1991.gada 15.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Turpinām darbu plenārsēdē. Iepriekšējās plenārsēdes gaitā kādu brīdi nodarbojos ar citām lietām, tāpēc, ja es gadījumā kļūdos darba kārtības secībā, jūs mani, lūdzu, izlabojiet.

Mums ir atsūtīts ļoti skaists apsveikums. Šeit ir šie ziedi. Paldies.

Tagad mums jāsāk debates par apspriestajiem jautājumiem. Pirms tam vārdu lūdz Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Radio translācija un televīzijas translācija darbojas.

Debatēs ir pieteikušies desmit deputāti, arī Zorgevica kungs no arodbiedrībām.

Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, ka Ministru padomes lēmums par pārtikas produktu cenu paaugstināšanu ir cēlonis šai spriedzes pilnajai gaisotnei, kurā mēs šobrīd atrodamies. Tāpēc gribētu dalīties ar jums dažās pārdomās.

Pirmkārt, Ministru padome ir republikas izpildvara, kuras darbu nevajadzētu traucēt pat Augstākajai padomei. Tomēr arī turpmāk var rasties tādi Ministru padomes lēmumi, kas krasi varētu ietekmēt republikas sabiedrības dzīvi. Šāds gadījums bija arī lēmums par cenu paaugstināšanu, kad Ministru padomei būtu jāsaņem Augstākās padomes atbalstošs vai noraidošs akcepts, pirms lēmums tiek publicēts tautas zināšanai.

Otrkārt, sarunās ar vēlētājiem gan savā, gan citu deputātu vēlēšanu apgabalos secinu, ka sabiedrību satrauc ne tik daudz pats cenu paaugstinājums, cik kļūdaini izstrādātais kompensācijas mehānisms. Nekādā gadījumā nedrīkstēja kompensāciju pieskaitīt darba algai un tad atskaitīt nodokļus no kopējās summas. Iznāk, ka valdība ar vienu roku dod un ar otru ņem atpakaļ. Esmu pārliecināts, ka šobrīd šī politiskā kļūda ir izlabota. Esmu pateicīgs komisijai, kas pie tā strādāja.

Treškārt, dokumenta Nr.428. 3.punkta pēdējā sadaļā ir uzrakstīts, ka izveidota speciālistu grupa, kura izskata izņēmumus sabiedriskās ēdināšanas sistēmas darbībā. Tas ir ļoti apsveicami. Mums ir informācija, ka šo cenu paaugstinājums varētu būt tikai par 30 procentiem. Diemžēl tas attiecas tikai uz skolu un strādnieku trešās kategorijas ēdnīcām.
Es gribētu ieteikt komisijai, strādājot pie šā jautājuma, ņemt vērā arī augstskolas. Jo studentu stipendijas nav lielas un 45 rubļu piemaksa var nodrošināt tikai 15–18 dienas labi paēstas pusdienas, neskaitot brokastis un vakariņas. Tātad mans lūgums ir šajā kategorijā ieskaitīt arī augstskolu ēdnīcas.

Nākamais. Uzskatu, ka, runājot par cenu politiku, ir ārkārtīgi kļūdaini rīkot tirdzniecību iestādēs un uzņēmumos ar visām nepieciešamajām sadzīves mantām, sadzīves priekšmetiem, sākot ar gludekli un beidzot ar ledusskapi, turklāt– par komerccenām. Varu nosaukt iestādi, kurā noticis šis gadījums tieši šajā laikā, šajā asajā laikā. Tur apmēram 50 procenti kolektīva locekļu saņem darba algu no 95 līdz 115 rubļiem. Velk lozes, lai iegādātos šīs preces. Iedomājieties, ka izvelk šādu lozi cilvēks, kura darba alga ir 96 rubļi, bet ledusskapis maksā 3000! Vai tā zināmā mērā nav zākāšanās par cilvēkiem? Tā rīkoties nedrīkst. Es domāju, ka šis cilvēks nekad nesakrās tādu naudu, lai varētu iegādāties sev vajadzīgo ledusskapi.

Es nezinu, vai šobrīd šeit ir ministrs Plaudis vai viņa komandas pārstāvji. Man ir lūgums šos divus ledusskapjus, kas bijuši 1.slimnīcai domāti, nodot vēlreiz par valsts cenām maz atalgotajai cilvēku kategorijai– sanitārēm un medicīnas māsām. Tirdzniecības organizatoriem ir jādomā ne tikai par peļņas iegūšanu, bet arī par politiskās situācijas izveidošanos un pareizu novērtēšanu. Ir jārēķinās ar visu iedzīvotāju slāņu vitālajām interesēm.

Nākamais ir jautājums par nodokļu realizētāju institūciju pārstāvjiem. Kāpēc līdz šim virknē iestāžu un uzņēmumu grāmatveži joprojām nesaprot, kā būtu ieturami nodokļi? Sevišķi tas attiecas uz sociālo nodokli. Te ir īsta nesaprašanas jūra. Kad mēs strādājām komisijā, mums bija runa par to, ka līdz ar pensiju likumu tiks nopublicēts mazs krājumiņš ar izskaidrojošo materiālu, kas varētu saturēt informāciju par atsevišķu nodokļu ieturēšanas kārtību. Tas derētu ne tikai tiem cilvēkiem, kas veic šo nodokļu ieturēšanu, bet arī tiem cilvēkiem, kam šie nodokļi ir jāmaksā. Tad būtu tā lieta skaidra un nebūtu nekādu pārpratumu.

Varbūt tas mazāk attiecas uz šīsdienas sarunu, bet tomēr, izmantojot iespēju runāt ar jums un griezties pie Tirdzniecības ministrijas pārstāvjiem, es uzskatu, ka ir ļoti aplam šajās saspringtajās dienās jo­projām veikalos pārdot alkoholu. Manuprāt, tas ir tūlīt un nekavējoties jāizbeidz.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam. Man ir jāatvainojas Briņķes kundzei, jo viņa esot pirmā iesniegusi zīmīti. Diemžēl šī zīmīte atnāca pēc sekretariāta iesniegtā saraksta.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas deputāti! Es domāju, ka mēs pirmo reizi pēc ilgiem gadiem varam teikt, ka tauta un valsts ir vienota. Es nupat runāju ar tiem jaunajiem un padzīvojušajiem pilsoņiem, kas šodien stāv apkārt šai ēkai. Viņi izteica tādu sava veida novēlējumu: “Mēs esam gatavi stāvēt, bet jūs tur esiet tai ēkā un nevis kaut kur citur.”

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja mēs reprezentējam šajās ļoti grūtajās stundās atdzimstošo Latvijas Republikas valsts varu, tad mums šī vara jāreprezentē tā, lai tā eksistētu arī rīt un parīt, kļūtu spēcīgāka un lai mūsu darbs vainagotos ar rezultātiem. Tas nozīmē, ka šodien šajā telpā mums ir jādomā par visiem, kas dzīvo un strādā uz šīs zemes. Šodien mums ir jāņem vērā visi sociālie slāņi, visu intereses un pretenzijas.

No šā viedokļa es domāju, ka lēmums, kuru ir sagatavojusi Ekonomikas, kā arī Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgā komisija, protams, ir solis uz priekšu mūsu parlamenta darbībā, jo beidzot mēs tomēr esam sākuši nodarboties ar šiem nožēlojamajiem un ikdienišķajiem, bet diemžēl neatliekamajiem jautājumiem. Ja mēs vēlamies ar tiem nodarboties šodien tā, lai stiprinātu valsti, tad mums tie jāiz­strādā līdz tādam līmenim, lai mēs varētu runāt par šo lēmumu kā par tādu, kas noņem spriedzi.

Spriedzei ir daudz iemeslu, es piekrītu. Es piekrītu mūsu auditorijas noskaņai, ka tas nav ne vienīgais, ne galvenais, bet tas ir viens no iemesliem. Šajā sakarībā es gribētu teik: ja mūsu atdzimstošā valsts ir godīga, taisnīga, tad jebkuram aktam ir jābūt tādam, kurā šis princips ir izturēts līdz galam. Vai no šā viedokļa cenu pacelšana bija ekonomiski nepieciešama? Jā. Vai viss ir izdarīts, lai godīgi mūsu iespējās to kompensētu? Nē.

No šā viedokļa es ierosinātu 5.punktā nevis uzdot Ministru padomei pārskatīt likumus (lūk, cik tālu mēs esam jau nonākuši, parlaments rakstīs, Ministru padome pārskatīs likumus), bet gan pašiem paziņot par savu gatavību, ka mēs to darām, un formulēt to tādējādi: “Atzīt par nepieciešamu izdarīt grozījumus Latvijas Republikas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, izslēdzot no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, iztikas minimumu.” Otra formula, kura izteicama šādā redakcijā: “Paaugstināt ar nodokli neapliekamo algas minimumu līdz 166 rubļiem.” Tad mēs būsim konsekventi. Es domāju, ka šāda formula noņems spriedzi veselā lielā slānī, kurš šodien tomēr ir neapmierināts un kuram ir pamats būt neapmierinātam, jo ir bažas par to, ka rītdien dzīves līmenis kritīsies vēl tālāk.

Otrs priekšlikums šajā sakarībā. Mēs parlamentā ļoti daudz runājam par iedzīvotāju dzīves līmeņa indeksāciju, par kompensācijām. Visu laiku gaidām, ka kāds kaut ko darīs– vai tā būs valdība vai arodbiedrības. Atzīsimies visi godīgi, ka mums nav īstas skaidrības, ko darīsim mēs un ko darīs citas valsts institūcijas. Vai šajā sakarībā varam jautājumu palaist pašplūsmā, sak, lai nu iet, kā iet, bet vienā jaukā mirklī sāksim ar to nodarboties! Es domāju, ka ne.

Es ierosinātu šajā 9.punktiņā formulēt, varbūt pat pārāk strikti, tādu normu, kas iedvestu tautai uzticību, ka mēs saglabāsim dzīves līmeni, nepieļausim tā krišanos, ka mēs šeit sēžam ar atbildības sajūtu, apjēdzot šīs problēmas ārkārtīgi svarīgo nozīmi attiecībā uz gandrīz vai katru Latvijas iedzīvotāju.

Es ierosinātu 9.punktu formulēt šādi: “Līdz likuma par iedzīvotāju dzīves līmeņa indeksācijas un kompensācijas izmaksas kārtību pieņemšanai iesaldēt pārtikas un rūpniecības preču, izņemot Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra lēmumā Nr.237 minētos pārtikas produktus, kā arī pakalpojumu cenas.”

Jūs teiksiet, ka Plotnieks aicina– nost ar tirgus ekonomiku? Nē. Es aicinu– nost ar krāmu tirgus ekonomiku, pa kuras ceļu mēs ejam sekmīgi, paši nestādīdamies priekšā, kas tas īsti ir. Šobrīd mums nav šā mehānisma. Tikmēr, kamēr neesam izveidojuši juridisko mehānismu līdz galam, mēs nevaram ļaut cenām brīvi peldēt, jo rīt var būt astronomisks cenu paaugstinājums vienai preču kategorijai, parīt– otrai, un tad nebūs jārunā par to, ka divi vai trīs tūkstoši maksā šis ledusskapis, kā tikko runāja. Tātad jāaptur cenu celšanās. Mēs parlamentā esam par to atbildīgi. Tas ir jādara, nav citas izejas.

Tālāk, runājot par kompensācijām, es gribētu teikt, ka Ministru padomes izstrādātā konstrukcija pamatos ir korekta, tā paredz kompensāciju. Šobrīd ir virziens uz priekšu, lai katram reāli šo kompensāciju garantētu. Man šķiet, ka jāiet līdz galam arī šajā jautājumā un jānosaka 13.punktā, ka katrs neatkarīgi no viņa darba algas lieluma saņems šos 66 rubļus. Tas ir mūsu pienākums– garantēt cilvēkam, kurš strādā smagu darbu un saņem par šo darbu 400, 500, 600 un nezin cik rubļu, ka viņš arī saņem kompensāciju par to, jo viņš strādā grūtāk un smagāk nekā tas, kurš saņem 200 vai 150 rubļu.

Ja mēs negribam griezties atpakaļ pie 1917.gada komunisma ar pārtikas groziņu, kurā būs rupjmaizes rieciens un viena ola, mums jāiet tomēr pa to ceļu, ka katram jāmaksā pēc padarītā darba, nevis jānolīdzina. Tāpēc šajā 13.punktā es iestājos par to, ka kompensācija jāizmaksā visiem, kuri strādā saimnieciskā aprēķina uzņēmumos, neatkarīgi no darba algas lieluma. Pārvaldes aparāta uzdevums ir nodrošināt šīs izmaksas, piešķirot tam nepieciešamos kredītus.

Tālāk vēl viens jautājums. Man šķiet, ka ne vien cenas, bet arī nodokļi, kurus mēs paši esam noteikuši, ne vienmēr var izraisīt tās sekas, kuras mēs vēlamies. Es šajā sakarībā gribētu minēt šo mūsu pieņemto likumu par sociālo nodokli, šos 37 procentus. Vai mēs visi šobrīd stādāmies priekšā, ka šā likuma realizācija var novest pie darba algas samazināšanās vai strādājošo skaita samazināšanās, turklāt ļoti straujos stihiskos tempos?

Šajā sakarībā es ierosinātu arī šeit saglabāt zināmu reglamentāciju, zināmu administratīvo regulējumu, nevis brīvu izvēli. Vajag ar zināmu voluntāru regulējumu noteikt, ka šā nodokļa izmaksas nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt strādājošo algas. Manuprāt, mēs varētu šajā lēmumā varbūt formulēt papildus šādu normu: “Aizliegts visām valsts un sabiedriskajām organizācijām, izdarot sociālā nodokļa maksājumus, tieši vai netieši samazināt darba algu (samaksu).” Tas nozīmē, ka līdz ar to mēs pateiktu jebkurai organizācijai, ka tai jānorēķinās ar valsti uz valsts, bet ne uz strādājošo rēķina. Ja šodien pieņemsim šādu varbūt kardinālāku lēmumu, bet katrā ziņā ļoti konkrētu, kas katram cilvēkam neatkarīgi no tā, kur viņa darbavieta, dod pārliecību par to, ka rīt viņš varēs uzturēt savu ģimeni, savus bērnus, tad topošā hunta paliks bez piekritējiem viena pati tukšā laukā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nesen man bija iespēja redzēt Vācijas televīzijas raidīto videoklipu. Sižets bija apmēram tāds. No sākuma tiek rādīts kāds lielas Padomju Savienības pilsētas universālveikals, pārtikas plaukti. Veikals apmēram tāds kā “Minska” vai “Pļavnieki”. Plaukti pilnīgi tukši. Pēc tam tiek “izmests”, kā pie mums saka, kaut kas ēdams. Agresīvu būtņu pūlis pūkainās cepurēs neilgā laikā visu “izķer”, kā mēs to šodien sakām. Noslēgumā aicinājums Vācijas iedzīvotājiem solidarizēties ar Padomju Savienības trūkumcietējiem, iemaksājot 50 markas noteikta standarta saiņu nosūtīšanai.

Vai darba spējīgiem cilvēkiem šodien ir pieņemami stāvēt cilvēka cieņu pazemojošās rindās un gaidīt, kad kaut ko “izmetīs”? Vai tajā laikā, kad mēs stundām nīkstam rindās, nevarētu strādāt, lai varētu kaut ko vairāk nopirkt? Šajā ziņā, runājot par darba spējīgiem cilvēkiem, es pilnībā atbalstu valdības programmu.

Ministrs Āboltiņa kungs runāja par propagandu. Es pilnīgi piekrītu. Valdība un arī Augstākās padomes deputāti ir darījuši visu, lai izskaidrotu šo Ministru padomes cenu politiku. Jāizskaidro šī politika nevis tā, kā, piemēram, mēs, augstskolas darbinieki, uzstājamies zinātniskās konferencēs, bet tautai pilnīgi saprotamā valodā.

Vēl viens priekšlikums. Masu informācijas līdzekļiem, sevišķi krievu valodā, vairāk ir jārāda nevis rietumvalstu pārpildītie pārtikas veikalu plaukti, kur mēs varam atrast visu ko, bet Padomju Savienības lielo pilsētu pārtikas veikalu tukšie plaukti. Lai šie cilvēki redz, ka mums vēl piens ir nopērkams, ka mums vēl sviests ir nopērkams. Es, piemēram, esmu sieviete un uzturu viena pati meitu, un man vēl ir suns. Es šo suni uz ielas ārā nemetu, kā tas ir, piemēram, Ļeņingradā, kur lielie suņi ir izmesti uz ielas.

Par kompensācijām. 13.punkts. Šeit tika izteikti dažādi viedokļi. Es piekrītu, ka turpmāk darba algas noteikšanai nedrīkst izmantot nivelēšanas metodi. Bet, cienījamie kolēģi, tieši šīs nivelēšanas rezultātā, piemēram, izglītības un kultūras darbiniekiem, veselības aizsardzības darbiniekiem, par ko runāja Preinberga kungs, ir šīs nožēlojamās algas. Visās kaut cik attīstītās pasaules valstīs taču ir tā, ka bagātākie cilvēki uztur nabagākos. Tāpēc es tomēr ierosinu, neskatoties uz šiem 60 procentiem vai uz 6 procentiem, kas vienā vai otrā gadījumā cilvēkam nāk klāt kompensāciju veidā pie darba algas, budžeta iestāžu darbiniekiem, kuriem alga pārsniedz 500 rubļus, tai skaitā Augstākās padomes deputātiem un Ministru padomes darbiniekiem, šo kompensāciju 66 rubļu apmērā neizmaksāt un attiecīgos naudas līdzekļus izmantot šo trūcīgo cilvēku nodrošināšanai.

Es kā augstskolas pasniedzēja gribu teikt, ka mums pašlaik ir nenormāla situācija. Skolotājam ir plānots saņemt darba algu 300 rubļu mēnesī, bet augstskolas pasniedzējam bez kandidāta grāda un noteikta darba stāža alga ir gandrīz zem iztikas minimuma. Padomāsim, kādus jaunus speciālistus mēs šeit gatavosim! Neteiksim tā, ka viņš pats ir vainīgs, ka ir skolotājs, pasniedzējs vai ārsts. Mums ir nepieciešama šī specialitāte, tāpēc es noteikti uzstāju par sava priekšlikuma likšanu uz balsošanu.

Nākamais– kontrole. Kamēr nav izdarīta tirdzniecības privatizācija, es uzskatu, ka tas ir viens no ārkārtējiem pasākumiem. Noteikti nepieciešama ļoti stingra kontrole, jo viens no lielākajiem sociālisma iekarojumiem ir tautas mantas zagšana un izvazāšana. Es domāju, ka jūs visi man piekritīsit.

Tāpēc, neskatoties uz to, ka 12.punktā ir paredzēta kontroles mehānisma izveidošana, es gribu ieteikt attiecīgajiem dienestiem, proti, administrācijām, tirdzniecībā ļoti stingri skatīties, lai tiktu piemērots Darba likumu kodeksa 254.pants, kur ir paredzēts, ka tādu darbinieku, kura pārziņā ir materiālās vērtības, uzticības zaudēšanas gadījumā atlaiž. Es kā sieviete ļoti bieži iegriežos pārtikas veikalos. Nesen pēc jaunā gada, kad uzstājās Godmaņa kungs un teica, ka zivju produkcijai drīkst paaugstināt tikai kulinārijas cenas, es redzēju šīs nožēlojamās mencas, kas ir apceptas un tiek uzskatītas par kulināriju, un tās pārdod gandrīz par 10 rubļiem kilogramā. Tāpat visi šie zivju cīsiņi un zivju desas, kas agrāk maksāja dažas kapeikas, ir dārgas. Es domāju, ka tas iedzīvotājiem pilnīgi nav pieņemams. Tā ir atklāta krāpšanās.

Šā lēmuma realizācija ir saistīta ar izmaiņām darba likumdošanā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā. Ņemot vērā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentes Vizmas Dubures, kas ir viena no lielākajām darba tiesību speciālistēm mūsu republikā, jau sen iesniegtos priekšlikumus Augstākās padomes Likumdošanas komisijā, Juridiskajā pārvaldē un arodbiedrībās, es lieku priekšā 14.pantu izteikt šādā redakcijā: “Uzdot Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt Augtākajai padomei grozījumus un papildinājumus Darba likumu kodeksā, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Kriminālkodeksā jautājumos, kas izriet no šā lēmuma.” Ieviest jaunu 15.punktu: “Paātrināt likumprojekta par darba koplīgumiem izskatīšanu un pieņemšanu.”

Man ir ļoti žēl, ka šeit, zālē, nav frakcijas “Līdztiesība” kolēģu. Pagājušajā reizē, kad mēs apstiprinājām valdības programmu, pirms manis runāja kolēģis Aleksejevs. Viņš man ir kļuvis ļoti tuvs, tāpēc ka arī viņš pēdējā laikā ļoti aktīvi sāk interesēties par ekoloģijas problēmām. Man bija ļoti grūti runāt. Viņam arī suns ir, kā jūs zināt, un man ir suns. Man bija ļoti grūti runāt pēc viņa uzstāšanās, kur viņš prasīja valdības neapstiprināšanu, tas ir, šīs valdības programmas nepieņemšanu. Bet es viņam šodien gribētu teikt, lai viņš padomā, kurš ir vainīgs pie šāda stāvokļa, kāds pašlaik mūsu republikā ir izveidojies. Es aicinātu visus frakcijas “Līdztiesība” kolēģus, kas lielākoties, es īsti nezinu, ir PSKP biedri, lai viņi padomā, vai šī bagātā organizācija daļēji nevarētu kompensēt mazturīgiem cilvēkiem no savas sabiedriskās organizācijas līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Kolēģi deputāti! Godājamais sēdes vadītāj! Valdības pārstāvji! Es runāšu par 13.pantu kontekstā ar 3.panta pirmo sadaļu. Sakarā ar to, ka mēs atceļam ienākuma nodokli vismaz pirmajā ceturksnī, parādās problēma par šo maksimumu– 400 rubļi. Izveidojas zināma negatīva zona uz tīro izpeļņu, tas ir, to izpeļņu, kas ienāk, tā sakot, kabatā. Zonā no 335 rubļiem līdz 410 ir izpeļņas kritums, pieaugot algai, kura ir uz papīra. Proti, ja pielieto krītošo likmi, tad maksimums uz 400 prasa sekojošu rēķinu: ja 330 rubļiem 66 rubļi klāt, bet 370 tikai 30, pie 390– 10 rubļu un 400 bez tā. Tagad sāksim rēķināt nodokli pēc apstiprinātām likmēm. Iznāk, ka kabatā mēs ieliekam: pie 330 rubļiem plus kompensācija– 369, pie 370 plus kompensācija– 367, pie 400– 362. Tad kāda jēga sakiet, lūdzu, paaugstināt šo algu? Absolūti nekāda. Tādā sakarībā vismaz šajā brīdī, kad pastāvēs šī nodokļu atcelšana uz kompensāciju, nevajadzētu pieņemt absolūti nekādus maksimumus. To 13.punktu svītrot, izņemt no lēmuma. Es solidarizējos ar profesoru Plotnieku par to redakciju, kādā 13.punkts ir izteikts.

Kopumā šajā sakarībā, visnotaļ atbalstot un ekonomisku pamatu redzot cenu pārskatīšanai, cenu pieaugumam, pārmetums diemžēl man jāizsaka valdībai vismaz divos šādos punktos: spriedzi radīja ne jau tas, ka cenas pieauga tiem triju veidu produktiem, kas bija valdības lēmumā (maizes un gaļas produkti), bet spriedzi uzņēmumos radīja galvenokārt nekompetence, neizpratne un neizskaidrošana. Proti, kad bija runa par šo kompensāciju, bija teikts, ka ienākuma nodokļa nebūs. Bet kas izrādījās? Parādījās lēmumā nevis kompensācija, bet algas paaugstinājums. Līdz ar to atbilstoši mūsu likumam “Par ienākuma nodokli” tas automātiski tika aplikts. Cilvēki ir apjukumā. Vienreiz dzird vienu, otrreiz– otru. Lūk, šī kļūda, šī nekonsekvence radīja lielu spriedzi.

Es runāšu par rūpnīcu tāpēc, ka tā ir man pazīstama sfēra. Rūpnīcu darbinieki bieži vien visvairāk griežas Cenu departamentā un nesaņem vai arī nepilnīgi saņem kompetentas atbildes. Piemēram, kāda ir kompensācija, ja pusmēnesi slimo un pusmēnesi strādā? Kā ir ar skolēniem, kuri divas dienas nedēļā var pēc skolas atnākt strādāt un pārējā laikā mācās vispārējā skolā? Nesaņem atbildi. Lūk, šie neizskaidrotie jautājumi arī radījuši lielu neizpratni un zināmu spriedzi cilvēkos. Ir pārmetumi par cenu pieaugumu, kaut gan patiesībā tas ir mūsu darba sliktais rezultāts.

Visumā es atbalstu šo lēmumu bez 13.punkta vai ar tādu redakciju, kādu ierosina profesors Plotnieks.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Godājamais sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Es vispirms gribu pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas mūs atbalsta. Es runāju ar Ventspils cilvēkiem, kas sargā mūs šajā darbā. Tas ir labi, un tas piedod spēku mūsu darbam. Taču gribētu uzreiz teikt, ka atbalstu arī valdības darbu un visnotaļ pozitīvi vērtēju mūsu kolēģu veikto darbu, kas šeit atspoguļots lēmumā un materiālos. Neskatoties uz lielo spriedzi, viņi veica diezgan lielu un vajadzīgu darbu.
Tomēr šo darbu varēja veikt mūsu ekonomiskie dienesti. Es jau vienreiz minēju, ka ar šo darbu ne visur tika galā. Es gribētu tomēr šodien dzirdēt, lai no šīs tribīnes sociālās nodrošināšanas ministrs pastāsta, kādā veidā viņš strādājis un kādā veidā viņš aizsargās mazturīgos un citus iedzīvotājus tirgus ekonomikas apstākļos.

Neapšaubāmi, ka virziens uz tirgu ir pareizs un vajadzīgs, taču arī ministrijas ieguldījums pagaidām nav īpaši redzams. Valdības programmā, kuru mēs apstiprinājām, bija teikts, ka valdība strādā pie tā saucamā patēriņgroza un arī pie “baltās naudas”. Es gribu teikt, ka šeit ļoti aktuāls un pareizs jautājums tika uzstādīts, bet pašlaik jau faktiski vairākus mēnešus tas nekust ne no vietas. Tas rada rajonos, starp pagastiem, starp rajoniem, starp pilsētām talonu karu. Vienuviet talonizē vienas preces, citā vietā talonizē citas. Šo nemitīgo karu, kurš, manuprāt, nav vajadzīgs, vajadzētu atrisināt. Tas pašvaldībām traucē vai liek pieņemt savu sistēmu, kā šīs preces sadalīt. Bez šaubām, mūsu tirdzniecība šodien nav tikai preču sadale.

Es gribētu arī, lai deputāti pie šā sadales mehānisma šobrīd saņemtu konkrētus ciparus par tiem fondiem, kas ir Tirdzniecības ministrijas rokās, ja tādi būs, un kas ir Patērētāju biedrību savienības rokās. Mēs varētu šeit drusciņ paskatīties.

Mani šeit pie kompensācijas mehānisma uztrauc viens jautājums. Morāles jautājums. Kā mēs sadalīsim kompensāciju bērniem? Mēs maksājam šo kompensāciju mātēm, bet zinām, ka mūsu republikā ir tūkstošiem nelabvēlīgu ģimeņu. Atklāti sakot, daudzas ģimenes vienkārši nodzers šo naudu. Es negribētu tā teikt, bet tā ir patiesība. Bērniem no tā nekas netiks. Es gribētu, lai citādāk izmantotu. Es gribētu, lai atļautu vietējām pašvaldībām kopā ar skolām un attiecīgajām organizācijām risināt jautājumus, kas saistīti ar kompensāciju izmaksu bērniem, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Mēs savu lēmuma punkta projektu esam iesnieguši komisijai ar sešu deputātu parakstiem.

Šodien, vērtējot darbu, es vienmēr raugos, vai Latvijas tautai ir labums no mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Mūsu atbalstītāji šobrīd te, pie Augstākās padomes, vairākumā ir no lauku rajoniem. Es ļoti gribētu aicināt valdību, lai vistuvākajā laikā sarīkotu zonālās tikšanās ar lauksaimniecības uzņēmumu vadītājiem. Sauciet viņus, kā gribat, bet uz nākamo sēju noteikti šie lauksaimniecības vadītāji, kolhozu priekšsēdētāji, kopsaimniecību priekšsēdētāji vai citādi vadīs šos cilvēkus. Citādi nevar būt. Ventspils rajonā zemnieku saimniecības pašlaik sastāda piecus procentus. Šī problēma ir diskutējama ar valdību, un šeit ir jārunā par to, arī par cenu politiku. Es ierosinu lēmumā ierakstīt arī šādu punktu. Mēs to nodosim komisijai.

Pieņemot šo lēmumu, mums skaidri jāapzinās, ka budžetu jau esam izmainījuši. Tāpēc es ierosinu: ja rakstām šo lēmumu, noteikti uzdot Apvienotajai budžeta komisijai veikt valsts un iekšējā budžeta analīzi un iesniegt Augstākajai padomei nepieciešamās izmaiņas likumā “Latvijas Republikas valsts budžets 1991.gadam”. Tas ir nekavējoties jārealizē. Es domāju, ka tas ir tuvāko dienu jautājums. Es domāju, ka tas jau ir garām, taču budžets diezgan kardināli mainās šajos jautājumos un vajag to izskatīt.

Šajā sakarībā es gribētu pateikt, ka vietējās pašvaldības saņēma šo budžetu, kas sākumā izskatījās ļoti skaisti. Mēs bijām apmierināti, ka tik labu summu mums iedalīja, varējām finansēt dažādus pasākumus. Taču beigu beigās izrādījās, ka šie 66 rubļi jāmaksā no vietējā budžeta. Līdz ar to visa šī dotācija diemžēl vairs nevar apmierināt vietējās paš­valdības budžetu. Es saprotu, ka būs mīnusi, es saprotu, ka tur neko nevar īpaši darīt. Taču pašvaldībām ir jāizdala šī kompensācijas summa, lai mēs zinātu, ka tik un tik daudz ir izdalīts, jo algu paaugstināšana sociālai sfērai līdz ar to ir problemātiska. Pilnīgi piekrītu Kides kungam, ka šeit šī problēma pagaidām nav atradusi atrisinājumu.

Visbeidzot par 4.punktu Augstākās padomes lēmumā. Cienījamie kolēģi! Mēs uzdodam Latvijas Republikas valdības informācijas dienestam, varbūt vēl arī kādam citam dienestam. Bet varbūt nenolaidīsimies tik tālu, ka mēs uzdosim kaut kādam republikas valdības dienestam. Man šajā sakarībā gribētos uzdot mūsu Augstākās padomes kancelejai, kura nav veikusi darbu, lai izplatītu šos nodokļu likumus, kuri ir vajadzīgi visiem. Šodien mēs nevaram ievākt nevienu nodokli, jo dokumenti neatrodas uz vietas, tie nav izskaidroti. Līdz ar to arī pašvaldības šobrīd dzīvo tikai pēc inerces no tiem atlikumiem, kas ir palikuši pāri no budžeta.

Nav ko pārmest, ka mums ir lieli atlikumi. Mēs pašlaik izmantosim tos. Acīmredzot mēneša laikā būs atrisināti šie dokumentu izsniegšanas jautājumi, bet es domāju, ka 4.punkts jāņem nost. Nav ko rakstīt uzdevumus valdības dienestu adresē. Es gribētu arī šeit no Ekonomikas ministrijas dzirdēt, kā izstrādātas visas šī programmas, ko mēs apskatām. Kāds ir šo programmu izstrādāšanas un apmaksas mehānisms? Vai tur strādā Ekonomikas ministrijas atbildīgie darbinieki vai kādi citi cilvēki? Mums tomēr galu galā jāzina šo programmu autori.

Priekšsēdētājs: Runā deputāts Šļakota.

K.Šļakota: Godājamais sesijas vadītāj! Es runāšu īsi, jo pamatā par tiem jautājumiem, par kuriem es gribēju runāt, jau runāja deputāte Briņķe un deputāts Bresis.

Šī problēma par cenu pieaugumu nav tikai Latvijas vai Baltijas problēma. Šodien avīzēs rakstīts par to, ka Ļeņingrada izstrādā mehānismu, kā maksāt kompensācijas iedzīvotājiem, un ka cenas ir jāpaceļ. Jūs zināt, ka cenas ir paaugstinātas Kazahijā, arī citās vietās. Mums laikam jāsecina, ka esam pārāk daudz aizņēmušies no saviem bērniem, un kādreiz šis parāds jāsāk atdot.

Bet es gribētu šeit runāt par divām lietām. Par to, kā veidojas pašreizējās cenas valsts patēriņa precēm, rūpniecības precēm. Otrs jautājums, kā mēs spēsim strādāt, pastāvot divējādām cenām.

Pirmkārt, kā veidojas pašreiz šīs cenas rūpniecības precēm šeit uz vietas Latvijā? Mēs runājam par to, ka šīs cenas varētu veidoties tirgus iespaidā vai pircēju iespaidā, kad pircējs pats veidotu cenas. Diemžēl pašreiz situācija ir citāda. Pašreiz cenas nosaka praktiski viens pats Gusevs. Viņa piekrišana vai noliegums, tā ir jaunā cena. Katrs resors cenšas šo robežu izsist aizvien augstāku, ņemot vērā citus izdevumus. Viens cilvēks, bet nevis tirgus nosaka šo cenu. Cik tālu mēs esam! Tas nav tirgus. Tas nav pat virziens uz to.

Otrkārt, es gribētu runāt par cenu duālismu, par to, ka pastāvēs divas cenas. Tas ir neizbēgami, gandrīz neizbēgami. Lielākā daļa mūsu uzņēmumu izved produkciju un pārdot to ārpus Latvijas robežām. Vai valdība ir darījusi visu iespējamo, lai, veidojoties jaunajām cenām, neiznāktu tāda situācija, ka mēs apmaksāsim ar saviem nodokļiem to cenu starpību, par kuru lētāk būs spiesti pārdot preces mūsu uzņēmumi citur ārpus Latvijas? Vai visos gadījumos šāda iespēja ir izslēgta? Ja mēs atļausim kaut vai vienu gadījumu, ka pastāvēs divas cenas (viena tā, par ko pārdod Latvijā, otra, par kuru pārdod Krievijā), tad mēs neizbēgami maksāsim par šo starpību. Ja šī starpība būs otrāda, tas ir, aiz Latvijas robežām cena būs lielāka, tad mums, protams, būs ieguvums. Bet tas nez vai ir ticamākais variants.

Man nav nekas pret cenu pieaugumu pašreiz un tirgus ekonomikas iedarbināšanu, ja rublis būs vērtības mērs. Diemžēl pašreiz, jo vairāk mēs izvedīsim savu produkciju ārpus Latvijas, jo vairāk ievedīsim iekšā rubli, par ko rezultātā neko nevarēsim nopirkt. Tāpēc uzskatu, ka ir pēdējais laiks dažos mēnešos pārkārtot finansu sistēmu Latvijā.

Priekšsēdētājs: Kamēr nāk deputāts Lucāns tribīnē, es gribētu nolasīt telegrammu no Dobeles.

“Mēs atbalstām parlamenta darbību, arī jaunās cenas. Lūdzu, neatkāpieties, turieties! Vēlam izturību! Beikmaņu, Svaru, Borkhartu, Reinholdu, Zemīšu un Ozoliņu ģimenes.”

Tātad par mūsu apspriežamo jautājumu nāk arī šādas telegrammas.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Šis solis, kas saistās ar cenu paaugstināšanu, ir ļoti nopietns no valdības puses. Es gribētu teikt, ka tas ir viens no soļiem, kas ļauj mums sākt saprast, kādā veidā ekonomiskās metodes pamazām ieviesīsim mūsu dzīvē.

Es gribu pakavēties tikai pie trim lietām, ko atrisina šis cenu regulēšanas pasākums.

Pirmkārt, cenām veidojas reālākas proporcijas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai beigu beigās patērētājs saprastu, ko kas maksā, un lai pie mums sāktos preču pirkšana, runājot kaut vai par gaļas izstrādājumiem, nevis kilogramos un desu metros, bet gramos un tamlīdzīgās mēra vienībās, kā tas visur pasaulē tiek darīts.

Otrais. Daļēji tā ir tirgus aizsardzība pašreizējās nabadzības apstākļos.

Trešais, manuprāt, ļoti svarīgs iemesls ir tas, ka šis cenu paaugstinājums ēnu ekonomiku, dažādos kooperatīvus, kas strādāja uz cenu starpību starp veikalu un iespējamo kooperatīvo cenu, nostāda beidzot reālos saimniekošanas apstākļos un neļauj vairs grābt naudu tā, kā to darīja līdz šim. Manuprāt, šie trīs regulējošie momenti ir ļoti svarīgi, kuru dēļ var uzskatīt, ka šī ekonomiskā reforma sasniedz vēlamo rezultātu.

Protams, nāk līdzi arī negācija. Pirmais. Gribam vai negribam, kompensācijas mehānisms mūs pavedinās uz algu nivelēšanu. Otrs. Mēs dodam precedentu tālākai inflācijai. Pats sarežģītākais visā šajā lietā ir tas, ka daļa sabiedrības, turklāt ne vienmēr tikai pēc savas iniciatīvas, bet daudzreiz arī mākslīgi saasinot procesus, ir noskaņota negatīvi pret šo procesu, šo cenu regulēšanu un saista to ar valdības nekompetenci.

Gribētos mazliet parunāt par cēloņiem, lai mēs skaidri saprastu, kurš beigu beigās ir vainīgais– vai tā ir valdība vai vainīgais mums jāmeklē kaut kur citur. Ja analizējam mūsu sabiedrības stāvokli visumā ilgākā laika periodā, tad varam to raksturot tādā veidā, ka kopumā esam slikti strādājoša sabiedrība. Pirms gadiem 25, 30 partija pasludināja savu politiku par dzīves līmeņa celšanu. Es domāju, ka visi, kas seko līdzi notikumiem, to atceras. Šī dzīves līmeņa celšana nekādā veidā nesaistījās ar darba ražīguma pieaugumu, tā notika uz diviem pamatavotiem. Pirmais. Mēs sākām nežēlīgi ekspluatēt savas dabas bagātības, tas ir, naftu, zeltu, dimantus pārdevām un pirkām preces. Ievedām iekšā. Otrs. Mēs sākām sistemātiski nolietot savu pamatkapitālu. 25–30 gados mūsu slikti strādājošā sabiedrība ir uzkrājusi tādu parādu, kurš, gribam vai negribam, vienreiz kādam būs jāatmaksā. To nevar paņemt nekur no malas un nevar nekādā veidā radīt no jauna, kā vien uz cilvēka dzīves līmeņa rēķina.

Tātad, cienījamie deputāti, izdarīsim secinājumu, kas ir vainīgs pašreizējā situācijā, kurā mēs atrodamies. Atbildot konstatēsim, ka pašreiz galvenie vaininieki ir tieši tie, kas šobrīd visskaļāk kliedz un musina, ka pašreizējā valdība ir vainīga situācijas saasināšanā. Tas būtu pirmais, ko man gribētos ļoti uzsvērt. Vienlaikus es gribu izteikt arī nožēlu par to, ka daudzi spējīgi ekonomisti, kas atrodas “Līdztiesības” frakcijā, acīmredzot ir parakstījušies zem tā “Sovetskaja Latvija” publicētā raksta ar nosodošu tendenci šai cenu reformai. Pēc manām domām, tas nedara godu šīs frakcijas spējīgajiem ekonomistiem, bet liecina par viņu tendenci pakļauties frakcijas vairākumam.

Mums jāsaprot viens un jāgatavo tam sabiedrība, ka izeja no šā stāvokļa nebūs atrodama nekur citur kā vien divos iespējamos virzienos, tas ir, labākā strādāšanā, zemā dzīves līmenī, tas ir kopsakars. Otrs iespējamais variants ir, ja mēs varam dabūt kaut kādas ārzemju investīcijas, lai parādu, ko iztaisīsim šodien, vajadzētu atdot kaut kad vēlāk.

Pēc manām domām, mums vajadzētu ļoti nopietni izanalizēt šo situāciju un tādā veidā arī visur cilvēkiem pasniegt, lai beidzot cilvēkos iznīcinātu šo ilūziju, ka, kaut ko pārkārtojot, izveidojot citu nodokļu sistēmu, citādi izveidojot cenas vai pārsēdinot ministrus, mēs varēsim atrisināt šīs ekonomiskās problēmas. Es domāju, ka šajā ziņā esam uz pareizā kursa. Privatizācija– tas ir viens, un pareiza ekonomiskā politika– tas ir divi, kas mūs varētu izvest ārā. Bet tas viss ies caur zemu dzīves līmeni. Mums sabiedrība tam ir jāgatavo kā neizbēgamai nepieciešamībai.

Mazliet par lēmumu konkrēti. Vakar man bija Limbažu vadītāju sanāksme, kurā daļēji iztirzāja šo jautājumu. Galvenās pretenzijas ir kompensācijas mehānisma neskaidrībā. Es domāju, ka šajā jautājumā mums vajadzētu savākt pretenzijas no visiem rajoniem. Viņiem jau ir puslīdz skaidras šīs pretenzijas. Tad vēlreiz varam atgriezties pie šā lēmuma koriģēšanas.

Vēl gribētos runāt par vienu maldīgu ieskatu, kas radies sabiedrībā šo cenu reformas rezultātā. Vienā daļā sabiedrības valda tāds uzskats, ka lauksaimniecība nu tagad būs uz zaļa zara, tagad lauksaimnieki tikai dzīvos, jo viņiem ir tik lieli cenu pieaugumi. Pašreizējās mūsu radītās nodokļu sistēmas apstākļos un pašreizējā reālā situācija laukos ir tāda, ka daudzas saimniecības tik un tā nākamajā gadā izputēs. Piemēram, par Limbažu rajonu ir analīze, protams, šī analīze vēl ir neprecīza, jo daudz kas cenu svārstībās vēl nav īsti skaidrs, bet šajā gadā rentablas paliks tikai kādas piecas saimniecības. Pavisam dramatisks stāvoklis, cik es saprotu, ir Latgales rajonos. Tāpēc, pēc manām domām, šī situācija prasa ļoti nopietnu analīzi. Tuvāko mēnešu laikā ir jāpieņem arī noteikti lēmumi šajās lietās, lai varam kaut kādā veidā šo stāvokli labot.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie klātesošie! Nav atkal klāt paralēlās frakcijas cilvēku, tātad it kā sabiedriskā kārtā vajadzēs pārstāvēt frakciju “Līdztiesība”. Respektīvi, es informēšu apmēram par frakcijas pārstāvju viedokli šajā jautājumā, jo man ir bijušas par to sarunas mūsu komisijā.

Ekonomikas komisijas cilvēki, kurus jūs pazīstat, nekad man nav teikuši, ka principā mums būtu nepareiza cenu politika. Taču, laikam arvien vairāk ejot uz priekšu un tuvojoties šai stundai, kas ir pašreiz, arvien vairāk izpaudās tas, ka šis jautājums netiek traktēts ekonomiski un ka ir kādi citi mērķi. Neesmu arī saņēmis nevienu konstruktīvu priekšlikumu, kas citā veidā radikāli vai būtiski sniegtu sistēmas risinājumu. Tiesa, ir bijuši priekšlikumi pagaidīt, kamēr tas viss notiks Krievijā, vai arī celt cenas pakāpeniski ik nedēļu vai ik mēnesi par 10 procentiem. Šie mūsu kolēģi diemžēl nepiedalījās komisijas darbā, lai gan viņi ir kā Tirdzniecības, tā Ekonomikas komisijā, kur tika gatavota visu šodienas priekšlikumu pakete. Tiesa, ir bijuši deputāta Kurdjumova kunga priekšlikumi, kurus viņš izteica mutiski. Es varu arī nedaudz kļūdīties, bet man tas iespiedās atmiņā. Doma bija tāda, ka mēs, kuri daudz pelnām, varētu virs kādas noteiktas summas, piemēram, virs 400 vai 500 rubļiem, no kompensācijas atteikties. Rakstiskais priekšlikums bija citāds, un tas attiecās uz saimnieciskā aprēķina iestādēm. Tas bija it kā pasen, bet tagad jau laiks rit ļoti strauji un, cik es saprotu, tad saimnieciskā aprēķina uzņēmumos vienošanās laikā starp uzņēmumu vadītājiem ir panākts kāds risinājums. Tādēļ es ierosinātu 13.pantu tādā formulējumā, kā tas tur ir, svītrot. Savukārt formulējums, ko minēja arī deputāte Briņķe un kurš būtu jāapskata no kolēģa Bula sniegtā matemātiskā viedokļa, un kuru varētu attiecināt, piemēram, uz valdības vai valsts varas pārstāvjiem, tajā skaitā arī uz mums, būtu izskatāms, taču, atklāti sakot, tam būtu butaforisks efekts. Es nedaudz parēķināju, tur varbūt iznāk pat procentu daļas no visas nepieciešamās kompensācijas.

Neliela uzziņa pie atbildes akadēmiķim Kalniņam, kurš ieteica šajā pašā lēmumā regulēt akcīzes nodokli. Es te, domādams, lai mēs varētu strādāt maksimāli ātri un koncentrēti, izteicu domu, ka mēs jau šīs sēdes laikā varam sagatavot analogu likumprojektu, jo, kā jau minēju, ar lēmuma projektu tur nepietiek, jo akcīzes nodoklis ir atsevišķā likumā. Taču laikam stāvoklis nav tik elementārs un var būt, ka šo jautājumu var atlikt uz nākamo nedēļu vai vēlāku laiku. Te nekādu problēmu pēc būtības nav, tomēr tas ir jāsagatavo. Tā ka es atsaucu šo domu, ka tas varētu notikt tagad.

Tālāk par to, ko izteica iepriekšējais runātājs Lucāns. Es jau garām­ejot viņam ļoti pateicos. Varbūt būsit ievērojuši, ka tādi ne mūsu pieņemtie, bet dabas, ekonomikas, Dieva vai harmonijas likumi iet savu gaitu. Tas liecina, ka mēs gluži patvaļīgi visu nevaram regulēt. Tik tiešām ir uzkrājies parāds gan tīri naudas ziņā, gan attiecībā pret ekonomiku, gan, manuprāt, ļoti augsts parāds attiecībā pret dabu. Mūsu sistēma ir tik neražīga, paģēroša vai kaut kādā ziņā ekonomiski tik neveikla, ka mēs tās ietvaros, nemainot sevī ražošanas veidu attiecības un attieksmes, nevaram kompensēties. Gluži dabiski, ka izejvielas, kas nāk no ārpuses, vai parādu dabai vai arī visus šos faktorus nevar kā uz burvju mājienu ar labu gribu kompensēt. Šeit jau Lucāna kungs minēja, kā tas tika risināts agrāk. Vēl bez šā risinājuma ir naudas emisija, nometņu ekonomika. Arī lauksaimniecība apmēram līdz 1950.gadam bija nometņu ekonomikas līmenī. Nevienu no šiem risinājumiem mēs nevaram lietot. Godīgi jāsaka, ka jāņem vērā visi iespējamie cenu palielinājumi. Es personiski domāju, ka godīga un tieša kompensācija varētu būt 40 līdz 50 procentu robežās, pārējais, kamēr mēs nespēsim mainīties paši, būs jāpiecieš. Būs dārgāk un grūtāk dzīvot. Kā jau teicu, tikai tāds tīrs, godīgs, sūrs darbs, pieticība un taupība var mums palīdzēt šajā pārejas laikā. Kopumā lēmumu atbalstu.

Priekšsēdētājs: Vārdu lūdz Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs informācijai.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi deputāti! Es vispirms gribētu izteikt gandarījumu par to, ka mēs konsekventi visi kopā strādājam pie ļoti svarīgiem darba kārtības jautājumiem, kurus esam iekļāvuši savā rīcības programmā šodienai. Es diemžēl, šo svarīgo jautājumu izskatot, nevaru atrasties zālē, es atrodos savā kabinetā un veicu to ikdienišķo darbu, ko vienmēr daru, to papīru darbu.

Protams, kā jau jums no rīta ziņoju, es uzturu aktīvus kontaktus ar dažādām sabiedriski politiskajām organizācijām, tai skaitā arī ar Baltijas kara apgabala vadību. Es jūs gribētu informēt par sekojošo: līdzās šim darbam šodien ir ļoti lielas aktivitātes, izrādot uzmanību mūsu Augstākajai padomei. Šajā laika posmā esmu ticies ar Zviedrijas ģenerālkonsulu Ļeņingradā Ālandera kungu un vicekonsulu Engelbrehsona kungu. Tālāk ar Amerikas Savienoto Valstu konsulu Ļeņingradā Purnela kungu un vicekonsulu Patersona kungu. Mūs ir apmeklējis Lielbritānijas sūtnis PSRS Deivids Logana kungs. Viņa apmeklējuma mērķis bija gan izteikt attieksmi pret notikumiem Baltijas republikās, gan arī uzzināt mūsu vērtējumus par to situāciju, kura pašreiz ir izveidojusies šeit.

Šie diplomāti ne tikai izteica savus cieņas apliecinājumus, bet arī atbalstu un lielas bažas par to situāciju, kura ir izveidojusies Baltijas republikās sakarā ar to, ka politiskas problēmas sāk risināt ar vardarbīgām metodēm. Viņi arī paziņoja, ka viņu valdības griežas un griezīsies pie PSRS valdības un PSRS prezidenta, lai vēlreiz un vēlreiz atgādinātu šo nenormālo situāciju, kura veidojas Baltijas republikās.

Otrs. Lielbritānijas sūtnis vēlreiz apstiprināja ielūgumu mūsu parlamentam uz Lielbritāniju un tai skaitā arī apstiprināja to, ka Lielbritānijas premjerministrs būtu priecīgs redzēt arī mani 23.janvārī Londonā.

Priekšsēdētājs: Vārds Zorgevica kungam brīvo arodbiedrību viedokļu paušanai. Taču iepriekš vajadzētu apspriest tālāko darbu. Visi rakstiski iesniegtie papildinājumi un labojumi, iereģistrējot tos sekretariātā, ir, kā mani informēja, nodoti Kehra kungam. Varbūt būs tāds ierosinājums: pēc tam, kad Zorgevica kungs būs runājis, mēs paziņosim nelielu pārtraukumu, kārtējo pārtraukumu, lai visi šie ierosinājumi varētu tikt apdomāti un Kehra kungs sagatavotos runai. Pēc tam Kehra kungs varētu apkopot mūsu debašu rezultātus. Tad jau mēs lemtu par šo lēmumu pēc būtības.

A.Zorgevics, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka šodien 80 procenti no visas to ekonomisko prasību paketes, kādas izvirzīja arodbiedrība, ir atrisinātas. Šodien uzskatām, ka tikai mierīgs darbs katrā darbavietā nodrošinās visu republikas iedzīvotāju labklājību. Tāds ir visu mūsu dalīborganizāciju lēmums.

Taču es gribu mazliet apstāties pie tiem jautājumiem, kas der kā mācība šodien. Tikai uzklausot visas sabiedrības domas un arī tādas organizācijas kā arodbiedrības, varētu izvairīties no zināmām kļūmēm. Ja mēs šodien ielūkotos valdības pēdējo sēžu protokolos, tur redzētu, ka tas viss, par ko šodien deputāti runāja, kas tika skatīts arī Augstākās padomes un valdības komisijās, no mūsu puses ir ticis jau tad izteikts. Šeit es runāju par to, kādā veidā tika veikts šis cenu paaugstinājums. Mēs ar dziļu sapratni uzņēmām to, ka cenas ir jāceļ.

Kad novembrī izvirzījās jautājums par cenu paaugstināšanu, tad, protams, mēs pret to protestējām un teicām, ka tas ir jāpublicē, ka cilvēkiem ir jāzina, kas un kā, jo šajā sociālās spriedzes situācijā neziņa ir vissliktākais, kas var būt. Arī tad jau pievērsām vērību tam, ka galvenais ir kompensācijas mehānisms. Tad arī tika publicētas cenas. Nekādi jautājumi kolektīvos neradās par to, ka cenas ceļas vairāk nekā trīs reizes, bet, kad cilvēki atnāca 3.janvārī uz darbu, viņi ieraudzīja kaut ko pavisam citu, proti, rūpnīcu ēdnīcās līdz sešām reizēm paceltas cenas, skolās– no 30 kapeikām līdz 1,80 rubļiem, turklāt ar tādiem kurioziem, ka cilvēkam ielej trešdaļu no zupas un pasaka, ka viņš var iet, specpiens– ka tāda iesaiņojuma nav, vai arī lai piemaksā tās kapeikas klāt; 20 rubļu– gaļa. Bija arī tādi veikali, kur bija tikai šī gaļa. Es personiski izbraucu 3.janvārī pa veikaliem, biju specializētajos piena veikalos Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī. Tur tika atvests viens procents no pieprasītā. Vai tā bija sagatavošanās cenu pielikumam? Visparadoksālākais bija konditorejas un zivju kulinārijas izstrādājumi. Tieši uz krievu Ziemassvētkiem torte tika pārdota par 34 rubļiem, un zivju cīsiņi kā absolūts izsmiekls stāvēja par 8,80.

Šie jautājumi šodien ir pilnīgi atrisināti. Šī gaļa pazudusi, ēdnīcu jautājums risināts. Es te negribu vairāk neko piebilst. Zivju kulinārija arī ir noregulēta un konditoreja– noregulēta. Bet vai tad, ja mēs pie sarunu galda šeit dialoga veidā jautājumu būtu iepriekš skatījuši, šī sociālā spriedze tāda būtu?

Tāpat par nodokļiem. Mēs jau tad iestājāmies par to, ka no sociālā nodokļa ir jāatbrīvo šīs piemaksas. Mēs parēķinājām, ka, piemēram, cilvēkam, kurš strādā kaitīgu darbu, rūpnīca ir spiesta atrast 112 rubļus, lai nodrošinātu 70 procentu sociālo nodokli un lai izmaksātu šos 66 rubļus.

Es varētu daudz un dažādi turpināt, bet tas droši vien nav vajadzīgs. Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Ļoti daudzi jautājumi atrisinājās tieši vakar, kad cienījamais premjerministrs tikās ar rūpnīcu vadītājiem un ar arodbiedrības līderiem, bet daudzas lietas vēl šodien prasa savu risinājumu. Paliek jautājums par dzelzceļu pilnīgi atklāts, uz ko mēs jau decembra mēnesī griezām vērību. Tāpat arī par sociālo sfēru, kā šeit deputāts Kide bilda. Šie jautājumi paliek spēkā arī pie algas pielikuma, ja tur paliek 150 rubļi, un ir neskaidrs, vai tajos 150 rubļos šī kompensācija ieiet vai neiet. Es saprotu, ka pie minimālajām algām līdz 300 rubļiem kompensācijas summa neiet iekšā, attiecīgi atbrīvojot no nodokļiem, te jautājumu nav. Bet, lūk, par šo tehnisko personālu jautājums ir atklāts. Tāpat arī tirdzniecības problēmas. Šeit komisijā skatīja, taču tas vēl prasa risinājumu. Acīmredzot ir jāsaka cilvēkiem, ka šis risinājums tiks meklēts, lai viņi neuztrauktos šodien.

Vēl arī vakar pārrunās ar premjerministru parādījās kāda problēma. “Latvgidromet” ir 900 strādājošie, 80 procenti strādā Latvijas Republikai, izpilda arī kaimiņvalstu pasūtījumus– Zviedrijas un tā tālāk. Problēma tā, ka viņi praktiski no decembra algas nesaņem. Arī tas gaida savu risinājumu. Būtībā šī sociālā spriedze skaidrojumu rezultātā ir mazinājusies, kaut gan man ir jāsaka, ka šie skaidrojumi ir stipri aizkavējušies. Lēmumu mēs realizējam no 3.janvāra, bet 10.janvārī man vēl bija jāgaida n-tais skaidrojums, ko būtībā piecu minūšu laikā pirms arodaktīva sanāksmes es varēju tikai izdalīt cilvēkiem, lai viņi skaidrotu savos kolektīvos uz vietas un lai šo nevalodu nebūtu. Es domāju, ka no tā arī mums ir jāmācās.

Par situāciju šodien varu minēt sekojošo. Bez Daugavpils, kurā praktiski destruktīvi tika risināti visi jautājumi no viena līdz otram galam, Rīgā situācija ir mierīga. Streiku šodien nav, visi lielie uzņēmumi strādā, dzelzceļš strādā, netika risināts arī jautājums par to, ka dzelzceļš šodien varētu streikot. Es domāju, ka masu informācijas līdzekļi arī ir daudz grēkojuši, lai maldinātu republikas sabiedrisko domu. Es nerunāju šeit tikai par arodbiedrību viedokli. Es varu pateikties ļoti daudziem un dažādiem komentētājiem, bet tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Viņi neatrada iespēju iepazīties ar tiem materiāliem, kādus mēs pieņēmām, un ar arodbiedrību līderiem arī neatrada iespēju tikties, taču atrada iespēju komentēt.

Varu jums teikt arī to, ka šodien visa mūsu ļoti svarīgā nozare, kas saistās ar enerģijas jautājumiem, strādā, streiku nekur nav, ne TEC-2, ne citur. Ministrs arī sniedza zināmu dezinformāciju par to, ka omonieši ir ieņēmuši Vecmīlgrāvī TEC. Tas neatbilst patiesībai. Tur visur risinās normāls darbs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad esam beiguši apspriest šo jautājumu. Visi rakstiskie priekšlikumi, un to ir diegam daudz, ir nodoti Kehra kungam.

Vēl ir palikušas 14 minūtes līdz pārtraukumam. Šīs 14 minūtes komisija var strādāt, apkopojot to visu, bet pēc pārtraukuma atsāksim darbu pulksten 17.00, jo pārtraukuma laikā jāpastrādā komisijai. Nav iebildumu? Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Ojārs Kehris mums ziņos par rezultātiem, uzstāsies, apkopojot debates par šo dokumentu.

O.Kehris: Godātie Latvijas tautas deputāti! Praktiski, izskatot šo lēmuma projektu par cenu jautājumu, mēs izskatām valdības cenu politiku. Cenu politika ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem jebkurā valstī. Protams, ekonomiskos jautājumus ir grūti izskatīt tādā brīdī, kad virs galvām lido helikopteri un cilvēki, kas būtībā ir materiālo vērtību radītāji,– arāji, pļāvēji– ir saņēmuši līdz šim no savām algām tikai 30 procentus, jo 70 procenti no nopelnītā viņiem ir atņemti, atdodot budžetam. Praktiski mūsu valsts, mūsu republikas iedzīvotāji ar savu darbu ir uzturējuši armiju, kura pašlaik ir gatava dedzināt Baltijas republikās šos transporta līdzekļus un tamlīdzīgi. Šādos apstākļos ekonomikas likumprojektus normāli nevajadzētu izskatīt. Tomēr, izskatot šo konkrēto lēmumu, mēs uzskatām, ka tā ir samērā vienota sistēma. Protams, ne visus momentus ir izdevies noslīpēt ļoti precīzā redakcijā līdz galam, bet tas arī vairāk ir valdības lēmumu un instrukciju uzdevums. Paši galvenie politiskie momenti, mēs uzskatām, šeit ir izstrādāti un sastāda vienotu sistēmu.

Tiesa, no iesniegtajiem priekšlikumiem ir daži, kurus mēs, komisijā apspriežot, esam praktiski spiesti noraidīt pilnīgi.

Pirmais no tiem ir priekšlikums par cenu paaugstināšanas apturēšanu par 15 procentiem vai par citu procentu skaitu, jo šāds samazinājums praktiski nozīmē radikāli izmainīt republikas budžetu, draud ar to, ka praktiski var nebūt maksāšanas līdzekļu. Es pilnīgi saprotu republikas valdību, tās vadītāju, kurš vakar šajā nakts apspriedē uzskatīja, ka tādā situācijā viņam ir jāatkāpjas, ja tik radikāli tiek pārskatīti šie jautājumi. Mēs nevaram atbalstīt arī citas frakcijas dažkārt izteiktos priekšlikumus, ka pašreizējā situācijā būtu jāmaina viens vai otrs ministrs. Arī valdības vadītājs uzskata un mēs šajā apvienotajā komisijā, ka pašreizējā situācijā par to vispār nevar būt runas. Par to būs runa, kad nonāksim līdz Augstākās padomes likuma “Par Ministru padomi” izskatīšanai. Šo likumu ir uzdots izstrādāt Augstākajai padomei kopā ar Ministru padomes darbiniekiem un speciālistiem. To mēs neesam veikuši. Ļoti iespējams, ka ir jāpārskata ministriju struktūra.

Tāpat man komisijas vārdā ir jānoraida priekšlikumi par tādu terminu lietošanu kā “iesaldēt cenas”, “apturēt cenu celšanos” vai daži līdzīgi priekšlikumi. Ko nozīmē pašreizējā brīdī šis vārds “iesaldēt”? Apstākļos, kad mums apgrozībā ir rublis, ar ko mēs esam ļoti saistīti, kad mums teritoriāli tuvāk izvietotās republikas var celt un ceļ mūsu izstrādājumu komplektējošo detaļu vai izejvielu cenas, mēs nevaram pasludināt, ka šeit mēs kaut ko varētu “iesaldēt”.

Otrs moments. Iesaldēšana nozīmētu, ka cenas nevar arī samazināties. Bet šodien ziņojumos dzirdējām arī to, ka tiešām ir cenas, kuras, nedaudz attīstoties konkurencei, samazinās, un domājam, ka varētu vēl turpināt samazināties.

Mēs praktiski nupat beidzām izskatīt šo lēmuma projektu, un es varētu ziņot par daudziem konkrētiem labojumiem, ko ir izteikuši deputāti. Daudzi ir redakcionāla rakstura, kas būtībā nemaina šā lēmuma principus, bet to uzlabo. Tos esam ņēmuši vērā.

Preambulas daļu iesakām papildināt ar diviem vārdiem, proti, “izskatījusi valdības cenu politiku, kas balstās uz”, tālāk kā tekstā, pārskaitot konkrētos lēmumus. Tātad akcentēt, ka praktiski izskatām valdības cenu politiku, kas ir izklāstīta šajos lēmumos.

Par diviem nākamajiem punktiem mūsu apvienotajai komisijai nav priekšlikumu. Mēs iesakām nedaudz citu redakciju 3.punktam, jo pašlaik, kā ziņo, ir parakstīts šis Ministru padomes lēmums. Varētu būt tādā redakcijā, ka “mēs pieņemam zināšanai, ka Latvijas Republikas Ministru padome ir pieņēmusi sekojošus lēmumus”, tālāk kā tekstā.

4.punktā esam ņēmuši vērā priekšlikumus, ka nebūtu pareizi, ja Augstākā padome uzdotu valdības informācijas dienestam vai citām valdības struktūrvienībām. Tajā pašā laikā tika uzskatīts, ka šis izskaidrošanas darbs ir bijis ļoti nepietiekams gan subjektīvu, gan arī objektīvu apstākļu dēļ, arī zināmas nemākulības dēļ. Tādēļ uzskatām, ka šis punkts būtu saglabājams, bet svītrojot dažus vārdus, proti, ka “mēs uzdodam Latvijas Republikas valdībai izstrādāt un izplatīt ar dažādiem informācijas līdzekļiem, proti, televīzijā, radio, preses izdevumos, tiekoties ar iedzīvotājiem un darba kolektīvu sapulcēs, visiem iedzīvotājiem saprotamā veidā konkrētu informāciju par cenu celšanas nepieciešamību un tām konkrētajām izmaksām, kas skar šos iedzīvotājus, un valdības kompensācijas summām, kuras reāli iedzīvotāji var saņemt”.

Nākamais– 5.punkts bija viens no galvenajiem, kuram saņēmām vairākas redakcijas. Praktiski ņēmām par pamatu deputāta Plotnieka iesniegto redakciju šajā jautājumā, tomēr komisija formulēja jaunu redakciju. Pašreizējā redakcija ir šāda: “Atzīt par nepieciešamu izdarīt grozījumus Latvijas Republikas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nosakot, ka ar 1991.gada II ceturksni nepieciešams paaugstināt ar nodokli neapliekamo mēneša algu vismaz līdz 166 rubļiem.”

Šeit es gribētu paskaidrot, kāpēc mēs runājam par otro ceturksni. Tas tādēļ, ka jau 3.punktā esam pieņēmuši zināšanai to, ka Ministru padome šādu lēmumu ir pieņēmusi par pirmo ceturksni. Tādējādi šī iepriekšējā 5.punkta redakcija un ekonomiskā jēga būtībā nemainās. Bet, tā kā vienlaikus gan valdība, gan mūsu komisija, redzot šo ekonomisko nepieciešamību, bija nonākusi pie šā risinājuma, tas šeit tiek formulēts šādā redakcijā. Būtībā šie 166 rubļi ir iepriekšējais neapliekamais algas minimums– 100 rubļi plus 66 rubļi kompensācijas, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

6.punkts palika tādā pašā redakcijā. 7.punktā diskusija ir tikai par datumu, proti, vai Ministru padomei ir iespējams līdz 1.februārim izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei izskatīšanai likumu par ienākumu indeksāciju. Mēs komisijā uzskatām, ka tas būtu nepieciešams, jo jau sen ir bijuši solījumi to izdarīt. Tomēr es saprotu un arī komisijā ļoti labi saprot valdības nostāju, kura uzskata, ka praktiski arī tad, ja visus spēkus mobilizētu, to var izstrādāt līdz 15.februārim. Tad to nodot iedzīvotājiem apspriešanai un vienlaikus arī mums. Es aicinātu mainīt šo datumu uz 15.februāri, pārējo atstājot tādā pašā redakcijā. Protams, ka to, cik tas ir reāli, varētu paskaidrot, ja nepieciešams, tikai valdība.

Tālāk 8. un 9.punktu mēs atstājam tādā pašā redakcijā.

10.punktā, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, ir atstāta tieši tā pati būtība, bet ir Edmunda Krastiņa iesniegtā redakcija, kura labāk izsaka šo pašu domu.

11.punkts un 12.punkts paliek tādā pašā redakcijā.

Vislielākās diskusijas plenārsēdē notika par 13.punktu. Šeit ir ļoti dažādi un samērā pretrunīgi priekšlikumi. Apspriežot komisijā mums atvēlētajā laikā, mēs nonācām pie slēdziena, ka pašreiz vienīgais iespējamais risinājums, ko arī piedāvāja vairāki deputāti, ir šo punktu svītrot. Par to mēs arī nobalsojām komisijā. Visi klātesošie atzina, ka pašreizējā situācijā šo punktu svītrojam, jo arī jau iepriekš šis bija vienīgais punkts, kur deputātu domas iepriekšējā izskatīšanā šorīt no rīta astoņos sadalījās precīzi uz pusēm.

Tālāk– 14.punktā mēs pilnībā pieņēmām deputātes Briņķes redakciju, proti, uzdot Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei grozījumus un papildinājumus darba likumu, administratīvo pārkāpumu un Kriminālkodeksa jautājumos, kuri izriet no šī likuma.

Papildinājums tika pieņemts 15.punktam. Mēs uzskatījām par nepieciešamu iekļaut to, ko liek priekšā deputāti, proti, punktu, ko liek priekšā deputāte Briņķe: “paātrināt likumprojekta par darba koplīgumiem izskatīšanu un pieņemšanu”. Deputātu informācijai, ka šis likumprojekts par darba koplīgumiem jau ir mūsu izskatīšanā. Mēs uzskatījām, ka ir jāatbalsta šis priekšlikums un ka mēs to uzskatām par steidzamu, kas būtu komisijām jāizskata.

Tālāk es apstāšos vēl pie dažiem deputātu priekšlikumiem, kurus ņēmām vērā pilnīgi vai daļēji vai arī uzskatījām, ka tie nav pieņemami pašreizējā lēmuma projektā.

Deputātu grupa, tai skaitā deputāti Celmiņš, Ēlerts, Blažēvičs, ieteica, ka vietējām pašvaldībām vajadzētu dot iespējas kompensāciju 50 rubļu apmērā sociāli nelabvēlīgo ģimeņu bērniem izmaksāt ar mācību iestāžu starpniecību. Lēmumu par šādu ģimeņu sarakstu apstiprinātu vietējā deputātu padome. Komisija uzskatīja, ka pēc būtības šis priekšlikums ir atbalstāms, taču tas ir Ministru padomes instrukcijas vai attiecīgās vietējās tautas deputātu padomes konkrēts tehnoloģijas jautājums. Šis iesniegums tiek nodots izskatīšanai Ministru padomei tām darba grupām, kas tālāk strādā pie šā jautājuma. Atbilstoši šā lēmuma projekta pēdējam punktam attiecīgajām pastāvīgajām komisijām būtu jānodrošina kontrole pār šā lēmuma punkta izpildi un arī uzraudzība pār to, kā tas tiek realizēts. Uzskatījām, ka to nav iespējams iestrādāt šajā lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, vai ir vēl papildinājumi?

O.Kehris: Jā, vēl ir pieņemts deputātu Blažēviča un Felsa priekšlikums, proti, papildināt lēmumu ar vēl vienu jaunu punktu, uzdodot Ministru padomei rīkot tikšanos ar lauksaimniecības uzņēmumu vadītājiem un zemniekiem par jaunā ekonomiskā mehānisma darbību.

Priekšsēdētājs: Deputāti, kuri bija iesnieguši šos rakstiskos labojumus, vai Kehra kunga ziņojumā bija ietverti tie visi, vai kāds nejūtas aizskarts, ka varbūt ir palaists kaut kas garām? Nav tādu. Paldies.

Godājamie deputāti, pirms balsošanas par šo lēmumu laikam deputātiem būtu nepieciešams iepazīties pa punktiem atsevišķi ar šiem labojumiem, jo, kā dzirdējām no Kehra kunga, tie diezgan būtiski atšķiras daudzos gadījumos no tā varianta dokumentā Nr.426, kas jums ir izsniegts. Tāpēc es domāju, vismaz tāds priekšlikums šeit tika izvirzīts, ka labojumi, kas ir ietverti un kuri ir balsojami, tomēr būtu pavairojami.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums papildināt šo lēmumu ar spēkā stāšanos. Laikam mēs nevaram gaidīt, kad tas oficiāli pēc publicēšanas stāsies spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man būtu lūgums iesaistīt šajā darbā tūlīt Juridisko pārvaldi, lai šis lēmums tūlīt būtu noformēts arī tīri juridiski pareizi, šovakar parakstīts un rītdien jau būtu visos masu informācijas līdzekļos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man ir priekšlikums pie 8.punkta pirmās iedaļas. Deputāts Bresis jau piedāvāja precizēt laiku, jo tur ir rakstīts– “izstrādāt metodiku”. Nekavējoši vai līdz noteiktam laikam izstrādāt. Tas ir pirmais.

Tad 9.punktā arī neprecizitāte: “kompensēt operatīvi, samazinot apgrozījuma nodokļa likmes”. Ko nozīmē– operatīvi? Nedēļas laikā, mēneša laikā vai ceturkšņa laikā? 12.– atkal par laiku: “Uzdot valdībai izstrādāt vienotu cenu kontroles sistēmu Latvijas republikā.” Mēneša laikā, gada laikā vai līdz kuram laikam?

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Es ļoti nemīlu, neciešu, ka jāuzstājas par vienu jautājumu vairākas reizes. Bet es ļoti lūgtu Augstākās padomes deputātus šo lēmumu šodien pieņemt. Mēs vēlreiz esam gatavi, ja tas ir vajadzīgs, sanākt kopā komisijā, lai varbūt redakcionāla rakstura labojumus un papildinājumus, precizējumus par termiņiem varētu uzklausīt un vēl varbūt kādu laiku tam ziedot, bet pieņemt šo jautājumu šodien, es jau teicu, kādu iemeslu dēļ.

Es gribu darīt zināmu visiem republikas iedzīvotājiem, ka kopš pagājušās nedēļas ceturtdienas praktiski mēs strādājām vienatnē. Opozīcijas frakcijas deputāti nav piedalījušies neviena jautājuma izskatīšanā, konkrēti, arī šā lēmuma projekta izstrādē nav ņēmuši dalību. Acīmredzot klaigāt pie Ministru padomes vai stadionā ir vieglāk nekā palauzīt galvu te kopā ar visiem pārējiem par to, ko darīt, lai mūsu republikas ekonomikā “vilks būtu paēdis un kaza dzīva”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es principā piekrītu kolēģa Čepāņa viedoklim, ka šis lēmums būtu jāpieņem šodien. Taču man tomēr ir lūgums. Neskatoties, vai tas ir konceptuāli vai nekonceptuāli, 3.punkta pēdējā rindkopā pie skolām tomēr vajag iekļaut vārdus– “augstskolu ēdnīcas”. Tas ir būtiski.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu, uzrakstiet tos divus vārdus uz papīra un iedodiet Kehra kungam, lai mums tiešām nekas nepazustu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Mēs dzirdējām Kehra kunga priekšlikumus, kas bija ļoti skaidri izteikti. Deputātu kungi, kuri klausījās un sekoja līdzi komisijas priekšlikumiem, momentā varēja reaģēt un fiksēt, vai šis labojums principā ir pieņemams vai nav. Ja principiālu iebildumu pret šiem labojumiem nebija, tad nav nekādas vajadzības vēlreiz pārrakstīt, pārdrukāt un vairot, bet var balsot un pieņemt šo lēmumu ar komisijas priekšlikumiem tūlīt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienījamie kolēģi! Es aicinātu pieņemt šo lēmumu šodien. Ne jau tāpēc, ka tas sniegtu kaut kādu lielu sociālu vai politisku efektu. Neko jau milzīgi lielu tas cilvēkiem nedos. Jāņem vērā, ka tas ir nepārtraukts darbs un process. Kaut ko ideālu šodien, kas derēs pusgadu uz priekšu, mēs nesasniegsim. Tik un tā pie šiem jautājumiem būs jāstrādā nepārtraukti. Es aicinu lēmumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, šeit izskanēja vairāki ierosinājumi. Abi tie ir par to, lai lēmumu pieņemtu šodien. Bet ir divi varianti– vai nu pieņemt tādā ne gluži noslīpētā variantā, vai tomēr vēl kādu pusstundu vai 40 minūtes to pieslīpēt, ievietojot visus šos labojumus lēmumā, papildinot ar mūsu Juridisko pārvaldi. Šeit zālē ir Juridiskās pārvaldes priekšnieks un vietnieks. Var izdarīt ātru šā lēmuma ekspertīzi un tad arī balsot par to un pieņemt, lai tiešām nebūtu mazliet sasteigts, jo, ja tam rīt ir jābūt presē vai pat šodien, nebūs visai ērti, ja izrādīsies, ka kaut kas ir nedaudz aizmirsts vai kaut kas nav formulēts, kā vajag. Šo lēmumu ļoti cītīgi lasīs, un es ceru, ka valdība ļoti centīsies, lai tas itin visur tiktu ļoti precīzi arī ievērots. Tāpēc varbūt nevajadzētu sasteigt, tomēr tādu nelielu darbu ieguldīt. Tāds priekšlikums arī tika izteikts.

Vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Es ierosinātu rīkot garāku starpbrīdi, uzaicināt pretējās frakcijas cilvēkus arī šeit, jo viņi visu laiku ir šā jautājuma izskatīšanu lūguši, prasījuši un uzstājuši, un pieņemt lēmumu vēlāk vakarā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tas ir domāts ne tikai šā dokumenta juridiskai ekspertīzei un pieņemšanai, bet neslēpsim, ka tas nav tīri ekonomisks dokuments. Šim dokumentam ir diezgan liels politisks svars. Varbūt Jāņa Kinnas priekšlikums šajā sakarībā tiešām būtu vērā ņemams, jo šo mūsu apspriešanu redz televīzijas skatītāji, dzird radioklausītāji, ļoti iespējams, ka arī pretējās frakcijas deputāti, ja vien viņi nav aizņemti mītiņā. Kā man jau teica, mītiņš praktiski ir beidzies, tātad viņi dzird šo mūsu uzaicinājumu un tiešām varētu atnākt.

Vārds Ojāram Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie deputāti, es paturu spēkā priekšlikumu šo lēmuma projektu pieņemt, jo tie punkti, kas skar būtību, kas skar šo ekonomisko sistēmu kopumā, bija formulēti jau pirmajā lasījumā. Es centos par šīm nelielajām precizitātēm pašlaik ziņot. Attiecībā uz dažiem citiem punktiem, kuriem pārsvarā ir uzdodošs, nevis normatīvs raksturs, varētu ņemt vērā to, ko nupat teica deputāts Bērzs. Tādēļ es aicinātu pieņemt šo pēdējo redakciju. Tad mūsu komisija kopā ar Juridisko pārvaldi un autoriem tūlīt lēmuma projektu pabeigtu, lai pēc stundas tas būtu tādā gatavībā, ka to varētu publicēt.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, jūs aicināt uzreiz balsot par lēmumu, tā es sapratu? Tiek piedāvāti divi varianti, viens– nobalsot uzreiz par dokumentu, otrs variants– tomēr ievietot visus šos labojumus, papildinājumus, noslīpēt vēl šā pārtraukuma laikā ar Juridiskās pārvaldes speciālistu palīdzību un tad nobalsot to tādā veidā, ka būtu izmantojams publicēšanai. Es domāju, ka vienīgā izeja, kā šos divus jautājumus atrisināt, ir nobalsot par vienu un otru variantu un izšķirties ne par pašu lēmumu, bet par lēmuma pieņemšanas variantiem. Tātad pirmais variants– izdarīt vēl labojumus, pieslīpēšanu komisijā, otrais– balsot par lēmumu uzreiz.

Lūdzu reģistrēties! Rezultāts: 108 deputāti ir reģistrējušies. Deputātam Dozorcevam vārds par balsošanas motīviem.

V.Dozorcevs: */Par balsošanas motīviem. Liels lūgums ieklausīties Jāņa Kinnas priekšlikumā tik daudz, cik dokuments var kaut kādā veidā atrisināt problēmu, bet mums, manuprāt, nepieciešams laiks lai formulētu dažas lietas saprotamā veidā. Neviens no nespeciālistiem, kuri nestrādāja ar šo projektu, nespēj noskaidrot pat šī dokumenta dominantes. Pilnīgi neiespējami ir noskaidrot dominantes no tāda ieraksta, kāds ir izdarīts. Kaut vai tikai tam mums vajadzīgs laiks. Bez tam, ja šī dokumenta sagatavošanas darbā būtu piedalījusies arī otra frakcija, tas tikai uzlabotu darbu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es tādā gadījumā īsti nesaprotu ne deputāta Kinnas, ne Dozorceva priekšlikums. Bija lēmuma apspriešana, tika izteikti viedokļi, iesniegti formulējumi. Strādāja komisija, kurā nāca tie cilvēki, kas bija iesnieguši savus priekšlikumus. Komisija apkopoja, iestrādāja, izmainīja formulējumus. Kehra kungs par to ziņoja. Ko vēl mēs darīsim? Vēlreiz sāksim apspriešanu? Iesniegsim priekšlikumus, iesim komisijās strādāt? Es saprotu, ka arī pretējā frakcija ir lietas kursā, jo viss tiek translēts. Pretējā frakcija zina, ka mēs šo jautājumu apspriežam sen. Tad mēs atkal izstrādāsim lēmumu, gaidīsim, kamēr ieradīsies pretējā frakcija? Es domāju, ka mēs tā slīpēt varam nedēļām, bet šis lēmums ir jāpieņem, jādara zināms cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es pilnīgi pievienojos Edmundam Krastiņam. Kā autors dažiem no daudzajiem priekšlikumiem es neiebilstu ne pret vienu. Viss ir korekti, ko komisija pieņēmusi. Ja mēs vēlreiz atklāsim debates, vēlreiz sāksim diskutēt par šo jautājumu, vēlreiz visu to atpakaļ griezt, tad jautājums jāliek atpakaļ dienas kārtībā, jābalso par to. Tas nozīmē, ka visa procedūra jādara no jauna. Tad mēs esam velti šodien strādājuši.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Es atvainojos, es tomēr gribu oponēt no tāda viedokļa. Ja plenārsēde būtu nolikta mūsu atļautā mītiņa laikā (mītiņš stadionā bija atļauts) un ja pretējā frakcija uzskatīja tur par vajadzīgu piedalīties, tad es tomēr gribētu teikt, ka vajag vēlreiz viņiem šādu uzaicinājumu dot. Mītiņš bija sankcionēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Krūgaļaužs: Cienījamie kolēģi, tomēr šis jautājums ir arī politisks jautājums. Kamēr “Līdztiesības” frakcijas kolēģi Daugavpilī uzstājās pret Latvijas brīvību, pret latviešu tautu, mēs šeit visi strādājām, visi kopā. Nevienam nebija liegts un nevienam netika traucēta iespēja piedalīties šā lēmuma apspriešanā. Es uzskatu, ka ir jāatbalsta Ojāra Kehra priekšlikums, jānobalso, un dažas sīkas juridiskas fineses var piestrādāt juristi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Laķis: Man ir divi argumenti. No vienas puses, es domāju, ka frakciju gaidīt nav jēgas. Ja nu kāds par tām tautas interesēm tik dikti alkst cīnīties, tad viņam sen vajadzēja būt te, nevis aurot pa stadionu. Bet tā ir viņa darīšana, protams, no otras puses, es tomēr vismaz daļēji saprotu deputātu Dozorcevu, jo man personiski ir tāda sajūta, ka šis lēmuma projekts ir saprotams šeit, parlamentā, bet, ja tas izies ārpusē, tad atsevišķi formulējumi tomēr netiks saprasti. Tādēļ es ierosinātu, protams, šodien to noteikti pieņemt, taču izdarot formas tipa labojumus, vai, ja gribat, varat tos saukt par populistiskiem labojumiem, taču tādus, lai tie būtu ekonomiski populāri. Sociālais aspekts šeit ir kaut kādā veidā tomēr jāizsaka normālākā izteiksmē, lai to var saprast katrs, kas to izlasa. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Kramiņš: Ja frakcija “Līdztiesība” gribēja šodien strādāt, tā varēja ierasties 9.00 no rīta, kā to izdarījām mēs. Ja viņi negribēja strādāt, tad, man liekas, mums vairs nav jāgaida. Mans priekšlikums– vēl pieslīpēt varbūt šo likumprojektu un obligāti šodien nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Šeit jau tika uzsvērts, ka no juridiskā viedokļa te nav pamatā ieliktas iekšā normatīva rakstura normas. Tāpēc papildus kaut kāda juridiska ekspertīze šim lēmumam nav vajadzīga. No šā viedokļa mēs varam par to balsot un pieņemt tūlīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Tad laikam beigsim par balsošanas motīviem.

I.Ozols: Cienītie kolēģi, es uzskatu, ka lēmuma projekts ir korekts, lai ar to varētu strādāt un realizēt mūsu cenu politikas tālāku pilnveidošanu. Galvenais kritērijs, pēc kura vērtēs mūsu vēlētāji, būs reāls ienākums, ko viņi jutīs savā personiskajā budžetā un ģimenes budžetā. Ja ir vajadzīgs saprotamā valodā izskaidrojums, kam es pilnīgi piekrītu, es neuzskatu, ka tam vajadzētu būt šajā lēmumā iestrādātam, bet varētu dot paskaidrojumu pie šā lēmuma. Arī tālāka papildu informācija masu informācijas līdzekļos par rezultātiem, ko dos šā lēmuma lietošana, ir vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir vienkārši jābalso. Tātad pirmais balsojums par to, lai lēmumu pieņemtu tūlīt bez šīs procedūras, kas aizkavē tā pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 86, pret– 7, atturas– 14.

Godājamie kolēģi, mums jānobalso arī par otru variantu, par šā lēmuma pieņemšanu pēc tā redakcionālas labošanas, tas ir, pēc politiskas pauzes ieturēšanas. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: tas ir acīmredzams– par šādu variantu ir 22 deputāti, pret– 37, atturas– 33, gandrīz vienlīdzīgi sadalījās balsojumi.

Balsu vairākumu ieguvis variants, ar kuru šis lēmums ir jāpieņem tūlīt.

Godājamie deputāti, tā kā mums nav izdalīts variants ar šiem labojumiem, bet visi jūs tikko noklausījāties deputāta Ojāra Kehra veikto analīzi ar visiem labojumiem, kā mēs viņu pieņemsim– pa punktiem vai kopumā?

No zāles: Kopumā.

Priekšsēdētājs: Nedzirdēju nevienu balsi, kas skanētu, ka jāpieņem pa punktiem. Ja mēs tiešām izlemjam par to, ka balsojam kopumā, varbūt deputāts Kehris varētu nolasīt lēmumu ar visiem šiem labojumiem un papildinājumiem balsošanai piedāvātajā variantā?

O.Kehris: Ja kolēģi uzskata par nepieciešamu, es varu nolasīt. Ir, protams, iespējams arī balsot pa punktiem, bet, ja šī jēga un būtība ir bijusi saprasta, mēs varētu pusstundā pabeigt precīzo redakciju un tad to nolasīt.

Priekšsēdētājs: Es domāju, varbūt tiešām tā darīsim. Pusstundu redakcijai, pēc tam nobalsojam kopumā par gatavu tekstu. Piekrītat, kolēģi? Visi ir noguruši, pusstundas pārtraukums mums nāktu par labu. Pirms pārtraukuma sekretariāta vadītājs Juris Dobelis sniegs īsu paziņojumu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Apkopojot telegrammas, kuras atbalsta mūsu frakciju un arī valdību, un arī tās, kuras ir pret, es jums sniegšu to, kas ir ienācis, teiksim, pēdējās dienas daļas laikā. Saņemtas 42 telegrammas, kas atbalsta un uzticas Latvijas Republikas Augstākajai padomei un Ministru padomei un nosoda armijas varmācību. Četrās telegrammās ir atbalsts frakcijai “Līdztiesība” un Interfrontes mītiņam. Es atļaušos trīs īsas telegrammas, kuras varbūt ir diezgan raksturīgas, nolasīt.

“Lai arī kas notiktu, mēs vienmēr būsim kopā ar jums. Turieties!” Tā ir no Talsu rajona Pastendes deviņgadīgās skolas.

“Esam sašutuši par interfrontisko spēku prettautisko rīcību, kas destabilizē stāvokli Latvijā. Ticam savai valdībai un atbalstām to. Dalām zaudējuma smagumu kopā ar lietuviešu brāļiem un māsām.” Tā nāk no Jelgavas 1.vidusskolas.

Trešā telegramma krieviski. */“Pilnīgi atbalstām Latvijas valdību un Augstāko padomi. Esiet stipri! Godīgie krievi jūs atbalsta.”/ Šī telegramma nāk no Ventspils.

Šajās telegrammās praktiski ir atspoguļota visa Latvija, visas Latvijas pilsētas un ciemi, lielākā daļa.

Priekšsēdētājs: Īsam paziņojumam vārds deputātam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, arī man uz galda ir daudz tāda satura telegrammu, par ko tikko runāja godātais kolēģis Juris Dobelis. Bet jāsaka arī, ka daudz telegrammu no darba kolektīviem ir tieši par to jautājumu, kuru mēs apspriežam pašreiz, proti, par cenu jautājumu. Daudzās telegrammās izteikts protests pret cenām, kuras pašreiz valdība ir noteikusi. Ir arī lūgumi šo jautājumu pēc iespējas ātrāk izskatīt, ko mēs arī darām pašreiz.

Otrs moments šeit arī izskanēja. Vajadzētu norobežot šos paziņojumus, kas attiecas uz armiju un uz to, kas ir noticis Lietuvā. Es domāju, ka šeit nevarētu būt vispār kaut kādi komentāri, kādā veidā un kā to pasniegt.

Kas attiecas uz mums šeit, tad vajadzētu zināmā mērā precīzāk runāt par to, ko izdara tā sauktās melnās beretes, un par to, kādi ir konkrētie kontakti pašreiz ar armiju, kā arī par to dialogu, kas ar armiju ir sācies un kuram ir jāturpinās.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz 18.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas. Es ceru, ka mani dzird arī darba komisija, kas gatavo šo dokumentu. Ja gadījumā kāds negludums kaut kur ir, tad tas būtu piedodams, bet ir laiks mums pulcēties šeit un strādāt. Varbūt kādam no deputātiem ir kaut kas ziņojams vai jautājams, tad, lūdzu, izmantojiet laiku!

Deputāts Freimanis vēlas mums ko pavēstīt. Lūdzu.

J.Freimanis: Es gribētu pateikt, ka nupat mēs sazinājāmies ar Tallinu. Pēc tā mītiņa, kas viņiem bija līdzīgi kā mums pie Ministru padomes, viņi ātri ir ratificējuši līgumu ar Krievijas Federāciju. Tas jau ir ziņots pa radio. Kad dienu iepriekš mēs viņiem prasījām, kad jums tas būs, viņi teica– mēs nezinām, kā mums tas būs. Šorīt, kad mēs viņiem pateicām, ka esam ratificējuši, tas viņiem gāja triecientempā.

Priekšsēdētājs: Kā ziņoja Rīgas radio, tad Interfronte ir kvalificējusi šo Tallinas tikšanos kā “Tallinas Minheni”.

Vārds Ojāram Kehrim dokumenta nolasīšanai.

O.Kehris: “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu.

Apspriedusi Latvijas Republikas Ministru padomes cenu politiku, kas izteikta 1990.gada 16.oktobra lēmumā Nr.169 “Par lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu valsts vajadzībām”, 1990.gada 28.decembra lēmumā Nr.237 “Par maizes, piena un gaļas valsts mazumtirdzniecības cenām” un lēmumā Nr.238 “Par naudas izmaksām iedzīvotājiem sakarā ar jauno valsts mazumtirdzniecības cenu ieviešanu maizei, pienam, gaļai un izstrādājumiem no šiem produktiem”, kā arī valdības 1991.gada 4.janvāra lēmumā Nr.2 “Par cenu un tarifu regulēšanas kārtību 1991.gadā”, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Atzīt, ka valdības izdarītie cenu politikas grozījumi ir nepieciešami, tie atbilst valdības izstrādātajai tautsaimniecības attīstības programmai un ekonomiskajai situācijai valstī un veicina tautas saimniecības pāreju uz saimniekošanu pēc tirgus ekonomikas principiem. Vienlaikus valdība nav izmantojusi visas iespējas, lai apturētu iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.

2. Latvijas Republikas Ministru padomei kopā ar PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas banku nodrošināt, lai kompensācija par janvāri visiem republikas iedzīvotājiem tiktu izmaksāta š.g. janvārī, kā arī nodrošināt skaidras naudas resursus turpmākai kompensāciju izmaksai.

3. Pieņemt zināšanai, ka Ministru padome š.g. 15.janvārī pieņēmusi lēmumu Nr.16 “Par papildpasākumiem republikas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai sakarā ar jauno valsts mazumtirdzniecības cenu ieviešanu atsevišķiem pārtikas produktiem”, ar kuru noteikusi 1991.gada I ceturksnī neieturēt ienākuma nodokli no strādājošajiem un neaplikt darba devējus ar sociālo nodokli par 1.punktā paredzēto darba algas pieaugumu, proti, 66 rubļiem, un uzdot ministrijām veikt nepieciešamos pasākumus. Izveidojamas uzņēmumiem un arodbiedrībām kopējas darba grupas kompensācijas un ienākumu indeksācijas mehānisma pilnveidošanai, izveidojamas speciālistu grupas, kuras izskata uzņēmumu un skolu sabiedriskās ēdināšanas sistēmas darbību, lai pazeminātu cenu līmeni.

4. Latvijas Republikas valdībai uzdots izstrādāt un, izmantojot televīziju, radio, preses izdevumus, uzstāšanos iedzīvotāju un darba kolektīvu sapulcēs, izplatīt visiem iedzīvotājiem saprotamā veidā informāciju par cenu celšanas nepieciešamību un par kompensāciju piemaksas summām, kuras iedzīvotāji reāli var saņemt.

5. Ieteikt visām arodbiedrībām stingrāk veikt kontroli un izskaidrot cenu jautājumus.

6. Atzīt par nepieciešamu izdarīt grozījumus Latvijas Republikas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka ar 1991.gada II ceturksni ar nodokli neapliekamās mēnešalgas apjoms ir ne mazāks par 166 rubļiem.

7. Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt un līdz 1991.gada 15.februārim iesniegt Augstākajai padomei izskatīšanai likumprojektu par ienākumu indeksāciju.

8. Līdz laikam, kad tiks pieņemts likums par ienākumu indeksāciju, Ministru padomei izstrādāt metodiku preču cenu indeksa, t.sk. pa tautsaimniecības nozarēm, un dzīves dārdzības indeksa aprēķināšanai un šo indeksu lietošanai, lai kompensētu cenu pieaugumu, kā arī noteikt minimālo darba samaksas līmeni.

9. Uzdot valdībai līdz iedzīvotāju dzīves līmeņa indeksācijas un kompensācijas izmaksu pilnīgai noregulēšanai ierobežot par regulējamām cenām pārdodamo preču un pakalpojumu cenu līmeņa augšanu. Ja cenas ir nepieciešams paaugstināt sakarā ar republikā ievesto izejvielu un citu materiālu sadārdzināšanos, šādu paaugstinājumu kompensēt, operatīvi samazinot apgrozījuma nodokļa likmes.

10. Izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 14.decembra lēmuma “Par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā” 3.punktā un izteikt to šādā redakcijā: “Piešķirt tiesības Latvijas Republikas Ministru padomei mainīt apgrozījuma nodokļa likmi atsevišķām preču grupām 50 procentu ietvaros, likmi samazinot 100 procentu ietvaros.”

11. Uzdot valdībai līdz pretmonopola likuma pieņemšanai noteikt to uzņēmumu produkcijas sarakstus, kuriem ir monopolstāvoklis Latvijas tirgū, vai uzņēmumus, kuri ražo 70 un vairāk procentus no attiecīgā produkcijas veida. Šo uzņēmumu produkcijai jānosaka cenu maksimālie līmeņi.

12. Uzdot valdībai izstrādāt vienotu cenu kontroles sistēmu Latvijas Republikā.

13. Uzskatot, ka nepieciešams paredzēt atbildību par cenu nelikumīgu paaugstināšanu, uzdot Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei attiecīgus papildinājumus un grozījumus Darba likumu kodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā.

14. Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgajām komisijām savas kompetences ietvaros sistemātiski kontrolēt šā lēmuma izpildi.

15. Lēmums stājas spēkā 1991.gada 15.janvārī.

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs.”

Priekšsēdētājs: Tā kā dokumentu jau bijām izdiskutējuši iepriekš un nolēmuši, ka mums par to ir jānobalso kopumā, tad lūdzu deputātus reģistrēties. Sekretariātu lūdzu vēlreiz zvanīt, ja gadījumā kāds no kolēģiem ir aizkavējies ārpus sēžu zāles. Rezultāts: 110 deputāti ir reģistrējušies.

Godājamie kolēģi, jums tiek piedāvāts nobalsot par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu”. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 107– par, neviens nav balsojis pret, 1– atturējies. Godājamie kolēģi, es šodien gribētu palūgt no mūsu operatoriem izdruku.

Mēs esam pieņēmuši šo lēmumu. Domāju, ka turpmākajā plenārsēdes gaitā vairāk risināsim dažādus tehniskas dabas jautājumus, tāpēc paldies televīzijai, paldies radiotranslācijai, jo tas, ko mēs darīsim tagad, nebūs pārāk interesanti ne skatītājiem, ne klausītājiem.

Godājamie kolēģi, kamēr vēl šī translācija iet kādu brīdi, varbūt jums kādam ir kāds paziņojums, ko jūs vēlētos pateikt? Vārds deputātam Krūmiņam.

J.Krūmiņš: Šodien saņemta ziņa, ka Islandes premjerministrs ir izteicis vēlēšanos jau šajā nedēļā apmeklēt Baltijas valstis. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, visus mūs sveic Jons Kadirka, Moldovas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Viņš novēl mums veiksmi un interesējas, kā procesi te attīstās, jo viņi uzskata, ka viņiem arī draud.

Otrs mūsu kopējs paziņa Hazbulatova kungs šodien uzstājās televīzijā. Šī runa bija vienkārši drausmīga. Tas ir Kijevas ziņu pirmais kanāls, kur viņš praktiski Gorbačovu pasludināja par noziedznieku. Viņš teica, ka te tiek taisīta otra Afganistāna, ka te nāks krievu cilvēku zārki strīpām ārā, ka Baltijas problēmas risināšanai ir tikai viens ceļš, ka to var izdarīt pavisam vienkārši un bez neviena zaldāta, bez neviena tanka, jo, slēdzot ekonomisku līgumu, Baltijas valstīm ir jāuzņemas zināmas garantijas par Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo šeit. Tā ir praktiski neatkarīga valsts.

Priekšsēdētājs: Gribētos vēl piebilst– juridiski un faktiski. Pirms apspriežam tehniskos jautājumus, es gribētu mūsu vidū ziņot, ka arī man šodien bija vairākas sarunas ar ārvalstīm– gan tepat Eiropā, gan otrpus okeāna. Diezgan augstās ārlietu aprindās tiek diskutēts, ka šādos apstākļos, kādi mums ir, varētu risināt jautājumu par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu de facto un kādi priekšnoteikumi tam būtu. Bet tas pagaidām esot teorētiskā līmenī, ārlietu ministriju un departamentu līmenī kā viens no variantiem, lai iedarbotos uz PSRS valdību un prezidentu Gorbačovu.

Godājamie kolēģi, tās visas ir labas ziņas, bet mums jāņem vērā, ka tikai pavisam nesen, pirms pāris stundām, beidzās šis mītiņš ar ultimātu, ka pavisam nesen šie helikopteri vēl lidoja apkārt, un, cik es zinu, tad nav īsti precīzu ziņu, kur pašlaik atrodas un ko dara “melno berešu” vienības, kuras pavisam nesen– tikai vakar un vēl šodien– ir atbruņojušas milicijas skolas noliktavu, ir sadedzinājušas automašīnas. Es iedomājos, cik mēs to ļoti mierīgi uztveram. Ja pirms pāris gadiem būtu ziņa, ka atbruņota milicijas skola, sadedzinātas automašīnas uz tiltiem un tamlīdzīgi, tā būtu pasaules sensācija numur viens, vai ne? Tagad mēs to uztveram ļoti mierīgi kā tādu ikdienišķu parādību. Tas liecina tikai par to, ka esam mazliet noguruši, pierimuši, protams, bet mums ir jāizdomā sava rīcība šovakar un šonakt līdz rīt rītam.

Situācija ir sekojoša. Ļaudis, kas sargā šos valstiski svarīgos objektus– Augstāko padomi, Ministru padomi, televīziju, radio –, visi ir tur uz vietas. Tātad arī Augstākā padome strādā, iespējams, izdarot pārtraukumu plenārsēdē. Visiem mums ir arī dažādi pienākumi, darīšanas, bet, ievērojot nepieciešamo uzmanību un piesardzību, varētu tos kaut kādā veidā nokārtot. Protams, šeit jāpaliek, kā mēs jau minējām, noteiktam skaitam deputātu. Bet varbūt vajag visai Augstākajai padomei lemtspējīgā sastāvā ar kvorumu pavadīt šeit šo nakti gluži tāpat kā mūs apsargājošie cilvēki no visas Latvijas te ārpusē un visur Rīgā? Liekas, ka iebildumu pret to nevarētu būt. Visus pārējos jautājumus mēs noskaidrotu.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka šovakar mums vajadzētu te pastrādāt, izplānot darbu tālākajai nedēļai. Šodien ir tikai 15.datums, otrdiena. Kā es šodien konstatēju, tad vairākiem kolēģiem ir sajucis, kāda diena šodien vispār ir. Mums ir jākoncentrējas šīs nedēļas darbam, jāizplāno tas. Es domāju, ka mēs tāpat kā visas šīs iepriekšējās reizes pasludināsim tikai pārtraukumu plenārsēdē. Vajag izplānot, lai rīt no rīta, uzsākot plenārsēdi (es ceru, ka šī nakts nebūs tik satraucoša un būs mierīgāka), mēs nosvērti varētu izlemt, kurus dokumentus pieņemam plenārsēdē, un ritmiski strādāt uz priekšu.

Godājamie kolēģi, tā ka mēs nakti pavadām šeit, šajā namā, es domāju, ka varbūt mēs varētu sākt plenārsēdi no pulksten 9.00, jo atkrīt grūtības ar pārbraucienu vai tamlīdzīgi. Nav nekādu iebildumu? Vai ir kādi citi varianti? Nav. Tātad plenārsēdi sākam rīt pulksten 9.00 šajā zālē.

Vārds Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Krastiņa kungs, vai nevajag tomēr sarīkot nelielu frakcijas sēdi? Varbūt pirms šīs plenārās? Jo problēmu rīt mēs risināsim droši vien ļoti nopietnu.

Priekšsēdētājs: Jā. Es arī personiski pilnīgi piekrītu Dineviča kungam. Norunājam, ka pulksten 9.00 mums sākas frakcijas sēde un pulksten 10.00– plenārsēde. Bet darbu sākam, dabiski, pulksten 9.00. Nav iebildumu?

Tad es pasludinu plenārsēdē pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 10.00, bet atgādinu, ka frakcija tiekas pulksten 9.00. Tagad izplānosim varbūt jau bez mikrofoniem un visa pārējā savu darbu šajā naktī.

(Sēdes beigas)