rīcībā. Izskatot apgrozījuma nodokļa likumprojektu, šāds piedāvājums toreiz bija no Ekonomikas komisijas. Toreiz praktiski par to iestājās likumprojektu autori, jo toreiz mēs domājām, ka varētu būt šis variants pārejas brīdī un ka praktiski valdība varētu nodarboties ar to. Šeit ir daļa pasākumu, kas jau ir administratīvi ieviesti. Jāpilnveido likumdošana attiecībā uz cenu likumdošanas ievērošanu. Mums ir jāizveido vienota, kopēja cenu uzskaites un kontroles sistēma. Manuprāt, ir arī jāaicina, lai arodbiedrības no savas puses veidotu alternatīvu sistēmu.

Tas būtu par pamatprincipiem. Varam secināt, ka principā mūsu darba grupa atzina valdības cenu politiku par pareizu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus! Nav. Godātie kolēģi! Esmu noskaidrojis, kāda mums ir situācija gan ar pusdienām, gan ar pārtraukumiem, gan ar referentiem. Pusdienas mums būtu jau uzreiz pēc pulksten 13.00, bet, kā jau es teicu, pulksten 12.45 ir gatavs sniegt ziņojumu Važņa kungs. Es domāju, ka mums ir jāņem vērā, ka viņam pašlaik ir ārkārtīgi daudz darba, un tāpēc, viņam ierodoties, laikam uzreiz pat nāksies pārtraukt kādu no referentiem vai koreferentiem un dot viņam vārdu, lai viņš ziņotu. Es domāju, ka pārējiem ziņotājiem šā jautājuma apspriešanā ilgāk par pulksten 13.30 nevajadzētu strādāt, drusku ir jāatvelk elpa. Mēs visi esam noguruši, vai ne? Pusdienās mēs varētu iet tā, kā pēc parastā grafika strādājot,– pusdivos. Nav nekādu pretenziju?

Tagad es gribētu dot vārdu Arnim Kalniņa kungam, kurš ziņos par lēmumiem, ko mūsu valdība ir pieņēmusi šajā sakarībā.

A.Kalniņš, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks: Cienījamie deputāti! Apspriežamajā jautājumā es varu informēt, ka šodien top un tiek parakstīts valdības lēmums. Valdības lēmums šajā jautājumā izstrādāts, balstoties uz divu pieņemto nodokļu punktiem. Sakarā ar sociālo nodokli 4.panta sestajā apakšpunktā ir rakstīts, ka no palīdzības stihisko nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos gadījumos, ja to sniedz, pamatojoties uz valsts pašvaldību institūciju lēmumu, var sociālā nodokļa atskaitījumu neizdarīt. Līdzīgs formulējums ir arī likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli– 4.panta 18.apakšpunktā, kur arī teikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekama palīdzība stihisko nelaimju vai citos ārkārtējos gadījumos, ja to sniedz, pamatojoties uz valsts un pašvaldību institūciju lēmumu. Tā kā mēs esam valsts institūcija, tad veidots tiek sekojošs lēmuma projekts, kuru paredzēts šodien popularizēt.

1.punkts šajā valdības lēmumā skan šādi: “1991.gada I ceturksnī neieturēt ienākuma nodokli no strādājošajiem un neaplikt darba devējus ar sociālo nodokli par Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 28.decembra lēmuma Nr.238 1.punktā paredzēto darba algas pieaugumu.”

Var rasties jautājums– kāpēc pirmajā ceturksnī? Tāpēc, ka pirmajā ceturksnī mums jātiek skaidrībā par indeksācijas mehānismu, kur tad jau var darboties cits mehānisms.

2.punkts. “Ministrijām, resoriem, izpildkomitejām, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm līdz 1991.gada janvāra beigām nodrošināt paredzēto kompensāciju un algas palielinājuma izmaksu par 1991.gada janvāri.”

3.punkts. Tas izvirzījās faktiski vakardienas plašajā sanāksmē ar rūpniecības uzņēmumu vadītājiem. Arī premjers, kad pieņēma arodbiedrību pārstāvjus vēlu vakarā, to ierosināja. 3.punkts skanētu tā: “Latvijas Republikas Finansu ministrijai un Sociālās nodrošināšanas ministrijai kopā ar ieinteresētajām ministrijām, uzņēmumiem un organizācijām piecu dienu laikā izskatīt jautājumu par darba samaksas pieauguma avotiem sakarā ar atsevišķu pārtikas produktu cenu pacelšanu sociālās sfēras iestādēs, kas atrodas attiecīgo uzņēmumu un organizāciju pakļautībā.” Jautājums ir par dzelzceļa sfēru. Tai ir liela sociālā infrastruktūra un tā tālāk, kur šie jautājumi prasa speciālu apskatu, studēšanu. Kā šo jautājumu par cenu sadārdzinājumu lemt šajās iestādēs? Ir arī dažas citas līdzīgas sfēras.

4.punkts skanētu tā: “Valdības izveidotajām darba grupām līdz 1991.gada 15.februārim iesniegt Latvijas Republikas Ministru padomē izskatīšanai likumprojektu par iedzīvotāju ienākumu indeksāciju. Reizē izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru padomē preču cenu un dzīves dārdzības indeksu aprēķināšanas metodiku.” Indeksācija paredzēta ne tikai šiem trim produkcijas veidiem, ko mēs apspriežam, bet arī visām izmaiņām, ieskaitot tarifus par pakalpojumiem.

Atļaujiet vienu piezīmi par lēmuma projekta 9.punktu. Tur ir teikts, ka vajag kompensēt, operatīvi samazinot apgrozījuma nodokļa likmes. Varētu varbūt teikt tā: “...kompensēt, operatīvi samazinot apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa likmes”. Protams, akcīzes nodokļa likmes apstiprina tikai Augstākajā padomē. Taču rodas situācijas, kad, piemēram, jāiepērk piespiedu kārtā dārgāki materiāli, līdz ar to veidojas arī cita pamatcena un rodas jautājums par akcīzes nodokļa pārskatīšanu ar domu, lai saglabātu pieprasījuma un piedāvājuma sabalansējumu.

Visbeidzot, piezīme par to, ko teica Breša kungs, ka šī indeksācija, protams, domāta ne tikai patēriņa precēm, no vienas puses, un iedzīvotāju ienākumiem, no otras puses, bet arī tehniskās nozīmes produkcijai, ko viena nozare piegādā otrai. Sevišķi aktuāli tas ir starp agrorūpnieciskā kompleksa rūpniecību un būvmateriālu rūpniecību.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Paldies Kalniņa kungam par informāciju. Lūdzu, deputāti, uzdodiet jautājumus! Vai Āboltiņa kungam tūlīt dot vārdu? Bet varbūt uzdosim jautājumus Kalniņa kungam? Jautājumus uzdosim pēc Āboltiņa informācijas.

Āboltiņa kungs, mēs jūs aicinām tribīnē.

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Cienījamie deputāti! Vispirms varbūt vēlreiz pavisam īsi par dažiem aspektiem jautājumā par to, kā valdība rīkojas, izstrādājot šos kompensācijas pasākumus, pieņemot lēmumu par algu, pensiju un tā tālāk palielināšanu. Vispirms šis mehānisms tika speciāli būvēts tam, lai tomēr beidzot panāktu to, ko mēs saucam par sociālo taisnīgumu. Jūs noteikti zināt turklāt ne reizi vien esam par to runājuši, ir arī publicējumi –, ka budžeta apsekojumi liecina par pārtikas produktu, sevišķi piena un gaļas, patēriņa ārkārtīgu nevienmērīgumu dažādās iedzīvotāju grupās. Cilvēki, kuru ienākums ir līdz 100 rubļiem uz vienu iedzīvotāju, patērē apmēram divreiz mazāk gaļas nekā tie, kuriem iznāk 200 un vairāk rubļu mēnesī.

Kāds te iznāk mehānisms? Tie, kuri saņem mazu algu, saņem arī mazu piemaksu no budžeta dotācijai par pārtiku. Starpība ir apmēram tāda, ka cilvēki, kuriem līdz šim bija ienākumi līdz 100 rubļiem mēnesī, gadā budžeta izmaksās no tā sauktajiem sabiedriskajiem patēriņa fondiem saņēma 366 rubļus, bet tie, kuriem bija mēnesī 200 rubļu ienākums uz vienu ģimenes locekli, saņēma 611 rubļus un vēl piemaksas no budžeta.

Būvējot kompensācijas mehānismu un rēķinot šo 66 rubļu izmaksas un sadārdzinājumu, balstījāmies uz ienākumu grupu no 100 līdz 125 rubļiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī, tas ir, 68 kg gaļas un 462 kg piena uz katru iedzīvotāju gadā. Līdz ar to, mūsuprāt, gan pensionāri, gan mazapmaksātie, gan citi ar maziem ienākumiem saņēma jūtamu plusu atbalstā. Protams, šeit ir jautājums, kā tad tie, kam bija lielās algas? Vai tie ir mazāk pelnījuši? Par šo jautājumu bija daudz diskusiju. Jūsu materiālos tādēļ arī ir viedoklis, kas tika izteikts Kurdjumova kunga priekšlikumā,– jo lielāka alga, jo tālāk kompensāciju procentuāli vajag samazināt. Bet pēc ilgām diskusijām nonācām pie slēdziena, ka jau fiksētie 66 rubļi pie augošās algas un ienākumiem procentuāli samazina kompensācijas apjomu. Tajā pašā laikā tam, kam bija 100 rubļu, kompensācija ir par 66 procentiem, bet tam, kas pelna 1000,– tikai par 6 procentiem. Tādēļ mēs uzskatām pretēji tiem, kas mūs kritizē, ka šeit valdība ir spilgti un skaidri izteikusi mazāk apmaksāto un mazāk nodrošināto atbalstīšanas politiku.

Otrs jautājums, kurš izraisa relatīvi daudz diskusiju. Vakar, valdībai tiekoties ar vadītājiem, bija priekšlikumi, ka 66 rubļi ir par maz uz katru strādājošo un ka vajadzētu domāt par to, ka kompensācija jāpalielina līdz kādiem 85 rubļiem. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka valdības lēmumā bērniem, mātēm, kas audzina bērnus, skolēniem, studentiem ir pieliktas šīs budžeta izmaksas. Tās ir izmaksas, kas iepriekšējā izmaksu struktūrā, ja bērni vairāk vai labāk ēda, tika segtas no katra iedzīvotāja darba algas. Šajā gadījumā, ja mēs paskaitām, cik tad ģimenei ir nācis klāt, ieskaitot bērnu un mātes pabalstīšanu un citas kompensācijas, tad arī atkarībā no ģimenes struktūras nonākam pie šiem 80–85 rubļiem.

Vēl ir izskanējusi kritika, ka mēs it kā visu šo cenu pieauguma smagumu esam uzvēluši uzņēmējiem un viņi tagad ir ārkārtīgi smagā situācijā. Mēs esam apskatījuši jau apmēram 30–40 uzņēmumus. Mūsu nodokļu likums šos uzņēmumus nostāda labvēlīgākā situācijā nekā līdzšinējie nodokļu likumi. Līdz ar to šā budžeta samazināšana un nodokļu samazināšana rada uzņēmumiem iespēju palielināt darba algas. Kopējā proporcija no visiem šiem it kā izdevumiem, kas nepieciešami iedzīvotājiem, lai segtu šīs cenu izmaiņas, sadalās tādā veidā, ka 45 procentus sedz saimnieciskā aprēķina uzņēmumi un 55 procentus sedz abi budžeti, gan sociālās nodrošināšanas– 265 miljonu apjomā, gan valsts budžets– 747 miljonu apjomā.

Jautājums par to, vai mūsu propaganda varēja būt ilgāka, skaidrāka un tā tālāk. Protams, pilnībai nekad nav robežu. Tajā pašā laikā es gribētu vienkārši vēlreiz minēt jau šeit izskanējušos un “Dienā” šodien arī publicētos mūsu pasūtītās aptaujas rezultātus par šo cenu izmaiņām. Vispirms– praktiski vai visi zina, kas viņiem pienākas?

Otrs. Protams, vairākums uzskata, ka šī politika ir pareiza. Var būt jautājums par to– 55 procentu vairākums vai 65 procentu vairākums. Es šeit tikai gribu pateikt, ka diemžēl varēja diskutēt ilgāk. Bet jebkuras ilgas diskusijas par cenu jautājumiem dod arī pretēju efektu, sevišķi, ja tās notiek par cenu paaugstināšanu. Diskusijas, jūs zināt, sākās jau oktobrī, novembrī parādījās neoficiālas publikācijas, tā ka visu laiku nepārtraukti notika preču uzkrāšana gan pie ražotājiem, gan pie pārdevējiem, gan pie pašiem pilsoņiem. Tādējādi mēs mākslīgi radījām papildu deficīta iespējas. Diskusijai, protams, ir jābūt, taču vienmēr tai jābūt pietiekami īsai.

Kādi ir tālākie mērķi, kas mums nosprausti, un ko mēs darīsim bez tā, ko jau šeit Kalniņa kungs minēja? Protams, šis mehānisms ir jāslīpē gan patērētājiem, gan ražotājiem.

Mēs jau šodien arī valdības sēdē par to diskutējām, ka tagad ir ārkārtīgi svarīgi veikt attiecīgu propagandas darbu jautājumā par katra no mums duālismu jeb divējādo stāvokli. Redziet, tad, kad es ražoju sviestu, es nāku valdībā un pierādu, ka nevaru šo sviestu saražot lētāk par 14 rubļiem kilogramā, bet tad, kad es eju šo sviestu pirkt vai eju varbūt pirkt tās bikses, kuras ir ražojis tas, kuram ir izmaksāta kompensācija tādēļ, ka sviesta cena ir pieaugusi, tad man uzreiz ir pretenzijas, kādēļ šīs šūtās bikses ir tik dārgas. Tas ir viens no jautājumiem, par ko vakar mēs ar uzņēmumu vadītājiem vienojāmies, ka šai propagandai un diskusijai ir jānotiek ne tikai valdības līmenī vien. Valdībai nav jāatbild par visām cenām, jo cenas nav tikai valdības jautājums, cenas ir arī to ražotāju jautājums, kuri visu laiku objektīvi un subjektīvi ceļ šīs cenas.

Runājot par šo procesu, man gribētos vērst gan jūsu, gan klausītāju uzmanību uz vēl vienu ļoti smagu situāciju. Ja mēs ejam uz tirgus ekonomiku, mēs atceramies šo ābeces patiesību– pieprasījums nosaka piedāvājumu, bet pieprasījums ir reālā skaidrā nauda, kas ir cilvēkiem. Diemžēl republikas valdība un parlaments nekontrolē skaidrās naudas emisiju. Šīs naudas drukāšanas mašīna ir citā vietā, un tā ir nākamā problēma, kas būs ārkārtīgi smagi jārisina, gan ar bankām darbojoties, gan nodokļus papildinot, gan citādi.

Runājot par šīm cenām, uzņēmējiem un arodbiedrībām, es domāju, ka mūsu arodbiedrībām un uzņēmējiem ir jāsper soļi arī bez valdības. Valdība strādās gan pie šā indeksācijas likuma, gan pie visa, par ko jau tika teikts, bet arī arodbiedrībām un uzņēmējiem ir jāstrādā un jādiskutē, tas ir, jāsēž gandrīz vai katru nedēļu, katru mēnesi un jāanalizē, kādas ir cenu izmaiņas, kas notiek, jākoriģē kolektīvie darba līgumi, individuālie darba līgumi un tā tālāk. Turklāt šīs diskusijas absolūti nebūs vienkāršas. Tas arī vakar izskanēja mūsu tikšanās reizē ar uzņēmējiem, ka mēs nevaram pieļaut situāciju, ka tikai paziņojam par cenu indeksa izmaiņām par dažiem punktiem un tūliņ automātiski visiem strādājošajiem palielinām algu, nerīkojot ar viņiem nekādas diskusijas, nekādi nenovērtējot viņu ieguldījumu kopējā uzņēmuma darbā. Ja mēs tā darīsim, tad visam procesam nav nekādas jēgas, ja mēs joprojām turpināsim šo inflācijas līkni. Tādēļ arī šim kompensācijas mehānismam virs minimālajām izmaksām, virs minimālās algas un iztikas minimuma jābūt stingri diferencētam.

Jautājums ir par to– vai var kaut ko līdzēt, lai cenas pamazām ietu uz leju? Jā, līdzēt var. To arī parāda ļoti ierobežotā prakse.

Pirmais. Par pārtiku mēs zinām: lai arī minimāli, bet tomēr pēc šīs visu preču iziešanas pilnā cenu līmenī ir nokritušās cenas tirgos. Mums ir piemērs par komercbenzīnu, kur mēs sākām ar 1,10 par 93.benzīnu, bet tagad, papildinot arvien vairāk šos apjomus, mēs esam aizgājuši līdz 80 kapeikām. Mums ir vēl priekšlikumi arī no citiem uzņēmumiem mainīt šīs cenas, tā ka šeit mums ir vajadzīgas diskusijas, kompensācijas mehānisms un izturība. Mēs esam vienojušies par to, ka turpmāk arī Cenu departaments neuzņemsies visu atbildību tikai uz sevi par fiksēto cenu maiņu, bet mēs izveidosim kontroles sistēmu un arī publisku cenu apspriešanas sistēmu, vispirms izanalizējot departamentā, pēc tam– masu propagandas līdzekļos, tas ir, radio, televīzijā, un pēc tam attiecīgi– arī valdībā.

Izvirzījās arī jautājums un pārmetums, ka mēs neko nedarot, lai samazinātu cenas. Tas ir jautājums par vieglās rūpniecības uzņēmumu darbību un par šīs nozares precēm. Deputāti un klausītāji zina, ka vairumcenas iepirktajām izejvielām, vilnai, kokvilnai, dabiskajām, mākslīgajām un citām šķiedrām augušas no četrām līdz sešām reizēm. Tas nevar neatstāt iespaidu uz mazumtirdzniecības cenām. Mums tagad ir ļoti asas diskusijas starp ražotājiem, Cenu departamentu un tirdzniecību. Statistikas pārvalde seko cenu indeksam ne tikai pēdējos mēnešos, bet jau no pagājušā gada, darot to attiecībā uz 900 pozīcijām. Nākamais jautājums, kā jau es teicu, ir šis diskusiju jautājums par algām un cenām.

Tas apmēram viss īsumā par mūsu nostāju kompensācijas jautājumā.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs uzdosim jautājumus, neliela atkāpe. Tikko zālē mums ienesa šo maizīti, šo maizes klaipu. Tam klāt ir apsveikums ar šādu tekstu: “Mūsu mīļajai Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Lai šis mūsu ceptais maizes klaips stiprina jūsu garu un izturību šajās Latvijas Republikai grūtajās dienās. Esam kopā ar jums. Saldus rajona kolhoza “Rosme” maizes ceptuves kolektīvs.”

Sirsnīgs paldies saldeniekiem. Tā kā pēc stundas mums būs pusdienas, mēs lūgsim kādu no sekretariāta aiznest šo maizīti uz ēdnīcu un palūgt, lai katram no deputātiem būtu kaut šķēle no šā klaipa. Lai šī maizīte stiprina gan mūsu garu, gan mūsu dūšu. Paldies.

Tāpat paldies jāsaka visiem tiem, kas ir atsūtījuši mums telegrammas. To ir ļoti, ļoti daudz– gan no Latvijas ciemiem, pilsētām, rajoniem, gan arī no daudzām Savienības un Krievijas pilsētām, no daudzām republikām.

Vārds jautājumam deputātam Biezajam.

J.Biezais: Man nav jautājuma, bet atbilde uz Kalniņa kunga jautājumu. Mums par akcīzes nodokli nav lēmuma, bet ir likums, kur nav šādas normas. Līdz ar to regulēšanai ir nepieciešams attiecīgs likums. Es lūgtu kolēģus šajā pašā paketē ielikt šo likumu. Varbūt Krastiņa kungs ir atpūties un varētu šo likumu uzrakstīt. Es domāju, ka to varētu šodien izdarīt un iekļaut lēmumu paketē. To šeit lēmumā nevar likt, lēmums pret likumu nekorespondē.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs jautājumus uzdosim. Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Man jautājums Āboltiņa kungam. Savā laikā tika izvirzīts jautājums par balto naudu. Kā uz šo brīdi ir ar šo balto naudu? Starp republikas pagastiem, rajoniem un pilsētām notiek talonu karš.

Otrs jautājums būs Kalniņa kungam.

J.Āboltiņš: Par balto naudu ir koncepcija. Vēlreiz valdībā jautājums ir izdiskutēts, ir darba grupa, kuru vada premjers. Ir piesaistīti eksperti, tajā skaitā arī no ārzemēm.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs, es lūdzu jūs pie mikrofona, jums uzdod jautājumu.

J.Blažēvičs: Valdība visu laiku konsultējas ar rūpniecības vadītājiem. Nepārtraukti televīzijā un radio katru dienu divas reizes redzu un dzirdu. Kad republikas valdība rīkos konsultāciju ar lauksaimniecības uzņēmumu vadītājiem un lauksaimniekiem, kas burtiski visi vadīs pavasara sēju?

A.Kalniņš: Šīs konsultācijas ar rūpniecības vadītājiem bija pēc mūsu Ministru padomes priekšsēdētāja iniciatīvas. Tie ir vissavienības pakļautības uzņēmumi, svarīga ir kontaktu uzņemšana, problēmu uzklausīšana. Kā jūs zināt, ne visur ir viendabīgi uzskati. Protams, attiecībā uz lauksaimniecību ir tāda lieta, ka principā tomēr ministrijas atbild par to vai citu nozari. No savas puses varu teikt, ka mūsu Ekonomisko reformu komisija organizē sanāksmi, piemēram, Valmieras “Vaidavā”, kur izskatīs trīs vai sešus variantus agrārās reformas realizācijai, lai pāreja no lielsaimniecības, no kopsaimniecības uz fermeru saimniecību būtu plūstošāka un mazāk sāpīga no produkcijas ražošanas stabilizācijas viedokļa.

K.Šļakota: Kalniņa kungs, es gribētu uzzināt, kāpēc valdībai ir tik vāja saikne ar rajoniem? Kāpēc rajonos tik ārkārtīgi nekompetenti spriež par kompensācijas jautājumu? Gan cilvēkiem, kas strādā pilnu darba dienu, kas strādā nepilnu darba dienu, kas strādā uz pusslodzi? Kādos gadījumos uzņēmumiem ir tiesības aizvietot kompensāciju ar algas pielikumu? Rajonos ir pilnīgi nekompetenti cilvēki šajā jautājumā. Vai paredzēti kādi semināri, steidzīga apmācība?

Otrs. Kāpēc tas netika darīts agrāk?

A.Kalniņš: Acīmredzot citi arī ir tādās domās mūsu valdībā, ka departaments šajā ziņā varētu plašāk strādāt, nekā tas bijis līdz šim. Kādi būtu papildspēki šajā ziņā? Jāsaka tā, ka uz priekšu, liekas, notiks regulāri selektora sakari, kas ir uzsākti. Ministru padome uzturēs regulāru operatīvu informācijas apmaiņu starp Rīgu un vietējiem izpildorgāniem rajonos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man jautājums ministram Āboltiņa kungam. Es negribu dramatizēt situāciju, mēs visi zinām, kāda tā ir. Bet tajā pašā laikā gribu vēlreiz jums atgādināt, ka lauksaimnieki, tajā skaitā arī arodbiedrības darbinieki, kā pilsētās, tā laukos brīdināja, ka kaut kas veidojas. Tagad man jautājums ir tāds: vai jūsu ministrija ir vai nav spējīga kontrolēt ekonomisko situāciju republikā?

Priekšsēdētājs: Āboltiņa kungs atbildēs vai pafilozofēs?

J.Āboltiņš: Es domāju, ka man grūti pateikt par sevi to, ko mēs darām un kā kontaktējamies ar speciālistiem, vadītājiem. Man šķiet, ka mēs spējam kontrolēt situāciju. Mums ir viens ārkārtīgi vājš posms. Tas ir posms, kur mēs visas vecās struktūras esam nolikvidējuši un neesam jaunas uzbūvējuši. Tas ir, valdībai nav un faktiski arī parlamentam nav vairs tas, kas agrāk saucās par Politiskās izglītības namu. Nav visas šīs sistēmas, kur tika tērēti miljoni. Tā nav tikai pašlaik Latvijas valdības kaut kāda iedoma vai Āboltiņa iedoma. Es varu pārdomām nosaukt divus skaitļus. Ziemeļreinā–Vestfālenē ir 17 miljoni iedzīvotāju, 120 miljonus rietumvācu marku valdība atvēl politizglītības namam propagandas vajadzībām. Tas nodrošina likumu operatīvu izdošanu un organizē lektoru grupas, sabiedriskās aptaujas un visu. Mūsu konflikts, ja to tā var nosaukt, ar arodbiedrībām faktiski ir nevis ekonomiskās jēgas konflikts, bet nezināšanas konflikts, no vienas puses, un, no mūsu puses,– nepietiekama izglītošanas darba konflikts. Faktiski tas nav konflikts, bet vienkārši situācijas neizpratne no arodbiedrības puses apakšējā līmenī. Kas attiecas uz to, vai mēs kontrolējam, nevaru spriest.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide uzdod jautājumus Āboltiņa kungam.

E.Kide: Cienījamais Āboltiņa kungs! Mums ir iesniegti dokumenti, un mēs klausāmies, kā kompensēsies ienākumi iedzīvotājiem uz pārtikas groziņu rēķina, tāpat par dotācijām klausāmies. Bet vai jums ir modelis, un vai indeksācijas mehānisms paredz sadārdzinājumus transportā un tālāku cenu celšanos par dzīvokļiem un citiem pakalpojumu veidiem? Es nemaz šeit nerunāju par rūpniecības preču sadārdzinājumu. Vai tas mehānisms un tālākais modelis pašlaik tiek izstrādāts?

J.Āboltiņš: Ap to mēs darbojamies apmēram pēdējos divus mēnešus diezgan intensīvi. Būtība ir tāda, ka regulāri uzskaitām cenu pieaugumu un uzskaitām darba algas pieaugumu. Ja šī diference ir lielāka par 7 procentiem, kurus mēs valdības programmā esam fiksējuši, tad tālāk darbojas mehānisms, ka mēs izskatām, kur atrast līdzekļus un kā kompensēt, palielinot darba algas budžeta iestādēs no budžeta līdzekļiem, meklējam, ar kādām metodēm strādāt un kā attiecīgi arodbiedrībām un uzņēmējiem diskutēt par to, kāds būs nākošais kolektīvā līguma līmenis darba samaksā.

Šajos cenu indeksos ir trīs lielas grupas: pārtikas preces, rūpniecības preces un pakalpojumi. Bet tur ir jāizstrādā vēl detaļas, kuras ir mūsu likumā, un instrukcijas. Tur ir viens principiāls jautājums. Tas ir, vai cenu indeksu izsludināšana garantē visiem uzreiz automātisku algu palielināšanu vai tas ir jautājums, kuru darba devējs ar darba ņēmēju izskata konkrētās sarunās individuāli? Es personiski esmu tajās pozīcijās, ka tas ir individuāli izskatāms jautājums.

E.Kide: Bet enerģētisko resursu, pasta tarifu un transporta cenu celšanos pašreizējā dotācija neietver.

J.Āboltiņš: Šajos 66 rubļos smagākais jautājums, kā jau es teicu, ir budžeta līdzekļu pacelšana par pienu, gaļu un maizi.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ministram Āboltiņam uzdod jautājumu deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Jūs teicāt, ka valdībai nav līdzekļu, lai izglītotu Latvijas Republikas iedzīvotājus. Sakiet, lūdzu, kāpēc laikrakstā “Diena” līdz šim vēl nav publicēta instrukcija par kārtību, kādā izmaksājamas kompensācijas un pabalsti? Tas ir ļoti svarīgi, lai grāmatveži varētu operatīvi jau šomēnes šo jautājumu pareizi atrisināt. Es gribētu piebilst, ka laikraksta nolikums paredz šādas tiesības valdībai.

J.Āboltiņš: Ja mēs gribam būt precīzi, tad es tomēr neteicu, ka valdībai nav līdzekļu, ar ko nodarboties ar izglītību. Laikrakstā “Diena” acīmredzot šī instrukcija netika publicēta sakarā ar visām mūsu preses krīzēm, bet šī instrukcija ir pavairota, izsūtīta, un vakar vēlreiz tiem, ar kuriem mēs tikāmies, tika izsniegta vesela paka. Šis darbs tiek turpināts, instrukcijas vestas, sūtītas un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Tālāk jautājumus uzdod deputāts Caune. Kā es sapratu, tad Kalniņa kungam.

I.Caune: Man tāds praktisks jautājums. Lauku saimniecībās ir pensionāri, skolēni, kas strādā mēnesī divas dienas. Skaitļošanas stacija viņus fiksē kā strādājošos. Kas viņiem maksās kompensāciju– sociālais budžets vai saimniecība?

J.Āboltiņš: Ja viņi strādā divas dienas, tad strādājošie noteikti viņiem nemaksās.

I.Caune: Tātad tas jāizskaita ārā?

J.Āboltiņš: Protams.

Priekšsēdētājs: Tā, cienījamie deputāti, man nav neviens pierakstījies, kas gribētu uzdot vēl kādu jautājumu. Vai vēl ir tādi zālē? Nav. Vai būtu vēl kādi jautājumi mūsu deputātiem, klātesošajiem valdības locekļiem, ministriju pārstāvjiem? Nav.

Neredzu zālē ministru Vazni. Dobeļa kungs aizgāja interesēties, kur viņš varētu būt. Mēs varētu ķerties pie debatēm. Pirmais ir pieteicies deputāts Einiņš.

Šie skaistie ziedi kopā ar vārdiem– “Atbalstām, turieties, esam ar jums”– ir no Ogres lauksaimniecības uzņēmuma meristēmu kultūru ceha. Paldies.

V.Einiņš: Cienījamo vadītāj, cienījamie deputāti! Vispirms gribu pateikt, ka atbalstu šo lēmumu par cenu politiku un kompensācijas mehānismu kopumā. Tajā pašā laikā atbalstu 13.punkta izslēgšanu, kuru ierosināja komisijas loceklis deputāts Černajs. Uzskatu, ka šis punkts principā ir tas pats, kas bija kādreiz, proti, nivelēšana. Tam, kas strādā labāk, attiecīgi arī mazāk maksāsim. Šādam viedoklim ir grūti piekrist.

Es gribu atzīmēt arī to, ka šeit ievadā ir rakstīts, ka principā šis lēmums radies sakarā ar to, ka izskatīts Ministru padomē lēmums par lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu. Diemžēl jāsaka, ka tas ir ļoti pareizi, savlaicīgi, pat par vēlu. Man ir tikai jānožēlo, ka kopā ar šo lēmumu nav radies vēl papildu lēmums par Zivsaimniecības ministrijas uzņēmumu ražoto produkciju. Zivsaimnieki tāpat ražo pārtikas produkciju, šai produkcijai bija tāds pats liktenis kā lauksaimnieku gaļai, pienam un tā tālāk. Gadu desmitiem aiz matiem tika turētas mazumtirdzniecības cenas. Šodien tirgū kartupelis maksā pusotru, divus rubļus, bet mums pēc valdības ieteikuma fiksētā cena zivju produkcijai, konkrēti, svaigai mencai, ir 56 kapeikas par kilogramu. Tādējādi, runājot par mūsu pārtikas galdu, varam teikt tikai tā, ka mēs ēdīsim mencas un piepirksim klāt pa vienam kartupelim dienā. Acīmredzot tāds stāvoklis būtu vispareizākais no praktiskā viedokļa. Šīs ačgārnības, šīs deformētās cenas ir atstājušas iespaidu uz zivsaimniecības uzņēmumu, zvejnieku kolhozu ražoto produkciju un uz šinī nozarē strādājošajiem.

Kādreiz Latvijas PSR šādas tautsaimniecības nozares vispār neek­sistēja. Tā parādījās, izveidojoties Latvijas Republikai, kaut kad jūlija pēdējās dienās 1990.gadā. Varbūt tādēļ arī šis jautājums nav izskatīts, bet es lūgtu Ministru padomi, valdību tikties tomēr ar zivsaimniekiem, ar zvejnieku kolhozu priekšsēdētājiem un šo jautājumu risināt un atrisināt.

Ejot uz tirgus ekonomiku, mēs nevaram atstāt šo cenu ačgārnību zivju produktiem. Lai būtu labāk saprotams, es varu nosaukt dažus skaitļus. Man nav skaitļu par 1990.gada rezultātiem, bet ir daži skaitļi par 1989.gada bilances rezultātiem. Konkrēti, par Latvijas zvejnieku kolhozu savienību kopumā, tas ir, par zvejnieku kolhoziem. 1989.gadā peļņa zvejnieku kolhozos pavisam bija 45 miljoni rubļu. Tajā pašā laikā dotācija– 47 miljoni rubļu. Iznāk tā, ka dotēti tika ne tikai šie 45 miljoni peļņas rubļu, bet par 2 miljoniem arī ražošanas uzņēmumu ražošanas izmaksas. Mūsu valdība teica, ka sakarā ar iekļaušanos republikas tautsaimniecības kompleksā, vismaz pēc manām ziņām, dotācijas zivju produkcijai viņi nemaksāšot, jo PSRS nemaksāšot un viņi arī nemaksāšot. Ja nebūtu jauno nodokļu un nekas nebūtu mainījies, tad zvejnieku kolhozi strādātu ar 2 miljonu rubļu zaudējumu. Bet 1991.gadā, kā mēs zinām, izejvielas, tas ir, speciālās garšvielas, augu eļļas un tā tālāk, ir cēlušās cenā vairākas reizes. Ir cēlušies cenā energoresursi, kuri mums ir pamatā, jo zvejas kuģi bez dīzeļdegvielas vispār neiet. Vismaz trīs reizes palielinājušās ražošanas izmaksas.

Parēķinot pēc 1989.gada bilances, jaunie nodokļi ir apmēram 42 miljoni. Tātad uz 10, 11 zvejnieku kolhoziem būs apmēram 90 miljonu zaudējums. Tas ir krahs, tas ir bankrots. Tādēļ es pagaidām nerunāju. Vajadzēja runāt par kompensācijām, bet tagad es nerunāju par kompensācijām pagaidām, jo šis jautājums ir saistīts gan ar kompensācijām, bet vairāk gan ar cilvēku darbu, ar viņu izdzīvošanu. Man ir grūti šodien kaut kur iestarpināt šajā lēmumā priekšlikumu, ka tuvākajā laikā būtu jāizskata jautājums par zivju produkcijas kompensāciju iedzīvotājiem, bet, ja tādas iespējas nav, tad es ļoti lūdzu kaut ko darīt. Mani vēlētāji zvejnieki, ar kuriem es tikos vēl piektdien, lika stingri pie sirds, ka ir jāatrod līdzekļi, vai tās būtu dotācijas vai kas cits, kā varētu šos radušos zaudējumus zvejniekiem kompensēt.

Priekšsēdētājs: Mēs varētu uzklausīt ministra Važņa kunga informāciju par situāciju un sabiedrisko kārtību republikā un pilsētā. Pie viena varbūt vienosimies arī par to, cik minūtes vajag informācijai?

A.Vaznis: 10 minūtes, ne vairāk.

Priekšsēdētājs: Tātad 10, 15 minūtes. Cik es zinu, Važņa kungs pēc tam steidzas uz vienu svarīgu sanāksmi, tādēļ mums vajadzētu vienoties, ka jautājumiem atvēlam 15 minūtes vai pusstundu. Kā domā deputāti? Līdz pulksten 14.00. Nu, mēs esam pat rēķinājušies ar īsāku laiku. Lūdzu.

A.Vaznis, iekšlietu ministrs: Ja es teiktu, ka stāvoklis ir jauks un normāls, tad tas nebūtu nopietni. Stāvoklis ir saasinājies galvenokārt sakarā ar to, ka PSRS iekšējam karaspēkam pakļautās “melno berešu” vienības vakar un šodien pilsētas teritorijā ir izdarījušas vairākus bandītiskus uzbrukumus, kuru rezultātā republikas prokuratūrā ir ierosināta krimināllieta par bandītismu un notiek izmeklēšana.

Vispirms tika bloķēti divi tilti– tilts pār Vecmīlgrāvja kanālu un tilts pie Brasas viadukta. Tika izdarīts uzbrukums smago automašīnu šoferiem, kuri stāvēja pie tilta. Tika apšaudītas šīs automašīnas un automašīnas pie Brasas tilta, cita tehnika aizdedzināta, kā rezultātā šeit ir gājušas bojā 17 vienības kravas automašīnu un lauksaimniecības tehnikas.

Bez tam tika izdarīts uzbrukums Ziemeļu rajona milicijas daļas Vecmīlgrāvja nodaļai, no kurienes tika izlaupīti ieroči. Aizturēts, braucot automašīnā, Vecmīlgrāvja milicijas darbinieks. Kad pēc 15 minūtēm ieradās Ziemeļu rajona iekšlietu daļas priekšnieks, ieroči tika atdoti.

Pagājušajā naktī ap pulksten 1.30 “melnās beretes” trijās mašīnās– divos “Uazikos” un vienā kravas mašīnā– ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālē, izdarīja tur bruņotu uzbrukumu dežurējošam postenim. Viens no viņiem ir slimnīcā stacionārā, otrs šodien pēc ambulatorās palīdzības saņemšanas atrodas ambulatorā ārstēšanā. No ieroču noliktavas aizveda visus ieročus– pistoles, automātus, ložmetējus, granātmetējus, snaiperu šautenes un munīciju. Nav izslēgts, ka šie ieroči šodien tiks izlietoti kaut kādos provokatoriskos nolūkos. Par šiem notikumiem mēs esam savlaicīgi ziņojuši PSRS Iekšlietu ministrijai. No turienes nekādas reakcijas nav.

Rīgā atrodas iekšējā karaspēka Viļņas divīzijas komandiera vietnieks. Viņš atrodas karaspēka daļā Gaujas ielā. Kad bija šis uzbrukums Augstākās milicijas skolas filiālei, mēs saistījāmies ar divīzijas komandiera vietnieku. Viņš piekrita kopā ar skolas priekšnieku izbraukt uz skolu. Kad viņam aizbrauca pakaļ, acīmredzot viņš bija sazvanījies ar kaut ko un teica, ka viņam tur neesot ko darīt. Viņš atteicās braukt līdzi. Kad pa telefonu paziņoja mans pirmais vietnieks dežurējošam PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvim Maskavā, šajā gadījumā dežurēja galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks,– kad paziņoja viņam par šiem uzbrukumiem, viņš vienkārši atbildēja, ka tas nevar būt, un sarunās neielaidās. No tā var secināt, ka tas viss ir ar PSRS Iekšlietu ministrijas svētību, kā es saprotu.

Es nezinu, kas ir līdz jums jau nonācis, bet Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu par to, kā šodien Iekšlietu ministrijai jāorganizē darbs. Sakarā ar šo lēmumu man ir uzdots koordinēt iekšlietu iestāžu dienesta darbinieku, brīvprātīgo kārtības sargu vienību un arī pilsoņu rīcību, kuri ir brīvprātīgi iesaistījušies objektu apsardzē. Jāgādā, lai netiktu pieļautas nekādas provokācijas un lai no mūsu puses netiktu pieļauti nekādi likuma pārkāpumi. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, tiek gatavotas provokācijas pa ceļam, kad Interfrontes grupas ies uz armijas sporta kluba stadionu. Mēs to zinām, ņemam vērā, un mūsu darbinieki būs arī visos maršrutos visās vietās un arī pie visiem objektiem.
Es domāju, ka principā spēku mums pietiks. Esmu izsaucis arī papildspēkus no republikas pilsētām un rajoniem. Tā ka mēs centīsimies sabiedrisko kārtību nodrošināt kā apsargājamos objektos, tā arī tajos maršrutos, pa kuriem virzīsies mītiņa dalībnieki, un mītiņa norises vietā. Arī pēc tam mums būs pastiprinātas patruļas pilsētā.

Kad es nācu šurp, virs Ministru padomes riņķoja trīs helikopteri. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, ir atvesti helikopteri, un laikam šodien tie tiks iesaistīti darbībās.

Mēs Ministru padomes vārdā esam sagatavojuši vēstījumu par visiem šiem notikumiem PSRS prezidentam, PSRS Augstākajai padomei un visām republikām. Ja jūs interesē kādi konkrēti jautājumi, es centīšos atbildēt.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Sakiet, Važņa kungs, vai milicija drīkst sevi aizstāvēt? Konkrēti, ja viens omonietis šauj uz vienu milici, vai šis milicis drīkst atbildēt ar to pašu vai nedrīkst, ja viņa dzīvība ir apdraudēta?

Priekšsēdētājs: Kamēr Važņa kungs nāk uz tribīni, man jums visiem jānodod ļoti sirsnīgs sveiciens no Anglijas. Man tikko kā zvanīja. Viņi mūs vērojot, dzirdot un esot kopā ar mums. Informāciju izplatīšot nekavējoties pasaulē par visu, kas notiek Latvijā.

A.Vaznis: Milicijai ir tiesības lietot ieroci un šaut visos gadījumos, ja notiek uzbrukums apsargājamiem objektiem, ja notiek uzbrukums milicijas darbiniekiem un ja notiek bruņots uzbrukums pilsoņiem, kurš ir jāatvaira.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Šodien Gorbunova kungs teica, ka Kuzmins ir ziņojis, ka armija nekur nepiedalās, tā ka visas šīs darbības notiek no cita centra. Cik tālu tā eskalācija varētu iet? Cik ilgi mēs to varam paciest, un kad mēs vispār esam spējīgi kaut ko darīt?

A.Vaznis: Redziet, PSRS iekšējais karaspēks, pie kura ir pieskaitīts OMON, nav nekādā sakarībā ar Baltijas kara apgabalu, un ģenerālpulkvedim Kuzminam ar to nav absolūti nekāda sakara. Nekādu konkrētu ziņu par kaut kāda veida likumpārkāpšanu no Baltijas kara apgabala karavīru puses manā rīcībā nav. Helikopteri, protams, ir no Baltijas kara apgabala, bet tie jau tikai lido, tie neko nedara. Desanta karaspēks, kas ir šeit, arī neko nedara, tikai braukā pa ielām. Pagaidām nekādas pretlikumīgas Baltijas kara apgabala karaspēka darbības nekur nav fiksētas.

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs uzdod jautājumu.

A.Čepānis: No jūsu informācijas izriet, ka Latvijas Republikā nesankcionēti, jo par to, cik es saprotu, nezina PSRS Iekšlietu ministrijas vadība, darbojas bruņotas bandas. Vai šis stāvoklis ir zināms PSRS Valsts drošības komitejas Rīgas filiālei un Johansonam? Ja ir zināms, kāda ir viņa iespējamā reakcija uz jūsu informāciju vai jautājumiem?

A.Vaznis: Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētājam Johansonam tas ir zināms. Šodien pulksten 14.00 viņš ir uzaicināts uz Ministru padomes sēdi, kur mēs saņemsim viņa informāciju, un ar viņu notiks saruna par Valsts drošības komitejas lomu sabiedriskās kārtības nosargāšanā šajās dienās.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šteinam.

V.Šteins: Pašreiz situācija ir tāda, ka OMON vienības atrodas Vecmīlgrāvī, tās sagrāba telefona centrāli, Vecmīlgrāvja tiltu bloķēja, pārbaudīja cilvēkus. “Zilās beretes” jeb desantnieki nepiedalās. Vai nevar šīs “zilās beretes” veikt vienu akciju, un tās “melnās beretes” neitralizēt?

A.Vaznis: Pirmkārt, es aizmirsu pateikt, ka “melnās beretes” ir ieņēmušas siltumcentrāli, katlumāju, kura atrodas Vecmīlgrāvī blakus viņu nometnei un kura nodrošina ar apsildīšanu visu Vecmīlgrāvja mikrorajonu. Šis ir ļoti bīstams objekts tādā ziņā, ka tur ir ārkārtīgi liels spiediens. Nepareizas vai nemākulīgas rīcības gadījumā ir simtprocentīga garantija, ka Vecmīlgrāvja rajons uz diezgan ilgu laiku paliks bez siltuma un republika– bez OMON. Tas ir nopietni.

Ja uzsprāgs šī siltumcentrāle, tad uzsprāgs visas tuvākās mājas, kas tur ir riņķī. Vistuvākā ir šī nometne. Pirmkārt, no tās nekas pāri nepaliks, to varat pajautāt siltumtīklu speciālistiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Kide: Važņa kungs, jūs teicāt, ka milicijas darbiniekiem ir tiesības lietot ieročus, aizstāvot stratēģiski svarīgus objektus, aizstāvot cilvēku dzīvības noteiktās situācijās. Tomēr ir pieņemta aizstāvēšanās taktika bez ieroču lietošanas. Kad šīs grupas ieņem vai ieņems stratēģiski svarīgus objektus, vai ir skaidrība par taktiku tieši ar ieročiem?

A.Vaznis: Principā šis jautājums ir tāds, ka šeit būtu jālemj mums visiem kopā un jālemj ar vēsu galvu. Es personiski esmu pārliecināts, ka šie bruņotie uzbrukumi, kurus veicina omonieši, ir galvenokārt vērsti uz to, lai izraisītu bruņotu konfliktu un lai būtu iespējas palūgt iejaukties karaspēkam, kurš šeit ir, kā jūs redzat, kaujas gatavībā. Par to, ka tas tā ir, mēs esam pārliecināti pēc tā, ka vakar no Interfrontes mītnes šeit, Vecrīgā, bija zvans uz Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldi. Ziņoja, ka grupa cilvēku tur dauzoties apakšā pie durvīm un pieprasot, lai noņem karogu, un ka viņi būšot spiesti aicināt palīgā karaspēku. No iekšlietu daļas nekavējoties ieradās divi milicijas darbinieki, bet šīs grupas, kura bija huligāniski uzvedusies, vairs uz vietas nebija. Tāpēc es domāju, ka, lai ielaistos kādā bruņotā konfliktā, protams, ja tas būs vajadzīgs un ja pienāks tāds brīdis, mēs savas tiesības izmantosim, bet es domāju, ka ielaisties kaut kādā bruņotā konfliktā priekšlaicīgi, lai dotu iespēju un apmierinātu to vēlmi, nevajadzētu. Es personiski uzskatu, ka no šā bruņotā konflikta vajag atturēties līdz pēdējai iespējai. Ja jūs lemsiet, deputāti, un dosiet man tādu komandu, tad es iešu pa priekšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Jau vairākas dienas cilvēki apsargā svarīgus objektus Rīgas pilsētā. Kā jums liekas, cik ilgi, jūsuprāt, tas būtu jāturpina? Otrs jautājums– kāda ir jūsu attieksme pret to, ka šo cilvēku starpā ir sievietes un nepilngadīgie?

A.Vaznis: Personiski es domāju, ka tur, kur var izraisīties kaut kādas sadursmes, kur nav izslēgta asinsizliešana, katrā ziņā labāk ir, ka tur vispār nebūtu sieviešu un bērnu vai arī to būtu pēc iespējas mazāk. Bet man nav nekādu tiesību šos cilvēkus komandēt un aizliegt viņiem atrasties uz ielām vai kāda objekta tuvumā. Mēs varam šādā situācijā ieteikt un palūgt sievietēm un bērniem iet mājās. Es jums piekrītu.

Cik ilgi viņiem tur atrasties– arī tas nav manā varā.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es vēršos arī pie deputātiem plenārsēdē. Protams, ir interesanti, kā tie tur lidinās apkārt. Mani arī dzird mūsu ļaudis, kas šeit ir visapkārt Vecrīgā. Atcerēsimies, ka daudzus mēnešus atpakaļ mūsu brāļus lietuviešus tādā veidā terorizēja. Viņi bija tik pieraduši pie šiem trokšņiem, ka pilnīgi nepiegrieza vērību tiem. Es nenosaukšu vārdā tos, kas tur lido augšā. Būsim mierīgi un uzklausīsim Važņa kungu, viņam arī daudz darba, mums pietiek darba, nekavēsim laiku ar tiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Movels: Jūs teicāt, ka Kuzminam nav nekādu sakaru ar omoniešu vienību? Bet kā tādā gadījumā mēs vērtētu tādu konsekvenci, ka viņi sāk uzbrukt milicijai tieši pēc tam, kad Kuzmins paziņoja, ka ir jāatbruņo milicija?

A.Vaznis: Man par to ziņu nav, vai Kuzminam ir sakari ar omoniešiem vai nav. Es gribēju teikt, ka omonieši nekādā veidā neiekļaujas Baltijas kara apgabala sistēmā un viņiem kā apakšvienībai nav nekāda kopsakara ar PSRS Bruņotajiem spēkiem. Tā ir pavisam cita sistēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Blažēvičs: Jūs teicāt, ka iespējamas provokācijas no Interfrontes mītiņa dalībniekiem gājiena laikā. Vai mēs nevarētu aicināt iedzīvotājus, arī jūs ar saviem spēkiem, vienkārši visus mierīgos iedzīvotājus, kas staigā pa ielām, aiziet no šīs trases? Lai arī tie iedzīvotāji, kas dzīvo tuvumā, neizietu uz ielas.

A.Vaznis: Es domāju, ka tas ir grūti. Laikam tā jau visi neaizies. Es domāju, ka pats galvenais līdzeklis, kā nepieļaut provokāciju, ir neļauties izprovocēties, ieturēt mieru un vēsu prātu.

Priekšsēdētājs: Man arī ir jautājums Važņa kungam. Vai pārējā Latvijas teritorijā arī vērojamas kaut kādas analoģiskas aktivitātes?

A.Vaznis: Nē, tādu ziņu mums nav. Mums ir sakari ar visām republikas vietām, bet principā tādu ziņu nav.

Priekšsēdētājs: Mēs esam noklausījušies Važņa kunga ziņojumu, paldies viņam par to. Es domāju, ka izdarīsim vajadzīgos secinājumus, it sevišķi, kas attiecas uz pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu, jo redzam, kāda ir situācija Latvijā un Rīgā.

Godājamie deputāti! Pašlaik pulkstenis ir 13.22. Es domāju, ka mums vajadzētu drusku atpūsties. Pārtraukumu piedāvāju līdz mūsu parastajam laikam.

Breša kungs, es atvainojos, es nebiju šeit zālē un tāpēc nezināju šo jūsu norunu. Vārds Breša kungam. Pēc tam pārtraukums līdz pulksten 15.00.

V.Bresis: Es pateicos, cienījamie kolēģi, ka jūs uzklausāt mani. Es saprotu, ko pašreiz domā cienījamie valdības vīri, kuriem es zināmā mērā esmu apnicis ar saviem priekšlikumiem par ekonomisko situāciju. Tajā pašā laikā es nekādā gadījumā nevaru palikt vienaldzīgs pret to, kā tiek veidoti šie cenu un nodokļu mehānismi mūsu republikā.

Es gribu tikai atgādināt, ko jau teica cienījamais kolēģis Špoģis, ka mums pagājušajā gadā līdz oktobrim, kad palielinājām cenas lauksaimniecības produktiem, tajā pašā laikā izmaksu pieaugums laukos bija 800 miljoni rubļu. Pēc pašreizējiem Lauksaimniecības ministrijas aprēķiniem, sakarā ar jaunajiem nodokļiem un galvenokārt sakarā ar ievērojamu izmaksu pieaugumu lauksaimniecībā kopējā izmaksu summa ir pieaugusi par diviem miljardiem rubļu.

Tāpēc es gribētu jautāt zināmā mērā visai cienījamajai auditorijai un arī mūsu valdības pārstāvjiem, vai viņi ir lietas kursā par to, kādi var būt rezultāti tam, ka mums, sākot ar pirmo ceturksni, vismaz puse no lauksaimniecības uzņēmumiem un lauksaimniecības ražotājiem kļūst nerentabli.

Es gribu, cienījamie kolēģi, šai sakarā arī jums teikt, ka ne par kādiem 66 rubļiem lauksaimniecībā runas praktiski nevar būt, jo gluži vienkārši tos nebūs kam un nebūs ko maksāt. Mums jābūt pilnīgi skaidram, ko mēs šeit darām.

Līdz ar to man liekas, ka arī šie 37 procenti lauksaimniecībā kļūst visai nosacīts lielums. Ja jau tiešām mums ir nerentabli uzņēmumi, tad acīmredzot kritīsies darba samaksas līmenis, kritīsies šie 37 procenti un nebūs to 66 rubļu, ko vajadzētu mūsu laukstrādniekiem maksāt. Man liekas, to jau esam vairākkārt runājuši. Diemžēl atbildes reakcijas nav. Pagaidām nedzirdam tādu iespēju. Varbūt vajadzētu noklausīties speciālu ziņojumu vai arī tikties ar attiecīgo uzņēmumu pārstāvjiem vai vadītājiem un tālāk risināt jautājumu, kā darīt, lai mums pavasarī tiešām būtu, kas sēj lauksaimniecības kultūras.

Bet man gribas šajā sakarībā pievērst jūsu uzmanību sekojošam. Man ir iekšējas bažas, ka cienījamie valdības vīri cenu veidošanas mehānismu ir pilnīgi izlaiduši no rokām. Kā gan citādi varētu būt situācija, ka, piemēram, ķieģeļu cena no 40 rubļiem ir pieaugusi līdz 400 rubļiem, desmitkārtīgi. Cementa cenas, ko lauksaimnieki maksā, no 36 līdz 220 rubļiem, skaidu plātnes no 50 līdz 400 urubļiem un tā tālāk. Šeit nav runas par izejvielu cenu, ko mēs bijām plānojuši. Tās ir neskaitāmas reizes, pat desmit reizes lielākas, nekā faktiski esam projektējuši. Man šķiet, ka tas ir tas ļaunākais, kas radīs neapvaldāmu inflāciju mūsu republikā, kas, atklāti sakot, var pilnīgi iznīcināt attiecīgās nozares.

Šajā sakarībā es gribētu lūgt, ka, pirmkārt, mums ir jāatgriežas pie lauksaimniecības finansiālā stāvokļa. Ņemot vērā to, ka mums šodien tiešām ir ārkārtīgi saspīlēts politiskais stāvoklis, es negribu šo jautājumu uzspiest un neprasu varbūt šodien konkrēti noteikt datumu. Es gribu lūgt jūs gluži vienkārši pieņemt zināšanai, ka šim stāvoklim un šim jautājumam mēs nevaram paiet vienaldzīgi garām. Pēc tam tas mums var maksāt daudz, daudz darba.

Manā uztverē zināmā mērā vajadzētu palabot arī lēmumprojektu. Piemēram, 3.punktā mēs pārāk vaļīgi traktējam šo punktu– pieņemt zināšanai. Vai mums tik vien te būtu ko darīt kā pieņemt zināšanai? Man šķiet, ka varam pieņemt Latvijas Republikas Ministru padomes priekšlikumus. Tas būtu jau konkrēti. Šajā sakarībā otrajā sadaļā mums vajadzētu pieņemt zināšanai, ka Ministru padome ir izveidojusi kopēju darba grupu ar uzņēmējiem, arodbiedrībām vai grupas par kompensācijas un ienākumu (tajā skaitā es pierakstītu– nozaru ienākumu) indeksācijas mehānisma pilnveidošanu. Tādā gadījumā mēs zināmā mērā nomierinātu mūsu lauksaimniekus.

5.punktā, man liekas, atkal ne visai izdevīgi ir formulēts, uzdodot Ministru padomei izskatīt iespēju pārskatīt. Man šķiet, ka tas ir veiksmīgs literārs, bet neveiksmīgs valdības dokuments. Es domāju, ka šeit, uzdodot Ministru padomei pārskatīt, vajadzētu arī noteikt termiņu, kādā šis jautājums ir jāpārskata. Tāpat jānosaka termiņš 8.punktam līdz likuma par ienākuma indeksāciju pieņemšanai. Vajadzētu mūsu tautu nomierināt un pateikt, kad šis likums konkrēti tiks pieņemts. Tāpat uzturu prasību, ka 12.punktā vajag uzdot valdībai izstrādāt vienotu cenu kontroles sistēmu Latvijas Republikā. Tur tāpat ir vajadzīgs termiņš. Tas varētu būt pirmais ceturksnis.

Domāju, cienījamie kolēģi, ka atgriezīsimies obligāti mierīgā gaisotnē pie šiem sasāpējušajiem jautājumiem vēl un vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad, godājamie deputāti, pārtraukums līdz 15.00.

(Pārtraukums)